„Jūras laikmeta periodā, negaidītas smilšu vētras rezultātā, kas plosījusies sarkano kalnu rajonā Jutas štatā, pirms 185 miljoniem gadu, pilnīgi iespējams, ka varējusi aprakt dzīvu dinozauru.”- Pie tāda secinājuma marta mēnesī nonākuši paleontologs no Jūtas štata Universitātes (University of Utah) Jozefs Sertiks (Joseph Sertich) un Dr. Marks Lovens (Mark Loewen) no „ Jūtas štata dabas vēstures muzeja” (Utah Museum of Natural History).

Nav skaidrs uz kāda pamata dotais apgalvojums ir veidojies. izklausās tā, ka zinātnieki vēl aizvien ir mākslas filmas „Jūras laikmeta parks” iespaidos un vēl joprojām dzīvo filmas varoņu tēlos.
Tādā gadījumā arī es pievienošu savu hipotēzes izklāstu.
Ņemot vērā, ka par cik ir ievērots, zinātniekiem-evolucionistiem un zinātniekiem-kreocionistiem, parasti ir pretēji viedokļi, turklāt vieni tic, ka cilvēks sākotnēji ir staigājis uz visām četrām, bet otri uzskata, ka cilvēks sākotnēji ir staigājis uz savām divām, bet stabili, tad domāju, ka arī mana gavēņa laika iespaidos pārņemtā pētnieciskā acs, piedos savu šarmu un ar glanci un eleganci, tas viss varētu saplūst kopā vienā harmonijā.

Par ko ir runa?

Jutas štatā augstāk minētie paleontologi atraduši dino zālēdāju, kuru nodēvējuši par -Seitaad ruessi.
Kāpēc tāds nosaukums? Pirmkārt, pa godu Nahao indiāņu leģendai, par briesmoni, kurš ēdis tuksnesī nokļuvušos cilvēkus. Tomēr nevaru nociesties un iestarpināt, ja reiz atrastais dino ir bijis zālēdājs, tad kā viņš pēkšņi kļuvis par gaļēdāju? Bet nu, labi, braucam tālāk. Tātad, otrkārt, dzīvnieks savu vārdu saņēmis pateicoties māksliniekam-pētniekam (Everett Ruess), kurš noslēpumainā kārtā 20 gadu vecumā pazudis apmēram šajā pašā rajonā1934 gadā, kurā tika atrasts mūsu zāles/gaļēdājs. Tas savukārt droši vien vedina uz domu, ka ja nu, pazudušais mākslinieks nonācis dino ķetnās.

Nopietnas lietas

Bet tagad nopietni. Tomēr to garantēt nevaru, bet centīšos, tātad nopietni runājot..
Droši vien zinātnieki leģendu un noslēpumaino nostāstu pārņemti, tā arī aizmirsuši, ka dzīvo realitātē un savas hipotēzes izvirzījuši, pavisam aizmirstot, ka primāri viņi ir zinātnieki, kuri tikai pārnākot mājās no smagā atklājumu darba var atļauties iejusties fantastu lomā, bet kā tur arī būtu ieskatīsimies, kā šis stāsts attīstīsies un kāds tam būs „hapy end” un cerēsim, ka mūsu uzmanības centra objekta izcelsme neizrādīsies pērtiķveidīgā. Bet nu, labi, ja nopietni, tad nopietni.

Seitaad ruessi tika atrasts ar kājām gaisā. Kas pēc zinātnieku-evolucionistu domām, nozīmē, ka dzīvnieks ir apglabāts dzīvs kalnu nogāzes nogruvuma laikā, kas arī izsitis dzīvniekam pamatu zem kājām.
Ja reiz ir tā, kā paleontologi saka, tad no tā izriet, ka kalnu grēda ir nākusi no zemes dzīlēm, nevis no gaisa, jo pamatu no kājām var zaudēt, piemēram, uzkāpjot uz banāna mizas.
Tomēr nav skaidrs, ja uz dzīvnieka uzgāžas pieņemsim, tonna akmeņu vai smilšu, tad kā varējis būt tā, ka dino nav neviena salauzta kaula? Varbūt mūsu varonis Seitaad ruessi tomēr ir pārstāvējis supermena dzimtu?

Bet varbūt varētu pieņemt kādu citu hipotēzi? Tas ir, ka dzīvnieks pamatu zem kājām zaudējis straujās ūdens plūsmas laikā, un iekļauts mutuļojošā ūdens un zemes virsmas dubļu virpulī, kā rezultātā paleontologi to ir atraduši ieskautu mālveida mīkstā masā, kas sacietēja ūdens plūdu izžūšanas laikā. Kā arī viela, kas ir pārņēmusi varoni ar iesauku Seitaad ruessi
nav tik sarkanīgā krāsā, kā Jūtas štata sarkanie kalni (Utah’s Red Rocks)
kas apgāž hipotēzi par sarkano klinšu milzīgo vecumu un tas liecina tikai to, ka sarkanie kalni veidojušies globālo ūdens plūdu laikā.
Jāņem vērā, ka Bībelē dino dzīvošanas laikā nav minēti gigantveidīgi kalni, smilšu vētras un t.t. par tām sāka runāt tikai pēc globālajiem ūdens plūdiem. Ak, jā un vēl kāda maza detaļa zinānieki-evolucionisti nav atraduši atbildi uz jautājumu, kāpēc lielo kalnu rajonā ģeoloģiskais slānis ir daudz lielāks un viengabalaināks, nekā tas ir novērots līdzenumos? Kamēr evolucionisti joprojām meklē atbildi, tikmēr iemetīsim aci Bībelē un tajā teikts: „Un ūdeņi sāka kristies pēc simts piecdesmit dienām, šurpu turpu noskriedami. (ūdens līmenim krītot zemes sastāvs tajā sāka veidot šļudūdeņus, kā rezultātā apstājoties kādā noteiktā leņķī, ūdens līmenim krītot palika vien cietzemes veidojums kā rezultātā piepildot zemi ar milzu kalniem.) Tālāk mēs lasām: Un šķirsts septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā nolaidās uz Ararata kalniem. (Tā ir pirmā reize Bībelē minētā rakstvieta par kalniem.) Un turpinām lasīt: notecēja, šurp un turp bēgot, līdz desmitajam mēnesim. Bet desmitā mēneša pirmajā dienā nāca redzamas kalnu virsotnes.( Savukārt tas liecina par to, ka ūdens plūdi ir bijuši globāla mēroga, kas nav saistīts ar mums ierastajiem lokāliem plūdiem.)(1.Moz.8:3)

