Britu zinātnieki atraduši saistību starp agru dzimumdzīves uzsākšanu un dzemdes kakla vēzi. Pēc žurnālā „British Journal of Cancer” publicētajiem secinājumiem, nodarbošanās ar seksu agrā vecumā var palielināt risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Zinātnieki mēģināja noskaidrot, kāpēc nabadzīgākajām sievietēm saslimšanas risks ir lielāks. Izrādījās, ka viņas dzimumattiecības uzsāk aptuveni par četriem gadiem agrāk nekā to turīgākās vienaudzes. Iepriekš tika uzskatīts, ka šāda atšķirība ir tāpēc, ka nabadzīgākajos rajonos vājāk darbojas profilakses programmas, taču, pēc pēdējiem pētījumiem, tas tomēr nav galvenais faktors.
Šādu pētījumu veica Starptautiskā vēža saslimšanu pētīšanas aģentūra un tajā piedalījās aptuveni 20000 sievietes. Noskaidrojās, ka meitenes no nabadzīgajām ģimenēm stājas dzimumattiecībās daudz agrākā vecumā, un tas arī izskaidro kāpēc viņām saslimšanas divkāršojas. Nozīme ir arī tam, kādā vecumā sievietei piedzimst pirmais bērns.
Kā stāsta pētnieku grupas vadītāja Silvija Frančezi, pētījuma rezultāti attiecas ne tikai uz jaunām meitenēm. „Pēc mūsu pētījuma rezultātiem, nabadzīgākas sievietes dzimumdzīvi uzsāk aptuveni par četriem gadiem ātrāk. Tamdēļ, iespējams, viņas aplipinās ar papilonas vīrusu daudz agrākā vecumā, kas vīrusam dod vairāk laika izraisīt sekas, kuras var novest pie vēža attīstības”, – saka Frančezi.
Britu vēža pētījumu organizācijas preses dienesta vadītājs doktors Leslijs Vokers atzīmē, ka pētījumu gaitā tika aizskarti ļoti interesanti jautājumi. „Kaut arī aplipināties ar cilvēka papilomas vīrusu sievietes var jebkurā vecumā, inficēšanās agrā vecumā var būt īpaši bīstama, jo tai ir laiks radīt kaitējumu, kurš galu galā noved pie vēža. Svarīgi ir tas, ka šī pētījuma rezultāti apstiprināja, ka ir nepieciešama vakcinācija pret šo vīrusu skolās, īpaši nabadzīgākajos rajonos, vēl pirms tā vecuma, kad meitenes uzsāk dzimumattiecības”.
Bet, lai izvairītos no vakcinācijas, kakla vēža, aborta, salauztas dzīves un citām sekām, vislabākais risinājums – neiesaistīties pirmslaulību attiecībās vispār.

                                                                          Smadzeņu darbība lūgšanas laikā

Pētījums

Profesors Uffe Šedt (Uffe Schjødt) no Vācijas Aurhus Universitātes ( University of Aarhus, Denmark) noskanēja 20 dedzīgu kristiešu smadzenes. Kristiešus aprīkoja ar skanēšanas aparatūru, lai varētu pētījuma laikā novērot smadzeņu darbību un tās izmaiņām. Uzdevuma laikā, tika fiksēts, lūgšanas sākums , kulminācija un beigas.

Pētījuma norise

Zinātnieks uzdeva trīs uzdevumus.

1. uzdevums: Kristiešus aicināja lūgt Dievu.
2. uzdevums: Domāt par kādu savu vistuvāko cilvēku.
3. uzdevums: Lūgt Santa Klausu par kādu jaunu dāvanu nākamajos ziemsassvētkos.

Kopsummā, zinātnieks atklāja: starp Dieva lūgšana un domāšanu par kādu tuvu cilvēku nav īpašas atšķirības. Lūgšanas laikā tika novērota ļoti aktīva smadzeņu darbība pieres daļā. Šis rajons nav tik labi izpētīts, bet zinātnieks domā, ka pieres daļa atbild par tēlu atmiņu projicēšanu. Trešā uzdevuma pildīšanas laikā nav bijusi nekāda reakcija. Droši vien tā tas noticis tāpēc, ka kristieši netic Santa Klausa eksistencei.

Pētījuma rezultāti, zinātnieku pārsteidza, jo bija apmierināti gan kristieši, gan ateisti. Pirmie uzskatīja, ka rezultāti apliecina tikai to, ka Dievs ir, jo smadzenes krasi reaģēja lūgšanas laikā. bet otrie, ka tas ir kārtējais pierādījums tam, ka sarunas domās ar Dievu ir ilūzija.

