Valsts prezidents Valdis Zatlers:

„Novēlu 2009. gadā Latvijas iedzīvotājiem pārvarēt satraukumu, kas radies saistībā ar krīzi, un koncentrēties uz vajadzīgo un nozīmīgo savā dzīvē. Šogad Jaunais Gads atnācis laikā, kad ir daudz raižu, nemiera un nosodījuma.

Tomēr ne Jāzepam, ne Marijai, kuriem draudēja nāves briesmas ķēniņa Hēroda naida dēļ, ne ganiem ne austrumu gudrajiem nenāca prātā sacīt – krīze! Eņģeļu un svētās ģimenes attieksme pret tā brīža situāciju mūs mudina atvērt acis un ieraudzīt, kas ir būtiskais, uz kā pamatojas dzīve, un kas ir tikai blakus apstākļi, lai arī cik dramatiski un draudīgi. Kas cilvēka dzīvē ir nepieciešamais un kas ir paciešams, atrisināms, pārlaižams. Un varbūt ir kāds, kam vajag palīdzēt un varbūt palīdzēt vari tieši tu.”

      Romas katoļu baznīcas Kardināls Jānis Pujats:

„Cilvēcei Glābējs šodien vajadzīgs tik pat, cik Romas ķēniņu laikā, vai, cik pašā sākumā – pēc grēkā krišanas. Kristus nāca pie cilvēkiem un paliks viņu vidū mūžīgi. Viņš darbojas Savā Draudzē: „Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mat. 18:20). Viņš vienmēr ir mums blakus ar visu Savu svētības bagātību, gatavs apžēlot un piedot, pacelt un stiprināt: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” (Mat. 11:28).

Pestītāja nākšanas pirmā dāvana un auglis ir „Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts” (Lūk. 2:14), kas tika pasludināts jau Kunga Kristus dzimšanas naktī.

Miers dvēselē, ģimenē un sabiedrībā vajadzīgs, lai cilvēki varētu sakārtot savu garīgo un saimniecisko dzīvi. Sirdī iemājo miers un līdzsvars, kad cilvēks saņem grēku piedošanu, kad notiek iekšēja attīrīšanās, kad cilvēks sāk saprast savas dzīves jēgu, tās mērķi un uzdevumu. To cilvēkam atklāj Tas Kungs caur Evaņģēliju. Viņš to ļoti īsi noformulē savā teicienā: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas” (Mat. 6:33). Citiem vārdiem, Dievs apsola visu, kas nepieciešams dzīvei kā svētību par to, ka cilvēks visur cenšas rīkoties pēc Dieva gribas. Vai tad šī nav īstā panākumu atslēga? „Bābeles tornis” ir sagrauts ne vienu reizi vien, jo tas sākts celt bez Dieva svētības. Vai cilvēkus ir iemācījusi viņu rūgtā pieredze? Psalma vārdi izsaka tūkstošiem gadu vecu atziņu: „Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā” (Ps. 127:1). Tas ir Dieva vārds, un uz to var paļauties.

Tāpēc Dieva likumiem jābūt uzrakstītiem visas dzīves programmā, lai Dieva svētība bagātīgi izlietos pār cilvēkiem.”

       Draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške:

Jaungada nakts muzikālajā programmā draudzes „Prieka Vēsts” mācītājs Vilnis Gleške teica: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram. (Sal. māc. 3:1)

Filozofiska pieskaņa. Dievs visu ir paredzējis laikā, arī mūsu piedzimšanas dienu. No mums ir atkarīgs tas, vai mēs paliksim uzticīgi Dievam arī grūtajā laikā. Jaunais Gads nesola neko vieglu, bet tas ir nobriešanas gads. Tagad no mums ir atkarīgs vai mēs paliksim uzticīgi arī šajā ekonomiski grūtajā gadā.

Mans novēlējums Jums, lai esat pastāvīgi un paliktu uzticīgi Dievam. Cilvēki grūtībās meklē vieglāko ceļu, bet pārbaudījuma laikā, Dievs redz, kurš paliek uzticīgs. Mēs izlemjam kurp liekam nākošo soli. Vai mēs paliekam ar Jēzu? Arī Jaunajā 2009 gadā Viņš paliks ar mums, ja mēs paliksim ar Viņu. Labi laiki vai slikti laiki, tam nav nozīmes, es palikšu ar Tevi. Ņemot derības kausu rokās, es Tev saku – es izvēlos palikt ar Tevi arī Jaunajā gadā.

