Foto: greatlakesoutreach.org

               Glābta no kanibāliem

Muinga pilsētā burvji-kanibāli nolaupīja vieglas uzvedības meiteni Viktoriju. Izplēšot gabalu no meitenes gurna, nogaršojot secinājuši, ka gaļa ir pārāk rūgta, tāpēc izmocīto meiteni atlaiduši. Par cik prece nebija derīga, viņi uz to uzlikuši lāstu. Meitene kļuva mēma.

Trīs nedēļu laikā Viktorija nebija teikusi ne vārda. Kad pilsētā ieradās evaņģēlisti no organizācijas

„Great Lakes Outreach”. Viktorija tika atvesta pie organizācijas administrācijas un tika pateikts: “Ja Jūs vēlaties, lai mēs ieklausītos Jūsu vēstījumā par Jēzu, tad izdariet kaut ko lietas labā ar šo meiteni.”.

Evaņģēlisti nekavējoties aplenca meiteni un sāka lūgt Jēzu. Viktorija sāka runāt! Labā vēsts izplatījās ātri. Administrācija vietējiem iedzīvotājiem piedāvāja jau nopirkto zemi baznīcas būvniecībai. Divu mēnešu laikā tika uzbūvēta baznīca, kuru atklāšanas laikā apmeklēja simts cilvēku.

Ietekmīgais burvis Mukibira pievērsās kristietībai

Kaut kas nedzirdēts, vietējais ietekmīgais burvis Mukibira kļuvis par kristieti. Pateicībā Dievam viņš aicinājis organizācijas komandu „Great Lakes Outreach”, kopā ar viņu doties pie sešiem citiem burvjiem, lai aicinātu tos savas dzīves atdot Jēzum. Brīnumi notiek! Cīņa izcīnīta. Burvji izmeta visus savus elkus un amuletus. Meistari, kuri gatavojuši elkus – amuletus kļuvuši neapmierināti. Viņi sūdzējās vietējā varas iestādē teikdami: “Kā drīkstējuši tie cilvēki, kuri atbraukuši no tālās zemes, uzstādīt savas dīvainās idejas, jo viņu dēļ pavājinās mūsu bizness?”

               Tornado

Policija aizturēja no organizācijas trīs kristiešus, pret kuriem izturējās vardarbīgi un ievietoja policijas nodaļas karcerī.

No rīta, noskaidrojās, ka tie nav izdarījuši neko sliktu, tāpēc palaisti brīvībā.

Organizācijas darbinieki iznākot no policijas nodaļas apsēdās netālu no ēkas. Netālu no viņiem stāvēja un savstarpēji sarunājās policisti. Nekas neliecināja par draudiem, bet pēkšņi sabiezēja mākoņi un parādījās tornado virpulis, kas strauji tuvojās vīru virzienā. Blakus stāvošie policisti reaģēja bēgot, bet vīri palika uz vietas. Tornado vīrus atstājusi neskartus, bet blakus esošās ēkas nonesa līdz ar zemes virsu.

Pēc notikuma policisti atgriezās. Viņi bija šokēti par redzēto un bailēs jautāja : “Kas jūs esat? Kā tas iespējams, ka tornado Jūs neaiztika?” Tie atbildēja ar citātu no Bībeles: “Tas, Kas ir mūsos, ir lielāks par to, kas pasaulē”.

Sensacionālais jaunums izplatījās pa visu pilsētu un daudzi iedzīvotāji pieņēma Jēzu kļūstot par kristiešiem.

Lauzts darījums ar sātanu

Budanzas pilsētas burvis Vinsents noslēdza līgumu ar sātanu un 20 gadus nenēsāja apģērbu un negrieza matus. Cenšanās uzvilkt jebkādu apģērbu beidzās ar neveiksmi. Apģērba uzvilkšana līdzinājās adatu duršanai. Visa Budanzas pilsēta trīcēja bailēs no Vinsenta spēka un varas.