Profesora kolēģis Robin Danbar (Robin Dunbar) no Oksfordas Universitātes ( University of Oxford) – pieturās pie trešā varianta, uzskatot, ka pētījums nepierāda Dieva eksistenci, bet gan to, ka pastāv ticība Viņam.

Lūdzot Santa Klausu

Astronomu grupai, kuru vadīja Džons Hetč (Heath Jones) izdevies atklāt absolūtu tukšumu – nosacīti tukšu reģionu starp galaktikām.

Projekta Six Degree Field Galaxy Survey zvaigžņu kataloga veidošanas laikā, tika vākti dati par galaktikām. Šajā gadījumā zinātnieki pētīja galaktiku 6dFGS. Pētījuma laikā zinātnieki nejauši atklāja vērienīgu tukšuma laukumu, kas stiepjas vienā līnijā starp galaktikām. Astronomi nav bijuši gatavi tādam pavērsienam. Zinātnieki nezin, kāpēc ir radusies tik milzīga plaisa. Jo līdz šim uzskatīts, ka Visums ir radies Lielā sprādziena rezultātā, turklāt Habls un Miltons Hjūmeisons 1929. gadā bija atklājuši, ka visas galaktikas attālinās cita no citas, tātad Visums izplešas.

Kaut gan jāņem vērā, ka Visumam izplešoties nav apliecinājums tam, ka tas radies Lielā sprādziena dēļ.

Ja zinātnieki nezin atbildi, kāpēc ir radusies tik liela plaisa starp galaktikām, tad ieskatīsimies kas par to ir teikts Bībelē. Mozus grāmatā sacīts, ka Dievs zemi radīja ne no kā (tukšums) un tad Dievs „izveidoja” izplatījumu, kuru nosauca par debesīm, (jeb mūsdienu valodā – Visums.) Nav zināms no kāda materiāla Dievs „izveidoja” debesis, bet domājams, ka ar savu teikto vārdu, līdzīgi kā to darīja variantā ar Zemi un kā to dara līdz šim. Tādējādi Dieva darbība arī apstiprinās šajās redzamajās bildēs. (Sākotnēji bija tukšums un debess ķermeņu radīšanas laikā Visums sāka izplesties.)

Alberts Einšteins – Lielo sprādzienu nekad neuztvēra visai nopietni. Viņš uzskatīja, ja būtu iespējams izsekot Visuma kustībām atpakaļ laikā, tad izrādītos, ka planētas un galaktikas sānu novirzes liktu tām paiet cita citai garām, nevis savienoties vienā punktā, kā paredz lielā sprādziena teorija.

Alberta Einšteina pretinieks Stīvens Hokings grāmatā „Visums rieksta čaumalā” raksta: „Lai agrīnā Visuma kodolreakcijās tiktu saražoti tāda apjoma vieglie elementi, kā mēs novērojam ap mums, blīvumam būtu bijis jābūt vismaz vienai tonnai uz kubikcentimetru un temperatūrai – desmit miljardi grādu.”

Stīvens Hokings spēj neapstrīdami apelēt, bet tomēr…

Ja nesalīdzina tagadnes laika sadzīves norises posmu ar visu laiku globālā mēroga posmiem, turklāt neņemot vērā, ka vajadzētu rēķināties arī ar citiem faktoriem, kas ir ārpus fizikas apvāršņa, tad Hokingam ir taisnība, bet, kā jau zināms absolūtai un neapstrīdamajai teorijai ir jābūt saskaņā un harmonijā ar citām, vienkārši papildinot tās. Piemēram, salīdzināsim Hokinga hipotēzi ar vēstures teoriju, kas dažādus laika periodus iekļauj ērās, jo tās cita no citas atšķiras, tādā gadījumā hipotēze, tomēr nedarbojas.

Pieļauju domu, ka tas, kas ir bijis pagātnē nav salīdzināms ar to, kas notiek tagadnē un, tas, kas notiek tagadnē nenozīmē, ka tas pats būs arī nākotnē. Un cilvēciskā subjektīvā doma, kas balstās tikai uz vienu vienīgu iespējamību, kuru pārzin vislabāk, tomēr nav salīdzināma ar globālo domāšanu.

Iespējams tieši tādēļ tāda veida censoņiem Dievs ir teicis: ”Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi.” (Jes. 55:8)

Kā radās ideja par projektu A New Hallelujah? Pastāstiet nedaudz par šo projektu, jauno albumu un DVD.

