Tomēr izlasot kaut ko tamlīdzīgu, nezinot kontekstu, varētu secināt, ka Latvijas valdība ir kristīga. Tātad pašos pamatos tā iesāk savu dienu Dieva pielūgsmē, rodot atbildes uz jautājumiem no paša Dieva un pieņemot lēmumus un jaunus likumus izrietot no Dieva gribas. Tā ir bez korupcijas, bez kompromisa iestādījums, kas 100% kalpo tautas interesēs. Latvijas tauta dzīvo uzplaukumā, labklājībā, drošībā un vispār ir laimīga nācija. Vai ne?
Hm, bet ja tā labi padomā, tad tā nav pat tuvu patiesībai.

Lai saprastu šīs rakstvietas vārdu jēgu, ieskatīsimies tajā pašā atziņu avotā nedaudz dziļāk. Kā šādi vārdi vispār tapuši un kāda ir to patiesā nozīme.
Pirmsākumi ir meklējami Bībeles sākumā. Pirmie varas darbi bija jaušami starp Ābrahamu un Dievu, kad tie slēdza abpusēju Līgumu vai pareizāk sakot Derību. Tad starp Mozu un Dievu, kā rezultātā tauta uzzināja Dieva nodomus rakstiskā formā 10 baušļos. Un pēc tam tikai sākās.. krustām šķērsām, tikai tāpēc, ka tauta izvēlējās izpaust savu brīvo gribu. Pasekosim, kas no tā visa ir sanācis.

Kāds ir bijis Dieva sākotnējais nodoms attiecībā par valsts pārvaldi?
Sākotnēji valsts vara bija Dievs. Dievs ar tautu sazinājās ar praviešu palīdzību. Viņš pats teica, kas tautai ir jādara un kā jāvirzās dzīvē uz priekšu. Pravieši tika atdalīti no tautas, lai varētu pilnībā nodoties Dievam. Tādējādi, lai būtu patstāvīgā kontaktā ar Dievu, bija iedalīta atsevišķa vieta Dieva templim, lai to uzturētu Dievs noteica visai tautai pienest desmito tiesu.
Dievam bija uzticīgs pravietis vārdā Samuels caur kuru Viņš pauda brīnumus un nodrošināja tautu. Samuelam bija divi dēli. Nav zināms kāds bija iemesls, vai tāpēc, ka Samuēls bija nepārtraukti aizņemts Dieva lietās un nebija laiks mācīt dēliem Dieva bijāšanu un tie izlaidās, taču Samuels dēliem bija devis varu par Izraēlas tautas vadīšanu un jaunie dēli „savārīja ziepes”. Tautas vecaji to redzēdami sadusmojās, viņi atnāca pie Samuela un sūdzējās, bet neteica, lai Samuels lūgtu Dievu un lai Tas Kungs norāda, kas tālāk jādara, vai jānoņem no amatiem Samuela dēli un jāieceļ kāds cits, vai jāpārmāca esošie, par to nebija ne runas. Vecaji pauda skaidru tautas nodomu: ”Iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā, kā tas ir visām tautām.” Jāpiezīmē, ka līdz tam laikam nav bijuši nekādi ķēniņi, vai kā vēlākos laika periodos karaļi, kas valdītu pār tautu, jo par Izraēlas tautu valdīja pats Dievs. Tātad tauta atteicās no Dieva pārvaldes un pieprasīja cilvēku, kurš valdītu pār viņiem. Par cik Dievs ir devis brīvu gribu, Viņš pieņēma tautas gribu, kas pilnībā nesakrita ar Dieva plāniem un Dieva gribu. Kad Samuels pielūdza Dievu, tad Tas Kungs paredzot nākotni un tautas likteni, brīdināja tautu attiecībā par to, kas notiks, ja tā tiešām izvēlēsies cilvēku, lai tas valdītu par tautu. Aina nebija no tām labākajām. Tauta uzklausīja Samuēlu un nepiekrita Dieva brīdinājumam un vienalga pieprasīja savu. Tauta atteicās no Dieva valsts pārvaldes, viņi vēlējās ķēniņu no cilvēku vidus. Atkārtošos, tāda nebija Dieva griba! Dievs NEIECĒLA cilvēku, kas valdītu pār tautu, bet AKCEPTĒJA jeb apstiprināja tautas izvēli. Tās ir divas dažādas lietas. Un tauta saņēma to, ko pati izvēlējās, ķēniņu, kas ieviesa nodevu sistēmu, tādējādi parādījās un tika noteikti pirmie nodokļi. Dievam jaunās reformas nebija tīkamas. Dievs paredzēja tālāko scenāriju- aizvien lielāki nodokļi, elku kalpība, verdzība un t.t. Bet ko lai dara, ka tautai sava galva uz pleciem?!.. Kura, protams, nespēj saredzēt, kas darās degungalā, kur nu vēl, saskatīt un novērst tuvojošās briesmas.
Un tā, nu, tas process turpinās arī šodien.
Latvijas tauta ievēl un pēc tam spļaudās no tā, ko pati ievēlējusi. Bet Dievs paliek bez vainas vainīgais. Dievs tiek padarīts par līdzvainīgo un līdzatkarīgo. Dievam visā šajā procesā ir iedalīta akceptēšanas loma, jo Viņa viedokli taču neviens neprasa…

Vai vienmēr būtu jāpaklausa valsts varai?

