Projekta darba pirmās nedēļas laikā, skatītāji labprāt jau atstājuši aizskaroša satura autogrāfus. Projektu atbalstījusi liberālā baznīca „Metropolitan Community Church (MCC)”, kas aizstāv un atbalsta seksuālās minoritātes. Avīzē „The Times”, Skotijas vietējās baznīcas un Romas katoļu baznīcas pārstāvis raksta, ka ir sašutuši par notiekošo.
Projektu īstenojuši divi mākslinieki – Entoni Šreg . (Anthony Schrag) un Devid Maloun (David Malone) Abi mākslinieki cer, ka izstādi apmeklēs pēc iespējas vairāk homoseksuāļu, lesbietes un transvestīti, kā arī citi atbalstītāji. E. Šregam bija uzdots jautājums: “Vai cilvēki jūtas aizskarti par to, ko ir rakstījuši galerijas apmeklētāji, vai arī par to, ka Bībelē raksta?”. Paskaidrojot MCC ieceri, viņš sacīja: “Ja reiz mēs atveram Bībeli, tad, protams, mēs ļaujam arī cilvēkiem izteikties. Māksla palīdz pārspriest sarežģītas lietas, turklāt galerija „Goma” atļāvusi veikt šādu grūtu diskusiju”.
Tomēr baznīcas „Metropolitan Community Church” pārstāve Džeina Klark paziņoja, ka nožēlo par notikušo situāciju: “Ar Bībeli nedrīkst tā rīkoties. Mūsu iecere bija sapratne par Bībeli kā Svētiem Rakstiem”.
Komentētājs no avīzes „The Times” pasvītroja, ka izstādes uzdevums bija lauzt šķēršļus starp tradicionāli ticīgajiem cilvēkiem un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, tomēr vairākums, kas atstājuši komentārus Bībelē, seksuālas orientācijas jautājumi nemaz nav interesējuši.
Izstādes organizatori devuši mājienu, ka aizvāks no ekspozīcijas visaizskarošākās lapaspuses, bet tradicionālu denomināciju pārstāvji ir sašutuši par tāda veida Bībeles izmantošanu vispār un kāds ir bijis patiesais izstādes mērķis. Skotijas Baznīcas bīskaps Georgs Reids (George Reid) nosaucis notikušo par Dieva zaimošanu un kā tada rīcība diskriminē kristiešus. Pārstāvis no Romas katoļu draudzes nosauca izstādi par “infantilu” un painteresējās, vai izstādes organizatoriem būtu pietikusi drosme kaut ko tamlīdzīgu izdarīt ar Korānu? Droši vien nē apzinoties letālas sekas.
Simons Kalverts (Simon Calvert) Skotijas Kristīgā Institūta direktors uzskata, ka apmeklētāju ieraksti Bībelē nespēs mainīt Patiesību. Par valsts nodokļu maksātāju rēķina apmeksātajai Galerijai pirms pieļaut šāda veida manipulācijas bija jāpadomā kādas sekas tās var izraisīt. Galerija ir nonākusi neapskaužamā stāvoklī.
Andre Miničiello Viljams (Andrea Minichiello Williams) no “Christian Legal Centre” direktors teica: “Mūsdienu māksla jau nonākusi līdz tādam reģenerācijas līmenim, ka vairs nespēj veikt savus pamatuzdevumus: skaistuma radīšanu, cerību, iedvesmu un prieku.”
Suzija Kuire (Susie Squire) no “TaxPayers’ Alliance” piebilda, ka no Galerijas „Goma” izpratnes izriet, ka Skotijas tauta maksā nodokļus, lai par to saņemtu pornagrāfiju un reliģiozā teksta postīšanu.
Galerija „GoMa” savā mājas lapā ir izteikusies, ka izstāde ir uzskatāma par jautro pornogrāfijas demonstrēšanu un ka reliģiozo autoritāšu reakcija ir homofobijas akts.

Viens no izstādes autoriem

Foto: PLoS One

„Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības”. (1. Jāņa 1:5)
„Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni…Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma”. (Ef 5: 8 -13)
„Kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen!” (Tim 6:16)

Domājot par augstāk minētām rakstvietām var secināt, ka Dievs izstaro gaismu tik lielā mērā, ka Viņa tuvumu neizturētu cilvēka sirds, kaut gan jāņem vērā, ka Viņš mūs ir radījis pēc savas līdzības, tad tas nozīmē, ka arī mums būtu jāizstaro gaisma. Saprotams, ka Ādams un Ieva izstaroja gaismu, bet grēka dēļ zaudēja visu, līdz arto arī mēs. Nostaļģija pēc veciem labiem laikiem ir redzama viduslaiku ikonās, kurās svēto galvas rotā nimba, kā svētuma un gaismas simbols, bet jaunais zinātnieku pētījums liecina, ka tomēr kaut kas no starojuma ir atlicis un cerība vēl nebūt nav zudusi, tādēļ iedrošināsimies, attīrīsimies no grēkiem, darīsim gaismas darbus, lai pēc iespējas vairāk izstarotu gaismu.
Jau iepriekš pētniekiem bija zināms, ka visas dzīvās būtnes izstaro elektromagnētisko starojumu redzamā veidā. Tiesa, starojuma intensitāte ir ļoti niecīga – gandrīz 1000 reizēs mazāka, nekā to spēj saskatīt cilvēka acs. pēc speciālistu domām, Spīdēšanas avots ir organisma atšķirīgie bioķīmijas procesi. Japānas pētnieki noskaidrojuši, ka visspēcīgāk cilvēka ķermenis gaismu izstaro ap plkst. 16 00.
Japānas zinātnieki Hitosi Okamura (Hitoshi Okamura) no Kioto universitātes un Masaki Kobajasi (Masaki Kobayashi) no Tohoku tehnoloģiskā institūta Sendajā (Tohoku Institute of Technology in Sendai) izmantojuši neparasti jūtīgas kameras, kuras vislabāk reaģē tumsā un spējīgas fiksēt pat fotonus ķermenī.