Datortomogrāfija uzrādīja, ka atrastajam dinozauram pietrūkst tikai viens pirksts un kājas kauls, kas pēc zinātnieku domām liecina par to, ka tas ir miris smilšu kāpas vēja laikā vai arī aprakts dzīvs.
Kāds tur sakars pazudušajam pirkstam un kājas kaulam ar aprakšanu, nav saprotams, bet ja zinātnieki/fantasti ko saka, tad tas noteikti ir patiesība, vai ne?
Dzīvē ar platiem gurniem dzīvnieks bija apveltīts ar metra augstumu, un no 3 līdz 4,5 metriem garumu. Tāds dinozaurs pēc paentalogu domām, varēja svērt no 70 līdz 90 kg, un mācēja iet ar divām vai četrām „ķepām”, no tā izriet, ka pašreiz zinātnieki nav nonākuši pie kopsaucēja uz cik tad ķepām galu galā ir gājis? Bet ja nu izrādās, ka pārvietojoties dino ir izmantojis arī asti, vai tas nozīmētu, ka staigājis šad tad arī uz piecām? Katrā ziņā dino ar iesauku -Seitaad ruessi bija garš kakls un aste.

Zinātnieki nākuši pie slēdziena, ka jaunatklājums, gluži kā viņa gigantiskie radi, Seitaad visticamāk pārtika no augiem. Varbūt tomēr no gaļas, kā teikts indiāņu leģendā? Un neaizmirsīsim arī par variantu – grauzēji…

Un pēdējais štrihs. Bet tomēr tā arī nesapratu, kas zālēdājiem darāms tuksnesī?

Atšķirīgie viedokļi

Enciklopēdijas, skolas un prese mums pasniedz Zemes lielo vecumu kā pierādītu un vienīgo faktu. Mums māca, ka visi zinātnieki tic, ka Zeme ir sena un ka visas datēšanas metodes to apstiprina.
Tomēr daudziem kvalificētiem un pazīstamiem zinātniekiem, ir pamats uzskatīt, ka Zeme un Visums radušies salīdzinoši nesen.
Saskaņā ar Glena Maklina, Rodžera Oklenda, Larija Maklina, Kenta Hovinda, Hansa-Joahima Cilmera, Dr.Tomasa Bārnsa, kā arī Ph.D. Džona Morisa faktiem mēģināsim aplūkot piemērus un noskaidrot patieso zemes vecumu.

Ko saka zvaigznes?

Zeme un Meness. Par Zemes salīdzinoši jauno vecumu liecina vairāki kosmiska rakstura fakti.
Zinātnieki: Glens Maklins, Rodžers Oklends Larijs Maklins un Kents Hovinds vienbalsīgi vienojušies, ka par cik uz Zemes nokrīt 14 miljonu tonnu kosmisko putekļu gadā, tad tas nozīmē, ka, ja Zeme būtu 4-5 biljonus gadu veca, un ja šo procesu neaizkavētu atmosfēras slānis, vējš un cita veida eroziju iedarbība, kuru rezultātā tas nesajauktos ar augsni un citiem Zemes garozas slāņiem, tad uz zemeslodes virsmas rastos 55 metrus biezs putekļu slānis.
Evolucionisti uzskatīja, ka Zeme un Meness ir viena vecuma, tādēļ putekļu slānim uz Mēness jābūt apmēram divreiz plānākam nekā uz Zemes (jo uz Mēness ir mazāks gravitācijas spēks). Kad tika plānots amerikāņu kosmisko aparātu starts uz Meness, radās bažas, ka tie pārāk dziļi varētu iegrimt putekļu slānī. Šī iemesla dēļ aparāta kājas bija apgādātas ar platam plātnēm. Tomēr astronauti  nokļūstot uz Mēness atklāja tikai 3 mm biezu kosmisko putekļu virsslāni.
Astronauti arī secināja, ka Mēness izstaro siltumu un tam piemīt magnētiskais lauks. Tas ir iespējams, ja Mēnesim ir šķidrs kodols. Par cik Mēness ir daudz mazāks nekā Zeme, pēc zinātnieku domām, Mēnesim bijis jāatdziest ievērojami ātrāk.
Noteiktajos piecu miljardu gadu laikā Mēnesim būtu jābūt pilnīgi aukstam. Turklāt Mēness attālinās no zemeslodes, un tā attālināšanās ātrums ir aprēķināts. Taču, ja Mēness sistēma būtu četru vai piecu biljonu gadus veca, tad Mēnesim būtu jāatrodas daudz tālāk no Zemes, nekā tas atrodas pašreiz.
Tādejādi jaunie fakti par Meness virsmu liecina par salīdzinoši daudz jaunāku vecumu.