Bībelē ir teikts, par pakļaušanos valdībām un varām. Taču ieskatīsimies kādā ļoti spilgtā nepakļaušanās piemērā, kādu sodu šajā gadījumā piemēroja valsts vara un kādu sodu izvēlējās Dievs. : Ķēniņš Nebukadnēcars pavēlēja visā valstī pielūgt zelta teļu. Tāds bija valsts varas likums, kuru bija jāpilda visiem un ja kāds nepildītu, tad par sodu, tas būtu iemests degošā ceplī, respektīvi, nāves sods. Tātad kā jau sākotnēji cienītā lasītāja minēja, tad visiem būtu viennozīmīgi jāpakļaujas Latvijas varai, pretējā gadījumā tā ir pretošanās Dieva iestādījumam, kas savukārt ir sodāms. Tālāk rakstos teikts, … Taču daži jūdi, (kuri, starp citu, ieņēma labus valsts pārvaldes amatus) -Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atteicās no likuma jeb pavēles pildīšanas, jo tas bija pretrunā ar Dieva pirmo likumu jeb bausli, Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Kas tad notika ar tiem puišiem, kuri atteicās pielūgt valdību un varu? Viņi tika sodīti un iemesti degošā ceplī. Vai sadega? Nē, viņus izglāba Dievs. Tad kāpēc Dievs viņus pasargāja, ja viņi nepakļāvās varai un valdībai, Dieva iestādījumam? Tas gan ir labs jautājums.. Varbūt tāpēc, ka valsts vara ne vienmēr (vai biežākos gadījumos) nav saskaņā ar Dieva varu? Jāpiebilst, ka Bībelē ir arī teikts, ka nevar kalpot diviem kungiem. Kaut gan tas jau ir cits stāsts.
Vai no tā neizriet, ka Dieva likumi ir augstākā vara pretstatā valsts varas likumiem?
Bībelē ir vēl kāda līdzīga pavēle: „Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu.” (Tit. 3:1)
Visnotaļ gudra pamācība, kas sastāv no divām daļām. Teikuma vidū nav izvēlēts punkts, jo faktiski otrā daļā ir pilnīgi cita doma. Šķiet, ka autors brīdina, lai mēs būtu gatavi padoties un paklausīt valdībām un varām, taču, ja nepiekrītam viņu netaisniem darbiem, tad vismaz, lai mēs nepaliekam kā viņi, bet turpinām savu Dieva darbu, tas ir būt gataviem uz labiem darbiem.

Vai jāpakļaujas negodīgiem likumiem?

„Bēdas tiem, kas izdod netaisnus likumus, un tiem, kas raksta smagus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, ka atraitnes aplaupa un bāreņus posta!” (Jesejas 10: 1-2)

Pirmsvēlēšanu ažiotāža Latvijā. Lielas ambīcijas izteiktas lozungos un pirmsvēlēšanu saukļos. Un jo plašākas un vispārinātākas ir devīzes, jo lielāka garantija, ka tās spēs aptvert pēc iespējas lielāku interešu loku.
Piemēram, ekspansīvi revolucionāra un šovinistiska devīze „Nepilsoņiem pilsonību!” (bez valsts valodas eksāmena un solījuma) Mērķi sasniedzošs, tomēr pretlikumīgs lozungs, bet par to nav jau runa, galvenais, ka tā sasniedz nostalģiski noskaņotos pēc veciem „labiem” padomju laikiem, kad viss tika panākts ar varu un spēku. Masveida pamatnācijas apspiešana, vēl daudzu apziņā vēl ir svaiga. Pret tādiem nedarbojas vārdi- nožēla, asimilācija, naturalizācija un integrēšanās…
Šāda vaida netaisnības darbi vienmēr tiecas atgriezties un nekāds noilguma process nelīdz.
Protams, ar šādu vajadzību dzīvojošie vairākums sastāsies rindā, lai ievēlētu tos, kas apmierinās viņu galveno interesi, nemaz rēķinoties ar to, ka prasība ir nelikumīga un tāda prakse nav pielietojama nevienā brīvā valstī. Politikās partijas, kas veicina nemieru un etnisko neiecietību, ļoti labi apzinās, ka panāk nelikumību valsts apvērsuma līmenī, tas ir trumpis ar kura palīdzību abas partijas plāno piepildīt galveno mērķi, iekļūt valdībā, lai varētu realizēt savus plānus, kā viņi paši saka ”Mēs panāksim!” Njā, kaut kur dzirdēti vārdi, vai tik tos nav izteicis savulaik krievu tautā iecienītais V.I. Ļeņins..
Interesanti, ka viena no abām partijām ir sagatavojusi „Trojas zirgu” pasūtot sabiedrisko aptauju, lai zondētu etniskas vardarbības izraisīšanas iespējas Latvijas teritorijā, kuras varētu pielietot pēc uzvaras vēlēšanās.
Politiskā pieredze jau ir daudz kārt pierādījusi, līdz kurienei tautas tāda zemo instinktu uzbudināšana ir novedusi. Tomēr nepārtraukti tieksme bāzēties tieši tādām metodēm Latvijā parādās, nu, jau kurās vēlēšanās. Pārsteidzoši, ka atsauce ir liela.

Kāds risinājums? Aizliegt pret pamatnāciju vērstas darbības. Aizsargāt no ekspansijas.
Cietējs un apsūdzētājs vienā kamerā

Saprotams, ka PSRS laiki spējuši spēcīgi iedragāt un saplosīt gan krievu, gan arī dzen latviešu apziņas un abām pusēm trūkst mīlestības piepildījuma savās privātajās dzīvēs un sabiedriskajā dzīvē kopumā. Tomēr padomju laikā, kā arī brīvajā Latvijas neatkarības laikā, ieplūdušajai Latvijas teritorijā, krievu tautas neizprotamā ekspansīvā mānija, kas ir tik spēcīga, ka to noslāpēt šķiet nevarētu nekas ir neattaisnojama un nepieļaujama.

Dzīvojot Padomju Savienībā bija īpatnēja tiesu sistēma, par kuru klīda pat anekdotes, par to, ka cietēji kļūst par vainīgiem, bet vainīgie par cietējiem. Rodas iespaids, ka tas Latvijā darbojas joprojām. Latvijas pamatnācijai (cietējai) joprojām par kaut ko nezin ko jājūtas vainīgai. Vainīgai par to, ka ir sava zeme. Vainīga par to, ka vēlas runāt savā dzimtajā valodā, par kuras likumīgo lietošanu joprojām jāiestājas, jāaizstāv, jāattaisnojas un jācieš.

Kāds risinājums?

1. Krievu tautai dot iespēju un atvieglot ceļu atgriezties savā dzimtenē.
2. Lielāku uzmanību valsts līmenī būtu jāpiegriež vērība un vēlreiz jāpārskata deokupācijas laikā palaistais garām.
3. Rūpīgi jāizstrādā brīvprātīgais repatriācijas process.
4. Deportācijas programmas izstrāde.