Jaunais gads bija sagaidīts skaitot pēdējās 2008. gada 15 sekundes un iesākts ar svēto vakarēdienu. Jangada noslēgumā bija arī salūts vairāku minūšu garumā.

          Draudzes „Dzīvības avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs:

„Viss dzīvē ir mainīgs, tehnoloģijas, sadzīve un arī mēs paši. Mūsu domas ir mainīgas un tāpēc domājam, ka arī Dievs tāds ir, bet tā nav patiesība. Dievs ir nemainīgs. Viņš redz mūsu nodomus un ceļu. „Un nav radījuma, kas viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.” (Ebr: 4:13) Un viņam mēs sniegsim atskaiti arī Jaunajā 2009. Gadā!

foto: Čelsija Bentone

Sastingums un nevaldāmas asaras. Gaidīšana. Kad situācija kļuva kritiska, slimnieces radinieki lēma paļauties Dieva gribai un atslēgt sāpēs izmocīto meitas mākslīgas elpošanas aparātu – izdzīvos viņa vai nē, nezināja neviens. Svēti ticēja tās glābšanā tikai māte.   Meitene nomira. Operāciju apstādināja. Bet pēkšņi novērošanas videokamera piefiksēja spīdošu caurspīdīgu būtni pie durvju sliekšņa. 14-gadīgā Čelsija Bentone (Chelsea Benton) pamodās. Tāda pēkšņa augšāmcelšanās un izveseļošanās kļuva par sensāciju. Joprojām ārsti nevar saprast tās iemeslu.   – Mēs stāvējām pie mirstošās meitiņas un lūdzām Dievu, kādā brīdī viena no medmāsām pēkšņi man pamāja un norādīja uz monitoru, tajā ieraudzīju spilgtu un mirdzošu spārnotu objektu. Es apzinājos, ka tas ir - eņģelis. Es sapratu, ka mana meita būs vai nu glābta, vai arī nonāks debesīs. Es paļāvos un noņēmu masku, ar kuras palīdzību meita elpoja jau pusgadu, un pēc brīža viņa atguvās. Tas ir brīnums. Mana meita piedzima otro reizi, – stāsta NBC ziņām (NBC News) meitenītes māte Kolina Bentone (Colleen Banton).

foto: (Novērošanas videokamera nofiksēja intensīvu spīdēšanu
pie reanimācijas durvju sliekšņa, kurā nomira meitene.)

2009. gads: Nākošais ir vēlēšanu gads. Pašvaldību vēlēšanās veidosies jauna Latvijas politiskā karte, to zīmēs katrs Latvijas pilsonis. Jau vasarā mēs dzīvosim jaunajos novados. Ja vēlamies, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka, vēlētājiem rūpīgi jāpārdomā, par ko balsot.

Aicinājums: Ir laiks politikā nākt jauniem cilvēkiem. Mums ir gudra un uzņēmīga jaunā paaudze – uzņēmēji, pasniedzēji, inženieri un ekonomisti. Nāciet politikā! Latvijai ir nepieciešamas jaunas idejas, augsta politiskā kultūra un spēcīga konkurence politikā! Jo aktīvāk iesaistīsimies politikā, jo ātrāk mainīsies mūsu valsts.

Latvija ir mūsu valsts, tās nākotne ir mūsu rokās! Nākamais būs lielu pārmaiņu gads. Radikāli mainīsies valsts pārvalde, nopietnas izmaiņas skars tautsaimniecību, bet ir lietas, kas nekad nemainīsies. Latvija ir un būs neatkarīga valsts! Latvijā valdīs vārda brīvība un demokrātija!

Latvijas uzdevumi 2009.gadā? Valsts ir apsolījusi nodrošināt sociālo stabilitāti – valsts atbalstīs tos, kam palīdzība ir visvairāk vajadzīga – pensionārus, maznodrošinātos un bezdarbniekus.