Pilsētā notika evaņģelizācija, uz kuru ieradās arī Vinsents, lai nolādētu pasākumu, bet Svētā Gara ietekmē viņš nožēloja grēkus, saņēma atbrīvošanu no sātana darījuma un dvēselisku, kā arī miesas dziedināšanu. Vincents prieka pils sadedzināja savus elkus, kuri daudzu gadu garumā kontrolēja viņa dzīvi. Evaņģelizācijas rezultātā:
46 917 cilvēku dzirdēja Evaņģēlija vēsti.
19 533 cilvēku nožēloja grēkus un pieņēma Jēzu savā sirdī.
5 250 cilvēku atteicās no iepriekšējās pārliecības.
Atvērtas 10 jaunas baznīcas.
Apvienojās 15 šķirtas ģimenes.

67 pārdabiskas dziedināšanas; 5 cilvēki atbrīvojās no paralīzes, 3 no tiem sāka staigāt, bet 8 tika dziedināti no ļauno garu ietekmes.

Simon Guilebaeud un Adri Roos, no Organizācijas „Great Lakes Outreach” (kristīgās organizācijas mērķis – palīdzēt garīgu un fizisku problēmu risināšanā Burundijā Centrālāfrika).

“Dieviņš nepalīdzēja, bet zālītes palīdzēja…” tā teica viena, ar laimīgu sejas izteiksmi pensionāre, kādai citai par nopirkto zālīti, izejot no Rīgas Kinoteātra mazās zāles.

Kas tā par brīnumzālīti? Interesanti, man līdz šim ir bijis otrādi, Dieviņš palīdz, bet zālīte… nekādi… Intereses vadīta, jeb precīzāk sakot, lai pārliecinātos pati par to, kādā veidā un kādām kartējām jaunām metodēm atkal tiek apmuļķota Latvijas tauta. Iegāju. Smiekli sanāca uzreiz, bet asaras par to, ka mūsu pensionāri TIC! Bet kam tic?! Ukrainas precei!

„Hm, interesanti, no kurienes Ukrainas ražotnei piešķirtas investīcijas? Un vai vispār tai ir Ukrainas veselības ministrijas, Eiropas un Latvijas institūciju piešķirtās atļaujas par šāda produkta ražošanu un izplatīšanu? Diez vai, jo kā gan tas ir iespējams, ja Ukraina slīkst nepieredzētā nabadzībā? Nja… šoreiz piedāvātā dziesma – prece, jaunās skaņās, nākusi no Ukrainas, nevis no Tibetas (nezināmiem) mūkiem. Nekaunība, vai atklāta ņirgāšanās?… Bet vai tad, par to Latvijas pensionārs domā? Galvenais, ka prece no aizrobežu – aizspogulijas. Pēc principa, jo tālāka zeme, jo lielāka uzticība tās piedāvājumam. Ja tuvāka zeme, tad noteikti jābūt tādam nedzirdētām nosaukumam kā šis: „Bioaktivators, jeb enerģijas informācijas apmaiņas normalizētājs.”

Izplatītājai jautāju:” Kāpēc prece tiek pārdota bez kases aparāta?” Atbilde: “Ņepoņemaju!” Jautāju vēlreiz Latvijā visizplatītākajā valodā. Atbilde: “Tāpēc, ka tā ir preces prezentācija!” Ar viltotu smaidu atbild nezināmas izcelsmes sieviete. “Bet ja tā ir prezentācija, tad prece tiek dota bezmaksas!” Turpinu es. Protams, šo jautājumu pārdevēja nedzirdēja, bet toties kinoteātra zāles otrā galā pensionāri dzirdēja un kurš nu kurš saskrēja ap mani un kliedza: Tur bez maksas! Bez maksas! Sievietes stiepj rokas, lai saņemtu „kaut ko – nezin ko”.. Es atbildu: „Pārpratums!” Bet vai tad kāds to dzird? Galvenais, ka rosība, jo kā jau zināms Latvijas pensionāriem tāpat mājās darīt nav ko, tad vismaz aiziet uz kādu “shoping.”

Iedomājos ainu, Jēzus iet pa ielu un aicina aklos, slimos, tizlos un invalīdus, lai dziedinātu, bet nesatiek nevienu. Vai Rīgā nav invalīdu, mūžīgi kurnējušu pensionāru? Ir! Bet Jēzus taču piedāvā bezmaksas! Neinteresanti! Neticami! Bet vieglāk taču samaksāt 30Ls par nesaprotamu saturu trauciņā droši vien te pat Latvijas pļavas laukā salasītas zāles sasmalcināto, cūku taukos, smērīti.
Tā jau tas ir, ka bez rīcības ticība ir mirusi. Rīcība – samaksāt 30Ls un pretī saņemt viltus ticību -

Placebo.