Ilgu gadu garumā latviešu tauta nespēj izdzēst atmiņas un nostāstus par latviešu tautas izvešanu no savas zemes pārpildītos lopu vagonos, fizisku izrēķināšanos un latviešu tautas masveida iznicināšanu, kuru pastrādājusi Krievijas Padomju vara Latvijas okupācijas laikā.
Kopš Latvija ir ieguvusi savu neatkarību, latviešu tautai nepārtraukti tiek atgādināts, ka tai jāsamierinās un jādzīvo tālāk.
Paradoksāli, bet kādu aizmiršanu gaidīt no Latvijas tautas puses, ja joprojām cietējs atrodas vienā kamerā ar apsūdzēto? Kādā veidā, lai tauta dziedinās, ja tai līdz šim nav piedāvāta medicīniskā palīdzība un netiek atdalīta no apsūdzētā klātbūtnes. Kā lai viņa dziedina savas rētas, aklimatizējas un nostājas uz savām kājām, savā zemē, ja tai ir visu laiku jārēķinās ar pāridarītāju, kurš nav pat ne tikai elementāri atvainojies, bet gan ar katru gadu pieaugušām ambīcijām un uzstādījumiem pieprasot, to kas viņiem pēc likuma nepienākas. Tieši tāpēc, jau viņi raujas pie varas, lai mainītu likumus un noliktu latviešus atkal uz ceļiem.
Latviešu tauta ir kā sakauti un satracināti suņi pirms nelegālajām suņu sacīkstēm, nepārtraukti uzstūrēti uzbudinātā stāvoklī un tiem tiek pamests apsūkāts kauliņš pirms vēlēšanu maratona. Lai pārgurušie spētu vismaz ķeksīti ieķeksēt vēlēšanu sarakstos un tad atkal varētu ielaist suņu krātiņos. Vienīgi droši vien tie suņu sacīkšu saimnieki un lielo naudu ieguvēji, pat neapzinās, ka var pienākt diena, kad kāda neredzama roka atslēgs krātiņus, interesanti, ko suņi saplosītu pirmos?

Kāda ir Dieva griba?

Vai tāds ir Dieva plāns, lai viena nācija nospiež otru? Nē, Dievs nav sado-mazohists un nevēlas, lai tāda būtu arī latviešu nācija. Dieva griba attēlota spilgtā piemērā, ebreju tautas izvešanā no Ēģiptes, kas parāda, ka divas atšķirīgas tautas, dažādām mentalitātēm un uzskatiem, sadzīvot kopā nevar. Viena tiecas nomākt otru un otra noteikti nokļūst vergu statusā.
Dievs katrai tautai ir iedalījis savu zemi. (Par to iepriekš esam runājuši) Dieva griba ir, lai krievi dzīvotu Krievijā, bet latvieši Latvijā! Katram ir jāzin, kur ir viņa mājas. Apzinoties to, nebūs iemesls nacionālā naida kurināšanā un latviešu tautas nīšanā un paverdzināšanā.
Ir labi, ka ciemiņi pilna māja, bet katram viesošanās laikam ir jāzin savs mērs. Laicīgi atstāta ciemošanās vieta ir laba uzvedības etiķete, bet ja aizkavējas, tas ir nogurdinošs process nama saimniekiem. Kad tiks apzinātas katra robežas, tad arī atkritīs sajūta, ka nama saimnieka māja ir ciemiņa māja, bet saimnieks spēs atvilkt elpu, sakopties un atpūsties.

Ārvalstu politiskie spēki un garīgie līderi Latvijā

Kāpēc latviešu tauta cieš? Krievu tautības mācītājiem Latvijā, kuri ir iebraukuši šajā zemē ar viņuprāt Dieva misiju, kalpot Latvijas tautai – savs spriedums. Okultisma un elku kalpības sekas. Nenoliedzami. Tomēr vai spriedums nav diezgan virspusīgs? Vai ar to vien pietiek, ka latviešu tautā iedzīt vainas apziņu, lai netraucēti varētu veidot savas atdalītas krievu kopienas un tajās apmierināt tikai krievvalodīgo ticīgo intereses?

Tomēr, vai latviešu tauta ir vienīgā tauta visā zemeslodē, kura ir piekopusi okultismu un pielūgusi elkus? Un tāpēc tai jācieš gadsimtu gadsimtos? Nu, taču nē. Visām tautām ir bijuši šādi tādi grēciņi, par kuriem saņemta atmaksa.
Nav patīkami dzirdēt, ka ik pa laikam Latvijā viesojas ārvalstu politiskie viesi un garīgie līderi, kuri vaino Latvijas valsti un pamāca, kādi mēri jāpieņem, lai varētu vairāk izpatikt ES, savukārt garīgie līderi citē Bībeles vārdus: „Piedod un tev taps piedots!” Cik viss ir vienkārši, vai ne?!
Vienīgi tāds sīkums, pretjautājums. Kur Jūs, cienītie ārvalstu partneri bijāt, Baltijas valstu okupācijas laikā, kad tām bija nepieciešams Jūsu atbalsts, aizstāvība un palīdzība? Kāpēc nepieprasījāt brīvību un neatkarību Latvijai, kuru Jūs tagad pieprasāt no Latvijas, pilnīgu bezierunu pakļaušanos liberālās programmas ieviešanā Latvijas teritorijā?
Kāpēc, Jūs, cienītie, garīgie līderi tik uzstājīgi aicināt Latvijas tautu uz piedošanu un grēku nožēlu, taču neapmeklējat Krievijas teritoriju un nepieprasāt, lai tā atzītu Baltijas valstu okupāciju un lūgtu piedošanu Latvijas tautai par okupācijas laiku un par visiem tiem pārdarījumiem, kurus piekopj joprojām? Kāpēc viņiem nepieprasāt nožēlot Lielvaras ekspansijas mānijas grēku?
Nu, ko?!
Viegli runāt ar pakļāvīgo, grūtāk ar agresoru.
Viegli ir vainot, bet grūtāk aizstāvēt, aizsargāt un pastāvēt.
Viegli pārmest, pieprasīt un pēc tam aizbraukt, grūtāk izprast, mīlēt un palikt.
Viegli nezināt, attaisnoties un graut, grūtāk zināt, izprast un celt.

Bet atbildot uz galveno jautājumu, kāpēc latviešu tauta cieš? Atbilde: Tranzīts!