Otrkārt, valstij ir jāveicina Latvijas ekonomikas attīstība, jāpalīdz uzņēmējiem saņemt kredītus, attīstīt ražošanu un eksporta nozares. Saeimai jādara viss, lai nodrošinātu stingru piešķirtās naudas uzraudzību.

Treškārt, jāturpina darbs pie demokrātijas principu nostiprināšanas – jāsāk diskusija par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, lai katrs vēlētājs justos pārliecināts, ka tieši viņa ievēlētais deputāts pārstāv viņa intereses.

Saeimai jāpabeidz ieilgušais darbs pie Satversmes grozījumiem. Valdībai beidzot ir jākļūst izlēmīgai un jāieceļ KNAB vadītājs. Sociālā stabilitāte, atbalsts uzņēmējiem un demokrātijas nostiprināšana ir manas prioritātes nākamajā gadā.

Deviņdesmit gados Latvijai ir bijuši daudz smagu pārbaudījumu. Vienmēr, arī visgrūtākajos laikos mūsu tauta ir saglabājusi savas vērtības un ticību nākotnei. Mūsu bagātība ir cilvēki, kuri ir gatavi pārvarēt grūtības un strādāt savā zemē. Cilvēki – kuri ir gatavi strādāt savai valstij. Paldies visiem, kas saglabājuši skaidru skatu arī šajā krīzes situācijā un ar savu rīcību palīdz to pārvarēt!

Šajā laikā, vairāk nekā jebkad iepriekš, mums jāpievērš uzmanība izglītībai – gan bērniem skolā, gan tiem, kuri jau pabeiguši augstskolas. Pašreizējā situācijā mums ir jāizmanto katra iespēja, lai sevi pilnveidotu, pašizglītotos, paaugstinātu savu profesionalitāti, lai saskatītu jaunas iespējas tur, kur citi tās neredz, lai pārvarētu grūtības un ceļā uz mērķiem nezaudētu ideālus!

Mums jābūt drosmīgiem ieraudzīt savas kļūdas, tās atzīt un izlabot, šāda rīcība vairos mūsu pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tikai tā mūsu vidū izaugs jauni un veiksmīgi līderi. Pārmaiņu laikos ļoti svarīgs ir atbalsts un pleca sajūta, tā rada lielāku savstarpējo uzticēšanos un dod pārliecību, ka kopā mums viss izdosies.

Grinčam nepatika Ziemassvētki. Viņam bija līdz kaklam smaidīgi un priecīgi Kristus bērni un dziesmiņas par silīti, kurā autiņi tīri un kaut kāds tur bērniņš dus un piedevām vēl, pasaulei dots. Bet tie “kling – klang”… tas ir bijis kaut kas šausmīgs viņa izkoptai dzirdei. Un no tā visa tikai galva dun. Katrā ziņā kā nu tur arī nebūtu, bet Grinča akmeņainajā, negodīgajā, nekaunīgajā, viltīgajā un t.t. sirsniņā, dzima plāns… Šaušalīgs plāns. Nozagt Jēzu, kurš silītē dus jeb arī plāns, kā nozagt Ziemassvētkus!

Kāpēc lai to darītu? Varbūt tāpēc, ka viņa kurpes bija pārāk ciešas, vai arī neatradās neviens, kurš varētu nomazgāt ar zaļām ūdenskrāsām notraipīto seju? Varbūt tāpēc, ka neviens nav agrāk viņu pievedis silītei, kurā bērniņš dus un nav pateicis, nevienu mīļu vārdu? Varbūt nav dzirdējis, ka bērniņu sauc Jēzus un Viņš mīl Grinču, lai kāds viņš neordinārs arī nebūtu? Lai kāds arī būtu iemesls, viena lieta pilnīgi skaidra: Ziemassvētki tuvojās un Grinčs tos gatavojās nozagt!!!… Bet! Kāda maza meitenīte ar tīru sirdi un skaidru prātu parāda Grinčam citu ceļu.

Mīlestības ceļu. Prieka un saticības ceļu. Ceļu, kurš ved uz mājām.