Dažkārt ir viegli kļūt kūtram vai pašapmierinātam savā ticībā. Tāpēc es vēlējos, lai „A New Hallelujah” atmodinātu kristiešus un atgādinātu, ka draudzei ir jāiziet ārpus 4 baznīcas sienām un jāpielūdz Dievs, darot labu un palīdzot citiem. Es gribēju palīdzēt cilvēkiem sākt domāt globāli un iedomāties, kādu ietekmi Kristus Miesa varētu atstāt uz pasauli, ja mēs aktīvi sāktu kalpot.

Šis ir Jūsu trešais pielūgsmes albums. Ar ko tas atšķiras vai, gluži otrādi, neatšķiras no iepriekšējiem?

Šī projekta tapšana bija viena no manām lieliskākajām pieredzēm, kas man sagādāja lielu gandarījumu. Mēs veicām ierakstu Hjūstonā, Teksasā. Auditorijā bija vairāk nekā 12000 cilvēku, un man palīgā nāca 250 cilvēku liels koris. Tas bija patiesi iespaidīgi.

Cik nozīmīgu vietu Jūsu muzikālajā kalpošanā ieņem tieši pielūgsmes mūzika? Un, kas jums patīk labāk – rokmūzikas koncerti vai pielūgsmes pasākumi?

Man patīk uzstāties ar dažādiem mūzikas stiliem. Koncertos daži cilvēki nāk klausīties pielūgšanas dziesmas, citiem atkal patīk pop dziesmas… un vēl citi jūtas vīlušies, ja es neatskaņoju kādas instrumentālās dziesmas no albūma „Freedom”. Un tad vēl 3 Ziemassvētku projekti!!! Tāpēc… es jau zinu, ka katru reizi, kad kāpju uz skatuves, tas būs īsts izaicinājums – apvienot šos daudzos elementus vienā koncertā. Bet man tas patīk.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni? Kad varam gaidīt kādu jaunu rokmūzikas albumu?

Patlaban es vēl tikai sāku domāt par jaunu projektu. Droši vien ir pāragri spriest, kāds tas būs. Taču man ir sajūta, ka tas būs kas pilnīgi jauns.

Šī ir Jūsu pirmā vizīte Baltijā. Vai līdz šim bijāt kaut ko dzirdējis par tādām zemēm kā Igaunija un Latvija?

Es ļoti priecājos par braucienu uz Baltijas valstīm. Īpaši mani priecē tas, ka es varēšu atbraukt ar visu

savu pavadošo grupu. Dažkārt, braucot uz tik tālām vietām, es nevaru visu grupu paņemt sev līdzi. Taču šoreiz ir sanācis tā, ka varēšu viņus arī paņemt sev līdzi. Man ir sajūta, ka es visai labi pārzinu jūsu reģionu, taču labprāt atbraukšu un pats par visu pārliecināšos.

Ko jūs gribētu novēlēt Jūsu mūzikas mīļotājiem un visiem Dieva bērniem Latvijā?

Es novēlu viņiem to pašu, ko ticīgajiem visur citur pasaulē – apzināties un saprast, ka mēs esam Visuma Ķēniņa bērni. Ka mūs mīl pats Radītājs. Ka mums ir milzīgas iespējas, pateicoties Dieva mīlestībai un žēlastībai.

Un tagad daži Michael W. Smith Latvijas fanu uzdotie jautājumi:

Kā un kur Jūs apguvāt savu virtuozo klavierspēli?

Tas ir ļoti laipni sacīts. Es noteikti sevi neuzskatu par virtuozu. Es vienmēr esmu spēlējis… un es vairāk spēlēju pēc dzirdes. Vienkārši man vienmēr tas tā ir sanācis.

Cik stundas dienā vai nedēļā Jūs veltāt mēģinājumiem, lai sasniegtu mūzikā to, ko esat sasniedzis?

Tas ir atkarīgs no tā, vai es dodos tūrē vai strādāju pie kāda projekta. Taču pie klavierēm es pavadu laiku gandrīz katru dienu.

Kā izpaužas Jūsu un jūsu ģimenes misijas darbs ar bērniem un jauniešiem?