Aicinājums:

Kristieši, pietiek dzīvot viltus lēnprātībā! Pietiek slēpties un gaidīt. Pietiek teikt, ka viss ko vari, tas ir lūgt Dievu, par labākiem laikiem. Pienācis laiks pamosties no liturģiskā miega. Ja kristieši neiestājas par taisnību un patiesību un nenostājas aizsardzības pozīcijā par savu zemi, tad kāda ir nozīme kristietībai? Kas var, ja Tu nevari, vai pareizāk sakot negribi? Pietiek, Jums, garīgie tēvi iejusties farizeju lomā un aizstūrēt savas ganāmās avis, darīt Dieva darbu, ne tikai tā Kunga namā, bet arī zemē, kas pieder Dievam. Pietiek runāt, ka kristietībai nav sakara ar politiku! Jūs taču redzat, kurp viss iet, ja Jūs savu saimi piespiežat klusēt.
Pietiek Lūgt Dievu par savām personiskām interesēm, pienācis laiks lūgt par Latviju! Taisnīgu, tiesisku, likumīgu, Latviju. Lūdz par atmodu Latvijā! Lūdz par Latvijas Valsts valdību.
Pienācis laiks, neļaut valdībā ienākt jau iepriekš sevis ievēlētos, kuri darījuši aplamus darbus.
Pienācis laiks komentēt priekšvēlēšanu rakstus un ziņas interneta mēdijos, kas pauž nepatiesību, noskaņoti negatīvi pret pamatnācijas vajadzībām un interesēm, kas pauž savus populiskos un tukšos saukļus.

Pienācis laiks vēlēt!
Pienācis laiks vēlēšanu sarakstos izsvītrot nevēlamos.
Pienācis laiks lūgt Dievu, lai Viņš uzrāda labākos no sliktākajiem, kuriem jāizvirzās politikā.
Pienācis laiks Dieva kalpiem ieiet politikā, tiem, kas bīstas to Kungu un mīl savu tautu.
Pienācis laiks tos atbalstīt, izvirzīt un ievēlēt.

Risinājums:

Krievu tautībai Latvijā jāiegūst pazemība un latviešu tautai brīvību no sarūgtinājuma, savukārt abām nācijām nepieciešama-savstarpēja cieņa, sapratne, saskaņa un mīlestība.

Nobeigumā:

„Svētums un Gods, Vara un Spēks, pieder Dievam Mūžīgajam!” (dziesmas vārdi.)

Neviens politisks spēks, kas vēršas pret tautu un ceļ tumsā negodīgus Likumus negūs panākumus! Tā nepastāvēs, tā nespēs apspiest un pieņemt negodīgas dāvanas, jo Dievs ir soģis, Viņam pieder augstākā Tiesa, Viņš sodīs tos, kas sevi ieceļ augstā godā. Tie, kas pakāpjas uz citu pleciem, kritīs! Jo Viņš ir Svēts un Taisns un Viņa Likumi Mūžīgi! Pateicoties savas tautas lūgšanām,
„Viņš pats nokāps no debesīm un tumsa būs zem Viņa kājām, lai stātos cīņā pret apspiedējiem un neslavas cēlājiem. Un Zeme līgosies un drebēs, un kalnu pamati trīcēs. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā. Viņš izraus no stipra pretinieka rokām, no naidniekiem, kas, pārmērīgi stipri būdami, māca. Apspiestajiem un pazemotajiem Viņš gādās palīdzību!” (Ps.18)

Lai Dieva valstība nāk pār Latvijas zemi un katrs piesauc Viņa Vārdu! Lai katrs atzīst, ka Dievs ir Varens savā žēlastībā un iegūst Pestīšanu.

Lai atmoda nāk! Lai Dievs, svētī Latviju un pasargā to!

Fiziķis-astronoms Marks R. Moriss no Kalifornijas universitātes (University of California, Los Angeles) ar NASA Spitzer teleskopa palīdzību piefiksējis Piena Ceļa galaktikā neparastu ainu, kas līdzinās DNS dubultspirālei. Tuvāk izpētot saņemtās bildes kopā ar vairākiem astronomiem, astronoms nespējis rast atbildi, kādā veidā DNS spirāle kosmosā ir izveidojusies.
„Neviens un nekad nav redzējis kaut ko tādu zvaigžņu pasaulē, jo parasti zvaigžņu veidojumi ir bez noteiktas formas. Bet šajā gadījumā tas veido augstas klases rūpīgi izveidotu shēmu.” – skaidro profesors.
Jāpiebilst, ka augstās klases meistardarbs atrodas 300 gaismas gadu attālumā no Piena Ceļa centra un tās kopīgais izmērs pārsniedz 76 gaismas gadu attālumu. Uzmanību piesaista arī tas, ka gigantiskā DNS spirāle nesaprotamu iemeslu dēļ attālinās no Piena Ceļa centra aptuveni tūkstošs kilometru sekundē.
„Par spīti mīklainai un neparastai morfoloģijai, tamlīdzīga DNS veida dubultā spirāle iespējams ir izveidojusies mijiedarbojoties ar melno caurumu tās tuvumā, kas varētu liecināt par spirāles drīzu pazušanu iegriežoties „melnā cauruma” virpulī.”- mēģina skaidrot astronoms.
Speciālisti atzīmē, ka teorētiski tamlīdzīgs izskaidrojums ir ticams. Tomēr, lai izveidotos divkārša spirāle, ir nepieciešams noteikts un vienlaicīgs nosacījumu posms.
Vai tas būtu pārliecinošs paskaidrojums?
Lai kā arī astronomi necenstos izskaidrot, taču prātā nāk tikai viena doma: „…Es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis…”

Kelvins Rads nepatīkami pārsteidza musulmaņus, paziņodams, ka viņš atbalsta, ka specdienesti pastāvīgi novēro, kas notiek Austrālijas mošejās.
„Imigrantiem, kuriem nav Austrālijas pilsonības, ir jāpiemērojas mūsu sabiedrībai, nevis otrādi. Citādi viņiem šeit nav vietas. Es jau esmu noguris uztraukties par to, ka, nedod Dievs, nejauši neaizskartu šos ļaudis un viņu kultūru”, – teica Džons Hovards.
„Pēc terora akta Bali nacionālistiskais noskaņojums Austrālijā ir pieaudzis. Mūsu sabiedrība – tie ir 200 gadi konfliktu, tā ir miljoniem vīriešu un sieviešu uzņēmība un uzvaras cīņā par brīvību. Mūsu oficiālā valoda ir angļu valoda. Ne spāņu, ne arābu, ne japāņu, ne kāda cita. Ja vēlaties dzīvot mūsu sabiedrībā, jums ir jāmācās angļu valoda”, – teica Austrālijas premjerministrs.
„Vairums austrāliešu tic kristiešu Dievam. Tā nav reliģiska diskriminācija, nav labējo ietekme vai politiskais spiediens. Tas ir fakts. Vīri un sievas ir cēluši šo nāciju uz kristīgās ticības pamata. Tas ir mūsu valsts dzīvesveids un to māca mūsu bērniem skolās. Ja mūsu Dievs kādu aizskar, lai viņš dodas uz citu vietu. Šeit ir mūsu zeme un mūsu valsts. Ja jūs pieņemat mūsu vērtības – laipni lūdzam! Bet, ja jūs esat atbraukuši, lai pārmestu, ka jums nepatīk mūsu karogs vai mūsu kristīgā ticība, tad jums vienmēr paliek viena no demokrātijas pamatbrīvībām – brīvība doties no šejienes projām, kur vien jums patīk. Jums šeit nepatīk? Visu labu. Mēs jūs šeit neesam aicinājuši!”, – tik radikāls savos izteicienos ir Austrālijas premjerministrs.
Šie izteicieni nav nekas jauns, tomēr tieši šobrīd franču prese atzina par lietderīgu tos citēt ar piezīmi, ka, lūk, šāds premjerministrs nebūtu par ļaunu arī pašā Francijā.

