Foto: NASA (TIERRA DEL FUEGO)

Neskatoties uz to, ka 2009. gads zinātnes jomā ir pasludināts par Darvina gadu, tomēr milzums skaits zinātnieku skopojas ar uzslavām un apsveikumiem, bet gan gluži otrādi, aizvien vairāk parādās neapšaubāmu pierādījumu tam, ka Evolūcijas radītājam nav bijusi taisnība.

Viens no tiem – Zinātnieki uzskata, ka Darvinam nav bijusi taisnība
Otrs – Evensons pret Darvinu

Vai arī kārtējie Darvina iztrūkstošo posmu medījumi.

Amerikāņu ģeologs atspēkoja Darvina hipotēzi par neparasto Ugunīgās Zemes TIERRA DEL FUEGO gigantisko laukakmeņu virsmu izcelsmi. Evolūcijas teorijas autors uzskatīja, ka tie pārvietojās uz kontinentu ar ledāju palīdzību.
Tomēr Profesors Edvards Evensons ( Edward Evenson) no Betlemes Universitātes (Lehigh University in Bethlehem, Pennsylvania) rūpīga pētījuma laikā konstatēja, ka akmeņainās virsmas rašanās notikusi šļūdoņu laikā. Savus secinājumus Edvards Evensons ( Edward Evenson) izklāstīja Portlendes Oregonas štata Amerikāņu ģeoloģijas konferences laikā (Geological Society of America).
Čarlza Darvina interese neaprobežojās tikai ar dabisko atlasi, bet arī izrādīja interesi ģeoloģijas jomā.
Proti, kā radās simtiem gigantisko laukakmeņu, kas ir izmētāti pa Ugunīgās Zemes salu. Darvins uzskaitīja, ka izliektais reģions, kur tika atrasti akmeņus atnesis ledājs.

Prof., E. Evensons atspēkoja Darvina pieņēmumu

Profesors paskaidroja, ka akmeņu grupa, kuru pētīja Darvins, nav vienīgā Dienvidamerikā. Līdzīgs masīvs, kas sastāv aptuveni no tūkstošs laukakmeņu, tika atklāts vienā no Čīles līčiem. Mazticams, ka ledājs atnestu divus analoģiskus akmeņu blokus. Ticamāk izskatās pēc hipotēzes, kas paredz, ka akmeņi “ieradās” Dienvidamerikā ar kalnu ledāju virsotnes, bet vēlāk ledum kūstot noslīdēja.
Savukārt izliektais reģions, var kalpot par netiešu pierādījumu šīs versijas labā.

Bībeliskais uzskats

Cēlonis tādu veidu akmeņu parādīšanās ir Lielie, jeb grēku plūdi. Lielajos plūdos notika ne tikai pēkšņa ūdens līmeņa pacelšanās, bet arī uz zemes notika dažādas dabas katastrofas, kas bija lielo plūdu sekas.
Ģeologi Tolmaņi apkopoja pēdējo gadu atziņas par grēku plūdu-impaktu norisi:
Komētas (asteroīda, planetoīda) trieciens;
Impakta zemestrīce;
Atbrīvotie vulkāni;
Uguns vētra un pasaules ugunsgrēks;
Plūdu vilnis (grēku plūdi);
Impakta nakts;
Lietusgāze, sniega plūdi un verdošais okeāns;
Apkārtējo vidi saindējoši produkti;
Ozona sairšana un starojums;
Siltumnīcas efekts;
Impakta rezultātā sākusies masu izmiršana;
Strauja dzīvo radību attīstība.

Tātad secinājums neizpaliek. Laika gaitā pēc zemestrīces un vienlaicīgiem milzīgiem vulkānu izvirdumiem sekojošajai uguns vētrai un pasaules ugunsgrēkam sekoja tas, ar ko mēs saprotam grēku plūdus: Milzīgs plūdu vilnis. Tik augsts kā kalni ūdens siena gaisā esošo pelnu radītajā krēslā ar apdullinošu troksni traucās uz Zemes vidieni no vienas horizonta malas līdz otrai. Vulkānu darbība un pa zemes garozas plaisām izplūstošie, svelmainie izmeši sakarsēja jūras ūdeni. Vārošais ūdens viļņi pārsniedz daudzus kalnus un pat augstākos kalnājus. Tāda veida procesos varēja rasties masas, kas pēc plūdu perioda ūdens un masas kušanas laikā radās milzu izmēra akmeņi, bet sacietējot pārvērtās par milzu reģioniem pārklājot daudzas vietas pasaules malās.