Saule

Vislabāk Zemes nelielo vecumu mums pierāda Saule. Saule pamazām sadeg. Saules masa un lielums strauji samazinās.
„Anglijas Rojālā Observatorija pēdējo 300 gadu laikā ir pierakstījusi Saules diametra samazināšanās novērojumus. Viņi atklāja, ka Saule samazinās ar ātrumu 1,5 metri stundā. Samazinoties šādā tempā, Saulei pirms tikai viena miljona gadu būtu divreiz jāpārsniedz tās šī brīža rādiuss. Jo tālāk dodamies atpakaļ laikā, jo milzīgākai būtu bijis jābūt Saulei. Tas nozīmē, ka pirms 4,54 miljoniem gadu Saule būtu bijusi tik liela, ka varētu aizskart Zemi. ”- skaidro K.Hovind debate at the University of West Florida.

Evolucionisti apgalvo, ka Zemei ir 4 miljardi gadu! Tas nav iespējams, jo tad Saule to būtu iznīcinājusi.

Komētas un starpzvaigžņu putekļi

Īsperioda komētas. Mūsu Saules sistēmā ceļo īsperioda komētas un starpzvaigžņu putekļi. Isperioda komētas virzās pa ovālu orbītu apkārt Saulei ierobežotā laika periodā. Katru reizi, kad īsperioda komētas tuvojas Saulei, tās zaudē daļu no savas kodola vielas. Jāpiezīmē, ka dotā viela izdalās, tādējādi mēs varam novērot zvaigznes ar asti. Balstoties uz šo parādību, tika aprēķināts, ka komētas mūža ilgums nevar būt lielāks par sešiem līdz desmit tūkstošiem gadu. Savukārt Zemes ilgā mūža piekritēji, līdz šim vēl nav spējuši izskaidrot īsperioda komētu vecumu.

Starpzvaigžņu putekļi

Īss mūžs raksturīgs arī starpzvaigžņu putekļiem, kas cirkulē mūsu Saules sistēmā. Pateicoties Zemes, Mēness, planētu un it īpaši – Saules gravitācijas spēkam, putekļu daļiņas tiek regulāri izkaisītas kosmosā. Ja mūsu Saules sistēma būtu miljoniem gadu veca, tad planētas visas kosmisko putekļu daļiņas sen būtu savākusi, un maz kas no tām būtu palicis brīvi klejojam Saules sistēmā. Teikts: „The Illustrated Origins Answer Book.”

Procesi uz Zemes

Grēku Plūdi. Evolūcijas piekritēji uzskata, ka mēs nevaram aprēķināt Zemes vecumu, pamatojoties uz tagadējo klinšu veidošanās un erozijas tempu, jo agrāk, iespējams, to veidošanās ātrumu ietekmējuši citi faktori, kuri nav novērojami pašlaik.

Daļēji šim viedoklim var piekrist, jo tiešām (grēku) plūdu laikā darbojās citi faktori, kuri nav vērojami pašlaik. Grēku Plūdi jeb globāli plūdi apklāja visu zemeslodi– šī katastrofa pilnībā pārveidoja Zemes veidolu. Plūdi mainīja nogulumiežu veidošanās, kā arī erozijas tempu. Mūsdienās būtu nepieciešams ilgs laiks, lai izveidotos, piemēram, Lielais Kanjons. Tomēr, plūdu rezultātā, tas izveidojies īsā laika posmā.

Kalni mūsdienās veidojas lēni, tāpēc cilvēki pieņem, ka tie ir veidojušies tikpat lēni arī pagātnē. Saskaņā ar kreacionistu versiju, kalni, plūdu rezultātā, ir izveidojušies strauji. Par Lielo Kanjonu un kalnu pārstrukturēšanos labi apraksta Hans-Joahims Cilmera grāmata „Darvina maldi”.

No kā atšķiras lokāli plūdi no globālajiem plūdiem?

Arī mūsdienās notiek plūdi (lokāli) tomēr, nav pamanīts, ka izveidotos tādas pārmaiņas, kā milzu kalnu izveidošanās un jucekļi Zemes iežu slāņos.
Lokāli plūdi atšķiras no globāliem, piemēram, ar ūdens masas spiedienu. Globāliem plūdiem spiediens ir bijis daudz lielāks, kā rezultātā ir iespējams pārvērst nogulsnes iežos. Globālu plūdu laikā daudzie slāņi izveidojušies vienlaicīgi. Mēs iegūstam daudzus slāņus (nevis tikai vienu) jo nogulsnes noslāņojās ūdenī, saskaņā ar savu īpatsvaru.