Protams, ka var pasmaidīt un teikt: „Bet tā taču ir tikai ziemassvētku pasaciņa bērniņiem!” Nu, kā lai to ņem… Kādam tā ir pasaciņa, bet kādam realitāte… jo Jekaterenburgas pilsētā, kāds cits Grinčs vēlas pabeigt zaļā kolēģa nepadarīto darbiņu.

Advokāts no Jekaterinburgas jau vairāk, kā gadu mēģina tiesas ceļā panākt Ziemassvētku atcelšanu visā Krievijas teritorijā. Īsi pirms ziemassvētkiem, viņš saņēma atteikumu no Konstitucionālās tiesas. Tiesas pārstāvji paskaidroja, ka nesaskata likuma pārkāpumu, jo brīvdienas Krievijā uzstāda Valsts Likumdevējs.

Advokāts Jurijs Salimgarevs (ar iesauku Grinčs) nepadodas un savu pieprasījumu iesniedzis Eiropas tiesā.

Jurijs pieprasa no Strasburas Tiesas 7. janvāra brīvdienas atcelšanu. Viņaprāt, Ziemassvētkos ir jāstrādā.

„Pareizticīgo svētku svinēšana aizvaino citas konfesijas. Mūsu valstī nekāda veida reliģija nevar būt ieviesta obligātā kārtā, tad jau drīz netrūks, ka musulmaņi un ebreji arī sāks pieprasīt izejamas dienas piešķiršanu, savu svētku svinībām,-” Teica advokāts Jekaterenbudrgas žurnālistiem.

Kas to lai zina, varbūt kāda pareizticīga meitenīte spēs paskaidrot Grinčam Nr.2 Ziemassvētku patieso nozīmi… ticēsim un gaidīsim.

Autors: Viktors Šlenkins

Tomēr, manuprāt, ir tāda veida informācija, ar kuru nedalīsies pat Roberts Kijosaki -Bagātais Tēvs no grāmatas “Bagātais tēvs, nabaga tēvs.” VIDEO.

Mums nevajadzētu aizmirst par to, Kurš dod stabilitāti un garantiju, neskatoties kāda finansiāla vai politiska situācija ir valstī.

Protams, ka R. Kijosaki, iesaka lietderīgas lietas. Tagad skolu programmās tiek iekļauta mācība par finansēm. Tomēr ignorējot finansu pamatu būtību.

Cits rietumu miljonārs, kuru iesaukuši par „Finansu Mocertu” Bodo Šefers mp3 pievērš publikas uzmanību tam, ka cilvēku pilnas laimes sasniegšanai ir jāsasniedz finansiāla neatkarība, kļūstot par bagātniekiem.
B. Šefers saka, ka nauda ir problēmu cēlonis, bet tomēr bez tās nav dzīves prieka. Naudai jākļūst nevis par postu, bet gan par atbalstu. Un reālas izmaiņas finansiālajā sfērā sākas tad, kad cilvēki ietaupa. Ar citiem vārdiem, maksā (nodokļus, īres maksu, par barību, apģērbu, transportu un galu galā arī pats sev.)

Larijs Barkets grāmatā „Mūsu finanses pārmaiņu laikā” piemin tādus vārdus, ka Bībelē Jēzus finansu sfērai –nauda, ietaupījumi, parādi, investīcijas, ieguldījumi un veiksmīgi darījumi, līdzībās izmantojis apmēram 90% uzmanības.
Bet kas ir tas, ko Bagātais Tēvocis nesaka līdz galam. Patiešām, ikkatrs no mums vēlas būt bagāts, vesels un laimīgs. Bet vai tikai šī vēlmju triāde nav cieši sapīta savā starpā?

Problēma ir diezgan banāla. Lieta tāda, ka mēs ļoti vāji saprotam, kas gan īstenībā ir laime un bagātība. Filozofiski runājot, laime ir daudzveidīga. Tās noteicošie faktori balstās garīgā, materiālā un emocionālā sfērā.
Par cik cilvēki apveltīti ar dažādu temperamentu, tad arī dažādi uztver savu stāvokli sabiedrībā un pieejamos resursus. Kāds vēlas kļūt par veiksmīgu kurpnieku, laimi un prieku saskatot savā darbā. Kādam patīk gatavot vai gleznot. Citi velta dzīvi, lai studētu augus un vaboles. Cita lieta, vai iespējams ar to nopelnīt? Un, droši vien kā vairums domā, vai tādā veidā iespējams kļūt laimīgs?!

