Matīss Upītis: Pirms es ierados kalpošanas skolā man bija sava izpratne, par to. Iedomājos, ka viss tajā piedzīvotais būs skaists un nevajadzēs ne par ko uztraukties, bet kad es atbraucu un ieraudzīju patieso realitāti, tad mans viedoklis mainījās. Nodomāju, kādā armijas bāzē esmu nokļuvis?..

Skolā ir stingri noteikumi, disciplīna un kārtība. Svarīgākie no noteikumiem ir: skolā nedrīkst lietot mobilo telefonu, internetu, muzikālos atskaņotājus, TV un personiski sarunāties ar meitenēm. Piemēram, došanās uz veikalu notiek tikai vienu reizi mēnesī. Skolas programmā ietilpst iepazīt Dievu kā Tēvu un meklēt Viņa vaigu nevis tikai devīgo roku.

RAKSTURS

Mācoties skolā es sapratu, ka Dievs tajā skar cilvēku dažādās sfēras dziļi individuāli.

Tādējādi Dievs veidoja vienu no manām nepilnīgām sfērām – raksturu. Kā tas notika? Es sapratu, ka viena no manām rakstura negatīvām īpašībām bija lepnība. Sabiedrībā mēs visi esam daudzmaz ārišķīgi, bet esot vienatnē izpaužas patiesais raksturs.

Un lepnība manī izpaudās tajā, ka es centos visu padarīt pats, bez Viņa iejaukšanās.

Dievs veido situācijas, kurās vēlas mainīt ikkatru no mums. Manā gadījumā raksturs izpaudās spēlējot ar citiem basketbolu un kad negāja tik gludi kā bija iecerēts, tad mans raksturs deva par sevi zināt. Mēs ar vairākiem puišiem dzīvojam vienā istabiņā un mūsu savstarpējās attiecībās arī izpaudās mans „raksturiņš”. Dievs man teica: „Matiss, tu esi lepns!” Un kāda bija mana pirmā reakcija? Protams, ka es nepiekritu un neatzinu, es atbildēju: „Nē! Nē! Dievs man nav!” Kāpēc man bija tāda reakcija? Es domāju, ka tās ir cilvēciskas bailes, par kaut ko sliktu saņemt brāzienu. Bet mēs aizmirstam, ka Dievs nav cilvēks, Viņš nav tāds kādi esam mēs. Viņš parāda manu vainu, lai es to atzītu un strādātu pie izmaiņām. . Izmaņas procesā svarīgi piekrist Dievam, kad Viņš uzrāda uz lietām, kas jāmaina, lai tuvinātos brīvībai. Svarīgi būt atklātam pret Dievu. Apzinos, ka pats neesmu spējīgs mainīties, to var palīdzēt izdarīt tikai Dievs. Tādēļ mums jāsadarbojas. Viss tiek pakārtots tā, lai varētu veidoties mans raksturs. Pretējā gadījumā situācijas nepārtraukti atkārtosies, līdz laikam, kamēr iemācīsies mainīties.

Skolas pienākumos ietilpst arī kop telpu uzkopšana. Es mācījos pakļauties. Kad man nācās tīrīt es apzinājos, ka uzkopšanas kvalitāti nepārbauda skolas līderi, bet gan Dievs. Es lūdzu Svēto Garu, lai Viņš man palīdzētu visas lietas darīt no sirds. Jo Viņam ir jāpieder visa mana sirds, nevis tikai tās daļa. Principā nav nozīmes tam, ko es daru, bet gan vai šajā darbībā mana sirds pieder Jēzum.

LĀZERA STARI

Jo vairāk tu tuvojies gaismai, jo vairāk ir pamānāmi netīrumi. Gluži kā ķirurga galds. Lampas apspīd visu ķermeni un nekur nav ēnas. Tu nespēj neko noslēpt, viss ir kā uz delnas. Un es varu pilnīgi padoties! Un Dievs maina. Protams, ka Dievs ir žēlastības pilns un devis brīvu gribu. Bet Viņš vēlas arī mums palīdzēt. uzrādot mūsos lietas, no kurām vajadzētu atbrīvoties. Caur situācijām, Svētais Gars uzrunā mani izmantojot citus cilvēkus. Kad es padevos Dieva vadībai Jēzus mani atbrīvoja no mana elka – lepnība.