Biologi pielieto uzlabotus mikroskopus, lai ieraudzītu plaukstošo ziedu detaļās, bet ir tik tuvredzīgi, lai saskatītu pļavas skaistumu kopainā. Savukārt dažādu valstu astronomi cits cita priekšā dižojās ar aizvien lielākiem teleskopiem, ar kuru palīdzību var saskatīt ne tikai Mēness virsmu, bet arī tālās zvaigžņotās galaktikas, bet pagājušā mēneša laikā astronomi nogulējuši diezgan globālos mērogos katastrofālus draudus, kas pēc saviem izmēriem varēja iznīcināt reģionu divas Izraēlas lielumā. Slava Dievam, ka Viņš pasargāja un drauds pagāja garām…

Asteroīds tika pamanīts tikai 15 stundas pirms bīstamās tuvošanās Zemei. NASA (NASA/JPL Near-Earth Object Program Office) ārpuszemes objektu izsekošanas programmas vadītāju vārdā paziņoja, ka asteroīds tika pamanīts 06.11.2009.g. plkst. 15: 30. Asteroīda diametrs – 7 metri. Objekts pietuvojās Zemei 14 000 (km) attālumā, kļūstot par trešo asteroīdu sarakstā, kas tik tuvu pietuvojies planētai.
Tomēr NASA bija negaidīti pārsteigta par notiekošo un nebija gatava pavērsienam, asteroīda Zemē ietriekšanās gadījumā. Zinātnieki aprēķināja debess ķermeņa orbītu un secināja, ka trieciens nedraud. Cik laika pagāja, lai aprēķinātu un secinātu, nav zināms. Bet acīmredzot, ka pārpalikušais laiks nepietiktu iedzīvotāju evakuācijas gadījumā.

Balss no kosmosa

„Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens. Es esmu raudzījies pēc Tevis Tavā svētnīcā, lai redzētu Tavu spēku un Tavu godību, jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē. Tā es Tevi teikšu visu mūžu, Tavā Vārdā pacelšu savas rokas. Kā ar taukumiem un gardumiem ir pamielota mana dvēsele, un mana mute daudzina Tevi ar gaviļu pilnām lūpām, kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.” (Ps. 63:2-7)

Kaut arī cilvēka dabai nekad nepietiek un nespēj apstāties pie sasniegtā mērķa, viņš turpina meklēt un varbūt pat sev nespēdams atzīties, bet laiku pa laikam savās domās piesaucot un lūdzot un cerot, ka tur tālu kosmosā kāds atbildēs. Un neredzamais, glābjošais spēks vienmēr varētu būt blakus visās ikdienas gaitās.

Kosmoss vibrē un reaģē uz cilvēku lūgšanām un pat zvaigznes atbild, ka mēs šeit uz Zemes neesam vientuļi un kāds tur augstu debesīs dzird un sūta savu atbildi.

Kopš 80-gadu beigām astronomi no kosmosa ir saņēmuši noslēpumainus signālus. Kopumā bija saņemti 13 ticami un savstarpēji līdzīgi signāli.
To izcelsme līdz šim bija neskaidra, tā kā tie bija nākuši no kosmosa rajoniem, kur nav redzēti nekādi esoši objekti.