Nenoliedzami arī Latvijā būtu nepieciešams šāds premjerministrs, kas primāri aizstāvētu un aizsargātu Latvijas pamatnācijas intereses, nevis slēgtu savienību ar islāma piekritējiem! Arī Latvijā valsts valoda ir latviešu, kura diemžēl aizvien retāk skan sabiedriskajā telpā.

Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats un Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vēstulē ministru prezidentam Valdim Dombrovskim lūdza rast iespēju izskatīt neapmierinošo morālo stāvokli skolās, saskatot arī nepieciešamību kristīgās mācības pasniegšanas iespējām vidusskolā.

Šie un citi jautājumi bija jāizskata Garīgo lietu padomes sēdē, kas bija paredzēta 2010. gada 15. aprīlī, taču toreiz nenotika, kā ziņo Latvijas Republikas Tieslietu Ministrija.

Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas rīkojumu, izpildot Ministru prezidenta 2010. gada 14. februāra rezolūciju Nr. 20/R-301- jurkol un Nr. 20/R-302-jurkol un pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 10. novembra noteikumu Nr. 1307 „Garīgo lietu padomes nolikums” 8. punktu, saņemta informācija, ka Garīgo lietu padomes sēde notika 2010. gada 4. jūnijā plkst. 16:00 Ministru prezidenta zālē Brīvības bulvārī 36, Rīga, 3. stāvā.

Garīgo lietu padomes sēdes darba kartībā bija paredzēti šādi jautājumi:
1. Kristīgās mācības pasniegšanas ieviešana arī vidusskolā (vismaz no 4. līdz 6.klasei).
2. Eiropas Savienības iniciatīvas saistība ar kristīgo vērtību sistēmu.

Šajā mēnesī ar Kardināla Jāņa Pujata ierosmi jautājums ir aktualizējies.

„Par”

Pujats aicina deputātus iestāties par obligāto kristīgo mācību

Kardināls Jānis Pujats, uzrunājot Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā sanākušos, atgādināja, ka tradicionālās konfesijas ir vienojušās aicināt likumdevēju no nākamā gada 1.septembra skolās ieviest obligātu Bībeles mācību, norādot, ka atbalstu šai idejai jau paudusi apvienība „Par labu Latviju!”. „Mēs aicinām visus pārējos Saeimas deputātus šajā svarīgajā jautājumā parādīt savu labo gribu,” sacīja Pujats.
Savā sprediķī Pujats pasauli salīdzināja ar lielu trokšņainu tirgu, bet dvēseli ar svētvietu, kurai nepieciešams prieks, tīrība un saskaņa ar Dievu. Runājot par ideāliem, kas vajadzīgi mūsdienu cilvēkiem, Pujats norādīja uz Evaņģēliju, kas par augstāko garīgās dzīves mērķi izvirza prasību mīlēt cilvēkus kā sevi pašu.
Pujats aicināja Saeimas deputātus atbalstīt kristīgo konfesiju priekšlikumu skolās ieviest Bībeles mācību, kuras ietvaros bērni tiku iepazīstināti ar Bībeli, kurai vēsturiski ir bijusi un vēl arvien ir nozīmīga loma Eiropā. Ja vēl 9.Saeima nobalsotu par likumprojektu ”Bībeles mācība”, tad tā skolās varētu tikt ieviesta jau 2011.gada 1.septembrī.
Pujats cilvēkus mudināja aizdomāties arī par to, kam viņi uztic savas dvēseles pestīšanu.

“Pie vienkāršās un tīrās Kristus Evaņģēlija mācības nejauciet klāt to putru, ko vāra baltu zintnieki, dievturi, Delpers, jogi, astrologi, burvji un visādi māņticīgie un fantazētāj.  Glabājiet savu ticību Dievam tīru, kādu to sniedz Evaņģēlijs un Baznīcas aprobētās ticības mācības grāmatas,” vēršoties pie katoļiem, teica Pujats.
Runājot par vēlēšanām Pujats neizslēdz arī iespēju, ka tauta varētu dot priekšroku „antikristīgiem kandidātiem”, kas nozīmētu, ka „vēlētāji sev labāku valdību nav pelnījuši kā tikai antikristīgu”, pauda katoļu baznīcas vadītājs.

Pujats uzsvēra, ka politiķiem būtu jārisina ne tikai saimnieciski jautājumi, bet jāatbalsta arī kristīgās vērtības. „Visi ir ieinteresēti, ko darīt, lai cilvēki uz ielas justos drošībā no bandītiem un zagļiem, lai finansiālajos darījumos būtu godīgi, lai cienītu savus vecākus, lai rūpētos par bērniem, lai nejauktu citiem ģimeni. Šie faktori ir ne mazāk svarīgi kā, piemēram, piens veikalā vai rēķins bankā,” sacīja Pujats.

Latvijas prezidents Zatlers: Priekšlikums par Bībeles mācību ir apspriežams (Video)

Obligātā Bībeles mācība skolās ir apspriežams jautājums, tā priekšvēlēšanu laikā pausto Romas katoļu baznīcas kardināla Jāņa Pujata priekšlikumu komentē Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Šlesers un “Par labu Latviju” iestājas „par” Bībeles mācību skolās (Video)

Brīdi pēc tam, kad apvienības ‘Par labu Latviju’ vadītājs Guntis Ulmanis nosauca viņu, kā premjera amata kandidātu, Ainārs Šlesers apvienības biedru kopsapulcē nodevās konkurentu vērtēšanai un nākotnes vīzijām. Tāpat Šlesers solīja skolās ieviest obligātu Bībeles mācību skolās.