Mēs esam ļoti aktīvi iesaistīti kalpošanā, ko es aizsāku pirms vairākiem gadiem. Mēs atvērām tīņu klubu, kas saucas „Rocketown”. Tas ir skeitparks/koncertzāle/kafejnīca pašā Nešvilas centrā. Tā ir evaņģelizācijas kalpošana, kas ir orientēta galvenokārt uz bērniem un jauniešiem, kas neiet uz tradicionālu baznīcu. Vairāk par to var uzzināt mājas lapā: www.rocketown.com

Tāpat mēs esam dziļi iesaistīti organizācijā „Compassion International”. Man ļoti patīk tas, ko tur dara. Par to vairāk var uzzināt mājas lapā: www.compassion.com

Kā uzrunāt kristiešus, kuri dzirdot vēsti par Dievu, nevis cenšas šo vēsti izdzīvot savā ikdienas dzīvē, bet kā tādu dārgu kristāla vāzi ieliek plauktā, līdz tā noput?

Es varu runāt tikai no savas pieredzes. Es esmu pārliecinājies, ka vislielākā laimes un gandarījuma sajūta man ir tad, kad es sevi atdotu. Kad es sevi veltīju citiem… kad es kalpoju citiem… es jūtos vesels. Tāpēc es iedrošinu katru ticīgo iesaistīties kalpošanā citiem. Tas izmainīs tavu dzīvi!

EKSKLUZĪVA INTERVIJA ar Michael W. Smith Latvijā

Atskats par koncertu 

Kristiešu mobilizācija

Kad šorīt lūdzu Dievu, Viņš man deva kādu redzējumu.

Viņš man parādīja ārkārtīgi lielu vispasaules mobilizāciju.

Es redzēju sevi pastaigājamies gar jūras krastu. Piepeši atskanēja skaļš dārdiens, kas kļuva arvien spēcīgāks un dobjāks.

Tā nebija ne jūras, ne vēja šalkoņa. Ārēji viss bija mierīgi. Jūras ūdens bija pilnīgi rāms. Dobjā rūkoņa izklausījās pēc trokšņa, ar kādu sabrūk kalni; šis spēcīgais troksnis, kādu es līdz šim savā mūžā nekad nebiju dzirdējis, nāca no okeāna viņa krasta, no lielas tālienes. Tas pieauga līdz tādam spēkam un skaļumam, ka zeme sāka drebēt un sakustējās. Atskanēja it kā sprādziens no varenas bazūnes. Nekad vēl nebiju dzirdējis šādu tik zemu basa skaņu. Viss gaiss vibrēja. Es sev izraku bedrīti dambja kāpās, nokritu ar seju pie zemes un gaidīju, kas varētu notikt tālāk šajā dabas norisē.

Tā kā dārdoņa nevis mitējās, bet gan, gluži pretēji, kļuva arvien skaļāka, es šajā vīzijā ieraudzīju, ka sāku lūgt un sarunāties ar Dievu. Tad izdzirdēju kādu balsi sakām: „Mans bērns, nebīsties. Tas ir Mans aicinājums uz mobilizāciju – signāls no citas pasaules. Es aicinu Savu tautu, lai tā izietu no visu citu tautu vidus. Es Pats satricinu zemi un jūru. Grēcinieki un bezdievji nomirs no bailēm un bailēs gaidīdami uz to, kas drīzumā notiks. Saproti, Mans bērns, ka visas šīs lietas sākās ar finansiālo krīzi. Tas vienkārši bija sabrukuma sākums. Mūsdienu sabiedrības pamati būs tā satricināti, ka cilvēki zaudēs visu, ko būs iegādājušies un līdz šim paturējuši.

Ikviena infrastruktūra, ikviena aizsardzība ar laiku sabruks.

Dzīve daudziem būs ļoti grūta. Vispārējā drošība vairs netiks kontrolēta, noziegumi izplatīsies tādā mērā, ka dzīve zemes virsū būs masveidā apdraudēta.

Bet jūs, kuri Manu vārdu bīstaties, Es pasargāšu no posta. Es turu pār jums Savu sargājošo roku.” Kaut gan nepūta ne mazākais vējiņš un jūrā nebija redzams ne mazākais vilnītis, rūkoņa bija tik spēcīga, ka mana sirds gandrīz apstājās.

Tad es sevī nodomāju: „Tagad arī es nomiršu.” Bet Kungs man sacīja: „Mans bērns, nebīsties. Tu dzīvosi un turpināsi sludināt Manus darbus.

Piecelies, atgriezies mājās un runā ar saviem mīļajiem. Dari viņiem zināmu, ka Mana Dēla atnākšana ir tuvu, pie durvju sliekšņa. Es laižu darbā visu, lai atvestu Savu tautu mājās, un tagad atbrīvoju viņus no visa, kas tos tur ciet vai kavē.”