Eksperiments

Zinātnieki izvēlējās 5 brīvprātīgos vīriešus vecumā no 20 gadiem. Vīriešiem bija jāizģērbjas līdz jostasvietai un jāieiet speciāli aprīkotājā tumšajā telpā, kurā uzturējās aptuveni 20 min. Mērījumi tika veikti ik pēc 3 stundām. (no 10 rītā līdz 10 vakarā). Eksperimentu veica trīs dienas.

Rezultātā speciālisti noskaidroja, ka cilvēka izstarotās gaismas stiprums nav pastāvīgs, pieaugot un krītot visas dienas garumā
Tādējādi izdevās noskaidrot, ka minimālais starojums vērojams rīta stundās ap 10: 00, bet maksimālais — pēcpusdienā ap plkst. 16: 00. Pētnieki aprēķināja, ka izstarotās gaismas redzamība ir atkarīga no bioloģiskiem ritmiem organismā. Bez tam speciālisti noskaidroja, ka cilvēka seja spīd mazliet spilgtāk, nekā pārējās ķermeņa daļas.

Zinātnieks Hitosi Okamura (Hitoshi Okamura) uzskata, ka nākotnē tādas kameras varētu diagnosticēt cilvēka organismu, ja noteiktu vidēji statistisko gaismas izstarošanas normu.

Visas pazīmes liecinājušas par to, ka zīdainis neizdzīvos, pirmkārt, viņš piedzima 16 nedēļas pirms laika un otrkārt, svēra tikai 500 gramus.

Slimnīcas pediatrijas nodaļas vadītājs Ernesto Vebers paskaidroja, ka zīdainis nekustējās, sirds nepukstēja un faktiski neimitēja elpošanas refleksus. Tādēļ E.Vēbers uzskatīja 24 nedēļu vecu dīgli par mirušu.
Zīdaiņa vecāki saņēma nāves apliecinošu sertifikātu un bērniņu kartona kastītē. Bet kad ģimene saņēma zīdaini no slimnīcas lai sagatavotu sēru ceremonijai, notika neticams brīnums.
„Es atvēru kastīti, izņēmu bērniņu un viņš sāka raudāt, pēc tam viņš sāka kustināt rociņas un tad kājiņas, es patiešām nobijos. Mēs visi bijām pārsteigti.” – stāsta ģimenes radiniece Liliana Alvarenga.
Slimnīca izmeklē atgadījuma apstākļus. Tagad zīdainis atrodas speciālā inkubatorā un viņa stāvoklis ir stabils.

Reliģiozais komplekss tika dibināts kā Etiopijas kristiešu Jaunā Jeruzāleme.
XIII gadsimta sākumā kristīgajā Etiopijā valdīja karalis Lalibela. Karalis saņēma norādījumus „no debesīm” attiecībā par Jaunās Jeruzālemes būvniecību, tā kā Vecās Derības Jeruzāleme no 1187.gada nokļuva musulmaņu kontrolē. Lalibelas pilsētas centrs, kas nosaukts to laiku valdošā karaļa vārdā, atrodas uz granīta platformas 2500 metru augstumā. Uz granīta platformas ir izcirstas 13 monolīta baznīcas, turklāt būvētāji izcirtuši arī baznīcas telpas, sākot no klints galotnes un pakāpeniski pārejot uz iekštelpām.
Klints baznīcas sen jau bija interesējušas vēsturniekus un arheologus, tomēr tikai pagājšgad tie saņēmuši atļauju no vietējās varas instancēm kompleksa studēšanai. Etiopijas vara piekritusi kompleksa pētījumiem, jo nabadzīgā valsts sākusi asi izjutusi vajadzību izveidot tūrisma biznesu.
Tagad ir pabeigta topogrāfiskā fotografēšana un ir sastādīta Lalibelas arheoloģiskā karte, šo darbu veikuši franču zinātnieki no Etiopijas Pētījumu Centra un Etiopijas kolēģi.
Pētnieki secinājuši, ka komplekss veidots Abesīnijas mākslas stilā. Daudzas kompleksa baznīcas ir Jeruzālemes dievnamu kopijas.

Britu zinātnieks Nikolas Sarris paziņoja, ka atklājis dažas lapaspuses no Svētajiem Rakstiem.

Pētnieks Nikolas Sarris veicis negaidīto atklājumu zinātnisku meklējumu laikā. Savu atklājumu N. Sarris veicis Svētās Jeketerinas klostera bibliotēkā, kas atrodas Ēģiptē, Sinaja kalna pakājē.
Atrastais Sinaja kodeksa fragments, atklāts XVIII gadsimta grāmatas iesējumā.