Bagātība ir vērtību kopums, kuru cilvēks nosaka sev pats. Piemēram, vairākumam cilvēku tā ir nauda. Domājot, jo vairāk naudas, jo laimīgāks.

Iedomāsimies, ka cilvēks nopelnījis daudz naudas, atgriežas mājās no supermarketa ar pilnu precēm piebāztu automobili, un kas notiek tālāk? Izrādās, ka otrs solis būs savu draugu ciemos saaicināšana, lai dalītos pirkuma priekā. Cilvēki sasniedz, kā tie uzskata laimi, bet ar to vien nekas nebeidzas. Tiem gribas dalīties ar panākumu prieku. Vai tas nozīmē, ka nauda – tas ir nevis mērķis, bet gan tikai līdzeklis laimes sasniegšanai? Zināmā mērā „problēma” (kaut arī Kijosaki un Šefers par manu pārspīlējumu varētu pārmest) ir tajā, ka tāpat kā daudzi mūsdienu PR speciālisti, brend-meikeri, un finansisti-grāmatu autori runā par to, ko cilvēki vēlas dzirdēt visvairāk. Principā saprotama lieta. Saldējuma pārdevējs vēlas pārdot milzum daudz saldējuma, tas pats attiecams arī ar kurpnieku.
Patiešām, cilvēki vēlas saskarsmi un atzinību, nevis vienkārši bagātību. Atcerēsimies cilvēku un pazaudēto aitu, kā arī sievieti, kura pazaudēja grasi un par pazudušo dēlu, kurš atgriezās tēva mājās. (Lūkas 15). Kad tie atrada to, ko meklēja, tad pasauca savus draugus un kaimiņus, lai dalītos šajā priekā! Tātad, rodas jautājums: vai vienmēr bagātība ir atzinību un panākumu pamats?

Dažkārt prieks rodas nevis par 99 esošām avīm, bet gan par 1 zaudēto un pēc tam atrasto. Cilvēkiem, vadoties pēc reklāmas likumiem, gribas ne jau kaut kādu grabulīti, bet gan emocionālu pārdzīvojumu, jeb svētku sajūtu nopērkot kādu produktu. Jo tad, kad cilvēks redz TV ekrānā zobu pastu vai atspirdzinoša dzēriena bangojošo straumi, viņš vispirms vēlas iegūt to emocionālo afektu, kuru saņem pircējs, bet jau pēc tam pašu produktu. Un par preces nepieciešamību domā vismazāk.

Kijosaki maz runā (kaut arī, esmu pārliecināts, ka sacītu vairāk) par tiem cilvēkiem, kuri krīt nesasniedzot Olimpa finansiālas labklājības virsotni. Un nav jau brīnums. Daudzi taču domā par to, ko izdarīt, lai finanses kļūtu par atbalstu, nevis slogu. Dīvaini būtu, ja rakstītu grāmatas un rakstus par tiem daudzajiem, kuri dzenoties pēc finansiāliem labumiem cieš fiasko. Par to labi raksta Salamans: “Un atkal es redzēju zem saules, ka ne ātrajam skriešanās sacīkstēs tika piešķirta uzvara un ka ne pašam drošsirdīgākajam karā piekrita uzvara, un ne gudrākajam peļņas darbā maize, ne arī pašiem saprātīgākajiem bagātība un arī ne uzskatu ziņā pašiem attīstītākajiem labvēlība, bet gan, ka viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem.” (Sal.māc. 9:11)