Jānis Šmits, RD deputāts un Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs: Kurš ir pret obligāto Bībeles mācību skolās?

Jānis Šmits par notiekošo..

Jā, Dieva Vārda gaismai, nē tumsonībai Latvijā!

Latvija ir valsts, kura dzimusi un veidojusies uz Eiropas kristīgo vērtību bāzes. Tāpat kā daudzus gadu desmitus pirms Latvijas neatkarības izcīnīšanas, šodien mēs brīvās un neatkarīgās valsts himnā lūdzam Dieva svētību pār savu zemi un tautu.
Būdama daļa no Eiropas, Latvija nesaraujami ir daļa no kristīgās pasaules – no tās pasaules, kuras politisko iekārtu, tiesību sistēmu, kultūru, mākslu, arhitektūru, zinātni, filozofiju un tautas dzīvesziņu vistiešākajā veidā ir ietekmējusi kristīgā ticība. Mūsu pienākums ne tikai nākamo paaudžu, bet arī mūžības priekšā, ir glabāt un nest tālāk šo Dieva doto mantojumu.
Saglabāt stingru un nelokāmu nostāju, sargājot mūsu valsts un tautas tradīciju – sakņotu tautas dzīvesziņā un kristīgajā mācībā. Tas nozīmē ciešu atbalstu sabiedrībās fundamentālām pamatvērtībām – dzīvībai, ģimenei un cieņai pret katru sabiedrības locekli. Un vienlaicīgi tas nozīmē stingru iestāšanos pret šo vērtību apdraudējumu.

Kurš ir pret obligāto Bībeles mācību skolās?

Šis apdraudējums ir tiešs un nepārprotams. Tas nāk no organizācijām un personām, kas jau iepriekš ir demonstrējuši klaju neiecietību pret kristiešiem un kristīgām vērtībām, tradicionālo ģimeni un laulību, piemēram , Delna, Politika.lv, geju un lesbiešu organizācija   ”Mozaīka”, žurnāls „ Ir” u.c. , kas gadiem ilgi garīgi inficē mūsu sabiedrību ar idejām , kas ir pretrunā ar kristīgo ticību. Kāds tam ir iemesls, atbilde ir skaidra – iespējams tās cītīgi atstrādā Dž. Sorosa dāsni piešķirto naudu daudzu miljonu dolāru apmērā.

Redzot pretreakciju Romas katoļu baznīcas Kardināla Jāņa Pujata ierosinājumam ieviest obligātu Bībeles mācību skolās, mana apņēmība un atbalsts ir kļuvis tikai stiprāks. Vēlos atgādināt, ka par tumsoņām tradicionāli līdz pat XX gs. tika uzskatīti tie indivīdi, kas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lasītneprasmes vai citu iemeslu dēļ, nevarēja vai nespēja apgūt un iemācīties Svēto Rakstu pamatpatiesības. Apvainot cienījamo Dieva vīru tumsonībā ir reliģiskā neiecietība, kas skan no šo daudzo Bībeles nezinātāju vai nelasītāju ( t.i., tumsoņu ) puses. Manī rada neizpratni un bažas šāda veida reliģiskais analfabētisms un kristianofobija, kas valda XXI.gs Latvijā, kurai saistošas ir starptautiskās tiesību normas, kas aizsargā personas reliģisko pārliecību. Demokrātiskā sabiedrībā nevar būt tā, ka kāds gļēvi , visbiežāk anonīmi , slēpjoties aiz LR Satversmē garantētās vārda brīvības, diskriminē otru viņa reliģiskās pārliecības dēļ, vai arī šī paša iemesla dēļ rupji aizskar viņa personas cieņu, godu un reliģisko pārliecību. Gribu atgādināt , ka mūsu valsts likumdošana paredz arī kriminālatbildību par reliģiskā naida kurināšanu.
Pilnībā atbalstu Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju iniciatīvu ieviest ar likumu vispārizglītojošo vidusskolu mācību plānā obligātu „Bībeles mācību” 1.-12.klasei, sākot ar 2011.gada 1.septembri.
Apzinoties Eiropas kontinenta kristīgos pirmsākumus, uzskatu, ka katram mazajam sabiedrības loceklim ir jābūt iespējai skolā iepazīt savas tautas un eiropeiskās identitātes pamatus – to starp, Bībeli, kristīgo mācību un šīs mācības izauklēto ētikas izpratni.
Aicinu  visas partijas, kas pretendē uz pārstāvniecību 10.Saeimā, kā arī šo partiju atbalstošos NVO izteikt skaidru viedokli šajā jautājumā. Tas novilks skaidru sarkano frontes līniju starp spēkiem, kas tieši un nepārprotami atbalsta kristīgas vērtības vai arī konsekventi stāv pret tām.
Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus Jāņa evaņģēlija 8 nodaļā saka: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”

Jānis Šmits , Rīgas Domes deputāts
Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs
Bijušais LR Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs

„Pret”

„Obligāta Bībeles mācība ne ar ko neatšķirsies no marksisma-ļeņinisma” uzskata Totalitāro sektu apkarošanas komiteja

Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komitejas nostāja jautājumā par obligātās Bībeles mācības ieviešanu skolās, kuru ierosināja Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.

Kristīgās reliģijas Latvijā ir tradicionālas. Cilvēki, kas sevi pie tām pieskaita, šobrīd veido ievērojamu sabiedrības daļu. Uz Bībeles pamata noformējušos konfesiju, strāvojumu un sektu ir lielumlielais daudzums. Ikviena tāda grupa uzskata, ka tieši tai ir pareizākā Bībeles izpratne. Cilvēki, kas pieturas pie kristīgiem strāvojumiem savas apzinātas izvēles, ģimenes vai nacionālās tradīcijas dēļ, bet reizēm vienkārši stipru emociju un pārdzīvojumu ietekmē, dod priekšroku vienai vai otrai Svēto Rakstu interpretācijai.

Apziņas brīvība šobrīd ir sabiedrības stūrakmens. Tieši pateicoties tai mēs varam būt ticīgi vai neticīgi, apšaubīt un meklēt. Rīcībspējīgam cilvēkam ir tiesības iepazīties ar ikvienu mācību vai pasaules uzskatu, salīdzināt to ar citiem, pārbaudīt vienu vai otru apgalvojumu par tā vēsturi un dibinātājiem patiesumu. Viņam ir tiesības pieņemt mācību pilnībā vai daļēji, pārdomāt un mainīt savu viedokli par mācības formu vai saturu.