Zemes magnētiskā lauka izmaiņas

Novērojumi rāda, ka Zemes magnētiskais lauks pēdējā pusotra gadsimta laikā ir ievērojami samazinājies. Kopš 1829.gada visā pasaulē ir izdarīti precīzi lauka intensitātes un stipruma mērījumi, kas liecina par Zemes magnētiskā lauka izmaiņām. Zinātnieki secina, ka kopš 1829.gada ir samazinājies par 7%.
Tādā gadījumā, ja Zemes vecums ir daudz lielāks, kā liecina evolucionisti, tad pirms 4,54 miljoniem gadu Zemes magnētiskais lauks bijis tik spēcīgs, ka Zeme pārvērstos „magnētiskā zvaigznē”. Turklāt Zeme nebūtu izturējusi spriedzi un vienkārši uzsprāgtu.
Kreacionistu fizikas profesors Dr.Tomass Bārnss (Thomas Barnes) un plaši pazīstamās elektromagnētisma mācību grāmatas „The Genesis Flood un Scientific Creationism”.
autors, izteica viedokli, ka magnētiskā lauka pavājināšanos izraisa Zemes metāliskās garozas strāvas samazināšanās.

Ieži

Evolucionisti tic, ka katrs slānis reprezentē kādu laika periodu jeb ēru. Viņuprāt katrs slānis veidojies vairāku simtu vai pat tūkstošu gadu laikā.
Lai gan šī teorija par slāņiem un ērām šķiet visai loģiska, tomēr no zinātniskā viedokļa, diezgan grūti to aizstāvēt.
Pirmkārt, mēs nezinām, cik ilgs laiks bija nepieciešams šo slāņu izveidei. Tam nav aculiecinieku. Globālo plūdu laikā, par kuriem smalki apraksta Bībele, viss notika ātros tempos, pat tika ātri, ka ne dzīvā radība, ne arī augi, nespēja noreaģēt un sagatavoties tiem, piemēram, visā pasaulē sastopami daudz fosiliju un pat gigantisku koku stumbri, kas novietoti horizontāli viens virs otra. Žurnāls SPEKTRS iepriekš jau ir minējis arī citus piemērus, kas liecina par Grēku plūdiem, piemēram, Gigantiskai čūskai nav izdevies aprīt dinozaura mazuli un citi.
Saskaņā ar Ph.D. Džona Morisa (John Morris) teikto grāmatā “The Young Earth”, fosilizēti dzīvnieku ķermeņi ir atrasti šķērsojot vairāk nekā vienu iežu slāni.

Evolucionisti skaidro, ka dzīvniekam nobeidzoties, tas ar galvu pa priekšu iegrimst jūras dibena nogulsnēs.
Ārpus nogulsnēm palikušais ķermenis satrūd un tiek aizskalots, bet nogulsnēs palikušās skeleta atliekas nogulsnēm sacietējot, fosilizējas. Šim skaidrojumam ir kāda problēma, proti, jūras dzīvnieki, nobeigušies uzpeld virspusē nevis nogrimst jūras dzelmē.
Šāda veida ‘apbedījums’ drīzāk vedina uz domām, ka nogulsnes ap dzīvnieka galvu sanestas strauji – pirms vēl galva sākusi trūdēt.

Nafta un gāze

Nafta un gāze atrodas zem akmens slāņa un augsta spiediena pazemes rezervuāros. Tomēr šie akmens slāņi bieži savu necaurlaidību nespēj noturēt ilgāk par 10000 gadiem un tāpēc nespēj šo naftu un gāzi noturēt tur daudz ilgāk, teikts „The oldest living tree in the world”, by Carl Kerby, „Creation Magazine” Vēl vairāk, eksperimenti ir pierādījuši, ka naftu var radīt 20 minūšu laikā, izmantojot augu materiālu, pareizu temperatūru un spiedienu, un līdzīgi var radīt ogles vai tām līdzīgus materiālus dažu stundu laikā no kokmateriāliem. Tātad nevajadzētu domāt, ka naftas, gāzes un ogļu veidošanās prasa miljoniem gadu. Zinātnieki Kenta Hovinds un Joahims Cilmers, uzskata, ka pasaules ogļu nogulsnes ir izveidojušās no augu pasaules fosīlijām pasaules plūdu rezultātā.

Ķīmiskās reakcijas

Urāns pārvēršoties par svinu, izdalās hēlijs. Izgarodams no iežiem, kuros veidojas, hēlijs beigu procesā nonāk atmosfērā. Taču atmosfēra satur pārāk maz hēlija, kas būtu varējis uzkraties tikai pa nedaudziem gadu tūkstošiem. Ja urāna sabrukšana būtu ilgusi piecus miljardus gadu, tad hēlija atmosfēra būtu simts tūkstošs reižu vairāk, nekā ir faktiski. No tā izriet, ka atmosfēra nevis zaudē hēliju, bet gan gluži otrādi turpina to uzņemt no Kosmosa.
Jāņem vērā, ka rakstā tiek izklāstīta tikai daļa no tā, kas patiesībā atspoguļo, ka Zemes vecums ir daudz mazāks, nekā par to, ko ierasts dzirdēt vai lasīt.