Bieži biznesā veicas tiem, kuri vienkārši „ieplūst straumē” Un tas nenozīmē, ka visiem vajadzētu veikties. Vispār, jāpiekrīt finansu grāmatu autoriem, ka veiksme un panākumi ir slikti sabiedrotie. Ja „vienkāršam” cilvēkam iedot daudz naudas, viņš nekļūs bagāts. Viņš to izšķērdēs ballītē. Bagāts cilvēks – tas ir tas cilvēks, kuram piemīt spēja pareizi vadīt un rīkoties ar vērtībām. Tā ir cilvēka labākā definēšana, atšķirībā no tiem, kam vienkārši ir daudz finansiālu līdzekļu. Tas pats arī ar garīgām vērtībām. Mēs varam daudz par to spriest, bet no tā garīgāki nekļūstam.
Bet no otras puses, stingri motivēti uz panākumiem un labklājību kristieši būtu neizpratnē par vārdiem: „Nerūpējieties par to, lai uzkrātu bagātību: atstājiet tādas domas tālu.” Jo svarīgi atcerēties, ka bagātības kategorijā vienalga nākas pieskaitīt tādas vērtības kā „ģimene, prieks, draugi, attiecības, uzticība, atbalsts, mīlestība…”

Šīs lietas, patiešām, grūti un pat brīžam neiespējami, novērtēt naudas izteiksmē. Daudzu cilvēku prātos, kad tie domā par naudu (un es bieži pats sevi esmu pieķēris pie tādas domas), šis vārds izsauc vispirms melu asociāciju: laime. Bet emocijas ir kaut kas tāds, kam ne vienmēr ir tiešs sakars ar dzīves realitāti.

Nē. Neapšaubāmi, nauda – tas ir kaut kas labāks, nekā parādi. Bet, arī tas ir fakts, ka nauda pati pa sevi nenes laimi un sirdsmieru. Un nav vērts domāt, ka šo rindu autors ir nelabojams moralizētājs. Bībelē arī daudz runāts par atalgojamu darbu, Bet cik daudz cilvēku dzenoties pakaļ naudai aizmirst par to, ka bez darba un naudas eksistē arī citas vērtības, kuras nekad nav iespējams iegūt par naudu.

Tādēļ finansiālā krīze, mūsu valstī un aiz tās robežām, iespējams rod iespēju apstāties, pabūt vienatnē vai ģimenes un draugu lokā, lai padomātu par to, par ko tad Roberta Kijosaki – Bagātais Tēvocis tomēr ir aizmirsis pasacīt.
Pravietis Avakums būtu labi piekoriģējis amerikāņu rakstnieka vārdus: „Kaut vai neatplauktu vīna dārzs un nebūtu tai augļu, un druva nedotu barību, kaut vai nebūtu aitu aplokā un lopu, bet arī tad es priecāšos par savu Dievu” (Avakuma pr. Gr. 3:17-18). Vēlos atgādināt, ka kristiešiem pati galvenā zona, kas ir atbildīga par laimi, atrodas saskarsmē ar Dieva Vārdu un Viņu pašu.

Zīmīgi un ar dziļu nozīmi ziemassvētku dziesmas vārdi.
Ziemassvētku laikā kristieši priecājas par Jēzus Kristus dzimšanas dienu. Mazulīša simbols šajā laikā sastopams it visur. Dzied dziesmas, līksmo, gavilē un apdāvina bērnus, bet droši vien pat neaizdomājas par to, ka nevis viņi spēj sniegt tiem kaut ko, bet gluži otrādi.

Patriks

Līdzko tu paņem savās rokās mazulīti saproti, ka kaut kas ir noticis… bet ne jau ar viņu, bet ar TEVI! Tā ir neizprotama mistērija. Jauns līmenis. Apziņa. Savas dzīves analīze. Atjaunošanās un jauna dzīve. Ierasts domāt, ka Tu viņu kop, rūpējies, audzini, sargā, baro un lolo… Tā ir ilūzija… viss ir otrādi.