Radiosignāli no kosmosa izrādījās bojā gājušo zvaigžņu atbalss

Jaunā pētījuma ietvaros astronomi noskaidrojuši, ka radiosignāli no tukšiem kosmosa reģioniem ir bojā gājušu neitronu zvaigžņu atbalss. Neitronu zvaigznes – vismazākās un visblīvākās zvaigznes. Zvaigznes ārējo daļu veido dzelzs atomu kodoli, kuriem ir cietvielas īpašības. Neitronu zvaigznes ir viskarstākās zvaigznes – to virsmas temperatūra pārsniedz 1 miljonu K. Šādā temperatūrā zvaigzne izstaro galvenokārt nevis redzamo gaismu, bet gan rentgenstarojumu. Šīs zvaigznes ļoti strauji griežas, un tām ir spēcīgs magnētiskais lauks..
Zvaigznēm novecojot, impulsu atkārtošanās periods palielinās. Līdz ar to pētnieki uzskata, ka, kamēr dziestošas zvaigznes signāli, jeb atbalss nonāk līdz Zemei, tikmēr tā jau ir pazudusi no apvāršņa.

Paldies, Valteram Gleškei raksta tapšanā.

Vatikāna observatorijas un Pontifikālā zinātņu akadēmijas organizētais pasākums bija veltījums Starptautiskajam astronomijas gadam.
Starp uzaicinātajiem viesiem bija daudz pazīstamu cilvēku. Neierasti, ka konferencē piedalījās un uzstājās arī pazīstamās SETI pētījumu centra direktore Džilija Tartere (Jill Tarter) -, kura nodarbojas ar ārpuszemes civilizāciju signālu meklējumiem.

Konferences laikā tika apspriesti ģenētikas un dzīvības rašanās jautājumi, kā arī dzīves apstākļu maiņas ietekme uz mūsu un citām planētām. Konferences dalībnieki skāra ārpuszemes dzīvības meklējumu metodoloģiju , kā arī meklēja bioķīmiskus risinājumus, kas var principiāli atšķirties no Zemes eksistējošajiem.
Ārpuszemes civilizāciju eksistence liek teoloģijas priekšā sarežģītu jautājumu virkni, ar kuriem ne vienu reizi vien bija jāsakaras arī iepriekš.
Piemēram, nav skaidrs, vai iespējams pielietot darbā ar ārpuszemes civilizācijām (ja tādas eksistē) mācību par grēku piedošanu, kas uz Zemes ir aktuāls kopš Ādama un Ievas grēkā krišanas laikiem.
Konferences laikā zinātnieki diskutēja par ārpuszemes civilizāciju iespējamību, balstoties uz dažādiem atklājumiem astrobioloģijā, piemēram, ka Uz Mēness virsmas ir krāteri, kas liecina, par ūdens iespējamību virsmas dzīlēs, turklāt gigantiskās planētas un to sistēmas piedāvā daudzas iespējas astrobioloģiskajās studijās. Satelīts „Eiropa”, kas atrodas Jupitera sistēmā, un ko klāj apledojums, liek domāt par lielu ūdens daudzumu zem tā. Iespējams, ka šai okeānā pastāv dzīvība. Divi satelīti – „Titāns” un „Encleadus”, darbojas arī Saturna sistēmā. Arī tie liek domāt par dzīvības iespējamību šajā sistēmā.

„Jautājumi par dzīvības izcelšanos un par to, vai dzīvība pastāv arī ārpus Zemes, ir nopietns jautājums, kam ir jāveltī pastiprināta uzmanība. Šie jautājumi ietver daudzas filozofiskas un teoloģiskas nostādnes, taču tikšanās bija veltīta galvenokārt zinātniskajai perspektīvai.” teica Vatikāna observatorijas direktors, jezuītu tēvs Hozē Funess.