Bīskapu konference Austrālijā izveido sadaļu sociālajā portālā Facebook

„Priesteris un pastorālā kalpošana digitālajā pasaulē: jaunie mediji kalpošanā vārdam” – tas ir Benedikta XVI vēstījuma 44. Pasaules Sociālo komunikāciju dienā temats,- ziņo J. Evertovskis.
Tajā pāvests mudina garīgos ganus atklāt jaunas iespējas, lai efektīvāk veiktu savu kalpojumu un sludinātu Dieva vārdu. Atbildot Svētā tēva aicinājumam, Austrālijas bīskapi nolēma izveidot savu sadaļu sociālajā interneta saitā Facebook. Tas ir viens no vispopulārākajiem portāliem pasaulē. Sešu gadu pastāvēšanas laikā reģistrējušies aptuveni 400 miljoni cilvēku. Austrālijas Episkopāta izdotajā paziņojumā norādīts, ka Facebook lapā būs atrodama informācija par vietējās Baznīcas dzīvi un darbību, fotogrāfijas, kā arī – iespēja piedalīties forumā. Katrs var kļūt par grupas dalībnieku, tādējādi iepazīties ar Baznīcas aktivitātēm un griezties pēc padoma pie priesteriem.
Līdz šim sociālajā portālā Facebook reģistrējušies arī vairāki Austrālijas bīskapi un atzinuši jauno komunikācijas līdzekli par ļoti nozīmīgu. Tādā veidā tie var kontaktēties ar plašu cilvēku loku, sevišķi – jauniešiem. Darbs portālā palīdzēs Baznīcas ganiem efektīvāk piekļūt cilvēkiem un atklāt tiem Kristus mīlestību – norādīja Austrālijas Bīskapu konferences Sociālo komunikāciju biroja vadītājs, mons. Peters Ingams.

Lai atrastu minēto Austrālijas Baznīcas sadaļu Facebook portālā, tā meklēšanas logā jāieraksta Australian Catholic Bishop Conference.

Jauna aplikācija ar Krustaceļa stacijām iPhone lietotājiem

Jauno tehnoloģiju iPhone un iPod lietotāji var lejupielādēt savās ierīcēs jaunu aplikāciju ar Krustaceļa stacijām. Tā tika izveidota, lai dotu iespēju lūgties un pārdomāt Kristus ciešanas tiem cilvēkiem, kuri nevar piedalīties šajā Lielā gavēņa laika liturģijā savās draudzēs,- ziņo J. Evertovskis.
Vēstījumā Sociālo Komunikāciju dienā Benedikts XVI mudina ticīgos līdzās tradicionālajiem līdzekļiem izmantot Evaņģēlija sludināšanai arī jaunās paaudzes audiovizuālos resursus. Jaunā aplikācija, ko izveidojusi izdevniecības kompānija „Ave Maria Press”, ir atbilde pāvesta aicinājumam. Pirmie lietotāji jau apliecināja savu gandarījumu un izteica cerību, ka līdzīga rakstura resursu pieejamības spektrs nākotnē būs vēl plašāks. Lūgšanu un pārdomu teksti balstās uz Jāņa Pāvila II 1991. gadā izveidoto Krustaceļu.

Vatikāns Twitter serverī

Pagājušajās brīvdienās Svētais tronis atvēra sešus kanālus – uz dažādām platformām Twitter servisā. Papildus tam kanāli ir atvērti arī citās valodās: Itāļu, spāņu, franču, vācu un portugāļu.
Vatikāna preses dienests “Twitter” servisā plāno atsevišķās informatīvās sadaļas ar Vatikāna jaunumiem.

Vietne: marcisjencitis.lv

Pēdējās dienās vairākos ārzemju masu saziņas līdzekļos parādījušies apokaliptiski Īslandes vulkāna Eijafjallajekulla uzņēmumi no kosmosa, ko veikuši NASA satelītpavadoņi, kā arī zibeņošana izvirduma laikā naktī uz 16. aprīli. Vairāki komentētāji atzīmē, ka skats ir baiss kā šausmu filmā vai peklē.

Vulkāns aktivizējās 20. martā pēc gandrīz 200 gadu ilgas „klusēšanas”. Pēc tam tas mazliet pierima, līdz 2010. gada 14. aprīlī Īslandē sākās sprādzienveidīgs Eijafjallajekulla vulkāna izvirdums, kas izkausēja daļu ledāja valsts dienvidos, izraisot plašus plūdus. Šis bija eksplozīvā tipa izvirdums, kur lavas izplūdi pavada milzīgi izkausētā ledāja ūdens plūdi un pelnu mākonis tiek uzmests 8-11 km augstumā. Nākamajās dienās vulkāns turpināja izmest pelnus, kuru veidotā mākoņa dēļ ceturtdien un piektdien tika slēgtas daudzu Eiropas valstu, tostarp Latvijas, gaisa telpas. Nenotiek daudzi starpkontinentālie lidojumi. Jau atcelti 17 000 lidojumi Eiropā, kas veido apmēram miljards dolāru lielus zaudējumus Eiropas lidostām.
Izvirduma gaita pirmajās divās plaisās atbilda šim mierīgajam režīmam, tomēr trešais izvirdums atšķīrās. Vulkāns atmosfērā pēkšņi sāka izsviest milzumu pelnu, radot visas tās problēmas, par kurām šobrīd liecina ziņu virsraksti, kā arī radīja katastrofiskus plūdus, kas ir tik spēcīgi, ka var aiznest sev līdzi mašīnas, mājas, tiltus, ceļus. Kā uzsver ģeologi, tas, kas šobrīd notiek Īslandē, ir normāls, dabisks process, kas pasaules mērogā pat nav uzskatāms par katastrofisku. Lielā uzmanība, tam pievērsta tikai tāpēc, ka šoreiz tas atrodas tuvu apdzīvotām vietām, ietekmējot daudzu cilvēku dzīvi. Tomēr tieši šis izvirdums paralizēja gandrīz visu Eiropas gaisa telpu vairāk nekā nedēļu, sagādāja neērtības daudziem simtiem tūkstošu iedzīvotāju un zaudējumus aviosabiedrībām, kas mērāmi simtos miljonu latu apmērā. Kāpēc tā notika?
Ģeologi meklē racionālus izskaidrojumus vulkāna izvirdumam, bet man prātā nāk kāds notikums pirms 20 gadiem, par kuru rakstīja somu avīze „Ammenusastla” un kuru Atmodas gados pārpublicēja arī „Rīgas Balss”. Padomju zinātnieki Kolas pussalā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados veica dziļāko urbumu pasaulē. Bija plānots izurbties cauri Zemes garozai, lai pētītu mantijas augšējos slāņus. Paredzētais urbuma dziļums bija 20 kilometri. Tomēr astoņdesmito gadu beigās darbi mīklainā veidā tika pārtraukti un urbums, kurā tika ieguldīti daudzi miljoni padomju rubļu, tika aizbērts ciet, sasniedzot tikai četrpadsmit ar pusi kilometru dziļumu. Padomju puse nekādu informāciju par šo neveiksmīgo projektu nesniedza, līdz somu avīzē parādījās krievu ģeologu paziņojums, ka viņi esot atklājuši elli. Doktors Azanovs, kurš vadīja dziļurbuma darbus, savā intervijā laikrakstam teica: „Šaušalīgs briesmonis ar spārniem, izkliegdams skaļus lāstus, izlidoja no urbuma, pirms tajā tika nolaisti mikrofoni. Kā komunists es neticu debesīm un Bībelei, taču kā zinātnieks es tagad ticu ellei”. Zinātniekiem izdevās ierakstīt magnetofona lentē šausminošas skaņas, kurās bija dzirdami miljoniem cilvēku kliedzieni un vaimanas. Padomju amatpersonas atsacījās komentēt šo ziņojumu, tomēr šausminošais magnetofona ieraksts nonāca atklātībā un šokēja daudzus.