Kristīgā cilvēktiesības organizācija „Open Doors” ziņo, ka Mehari Asgedom (Mehari Asgedom) nomira no spīdzināšanas un cukura diabēta sarežģījumiem. Vīrietis bija „Dzīvā Dieva Baznīcas” biedrs Mendefera pilsētā.

Tajā pašā cietumā (Mitire) gada sākumā no spīdzināšanas miris 37-gadīgs Mogos Hagos Kifloms, kas atsacījās atteikties no ticības Dievam. Zemes dzīvē atstājot sievu, dēlu un māti.

Kristieši no visas Eritri valsts teritorijas tika pārvesti kara cietumā „Mitire” ziemeļaustrumu rajonā, lai pakļautu nežēlīgām spīdzināšanām un piespiedu darbam.

2002. gadā Eritri varas pārstāvji paziņoja, ka visas konfesijas, tajā skaitā katoļu, luterāņu un islāms ir ārpus likuma. Kaut gan tas neattiecas uz pareizticīgo baznīcu.

Oktobrī vienā no cietumiem gāja bojā 36-gadīgais kristietis Gebreabs Kifloms (Gebreab Kiflom), kuram cietuma vadība atsacījās dot zāles no malārijas.

2008. gada jūnijā sieviete, 37-gadīga Aziba Simona (Azib Simon), nomira cietumā no neārstētās malārijas. Novārdzināta no spīdzināšanām, sieviete inficējās ar malāriju nedēļu pirms savas nāves.

No kristiešu apcietināšanas laika cietumos jau gājuši bojā 8 cilvēki, raksta „Christian Today.” Tie ir apstiprināti skaitļi.
Eretri valsts valdība turpina ticīgo vajāšanu.

11. janvārī tika apcietinātie 15 kristieši no Kerenas pilsētas. Pirms Ziemassvētkiem tika aizturēti aptuveni 49 nereģistrēto baznīcu līderi Asmari pilsētā. Pagājušā gada novembrī tika apcietinātie vēl 34 cilvēki.
Eritri – viena no nežēlīgākajām kristiešu vajātājām pasaulē.

Vasarassvētku un harizmātiskās draudzes tiek pakļautas visnežēlīgākajām izrēķināšanām, jo valsts vara ar aizdomām un nesapratni attiecas pret jaunajām kristīgām kustībām.

Saskaņā ar statistiku, arestēti aptuveni 2000 kristiešu. Tie vēl nav apsūdzēti un tiesāti.

„Open Doors” prezidents Karls Mellers teica: „Eritrejā turpina apcietināt kristiešus, kaut gan valdība noliedz šo acīm redzamu faktu. Daudzi no cilvēkiem, tiek pakļauti spīdzināšanām un apcietināti bez tiesas un izmeklēšanas.”

Aicinājums – Lūdz par Eritri!

Pa kreisi: BMF International Latvijā prezidents Gints Rutenbergs; Pa labi: Marejs MekGafijs.
Fotogrāfs:Dmitrijs Ņikitins.

17. oktobrī Rīgā, augstskolā “Turība” notika pārdošanas psiholoģijas seminārs ar Marey McGuffie (Marejs MekGafijs no Velsas, BMF nodaļas prezidents Svonsi pilsētā)

Semināru organizēja: BMF International Latvija (Starptautiskās Lietišķo & Apņēmīgo Vīriešu Apvienība)
Intervija divās daļās mp3

Pardosanas_psihologija_Mcgafee_dzivesstasts

Audio_intervija_Pardosanas_psihologija_Mcgafee

Foto: ves.lv

Žurnāls SPEKTRS jau iepriekš rakstīja par islamizācijas problemātikas pieaugumu Latvijas teritorijā Tagad kārtējie fakti! Kas izmisīgi sauc: „Kristieti neguli, Evaņģelizē!”