Profesors Džonatans Lunins, Fizikas nodaļas pārstāvis Romas universitātē Tor Vergata pastāstīja, ka astrobioloģija ir studijas par dzīvības un pārējā kosmosa attiecībām. Galvenie temati ir dzīvības izcelšanās un pirms-materiāli, kas saistīti ar tās izcelšanos, dzīvības evolūcija uz zemes, tās nākotnes perspektīvas uz zemes un citviet. Katrs no šiem tematiem prasa vairāku zinātnisku disciplīnu pieeju. Šobrīd, pateicoties jaunajām izpētes iespējām, astrobioloģija ieņem savu vietu zinātnē kā atsevišķa un noteikta disciplīna.
Profesors Lunins pastāstīja, ka klimats zemeslodes virsū laika gaitā nav bijis stabils, ka ir notikušas lielākas vides krīzes, par ko liecina ģeoloģiskie pētījumi. Kā uz šīm krīzēm ir reaģējusi dzīvība un kā uz to ir reaģējušas citas zemei līdzīgas planētas? Tas šobrīd ir ne tikai astrobioloģijas, bet arī astronomijas, bioloģijas, planētu izpētes un ģeoloģijas zinātņu uzmanības lokā.

„Pirms 400 gadiem Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm un uz visiem laikiem mainīja uzskatu par cilvēka un universa attiecībām,” konferencē atgādināja profesors Kriss Impijs, kurš strādā Astronomijas nodaļā Arizonas universitātē un Tuksonas observatorijā. Galilejs pierādīja, ka mēnesim, tāpat kā zemei, ir ģeoloģiska substance ar kalniem un ielejām. Pēdējo 15 gadu laikā tehnoloģiskie jauninājumi ir veduši pie vairāk nekā 400 planētu atklāšanas ārpus Saules sistēmas. Mazākās no tām ir nedaudz lielākas par zemi. Laboratoriskie pētījumi ir veduši pie atklājuma, ka pirms 4 miljardiem gadu ir pastāvējusi dzīvība no zemes atšķirīgā, šķietami neatbilstošā vidē. Ir noteikts, ka pastāv simtiem miljonu dzīvībai atbilstošu vietu Piena Ceļā, kas ir tikai viena no miljardiem daudzajām galaktikām universā. Zinātnieks no Arizonas teica, ka cilvēki pazīst tikai vienu planētu, kurā pastāv dzīvība. Tā ir zeme. „Taču atklājumi liek domāt, ka dzīvība atrodama arī citviet universā un iespējams, ka par to varēs pārliecināties jau pavisam drīzā nākotnē,” teica Kriss Impijs. Noslēgumā viņš izteica gandarījumu par to, ka šim svarīgajam tematam uzmanību ir pievērsusi Pontifikālā Zinātņu akadēmija. „Motivācijas un metodoloģijas var atšķirties, taču gan zinātne, gan reliģija uz dzīvību raugās kā uz īpašu plašā un lielākoties tai nelabvēlīgā universa iznākumu,” teica zinātnieks. Viņš piebilda, ka pastāv bagātīga augsne dialogam starp astrobioloģijas praktizētājiem un tiem, kas cenšas saprast mūsu eksistences jēgu bioloģiskajā universā.

Eņģelis Vatikānā

Neskatoties uz to, ka Vēsturiskais un Mākslas Mantojuma Institūts lēmums par šo lietu bija pieņēmis gadu atpakaļ, tomēr publicēts Likumdošanas Vēstnesī tika tikai šogad 3.decembrī.

Vēsture:
30 metrus augstās statujas atklāšanas ceremonija notika 1931.gada 12.oktobrī. Pēdējie restaurācijas darbi notika 1980.un 1990.gadā, bet 1932.un 2000.gadā tika modernizēta nakts apgaismes sistēma. Turpretī 2003.gadā uz galveno skatu laukumu, kas atrodas statujas piekājē, tika ierīkoti eskalatori.
No statujas skatu laukuma paveras brīnišķīgs skats uz Riodežaneiro pilsētu, Tižuka Nacionālo parku, Atlantijas okeānu un Guanabaras līci. Ikgadu statuju apmeklē līdz pat vienam miljonam tūristu, tai skaitā vairāk kā 700 tūkstoši no ārvalstīm. Kopš 2007.gada statuja oficiāli ir atzīta kā katoļu svētvieta, kas nozīmē, ka šeit var rīkot gan reliģiozas katoliskas ceremonijas, gan kāzas un kristības.

Intervija ar Lienīti SOMBUROVU mp3
Zemeņu lauks viens vienīgs zemeņu lauks jeb kā Dievs pasargāja finansiālo sfēru