Daži NASA uzņēmumi no kosmosa kur redzama vulkāna krātera baisa “seja”
ZEMĀK BILDĒS -VULKĀNA IZVIRDUMA NORISE un apkārtne, plūdi, skati no augšas, pelnu mākoņa satelitattēli.
16. aprīļa naktī vulkāna izmešos notika spēcīga zibeņošana. To izraisīja no vulkāna izmestās elektriski lādētās pelnu daļiņas.

Tulkoja: Ilze Saulīte.

2.Moz.12 lasām, ka Dievs pavēlēja ebrejiem svinēt tā Kunga Pasā (Paiešanas garām svētkus) Ābiba 14. dienā pēc lunārā (mēness) kalendāra. Pasā upurjēra asiņu dēļ nāve pagāja garām ebreju mājām Ēģiptē. Šie svētki atgādināja Izraēlam par derību ar Dievu un norādīja uz Dieva plānu glābt cilvēci ar īstā Pasā upurjēra Jēzus asinīm – jaunu derību. Ar Ābiba mēnesi (tulkojumā – labība ienākas) Dievs pavēlēja Izraēlam iesākt gadu. Simboliski tas norādīja uz jaunu sākumu Izraēla dzīvē, kā arī cilvēka dzīvē, kurš pieņems Pasā upuri Ješua. Pessah svinēja 7 dienas. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, arī Viņš ar saviem mācekļiem svinēja Pasā. Viņš tika nodots Pasā vakarā un augšāmcēlās Pasā trešajā dienā. Arī pirmā draudze svinēja Pasā. Bet kur tad radās Lieldienas? Lieldienas nav tulkojums no ebreju vārda Pessah. Jēzus ar saviem mācekļiem nesvinēja Lieldienas, bet gan jūdu Pasā. Pasā svētku vakariņās viņi neēda olas, zaķi vai cūku, bet gan Pasā jēru, neraudzētās maizes un dzēra vīnu. Svētki Izraēlam nenozīmēja tikai ēšanu un dzeršanu. Tā bija satikšanās ar Dievu, kurā pat ēdieniem uz galda bija nozīme. Ješua (Jēzus) piepildīja Pasā svētku nozīmi, kļūstot par Pasā upurjēru, simboliski – neraudzētu maizi un vīnu, tā noslēdzot jaunu derību ar Izraēla namu.