Kad piecēlos, lai paklausītu Dieva balsij, un pagriezos iet mājup, es ieraudzīju daudzus cilvēkus, kuri gulēja kāpās. Viņi bija iznākuši no savām mājām un skrējuši uz jūru, lai redzētu un izbaudītu neparasto dabas ainu. Viņi gulēja ar seju pie zemes, it kā būtu paralizēti, tieši tāpat, kā es pats biju gulējis pirms dažām minūtēm. Kad gāju viņiem garām uz māju pusi, kaut arī troksnis joprojām iztālēm nemitīgi dunēja, šie cilvēki mani sauca un sacīja: „Tu esi traks, tu nevari iet uz mājām šādos apstākļos. Tas ir pārāk bīstami.” Tad viņi ieraka galvas vēl dziļāk kāpu smiltīs, jo baidījās no tā, kas notiks tālāk. Viņi vairs negribēja neko ne dzirdēt, ne zināt.

Tad Kungs man sacīja: „Jums, Mani bērni, kuri Manu vārdu bīstaties, šī ir Manas mobilizācijas diena. Jums uzaust Mana pestīšanas saule, ar kuras palīdzību Es sapulcinu un apvienoju Savus patiesos bērnus.

Ej, Mans dēls, un saki to visiem, kuriem vien vari paziņot.”

Tad es Kungam jautāju: „Kas man viņiem jāsaka?”

Viņš atbildēja: „Saki Maniem bērniem, ka viņiem vairs nav jānodarbojas ar iznīkstošām lietām; gluži pretēji, viņiem vairāk jānodarbojas ar nemirstīgām un mūžīgām lietām. Viņiem jātiecas pēc Manis, jāpēta Mans vārds. Viņiem jāpiedod cits citam, kamēr vēl ir laiks, jāizlīgst miers citam ar citu.

Viņiem jāpārstāj apskaust un rādīt ar pirkstu uz citiem. Viņiem nevajadzētu ne apsūdzēt citus, ne turēt citam citu aizdomās. Katram jādara tas, ko viņam paredzēts darīt un ko viņš spēj. Saki viņiem, lai atbrīvojas no visa, kas nav nepieciešams, un lai pārtrauc drudžaini cīnīties par savām tiesībām. No šī brīža Es pats parūpēšos par jūsu tiesībām un gādāšu par jūsu taisnību. Visā pasaulē, ikvienā dzīves jomā briest lielas pārmaiņas. Tāpēc atbilstoši rīkojieties un esiet gatavi. Tagad nekas vairs nebūs kā agrāk.”

Jo vairāk attālinājos no liedaga, jo vājāk dzirdēju rūkoņu, kaut arī, manuprāt, tā kļuva arvien spēcīgāka un dobjāka. Es jutos tā, it kā būtu droši noglabāts tādā kā lādē.

Tad dzirdēju Kunga balsi sakām: „Es pasargāšu Savus bērnus saskaņā ar Maniem ceļiem. Jūs redzēsiet visu, ko darīšu pasaulē, kura piedzīvos visas Ēģiptes mocības, pirms atvedīšu pie Sevis Savus bērnus; pirms faraons jūs atlaidīs uz visiem laikiem. Lai tauta turas kopā! Palieciet cits ar citu, iedrošiniet cits citu. Drīz jūs būsiet galā!”

Tas bija pēdējais, ko atcerējos no šī redzējuma.

Kamēr domāju par visu redzēto un kas man ar to būtu jādara, Kungs mani uzrunāja, sacīdams: „izplati šo atklāsmi, ko tev šorīt devu par Manu vispārējo mobilizāciju, īpaši Manu bērnu vidū, un iedrošini viņus rīkoties tāpat, jo Es esmu durvju priekšā (Es nāku drīz). Un saki viņiem, īpaši Manai tautai, ka viņiem būtu jāuztver nopietni viss, kas skar attiecības ar Mani (Dievu), kamēr vēl nav par vēlu…”

Saņēmis šo vēstījumu, jutos tā, it kā tagad sāktos Bībelē minētie „Bēda tiem!”

Skatīt: Atklāsmes 8,13; 9,12; 11,14; Izceļošanas (2. Mozus) 19,14-19; Zaharija 9,14; Isaja 18,3; Sofonija 1,14-16; Atklāsmes 8,9.

Mūsu Kunga garīgā „diena X” drīz būs klāt, un mums jābūt gataviem.