Ikviena ticība atšķiras no zinātnes ar empīriskas pārbaudes neiespējamību. Тas nozīmē, ka vienas vai citas mācības patiesums jāpieņem ar ticību. Ticība ir kādu atziņu atzīšana par patiesām bez iepriekšējās faktiskās vai loģiskas pārbaudes, vienīgi iekšējās, subjektīvas stingras pārliecības dēļ, kurai nav nepieciešami pierādījumi, lai gan reizēm tā tos piemeklē.

Skola nedrīkst kalpot kādas mācības vai pasaules uzskata popularizēšanai. Skolas pienākums ir ne tikai sniegt zināšanu, iemaņu un prasmju kopumu pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā. Skolai tiešām jāsniedz zināma tikumiska audzināšana, jāveido priekšstats par to, kas ir labs un slikts, bet šādai audzināšanai jābalstās tikai vispārpieņemtajās drošās un ērtas kopdzīves normās, nevis kādā reliģiskajā mācībā. Piemēram, ir svarīgi bērnam teikt, ka vecākiem ļaudīm transportā būtu jāatbrīvo vieta, jo viņu vecumā stāvēt ir grūti. Bet nav pieļaujami mācīt – ja tu neatbrīvosi sēdekli, tevi sodīs Dievs vai tev sabojāsies karma.

Mēs uzskatām, ka reliģijas mācība skolā ir pieļaujama divos gadījumos:

1. Iepazīšanās ar reliģiju kā sociāli kulturālu parādību
Šajā gadījumā vajag iepazīstināt skolēnus ar visu pasaules lielāko tradicionālo reliģiju pamatiem un rašanās vēsturi, kā arī ar citiem izplatītiem pasaules uzskatiem. Jebkādas mācības vai pasaules uzskata pētīšanas procesam jābūt informatīvajam raksturam, bez vērtējumiem. Visi strīdīgie jautājumi, apgalvojumi, interpretācijas vai nu nebūtu minami, vai būtu pasniedzami neitrāli un vispusīgi. Nav pieļaujama nekādas mācības kritika vai slavināšana.

2. Noteiktas ticības mācība kā ģimenes reliģiskās audzināšanas turpinājums
Šajā gadījumā ir pieļaujama dziļāka izpēte, nevis vienkāršs neitrāls ekskurss vēsturē. Pieļaujamas ir teoloģiskas interpretācijas, priekšstati par morāli, rituāliem u.tml. Tomēr, mūsuprāt, nav pieļaujama citu mācību, kas atšķiras ar ticības objektu, dogmām vai Svēto Rakstu interpretāciju, kritika. Tas nozīmē, ka ir pieļaujami teikt: „Mēs saprotam Rakstus šādi” un argumentēt, kāpēc attiecīga konfesija nonāca pie šāda secinājuma. Bet nav pieļaujami runāt: „Vienīgi mums ir taisnība, bet citi maldās!”. „Citiem” taču arī noteikti ir savas patiesības izpratnes skaidrojums, bet agresīvais kategoriskums var kļūt par pamatu starpreliģiju konfliktam.
Tāds priekšmets var tikt ieviests pēc noteikta skaita vecāku lūguma; tam jābūt fakultatīvam. Pedagogiem, kas to pasniegs, būtu nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība, līdzīgi citu priekšmetu skolotājiem, nevis vienkārši jāpārstāv kāda konfesija.
Obligātas Bībeles mācības ieviešana skolās negarantē morāles un tikumības stiprināšanos sabiedrībā. Ikvienai reliģiskai mācībai ir zināma morāle. Tomēr nav nekāda pamata uzskatam, ka cilvēks, kas nepieturas pie kristīgām mācībām, ir mazāk godprātīgs par kristieti. Obligāta Bībeles mācība ne ar ko neatšķirsies no marksisma-ļeņinisma pasniegšanas.
Ticības jautājums ir pieauguša, pilnībā noformēta cilvēka dziļas, pārdomātas izvēles jautājums. Un, ja mēs nevēlamies dzīvot sabiedrībā, kur „visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki”, mēs nedrīkstam to aizmirst.

Ar cieņu,
Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komitejas līdzpriekšsēdētāji
Оļegs Ņikiforovs, Dr.psych., BSA asoc. prof.
Viktors Jolkins, psihologs, Mag.psych.

Premjers Dombrovskis pret Bībeles mācību skolās

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) atbalsta esošo kārtību, kad vecāki var izvēlēties, vai bērns apgūst Bībeles mācību, aģentūrai LETA sacīja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Premjers uzsvēris, ka kristīgās audzināšanas pamatā liela nozīme ir ģimenei, jo pirmās zināšanas par reliģiju un pirmo saskarsmi ar to veido tieši ģimene. Līdzīgi kā uzvedību un attieksmi pret vērtībām bērnos ieaudzina vecāki, arī attieksme pret Dievu pirmkārt veidojas ģimenē. Līdz ar to arī vecāku attieksmei pret Bībeles mācīšanu ir nozīmīga loma vismaz tajā bērna dzīves posmā, kad viņš pats vēl nevar izdarīt izvēli.

Ziņojumi no ICEJ filiālēm pasaulē turpina iepriecināt:

Kanādā, Čehijā, Kostarikā, Etiopijā, Īrijā, Somijā, Brazīlijā, Jaunzēlandē, Vācijā, Norvēģijā, Dienvidāfrikā, ASV simtiem un tūkstošiem kristiešu demonstrēja atbalstu Izraēlai cīņā par tās eksistenci.

Nesenie notikumi Gazas piekrastē ir atkal saasinājuši cīņu par Izraēlas tiesībām sevi aizsargāt no nerimstošajiem uzbrukumiem. Pasaulē šīs tiesības aizvien biežāk tiek noliegtas, taču kristiešu vidū pieaug atbalsts Izraēlai. Draudzē kopumā ir diezgan liela vienaldzība pret to, kas notiek Vidējos Austrumos, kā arī ir neliela minoritāte, kas neatlaidīgi izrāda pretestību Izraēlai un atbalstu palestīniešiem, pat teroristu kaujiniekiem Hamas. Patiesajiem kristiešiem noteicošais faktors ir Bībele, nevis politiskie aizspriedumi. Mums jāzina – ko Bībele saka par Izraēlu? Mums, kristiešiem, jānoregulē sava attieksme Dieva Vārda gaismā. Dažas vadlīnijas:

1. Raksti skaidri apsola Kānaānas zemi ebreju tautai par mūžīgu īpašumu (1.Moz.17:7-8).

2. Šis apsolījums tiek atkārtots atkal un atkal (piemēram, Ps.105:7-11) un pat Jaunajā Derībā (Ebr.6:13-20). Šajā Rakstu vietā apsolījumi, ko Dievs deva Ābrahāmam, tiek citēti šaubu māktajiem ticīgajiem kā apliecinājums Dieva uzticībai. Tiek uzsvērts, ka Dievs nemelo, kad Viņš kaut ko apsola. Viņš ir uzticības vērts un tur visus solījumus, kādus jebkad ir devis.