JAUTĀJUMS AR JĒGU

Uzturoties Īrijā sešu mēnešu praksē, mēs ar jauniešiem devāmies pilsētas evangelizācijās. Garāmgājējiem uzdevām jautājumu: „Kā Jūs domājat, kāpēc Dievs radīja cilvēku?” Atbildes bija dažādas, bet tādējādi mēs devām iespēju cilvēkiem aizdomāties par Dieva eksistenci un tas jau ir labi. Dievs radīja miljoniem eņģeļu un viņi Godināja Dievu. Tad kāpēc bija nepieciešams radīt cilvēku? Dievs vēlējās kādu, lai viņš izteiktu Viņa tēlu un varētu to mīlēt un dotu brīvu gribu. Kādu ar kuru varētu būt sadraudzībā. Dievs alkst personīgas attiecības ar mums un tādēļ arī mēs meklējam Viņa vaigu. Ejam uz draudzi, lai dzirdētu Dieva Vārdu. Atzīmējam Bībelē Dieva apsolījumus. Starp citu, mans mīļākais apsolījums: „Nekas nespēs šķirt no Dieva mīlestības.” (Rom

Kādam ir izdevīga „iepotēšana” Latvijas tautai, ka viņa ir „maza un nespējīga valsts!” Ja mēs Latvijas tauta esam tik niecīga, maziņa un vērā neņemama, tad kāpēc tik daudz acu uz mums raugās? Gadsimtu gadsimtos kāds vienmēr ir tiecies mūs pakļaut. Varbūt mēs neesam nemaz tik maza niecība? Vienkārši, kāds ir ieinteresēts, lai mēs tā par sevi domātu. Atņemot ticību sev, Dievam un savai valstij. Mēs esam mazi, bet stipri kā klints. Dieva izredzēta tauta! Uz mūsu sirds plāksnēm Dievs ir ierakstījis „Mana tauta!” Un tas, kurš dzīvo mūsos ir lielāks par to, kas ir šajā pasaulē! Kurš spēj nostāties pret mums? Vienīgi mēs paši. Klusējot.

Daudzi saka, ka Latvijā esot miers, turpretī citās zemēs ir karš, nebrīve, terora akti. Ko mēs te vēl spirināmies?

Svešie nespēj saprast, ka Latvijas zemē notiek nepārtraukta garīga cīņa. Tik maza Latvijas nācija spēj palīdzēt lielajai Amerikai cīņā Irākā. Protams, tas netika nepamanīts. Teroraktu mēģinājumi Latvijā. Bez panākumiem. Dievs sargā! No kuras puses vējš pūš? Droši vien ikviens to saprotam. Ja mēs esam tik ļoti nenozīmīgi, kāpēc esam nepieciešami, lai realizētu svešzemju izvirtušu cilvēku un tagad jau Eiropas fanātiķu reliģiskus plānus? Tātad, no mūsu balss ir kaut kas atkarīgs! Visa pasaule vēroja, kā Latvija cīnījās par ģimeniskām vērtībām. Un nepieļāva izvirtības gājienu. Lielas valstis to nespēja, bet tā tur, mazā, pie Baltijas jūras spēja!