Maranatha! Mūsu Kungs nāk.

Raudu mūris ir ebreju svētvieta. Daudzi tic, ka ielikta zīmīte sienas spraugā nonāks līdz Dievam.

„Es pieņemšu cilvēku lūgšanas, izdrukāšu un nogādāšu uz Jeruzalemi, lai novietotu tās pie Raudu Mūra,” norādījis šī Twitter profila veidotājs Alons Nirrs (Alon Nir).

Viņš norāda, ka viņa iniciatīva populārajā mikroblogu vietnē Twitter.com dos labumu cilvēkiem visā pasaulē. A. Nirrs sola nogādāt cilvēku lūgšanas Jeruzalemē regulāri.

Reuters šo cilvēku satika Jeruzalemē, kur viņš pie Raudu Mūra novietoja aptuveni 1 000 sarullētus papīrīšus. „Cilvēki man ir uzticējuši savas visdziļākās jūtas un slēptākās domas. Mans pienākums ir pildīt savu solījumu,” -saka A. Nirrs.

Piedāvā plānu Raudu Mūra glābšanā

“Jeruzalemes vēsturiskā mantojuma fonds” piedāvājis plānu Raudu Mūra glābšanā, kas ir zināms vēsturisks piemineklis visā pasaulē, – ziņo spektrs.com/MIGnews.com

Glābšanas projekts paredz akmeņu krāvuma atjaunošanu un tās noturības paaugstināšanu. Tas ir viens no sarežģītākajiem projektiem, kas vispār ir veikts Izraēlā.

Raudu Mūra glābšanas plāns tika izstrādāts pēc gada atpakaļ veiktās nopietnās izpētes. Izpētes laikā tika konstatēts akmens sienas stāvokļa pasliktināšanās.

Unikālā vēsturiskā pieminekļa un visu jūdu pielūgsmes svētvietas glābšanas plāns pieņemts pēc divu neatkarīgu ekspertu komisijas pētījuma rezultātiem.

“Jauns sākums” INTERVIJA ar Tomu Ašneviču un Kasparu Ezeriņu

Jauns_sakums_intervija_spektrs.com

Intervijas dalībnieki – Kaspars Ezeriņš

Toms Ašnevičs

Jauns eksperiments

Amerikāņu zinātnieki ar jaunāko datoru tehnoloģiju palīdzību no Turīnas līķauta ir nokopējuši visus nepieciešamos informatīvos datus. Tādējādi tika izveidots precīzs Jēzus ģipša modelis.

Zinātnieki secinājuši, ka Kristus bija garš, slaids un ļoti skaists vīrietis. Pēc speciālistu aprēķiniem, Jezus Kristus bija 182 (cm) garš, bet svars nepārsniedza 79,4 (kg). Viņš bija garāks par saviem laikabiedriem. Kad Jēzus gāja starp mācekļiem, viņa garā auguma dēļ bija pamanāms uzreiz.

Jau iepriekš zinātnieki bija mēģinājuši izveidot Kristus tēlu – tad tikai virtuālā veidā. 1976.gadā amerikāņu fiziķis Džons Džeksons, balstoties uz Billa Motterna laboratoriskajām analīzēm, radīja apjomīgu ķermeni datorā.

Programma, kas kopēja Turīnas līķauta nospiedumu trīsdimensiālā plaknē, secināja, ka izveidojusies figūra bija anatomiski ļoti precīza. Un skeptiķu versija par to, ka nospiedums uz Turīnas līķauta ir patiess un nav kāda gleznotāja meistardarbs. Un skeptiķu ironija pārtraucās.

Konferenci apmeklēja ne tikai dažādu vietējo draudžu locekļi, bet arī daudz viesu no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Audiointervija_ar_programmas_Sturis_Ugol_ prezidentu_Aleksandru_SEVCENKO_spektrs.com

13. aprīlis – draudzē „Patiesības vārds”