3. Kānaānas zemi ebreju tauta ir iemantojusi īpašumā uz mūžīgiem laikiem, bet tās dzīvošana zemē tiek regulēta saskaņā ar paklausību Dievam. Kungs, Izraēla Dievs, pieprasa, lai Svētajā zemē dzīvotu svēti ļaudis (Ec.36:24-28).

4. Vēsture apstiprina Dieva uzticību, vienmēr atvedot Izraēlu atpakaļ savā zemē pēc izsūtīšanas trimdā, kas notikusi nepaklausības dēļ (Jer.25:4-11).

5. Pravietis Jesaja pasludina, ka Izraēlas vēsturē būs divas izsūtīšanas un divas atgriešanās Kānaānas zemē (Jes.11:11).

6. Pēdējā atgriešanās iezīmēsies ar konfliktu un svētību. Jeruzāleme kļūs par lielu strīdu iemeslu, tās dēļ karos, bet ebreju tauta vairs netiks izsūtīta (Cak.12:1-3; Am.8:14-15)

7. Taisnība ir ļoti svarīga Dievam (Mihas 6:8) un Viņš strādās ar ļaudīm šajā reģionā, lai liktu uzaust taisnīgumam. Viņš vienīgais zina, kāda ir taisnība un kā to panākt (Jes.55:8-9).

8. Jēzus skaidri runāja par ebreju atgriešanos Jeruzālemē, norādot, ka tā būs beigu laiku zīme, kad pagānu tautu laiks tikspiepildīts (Lūk.21:24).

9. Bībele daudzviet paredz, ka ebreju atgriešanās Ciānā atnesīs lielas svētības pasaulei (Jes.2:1-3; Cak.14:16-21; Jes.66:12-13).

Ņemot vērā iepriekš minētās Rakstu vietas, mēs pārliecināmies, ka mūsdienu Izraēlas atjaunošanās ir Dieva darbs un kristiešiem ir pienākums svētīt to, ko pats Dievs svētī. Pamats mūsu atbalstam Izraēlai ir Dieva Vārdā, taču tas neprasa mums “spēlēt Dievu”, rīkojoties vai iedomājoties, ka mums ir skaidrs priekšstats par Izraēlas atjaunošanās procesu, kas notiek mūsu acu priekšā. 1.Kor.13:9-10 Pāvils rakstīja, ka tagad mēs redzam daļēji, bet tad, “kad nāks pilnība”, mēs zināsim visas lietas. Kamēr šis pilnības laiks nāk, mēs svētīsim Izraēlu un lūgsim par to, stāvēsim tai blakus, jo mēs esam tai parādā (Rom.15:27). Ne tikai tādēļ, ka pestīšana nāk no jūdiem (Jņ.4:22), bet gadsimtu garumā ilgušā atbaidošā kristīgā antisemītisma dēļ.

Demoss Šakarijans (lasījums no grāmatas 2 daļās.)

1.Daļa – Šekarijanu ģimenes vēsture.

2.Daļa – Demosa Šekarijana Uznņēmēju apvienības dibināšana.

Grāmata sniedz atbildes:

- Tiem, kas neziņā. ( Lasi, kā Demoss iemācījies atšķirt Dieva balsi no ienaidnieka balss)

-Tiem, kas kļūdās. ( Lasiet, kā Dievs izlabo kļūdas, kuras gandrīz sagrāva Demosa sapni uzturēt sakarus ar visas pasaules kristiešiem)

- Tiem, kam nepieciešama praktiska palīdzība ( Lasiet, kā Dievs aizsūtīja pircēju uz uzņēmumu, kuru neviens negribēja, kad Demoss pirmajā vietā lika Dieva gribu)

Aptaujātie jaunieši secināja, ka evaņģelizācijas pasākumā, kurā vietējie iedzīvotāji tika aicināti apmeklēt koncertu, bijuši ļoti atsaucīgi, turklāt daudzi no tiem uz koncertu bija ieradušies daudz agrāk, par noteikto laiku. Tomēr Prieka Vēsts jaunieši nesamulsa un pirms koncerta rīkoja sporta spēles un atrakcijas, lai vietējiem iedzīvotājiem nebūtu garlaicīgi. Pārsteidzoši, ka sadraudzēšanās starp vietējiem un Prieka Vēsts jauniešiem notikusi ļoti ātri. Koncerta nobeigumā pestīšanu pieņēma 10 vietējie jaunieši, pārsvarā puiši. Pēc pasākuma viņi bija uzaicināti uz after party. Vietējie jaunieši piekrita un vēlā vakara stundā visi kopā sasēdās autobusā un devās ceļā. After party laikā, vietējie jaunieši dalījās ar savu dzīvi un ļāva par sevi aizlūgt.

Brīnumi un līdzejošās zīmes

Tā ir ierasts, ka parasti masu pasākumu rīkotāji dabas apstākļos lūdz Dievu par saulainu laiku, taču ko darīt, kad pravieto lietu?
Bībelē teikts, ka Dieva darbi izpaužas brīnumos ar līdzejošām zīmēm.
Zīmīgi, ka Rojā koncerta laikā KLIĶE 1:16 uzstāšanās laikā dziedot dziesmu „Tā Kunga lietus līst”, sāka spēcīgi līt lietus, kaut gan visas dienas garumā spīdēja saule.
Līdzīga aina notika arī nākošā dienā Dundagā. Jaunieši jokoja, sakot, ka šīs dziesmas laiks ir jāpārceļ uz koncerta nobeiguma daļu, jo kas lai to zin, ja nu atkal dziesmas pravietojums piepildās tik pēkšņi un ātri …
Dziesma tika izpildīta koncerta nobeigumā. Līdz ko koncerts tika paziņots par slēgtu, pēkšņi savilkās mākoņi un sāka līt tik spēcīgi, ka tas pārvērtās par vētru, kuras laikā tika salauzts koks.