Drošības policijas Pretterorisma centra priekšnieks Juris Leitietis uzstājoties SWH+ atzina, ka fakti liecinot, ka pēc pievienošanās Šengenas zonai mūsu valstī ierodas aizvien vairāk musulmaņu no citām ES valstīm.

Pretterorisma centra vadītājs sacīja: „Tas ir viens no ceļiem kā pie mums ierodas radikālas personas. Prakse rāda, ka musulmaņi, kas ierodas citās valstīs ir spējīgi atrast jaunus ticīgos vai atbalstītājus, kas būtu gatavi viņiem palīdzēt realizēt teroristiskus mērķus.

Zinātnieki no ASV Kriminoloģijas un kriminālistikas koledžas Kevina Bivera vadībā atklājuši labu attaisnojumu vīriešu agresijas izpausmēm. Pēc viņu domām izrādās, ka par huligānu un cietsirdīgu agresoru kļūst nevis tikai audzināšanas trūkuma dēļ, vai arī sliktas ietekmes rezultātā, bet jāņem vērā arī ģenētiskie faktori, raksta „Washington Profile”.

Mediķi uzskata, ka gēns, kurš guvis nosaukumu „kaujinieku gēns” pārvērš cilvēkus par noziedzniekiem un ielu bandu vadoņiem. Lai pierādītu hipotēzi par gēna ietekmi cilvēka tendencei uz agresiju, zinātnieki veica analīzes no vairāk nekā 2500 ASV cietumā esošajiem ieslodzītajiem. Tā rezultātā izdevās noskaidrot, ka ielu bandu locekļiem parasti tiek atrasts specifisks gēns – monoaminooksidaze A (MAOA). Tā kā tā nēsātāji visbiežāk izrāda agresiju, tad zinātnieki to nosauca par „kaujinieku gēnu”, raksta arī„The Medical News Today”.

Tika noskaidrots, MAOA ietekmē organisma izdalāmo neiromediatoru (hormonu) dofamīna un serotonīna procesus. Šīs vielas ietekmē cilvēka noskaņojumu un uzvedību.
Šis gēns palīdz noziedzniekiem kļūt ārkārtīgi cietsirdīgiem un bez liekām šaubām lietot ieroci. „Kaujinieku gēna” nēsātāji arī ir tendēti cīnīties par augstāku statusu bandu hierarhijā.
Vīriešiem ir tikai viena X-hromosoma, bet sievietēm – divas. Tāpēc viņām ir vienlaicīgi divi „kaujinieka gēna” paraugi, un tas samazina tā ietekmi uz organismu.

Jāpiebilst, attaisnojot agresiju vēl nenozīmē, ka no vīriešu pleciem tiek noņemta atbildība savu tieksmju apvaldīšanā, gluži otrādi, ja rodas sakaitēta situācija, nemeties tajā savā lepnībā, bet gan apdzēs dusmu uguni, lūk, tā ir meistarība.

Bībele brīdina: „Kas ņem gūstā, aizies pats gūstā; kas nokauj ar zobenu, to nokaus pašu ar zobenu. Šeit parādās svēto izturība un ticība.”. (Atklāsmes 13:10)
Bībeles mierinājums: „Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu”. (Sal. pam. 21:21)

Dina Rubina -pazīstama Izraēlas rakstniece. 1990 g. izveidojusi aliansi no bijušām PSRS valstīm. Rakstniece atklātā vēstulē iepazīstina lasītājus ar patreizējo lietu stāvokli Izraēlā.

Mana profesija ir tāda: grāmatu rakstniece. Turklāt, ar to nodarbojos jau sen. Roka – uztrenēta. Galvenais manā profesijā – kas? Veselais saprāts un laba iztēle.

Stāsta varonis izdarīja to…, bet pēc loģikas citādi rīkoties nevarēja – pretējā gadījumā lasītājs tavam stāstam neticēs. Un tavs sacerējums nebūs pat graša vērts.

Es uzmanīgi sekoju un pielietoju šo metodei veselais saprāts un laba iztēle.