Pirms dievkalpojuma rīts sākās diezgan rosīgs, jo draudzē burtiski nebija kur apgriezties no pārpildītā cilvēku skaita. Ašeri joprojām meklēja papildus krēslus, jo cilvēku pieplūdums nerima. Pārpildītā draudzē cilvēkiem pat nācās stāvēt kājās starp durvju ieejām un draudzes priekštelpā. Kad uz skatuves iznāca draudzes „Patiesības vārds” mācītājs Nikolajs Gribs zālē čalošana pārtraucās. Nikolajs Gribs dievkalpojumu iesāka ar svinīgiem vārdiem apsveicot otro draudzes mācītāju Nikolaju Latišēviču dzimšanas dienā, sniedzot viņam lielu grozu ar krāšņām rozēm. Priecīgā notikuma virpulī, mācītājs N. Gribs turpināja rīta dievkalpojumu iepazīstinot draudzes locekļus un ciemiņus ar goda viesi Aleksandru Ševčenko. Zālē klātesošie ķērās pie piezīmēm un pildspalvām, lai varētu pierakstīt un nepalaist garām nevienu svarīgu domu, kuras parasti izsaka draudzes goda viesis ierodoties draudzē katru gadu vienā un tajā pašā datumā 13. aprīlī. Dievkalpojums sākās.

Piedāvājam nelielu ieskatu tajā, kādēļ tik daudz cilvēku no citām valstīm bija ieradušies uz doto konferenci.

„Dzīves mērķis”

A. Ševčenko bija nospraudis konferences mērķi, runāt nevis, kā ierasts kopīgajos dievkalpojumos, bet īpaši uzrunāt to cilvēku sirdis, kuri ir izvēlējušies konkrēti kalpot Dievam.

Centrālā doma: Dieva Vārds ir domāts visai tautai, bet atklāsme dažiem. Atklāsme nekad nav bijusi kolektīva, bet gan individuāla. Dievs ņem vērā, ka mēs katrs esam radīti īpaši un katram no mums ir nepieciešama individuāla pieeja. Mācītājs uzskata, ka vēlēties tagad un uzreiz ir diezgan neprātīgi, jo dzīvē ir jāstrādā, lai sasniegtu mērķi. Svētais Gars vēlas darīt mūs redzīgus, lai mēs spētu atšķirt kas dzīvē ir mērķis, bet kas tikai līdzeklis, lai to sasniegtu. Mēs esam pieauguši cilvēki un mums būtu jāsaprot, ka Dievs nav pasaku stāstītājs vai pasaku piepildītājs un Viņš nav dārgumu dalītājs. Par dārgumiem mēs varam stāstīt bērniem, bet nevis pieaugušajiem. Mums ir jāpieaug. Mūs bagātus var darīt tikai un vienīgi atklāsme. Ja mēs esam saņēmuši atklāsmi dzīve mainās. Tātad vieni saņem atklāsmi, bet otri nē, kāpēc? Tāpēc, ka nemeklē. Viss ir vienkārši, Jēzus teica, kurš meklē tas atrod, kurš klauvē tam tiek atvērts.

Mums ir svarīgi saprast kāda ir mūsu motivācija. Kāpēc mēs darbojamies? Lai saņemtu kaut ko, vai tādēļ, lai Jēzus personību. Bībelē teikts, ka tiek tiesāti nevis darbi, bet gan mūsu sirds motīvi. Starp citu, ir nepareiza doma, ka nav svarīga darbība, bet gan svarīgi rezultāti. Svarīgs ir tavs sirds stāvoklis – motīvs, kādēļ tu tiecies uz izvēlēto mērķi? Pamēģini atbildēt uz šo jautājumu.

Saprotams, ka tajās rosās kristieši un kristiešiem lojāli interesenti, bet ir novērota tāda īpatnēja parādība, pirmkārt – neiecietība, egoisms, sevis pierādīšana. Vienu vārdu sakot akmeņu mētāšana pretēja viedokļa dārziņā. Ja kāds nav kristieti „noglaudījis pa spalvai” un izteicies kristīgā terminoloģijā, tad momentāli tiek izdzēsts nelabvēļa komentārs vai arī persona tiek izdzēsta no grupas vispār.

Varbūt vispirms jāatgriežas pie pamatjautājuma, kādēļ domātas šāda veida interešu grupas? Vai kristiešu savstarpējai evanģelizēšanai, vai arī lai norobežotos no ārpasaules? Taču patiesība ir zināma, bet kas tālāk?

Tālāk tā jāietērpj „tusiņa” formātā, jāieslēdz važās un nevienam nav jādod. Ja kāds centīsies uz to uzglūnēt, tad ietērpties visos Dieva ieročos –„gurnus apjožot ar patiesību,” jo mēs taču esam patiesības nesēji,  paņemt „ticības vairogu”, neļaujot pretējam spēkam izteikties. Bet ar „Gara zobenu, tas ir Dieva Vārds” rokās jānocērt pretinieka izteikšanās gribēšana.