Ar laiku pagāniem, kas pievienojās pirmajai draudzei, ebreju Svēto Rakstu kalendārs vairs neko nenozīmēja. Baznīcas tēvi jauno derību atdalīja no vecās (kaut gan arī tā tika dota ebrejiem Jer.31:31), svētku laikus un tradīcijas izmainīja, ieviesa baznīcas kalendāru. Tādēļ līdz šai dienai saglabājies uzskats, ka ebreju Pasā un kristiešu Lieldienas ir pilnīgi atšķirīgi svētki. Kad kristietība kļuva par valsts reliģiju Romā, bīskapi aizliedza kristiešiem svinēt tā Kunga Pasā Dieva noliktajā laikā. Bībeles svētku dienas tika pieskaņotas romiešu un grieķu reliģiju svētkiem pēc pagānu solārā (saules) kalendāra. 196. gadā Cezarejā Romas bīskapu sanāksmē tika pieņemts lēmums, ka Kristus augšāmcelšanos jāsvin svētdienā, kas iekrīt saules dievietes Aštartes ikgadējo svētku laikā. Tika apvienota Kristus un saules augšāmcelšanās diena. Angļu valodā joprojām šo dienu sauc par Aštartes saules dienu (Easter Sunday). 325. gadā kristīgā baznīca izdeva oficiālu paziņojumu, kurā tika pavēlēts Kristus augšāmcelšanos svinēt Romas bīskapu noteiktajā svētdienā, piedraudot sodīt visus, kas atzīmēs to ebreju Pasā laikā. Ebreji, kuri 1500 gadus bija svinējuši Kunga Pasā pēc Dieva noteiktā Svēto Rakstu kalendāra, atteicās Kristus augšāmcelšanos svinēt saules dievietei veltītajā svētdienā. Par to viņus sodīja ar nāvi. Atdalot Jēzus augšāmcelšanās dienu no Pasā svētku 7 dienu cikla, kristīgā baznīca nošķīrās no pirmās draudzes. Izveidojās dziļa aiza starp ebrejiem un kristiešiem, kas pastāv vēl šodien. Baznīcas kalendārā parādījās arvien vairāk īpašo dienu. 500. gadā tēvs Anastasijs II iecēla Lielo gavēni. Vienkāršajiem ļaudīm nozīmēja 40 dienu gavēni, bet saskaņā ar kanona likumu: “Bīskapiem un svētajiem nebūs gavēt, lai nezaudētu spēku”, svētie tēvi paši negavēja. 633.gadā iecēla Lielo piektdienu. ASV to sauc par lielo Frejas dienu (no Long Friday). Latīņu saules dievieti Venēru ziemeļrietumu Eiropā sauca par Freju, bet austrumu zemēs par Diānu vai Aštarti. Lai varētu svētīt Frejas dienu, bīskapi nolēma atzīmēt Kristus ciešanas Frejas dienā (piektdienā). Kristus sacīja, ka atradīsies zemes klēpī trīs dienas un trīs naktis. Ja Viņš nomira piektdienā, tad kapā Jēzus pavadīja tikai divas naktis un vienu dienu. Kristus augšāmcelšanās dienuromieši pielāgoja Aštartes svētkiem, ieceļot to svētdienā (saules dienā). Daudzus gadus pirms Kristus dzimšanas pagāni šo dienu pavasarī atzīmēja kā saules dieva augšāmcelšanās svētkus. Šajos svētkos pagāni kāva un ēda cūkas. N. Volenskis uzskata, ka Lielā diena nav iedomājama bez cūkgaļas un desas. Sensenos laikos cilvēks esot skatījies uz sauli un redzējis tajā vepri. Tādēļ cilvēki līdz šai dienai Lielajā saules dienā ēdot cūkas. Ticīgo svētku galdā Pasā jēru pamazām nomainīja cūka (kuru ebrejiem Dievs aizliedza ēst), olas, trusis… Leģenda vēsta, ka saules dieviete Aštarte piedzimusi no olas. Tādēļ viņai par prieku tiekot krāsotas olas. Viens no baznīcas skaidrojumiem par Lieldienu olām ir tāds: ola mums atgādina, ka Kristus bija iesprostots kapā tāpat kā cālis olas čaumalā. Vēlāk ieviesa Ēzelīša svētkus. Ēzeli uzskatīja par svētu, jo uz tā Jeruzālemē iejāja Jēzus. Ēzelīti veda baznīcā, bīskaps sēdās tam virsū un visi gavilēja. Bet vai Jēzus jebkad ir teicis īpaši izcelt kādu no šīm dienām?

Var jau būt, ka datumi nav svarīgi, tomēr Elohim (Radītājs) arī Pats ievēroja noliktos tikšanās laikus ar Savu tautu: Viņš sūtīja Jēzu, lai Tas mirtu kā upurjērs Pasā pirmajā dienā, augšāmceltos kā pirmās ražas “kūlītis” Pasā trešajā dienā un sūtīja Svēto Garu piecdesmitajā dienā. Ja Izraēls nebūtu sagatavojis zemi Glābēja nākšanai (pildot likumu un ievērojot tā Kunga svētku (satikšanās) laikus – 3.Moz.23), Jēzus nebūtu varējis piepildīt Pasā. Ja Izraēls šodien pārtrauktu ievērot svētkus, Jēzus nevarētu piepildīt Sukkot (latv.-Lieveņu, Būdiņu vai Pļaujas), kas runā par Svaidītā – Mesijas otro atnākšanu. Baznīca vēlas, lai ebreji tai pievienojas un dzīvo pēc tēva Gregorija XIII kalendāra, jo laikam nesaprot, ka Dieva derība ar Izraēlu joprojām ir spēkā. Pāvils mācīja, ka pagāniem (meža eļļas koka zariem) jātiek piepotētiem Izraēlam (dārza eļļas kokam), nevis otrādi (Rom.11). Ja nu Mesija kādu gadu atnāk Sukkot (Būdiņu vai Pļaujas) svētkos Jeruzālemē, kamēr baznīcēni nes saviem priesteriem burkānus un kāpostus, neiedziļinājušies svētku būtībā? Pat, ja svētku dienām nebūtu nozīmes, ebreju un kristiešu izlīgums ir viens no pēdējo laiku atmodas priekšnosacījumiem. Rom.11:31;14-15 Pāvils skaidro, ka pagānu tautas saņēmušas žēlastību, lai pēc tam atdotu to atpakaļ ebrejiem, modinot viņos greizsirdību. Kādā veidā? Pieņemot Izraēla Dievu un sekojot Viņa derības norādījumiem. Ebreju atgriešanās, savukārt, atnestu pasaulei tik lielu svētību kā dzīvību mirušajiem! Vai ebrejs, ieejot baznīcā šodien, varētu kļūt greizsirdīgs skatoties, cik patiesi pagānu tautu kristieši pagodina Izraēla Dievu un Viņa Svaidīto? Vai ebrejs sajustu kaut ko pazīstamu klausoties, kā tiek izskaidroti viņu senčiem dotie Svētie Raksti? Vai aizejot uz Lieldienām viņš saprastu, ka tas ir Pasā paveids, tikai citā izpildījumā un laikā?