Piedāvāju iedomāties, kas astoņu gadu laikā varētu notikt, piemēram, kādā attālā Maskavas nomalē. Dienu un nakti atskan šāviņi, uzspridzina Krimas tiltu, raķetes trāpa kādā Maskavas mierīgo iedzīvotāju mājā, bērnudārzā vai vēl kādā nozīmīgā objektā. Vai arī, lūk, kā dažas dienas atpakaļ – sirmtiem māju nones līdz ar zemi. Bojā iet ļaudis, skolnieki mācās bumbu patversmēs, uzņēmumi ar totāliem zaudējumiem un t.t.

Atkārtoju: astoņus gadus.

Ko grib tie, kas mērķē ar raķetēm uz miermīlīgiem iedzīvotājiem? Vienkārša atbilde: „Kaut jūs visi nosprāgtu!”

Nu, kā? Vai sanāk iedomāties šādu ainu? Nekādi, pareizi? Bet Izraēlas iedzīvotājiem jāsakaras ar šo realitāti no valsts dibināšanas dienas.

Līdzīgi kā multenē „Leopold, nāc ārā, stulbais gļēvuli!”. Un pēc kāda laika Leopolds tomēr iziet ārā, jo nav iespējams vairs to klausīties.

Atceros, mums skolā mācījās tāds Šura otrgadnieks. Ļoti slinks, bet simpātisks zēns. Tas notika 67. gadā. „Sešu dienu Izraēlas karš” un politinformācijas stundās bija dzirdams tikai un vienīgi par „Izraēlas agresoriem, kara cēlājiem.”

Un, lūk, izsauc mūsu Šuru pie tāfeles, uz kuras bija izkārta Pasaules Karte. Šauram lūdza, lai viņš atkārtotu to, ko skolotāja tikko stāstīja par šausmīgo Izraēli. Šura lēni piecēlās no sava sola un laiski aizgāja pie tāfeles. Viņš piegāja pie kartes un vienaldzīgi ieskatījās tajā droši vien šī darbība viņa mūžā bija pirmā. Pēc laika viņš tomēr atrod sīciņo valsti un ar pirkstu pieduras tai. Pēkšņi viņš gluži vai atdzīvojās un pārsteigtā balsī iekliedzās: „Tā ir Izraēla?!” Šura sāka uztraukti ar pirkstu bakstīt apkārt norādītajam objektam un riņķoja ap to aizvien plašākā amplitūdā un izbrīnīti turpināja, „Un tas te viss apkārt ir arābi?!.. tad ko jūs man te stāstāt muļķības…kurš tad šajā gadījumā ir agresors?!” Mūsu otrgadniekam izrādījās, ka viss kārtībā ar veselo saprātu un iztēli.

Par ko diemžēl nevarētu teikt par pasaulē sabiedrības valdošo uzskatu! Par Eiropas valstu līderiem un par satrūdējušo Apvienoto nāciju, kura bezkaunīgi lobē HAMAS Organizāciju.

Mans draugs, armijas cilvēks, kura dienesta pakāpi es nevaru nosaukt, teica: „Tu pat nevari iedomāties cik dziļi un izplatīti tuneļi un bunkuri ir zem katras mājas. Viss Gāzes sektors – tas ir vesela apakšzemes pilsēta, kuru ilgi un rūpīgi veidojusi varenā teroristiska organizācija, gatavojoties ilgam sekmīgam karam. Turklāt mēs klausāmies un ietekmējamies informatīvajā propagandā. Viņi lieliski pārvalda un gatavojas arī informatīvas karam. Bet mēs nezin kāpēc par to visu aizmirstam.”

Man saka: „Bet taču iet bojā civiliedzīvotāji.” Tas gan, jā. Diemžēl vienmēr iet bojā civiliedzīvotāji kara laikā. Bet ne tādos apmēros, kā tas tiek pasniegts no nekaunīgo arābu masu mēdiju puses. Neskatoties uz to, ka tiek izmantotas raķetes ar precīzu mērķi un pirms kara darbībām pa pretinieku teritoriju brauc automašīnas, no kurām tiek izmestas skrejlapiņas ar brīdinājumu un pat zvanot pa mobilajiem tālruņiem, tik un tā iet bojā civilie iedzīvotāji. Taču notiek karš. Karš pret teroristiskajām, speciāli apmācītajām un profesionālajām, labi apbruņotajām teroristu nometnēm, kuru ideoloģijā nav nekas no līdzjūtības pret pašu tautu, tas ir civiliedzīvotājiem.