Latvija, nezaudē modrību! Homoseksuālisms ir tikai „ziediņi”. Cīņa vēl nav beigusies, tā tikai ir sākusies, vai spēsim izturēt islamizācijas spiedienu, atkarīgs no tā, vai mēs spēsim būt vienoti. Mums jāpārstāj runāt maldus savā sirdī, ka mēs neko nespējam, jo valdība visu lemj.. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka valdība pastāv tautas dēļ, nevis tauta valdības dēļ. Mums jābūt noteicējiem, savas Tēvijas sargiem, modrībā un pazemībā Dieva priekšā. Diemžēl mēs, gluži kā citas tautas, esam palaiduši garām izdevību nosargāt savu zemi un atbrīvojuši darba vakances, turku, musulmaņu un citu valsts Latvijai nelojāliem viesstrādniekiem. Ticu, ka spēsim attapties un gluži kā nesen plecu pie pleca stāvot Vecrīgas ielās saucot pilnā rīklē :„Nē, homoseksuālismam!” arī tagad pietiks spēka no jauna apvienoties un teikt: „Nē, Latvijas islamizācijai!” Latvijas izlamizācija sākusies! Vai turpināsim klusēt?

Eiropas izslamizācija

Cīņa par pozīcijas nostiprināšanu interneta telpā. Pirmo reizi pasaules vēsturē decembra mēnesī tika atvērta jauna interneta mājas lapa www.bibleandkoran.net. Bībele un Korāns. To izveidojuši Nīderlandes ekumeniskais radio IKON un Nīderlandes radio. Jā! Nu, organizētāji ir kļuvuši vēl populārāki. Aplausi!

Skaists aizplīvurots mērķis : ar meklētāja palīdzību var atrast jēdzienus gan vienā, gan otrā grāmatā un salīdzināt, ko katra saka par attiecīgo tēmu. Un kāda ir kristiešu un musulmaņu izpratne par to. Glaimojoši vai ne?!

Droši vien varētu apsveikt.. Ja vien varētu.. Paskatīsimies uz šo lietu nedaudz globālāk. Vai tikai galvenais mērķis nav kristiešu integrēšana? Lai panāktu iecietību pret nekristīgi domājošiem – asinskāriem fanātiķiem un pašnāvniekiem. Vai projekts veidots sadarbībā ar kristiešu pretēja viedokļa piekritējiem? Nē! Vienpusēja darbība līdzinās izdabāšanai. Vienīgi kā priekšā?

Stratēģisks plāns. Kompromiss! Par kādu cenu? Lūdzu, atbilde! Kas traucē Eiropas islamizēšanā? Kristieši! Kā arī nāciju nacionālisti, patrioti un valstu identitātes apveltīti cilvēki. Kā panākt islamizēšanu? Jāatslābina kristiešu un patriotu pozīcija! Lielisks piemērs, „apvienojošā” Bībele un Korāns. Kristieši atslābs, zaudēs modrību. Salīdzinot 18 stāstus, kas ir līdzīgi gan Bībelē, gan arī Korānā, garā vāji kristieši zaudēs ticību. Bet laicīgi domājošos, bremzēs ceļā uz pestīšanu. Neapgaismots prāts salīdzinājumos nāks pie secinājuma, ka Muhameds un Jēzus Kristus ir viens un tas pats Dievs! Meli melu galā, bet toties kāds rezultāts.

Stratēģisks plāns Krievijā

Gudrība vai muļķība? Tā ir pieņemts uzskatīt, ka cilvēka raksturu var pārbaudīt apsolot – naudu, seksu un varu. Acīm redzot Maskavu ir nopirkuši par naudu. Krievijas valdība, noteikti un konkrēti bija pateikusi „Homoseksuālismam Nē!”. Praida gājiens nenotika. Kaimiņu valstis priecājās par Krievijas nostāju šajā jautājumā, cerot, ka valdība un pareizticīgā baznīca spēs nosargāt savu valsti no nešķīstības. Bet zaudējuši modrību tagad un pieļāvuši lielāku kļūdu. Iespējams, ka Krievijas valdība nodomājusi ekonomēt valsts līdzekļus un ļaut musulmaņiem celt poliklīniku Maskavas centrā, nesaprazdami, ka paši ir ļāvuši ienaidniekam nostiprināt pozīcijas viņu zemē. Decembrī poliklīnika tika pabeigta un svinīgi atklāta. Kāpēc bija nepieciešams celt atsevišķu poliklīniku, kura ne ar ko neatšķiras no pērējām? Atbilde banāla – musulmaņi nevar lietot spirtotas zāles.