Tu domā, ka viņu glāb no garām braucošas mašīnas, bet patiesībā viņš glābj Tevi no Tevis pašas. Ejot pa apsnigušu ceļu Tu viņu pieturi, lai nenokrīt, bet viņš noņem Tavu roku, iekrīt vislielākajā sniega kupenā un aicina arī Tevi, lai kopā būtu jautrāk. Tu smaidi, bet acīs skumjas un domas tālu prom, bet viņš Tev smaida pretī, jo ir vienkārši laimīgs Tevi redzot. Tu nezini, kas sagaida Tevi rīt, bet viņš ir bez bailēm, pildot Dieva bausli „Un nezūdāties rītdienas dēļ…” Tu nezini vai vari uzticēties kādam, bet viņš skrien Tev pretī un lec klēpī zinot, ka noķersi. Tu nezini, kā pievērst sev uzmanību, bet viņš zina, ka tu reaģē tieši tad, ka viņš trallina savu dziesmiņu un to ir gatavs darīt kaut visu dienu, lai tikai Tu būtu viņa. Tu domā, ka viņš taču tāpat neprot skaitīt, bet Tu saki: „aha” viņš saka: „nehe, nehe”. Tu skaties ārpolitiskās ziņas un domā, kāpēc viņš tik aizrautīgi skatās TV ekrānā? Bet vēlāk situācijās ar Tevi rīkojas diplomātiski. Tu nezini, ko gatavot, bet viņš uzlien tev klēpī un sāk rīkoties. Tu pagatavo kūku, jo zini, ka tā viņam garšo, bet viņš to ēdīs tik gardi un ilgi, it kā tas būtu visgaršīgākais ko vien ir ēdis. Tu atnāc ar tukšām rokām, bet viņš pie tavām kājām nomet visas savas pasaules bagātības – mantiņas. Tev jāiet prom, bet viņš zina, kā Tevi aizturēt un Tu paliec. Tu redzi, ka eglīte ir nokaltusi, bet viņš priecīgi aplaista to un tic, ka tā vēl būs ilgi. Tu viņu apmīļo garām ejot, bet viņš šo momentu izbauda tā, it kā tas būtu vissvarīgākais viņa dzīvē. Tu savas lūpas sargā patiesam skūpstam, bet viņa nosiekalotā buča Tev liekas vispatiesākā. Tu aizved uz vannas istabu, lai nomazgātu dibentiņu un domā, ka tik ātrāk, jo ūdens skaitītājs dara savu, bet viņš pabāž savu rociņu zem ūdens straumes un priecājoties sniedz plaukstiņu, lai Tu varētu padzerties. Tu viņu baro, bet viņš pats paņem karotīti un liek to pie Tavām lūpām, jo redz, ka Tu neesi ēdusi. Tu novāc savus matus, lai varētu viņu noskūpstīt, bet viņš noņem Tavu roku, lai mati brīvi plīvo un varētu ar tiem paspēlēties. Beidzot mazulīti noguldi viņa gultiņā, bet viņš, lai tu nepazustu, klusi un nemanot savāc savu spilventiņu ierāpjas tavā klēpī, iekārtojas un aizmieg.

Kas esi Tu?
Kas ir Viņš?
Kurš no Jums ir tuvāk Jēzum?

Lietas būtība

Pirms vairākiem gadu desmitiem tika secināts, ka Y hromosomas evolūcijas gaitā strauji paliek mazākas izmēros. Zinātnieku aprindās pat sāka runāt par evolucionāru bioloģisko „izdzišanu” un cilvēces vīriešu daļas degradēšanos.

Optimistisks pētījums

ASV Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta zinātnieki, veicot cilvēka un viņam vislīdzīgākā dzīvnieka – šimpanzes – Y hromosomu salīdzinošos pētījumus tomēr nonākuši pie optimistiskākiem secinājumiem.
Tika secināts, ka starp viņu y hromosomām pastāv 30 % atšķirību, kamēr visas citas DNS daļas atšķiras tikai par 2 %. Tāpat zinātnieki noskaidroja, ka tikai pateicoties vīriešiem, vai pareizāk – viņu organismos esošajām Y hromosomām, cilvēki izrādījās spējīgi uz ātru bioloģisko evolūciju, pielāgojoties apkārtējās vides un sociālo apstākļu izmaiņām. Tādējādi, paziņojuši pētnieki, Y hromosoma ir nevis kāds relikts un atmirstošs elements cilvēka genomā, bet ģenētiska struktūra, kas nodrošina cilvēku kā sugas izdzīvošanu.
Profesora Deivida Peidža (David Page) vadītās zinātnieku grupas atklājums pilnībā maina priekšstatus par šo hromosomu, kura dzīva organisma tapšanas sākumstadijā nosaka to dzimumu un ir sastopama tikai vīriešiem.