Šie civiliedzīvotāji (ja tādi, protams, vispār eksistē teritorijā, kur HAMAS tika izvēlēts ar balsu vairākumu, kolonnās aizrautīgi un ar lielu degsmi maršē desmitiem tūkstošu pusaudžu, telekameras objektīvā pašnāvnieku mātes runā par to, ka tās sapņo par to, kaut dzīvi palikušie dēli kļūtu par pašnāvniekiem un mirtu, televīzija diendienā „baro” mazus bērnus ar naida pilno indi) tad, lūk, tieši šos civiliedzīvotājus ekstrēmisti izmanto kā ieročus un aizsegus savās nometnēs.

Starp citu, arī tagad pilnīgi bez šķirošanas apšauj trešdaļu no Izraēlas teritorijas. Apšauj pat tad, kad Izraēla pārtrauc kara darbības un ļauj darboties humanitārajam gaitenim, palaižot desmitiem kravas automašīnu ar pārtiku un medikamentiem.

Kungi, nebūsim liekuļi, karš ir karš un kara darbības galvenā stratēģija neitralizēt ienaidnieku. Turklāt jārēķinās ar to, par kādu ienaidnieku ir runa. Par tādu, kurš savas novietnes kārto uz bērnu dārza jumtiem, skolās, slimnīcās un apdzīvotos rajonos. Pārvietojas no viena punkta uz otru svešu mazu bērnu pavadībā, kuri tiek atņemti no garāmgājēju rokām. Tāds ienaidnieks, kuram nav ne kauna, ne goda sajūtas. Kurš labprāt pieņem nāves izaicinājumu un līdz vēl paņem citu dzīvības, kaut arī tiek brīdināts par padošanos.

Tādu ienaidnieku jāiznīcina uzreiz, lai nerastu iespēju pasaulei kļūt mežonīgai un nocietinātai.

Vai labāk atstāt dzīvu, lai arī tālāk mācītu jauno paaudzi terorisma mākslā? Lai turpina nežēlīgi spīdzināt gūstekņus? Lai turpina aplaupīt savus civilos iedzīvotājus un visas pasaules priekšā atņemt iespēju saņemt humanitāro palīdzību? Tādu ienaidnieku saudzēt ir amorāli un bezatbildīgi.

Es mēģinu sev iztēloties pretkara demonstrāciju apšaudot Berlīni, kuras laikā arī iet bojā daudz civiliedzīvotāju. Un nevis Gazas sektoru, – bet gan vienu no skaistākām pilsētām– Drezdene, (apdzīvota ar patiešām mierpilniem iedzīvotājiem, kuri cietuši badu un nāvi, un, atšķirībā no Gazas sektora iedzīvotājiem, nesaņēmuši humanitāro palīdzību no visām pasaules malām, tajā pat skaitā no Izraēlas.) Jo kas gan spētu tolaik savākt uz tāda veida demonstrāciju, kaut vai duci „plānprātīgo?” Saprotams, ka neapmierinātos ar karu kurmjus, vajag iznicināt viņu pašu alās, lai nebūtu iespējams izgulēties un izārstēt savas rētas un pēc tam atkal neceltos jaunai cīņai.

Pamostoties, kā parasti, 5 no rīta, es steidzos ieslēgt datoru: Nu, lūk, ANO izdevis kārtējo deklarāciju par militāro darbību tūlītēju pārstāšanu un pārrunas par pamieru uzsākšanu. Kaut gan dokumentā ne reizi nav pieminēts HAMAS. Acīmredzami, viņš nemaz neeksistē dabā vispār. Rodas jautājums– ar ko tad Izraēlai ir jārunā?

Un kurš astoņu gadu garumā apšauj miera apstākļos – pilsētas? Un kāpēc gan rietumu pasaules lielvarām neparunāt ar ,piemēram, Ben-laden? Visticamāk, tāpēc, ka tamlīdzīgas „sarunas” ir bezjēdzīgas, un tas ir saprotams jebkuram, kam vēl nav mainītas pamatvērtības: veselais saprāts un iztēles esamība.

Pašlaik daudzi izdevēji citē Meires Goldi zināmo izteicienu: „Miers starp mums un arābiem iestāsies tad, kad viņi iemācīsies savus bērnus mīlēt vairāk, nekā ienīst mūs.”