Kā mācekļi izskaidroja tā Kunga Pasā jaunajā derībā? Pessah 7 dienās ietilpa Neraudzētās maizes svētki un Pirmās ražas svētki. Izejot no Ēģiptes, ebrejiem neatlika laika raudzēt maizi. Viņi ēda neraudzētas maizes un raugs kļuva par vecās dzīves (grēka) simbolu. Apustuļi vēlāk mācīja ticīgos izmēst raugu no savām sirdīm – atstāt grēku, garā savienojoties ar Jēzus nāvi. (1.kor.5:7) Neraudzētās maizes norādīja uz Dzīvības maizi Ješua, kurā nav grēka (rauga). (Jāņa 6:51-58) Neraudzētās maizes svētki māca par nodalīšanos no grēka, bet Pirmās ražas svētki par nodošanos Dievam. Nākamā dienā pēc sabata Dievs teica atnest pirmās ražas kūlīti no apsolītās zemes laukiem priesterim, tā veltījot visu ražu Dievam. (3.Moz.23:10-11) Jēzus augšāmcēlās nākamā rītā pēc sabata un bija pirmais dzīvais starp mirušiem. (1.kor.15:20-23) Jēzus augšāmcelšanās bija dvēseļu pļaujas sākums. Pirmās ražas svētki māca par savienošanos ar Kristus augšāmcelšanos garā. Izejot no Ēģiptes katrai ebreju ģimenei vajadzēja nokaut jēru – Pasā upuri un aptraipīt ar viņa asinīm durvju stenderes. Jēram vajadzēja būt bez vainas, tas bija jāuzdur uz koka, jāpagatavo un līdz rītam jāapēd. Pasā upuris izglāba Izraēla bērnus, kad Dievs sodīja Ēģiptes zemi. Tā bija īstā Pasā upura ēna, kas norādīja uz Dieva Jēru Ješua. Jēzus piepildīja Pasā – Viņš nesa mūsu grēkus, tika nogalināts ne savas vainas dēļ, Viņa kauli netika salauzti un līdz rītam Viņš tika noņemts no koka. (Jes.53; Jāņa 1:29). Ēdot Pasā mielastu ar saviem mācekļiem, Jēzus atklāja tiem, ka ir Patiesais Upurjērs. Neraudzētā maize un vīns norādīja uz Viņa miesu un asinīm, kam jātiek upurētām par cilvēci.
Jēzus piepildīja Pasā svētku jēgu, taču Viņš neteica: turpmāk vairs nesviniet Pessah! Ješua sacīja, lai turpmāk Pasā mielastā piemin Viņu – Svēto Dieva Jēru!

R.Booker.”Jesus in the Feasts of Israel”; S. Telchin “Betrayed”

22. maijā Rīgā notiks pasākums “Ģimenes svētki”. Šie ir lieli ģimenes svētki, kuros parasti piedalās tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju. Ģimenes svētki ar nosaukumu “Ģimene- Latvijas lepnums un spēks” tā ir tapusi par labu tradīciju Rīgā. Gājienā piedalās tūkstošiem cilvēku, ar skaistiem -Ģimenei atbalstošiem transporantiem un karodziņiem, ar gaisa baloniem. Gājienu iesāk vairāki putēju orķestri.
Katru gadu no jauna šos krāšņos svētkus organizē “Fonds ģimenei” kopā ar Rīgas Domi, Ģimenes un bērnu un integrācijas apvienības, uzņēmējiem, un arī Latvijas Kristīgajām konfesijām.

Pasākums “Ģimene – Latvijas lepnums un spēks”, kļuvusi par stabilu tradīciju un lielāko pasākumu Latvijā, kurā tiek godināta ģimene.

Piecu gadu laikā ģimenes svētki ir pārvērtušies par visas sabiedrības svētkiem un ir ieguvusi lielu popularitāti un pieredzi. Pasākuma „Ģimenes svētku” ideja Svētku ideja ir atgādināt Latvijas sabiedrībai tradicionālo pamatvērtību nozīmi Latvijas nākotnei un apliecināt, ka stipra ģimene ir mūsu tautas spēka un laimīgas nākotnes pamats. Latvijas valsts kopā ar draudzēm apvieno savus spēkus, lai demonstrētu sabiedrībai, ka šī tēma ir konsolidējoša ekumēniska un fundamentāla.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, piedaloties 2008. gada Ģimenes svētku pasākumā, apstiprināja šo svētku nozīmību un izteica atzinību ikvienam, kas ar savu piemēru un atbalstu veicina ģimenes vērtību popularizēšanu.

INTERVIJA ar vakara muzikālās programmas koordinatori Daci Vilemsoni.

22. maijs – Svētku centrālā diena – “Ģimene – Latvijas lepnums un spēks” ar pasākumiem Vērmanes dārzā.

PROGRAMMA

10 00 Gājiens no Doma laukuma uz Vērmanes dārzu;
12 00 – 16 00 Koncerts bērniem;
16 00 – 18 00 Spēku vīru sacensības;
18 00 – 22 00 Jauniešu muzikālo grupu uzstāšanās.

VIDEO “ĢIMENES SVĒTKI – 2007″