Interesanti, tad ar ko mēs atšķiramies no musulmaņiem – islāma? Stāv rakstīts: Patiesība dara brīvus. Vai mūsu patiesība dara brīvus?

Otrkārt – kristīgais tusiņš jaunā gaismā, tas ir, kristīgā publika īpaši ir iecienījusi spēles. Paskaidrošu spēļu būtību. Viens saka vārdu, bet citam jāturpina teikums, vai arī viens saka jautājumu, bet otrs atbild ar pretjautājumu, ja vien Jūs zinātu, kāda šīm spēlēm ir popularitāte, jāatdzīst milzīga.

Paradoksāli, ka kristieši labprāt tērē savu Dieva doto dārgo laiku, lai to lietotu „tukšās runās” un nenozīmīgā laika tērēšanā. Nevis sekot Dieva aicinājumam – mīlestībā un žēlastībā ganīt Viņa avis. Tas tik tiešām ir pārsteidzoši. Bet, kad kādam no diskutētājiem, kāds kaut ko palūdz, piemēram, pakalpojot Dieva darbā, teiksim tā, kas nebūtu grūti izpildāms, tad seko atbilde: ”Man nav laika!” un turpina „tusēt”.

Pretreakcija

Iespējams tieši tādēļ „atstumtie” veido savas interešu grupas ar gluži līdzīgiem interešu grupu nosaukumiem, vienīgi, lai noniecinātu kristīgās vērtības, apspriestu kristiešus un jautājumus saistītus ar ticību, kā vien paši to izprot. Runā par dažādām anomālijām. Dalās ar savu personīgo pieredzi sastopoties ar eņģeļiem vai NLO. Vienīgi šīs parādības aicina cilvēkus uz kādām ne tik labām rīcībām, vai arī lietot narkotiskās vielas, lai vairāk iedziļinātos un labāk redzētu šo garīgo pasauli. Diemžēl šajās diskusijās nepiedalās tie Patiesības paudēji, kuri „ar putām uz lūpām” savus spriedelējumus aizstāv kristīgajās domu grupās.

Kur tad Jūs esat taisnības mīļotāji? Kāpēc nelaimīgajiem sātana tīklos sapinušajiem netiek teikts, ka NLO ir sātana dēmoniskā ietekme uz cilvēku apziņu un, ka redzētie eņģeļi nav Dieva sūtņi cilvēka dzīvē, bet gan dēmoni, kuru uzdevums ir zagt un nogalināt.

Kur jūs esat kristieši?

Kur jūs esat gaismā staigātāji?

Kādu ceļu labprātīgi izvēlaties Jūs Patiesības zinātāji, šauro vai plato?

Padomājiet par to!

Veidojas apburtais loks – viņējie un savējie. Vienīgi vai tie savējie nav tie paši farizeji, liekuļi un meļi?

Ja Jums nav laika ieskatīties drukātā Bībelē, tad varbūt liksies interesantāk uzklikšķināt uz www.bibele.lv un ieskatīties, ko šajā lietā saka Jēzus?

„Un Levijs taisīja Viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda. Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: “Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?” Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: “Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.

Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus.” (Lūkas 5:29-32)

Draudzes jauniešu mācītājs teica patiesus un dziļus vārdus. Viņš ar asarām acīs sacīja, ka vērojot draudzes jauniešus ir pamanījis, cik ļoti daudz starp tiem ir „tukšu” cilvēku. Vārdi bez seguma, rīcība bez rezultāta, dzīve bez jēgas un sirds bez Dieva. Viņi iet uz draudzi, bet nepiepildās ar Dieva atziņām. Ja vien draudzes mācītājs būtu apmeklējis šos interneta „tušiņus” viņam nāktos raudāt, gluži kā Jēzum par savu tautu, atklājot, ka „tukšie” ir ne tikai starp draudzes jauniešiem, bet ar tādiem ir pilns internets.

Jautājums „Tusētājiem”

Jūs lūdzat Dievu, lai Viņš dotu veselību, svētību, panākumus, algas palielināšanu un dažādas lietas. Vai esat pārliecināti, ka Dievs Jums to dos? Dievs runā skaidri: „Gani manas avis!” Kāda ir Jūsu reakcija? Es lieki neapgrūtināšu un atbildēšu Jūsu vietā: ”Nē, Dievs, es viņas padzenu no patiesības ceļa, lai atbrīvotu to sev.” Vai Jūs joprojām esat pārliecināti, ka Dievs atbildēs Jūsu lūgšanā un dos to, ko Jūsu sirds kāro?