Līdz šim nav iemācījušies.

Anglijā ārstiem jāņem vērā pacientu reliģiozā pārliecība.

Tagad varēs skaidrojumu savai slimībai rast „dēmonu uzbrukumos.”

Jaunā izziņu vadība nacionālās veselības aprūpes jautājumos dienesta līdzstrādniekiem, aicina cienīt un ņemt vērā arī pacientu reliģiozo piederību.

Jaunā vadība aicina cienīt gan ticīgo mediķu gan arī ticīgo pacientu reliģiozo piederību. Vadība pieprasījusi aprīkot visas slimnīcas ar specializētājām lūgšanu istabām, kurās ietilpst 20 reliģiozo priekšmetu. Kā arī aprīkoti ledusskapji ar speciālo veģetāro pārtiku. Pieejamas arī musulmaņu tradicionālās virsdrēbes.

Ārstiem un medmāsām jāzina, kas ir grēks, apsēstība, ekzorcisms, gūt priekšstatu arī par pagānismu un šamaniskām mācībām un mācēt palīdzēt pacientiem ar reliģiozo pārliecību. Jaunā izziņu vadība ieteikusi cienīt arī ateistu pasaules uzskatu.

Bet tajā pat laikā darbinieki tiek brīdināti par to, ka reliģiozu simbolu nēsāšana klīnikās nav atļauta.

Izraēlas arheologi izrakumu gaitā auto stāvvietas teritorijā blakus vecpilsētas sienām Jeruzālemē atrada pārsteidzoši labi saglabājušos zelta auskaru. Tā datējama kopš Kristus laika, tas ir, mūsu ēras sākumu. Auskarā ir iestrādāta liela pērle, bet piekariņos divas mazākas pērles, apstrādātas smaragda akmenī. Atradums tika atklāts ēkā, kas bija būvēta bizantijas laikmetā, dažu gadsimtu vēlāk. Arheologi pieļauj domu, ka auskari bija nodoti mantojumā no paaudzes paaudzē.

Dorons Ben-amins (Doron Ben-Ami), izrakumu vadītājs no Izraēlas senlietu pārvaldes (Israel Antiquities Authority), uzskaita, ka tāda antīka lieta varēja piederēt tikai augstākās sabiedrības pārstāvei.

Romas perioda atradumi Jeruzālemē ir visai reti, par cik pilsēta tika spēcīgi izpostīta pirmajos gadsimtos.

Latvija: Arvien vairāk laulības tiek noslēgtas baznīcā

Saskaņā ar Iekšlietu Ministrijas pēdējiem datiem, 2008.gadā valstī pazeminājusies reģistrēto laulību skaitlis. Tomēr, gada laikā palielinājusies laulību skaitlis baznīcā.

2008.gadā Latvijā tika noslēgtas 12 904 laulības dzimtsarakstu nodaļās, kas ir par 2 569 mazāk nekā gadu atpakaļ.
Savukārt 2 638 laulības noslēgtas baznīcā.

Salīdzinot ar 2007.gadu, Latvijas baznīcās salaulājās 1710 pāri. Visvairāk kāzas ir notikušas Latvijas Evaņģēliskā -luterāņu Baznīcā (LELTS) un Latvijas Pareizticīgā Baznīcā.

Polija: puse no katoļu garīdzniekiem vēlas ģimeni

Pozņas pilsētas universitātes teoloģijas fakultātes profesors – teologs Jozefs Banjakoms, veicis aptauju ar 823 katoļu garīdzniekiem no dažādām Polijas pilsētām. Profesors secinājis, ka puse no respondentiem vēlas ģimeni, turklāt viņš uzskata, ka celibāts ir kaitīgs veselībai. Aptaujas laikā trešdaļa no aptaujātajiem atzinās, ka par spīti obligātai celibāta prasībai garīdzniekiem ir bijušas iemīļotās.

Pēc profesora domām, celibāts izraisa smagas sekas uz psihi un fizisko veselību. Tas noved pie vientulības un attīsta stresu padarot viņus par noslēgtām un saniknotām personām. Celibāts pasliktina arī komunicēšanās spēju.