Vēlāk, Krievijai nāksies zaudēt daudz vairāk. Krievija lies gaužas asaras terorisma aktu laikā, kad netiks pildītas teroristu prasības.

Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs aicināja musulmaņu svētkus atzīmēt ar sapratni. Parakstot dokumentu un paziņojot, ka musulmaņu svētkus „Kurban-bairam” turpmāk svinēs 19. decembrī un šī diena no šā gada sākot tiek pasludināta par brīvdienu. Turklāt valsts iestādēm svētku tuvošanās laikā likts sagatavoties īpaši. Lai būtu redzams, ka svētki tiek atzīmēti plaši. Piespiedu kārtā svinami svētki?

Vienīgi nav saprotams, kāpēc pamatiedzīvotājiem ir jāsvin šie svētki? Jo vadoties pēc Uzbekistānas reliģijas pārvaldes datiem, valstī dzīvojošie musulmaņi šajā dienā svētkus brauca svinēt uz Arābu emirātiem.

Bulgārijas zinātnieks Pavels Stefanovs presē pauž sašutumu par musulmaņu ieņemto pozīciju Bulgārijā. Viņš teica : „Nevar nepamanīt, ka šodien arābu fondi finansē un ceļ simtiem mošejas vismazākajās Bulgāru pilsētiņās. Turklāt organizē musulmaņu pamatskolas. Tas nozīmē, ka drīzumā mūsu bērni sāks runāt turku valodā un sevi uzskatīs par turkiem. Valsts politiskā divkosība ir šodienas nacionālās drošības draudi un identitātes zaudēšana rītdien!”

Amerikā, pilsētā Toronto musulmanis 57 gadus vecais tēvs Muhameds Parvezs noslepkavo savu 16 gadīgo meitu, par to, ka viņa atteicās nēsāt hidžabu (musulmaņu nacionālais lakats). Tēvs policijai atzina savu vainu. Meitene tika nogādāta slimnīcā, bet viņas dzīvību glābt neizdevās.

Vai Latvijas pilsoņi drīkst veikt kādas nelegālas darbības? Protams, ka nē! Kamēr mēs žēlojamies par savu dzīvi un staigājam aizsietām acīm, tikmēr nelegālas darbības tiek veiktas valdības līmenī? Protams, tu teiksi: „Latviju izzog! Sorosieši šiverē!” Bet kā tev patīk jauni vārdi? „Latvijas islamizācija sākusies!” Pārdomājot, paliek baisi ap dūšu, vai ne?

Likums attiecībā par viesstrādnieku uzņemšanu vēl nav pieņemts, plānots ar to nodarboties nākošgad. Interesanti, likuma nav, bet viesstrādnieku jūra siro Vecrīgas ielās. Kurš tagad Vecrīgu ir pārņēmis? Krievi? Latvieši? Angļi? Nē! Ieskaties viņu sejās vērīgāk! Drīz viņi pieprasīs sociālas garantijas, manipulēs ar cilvēktiesību likuma pārkāpšanu, pieprasīs sev attiecīgu ārstēšanu, speciālas vietas, kurās var pielūgt savu dievu, celt mošejas un t.t. Ko tu teiksi par to? Joprojām klusēsi? Latvijas tauta! Kāpēc neveicam protesta akcijas pie saeimas? Kāpēc neveicam likuma grozījumus, kaut gan Latvijas tautai uz to ir pilnas tiesības referenduma ceļā? Protams, vieglāk „mēli trīt” draugu lokā, bet valsts līmenī, kaut kas jādara. Kamēr mēs čupojamies atsevišķās noslēgtās grupiņās, uzskatot, ka esam tie gudrākie, jeb pretēji, domājot: „Ko tad es?” tikmēr Latvijas valsts līmenī notiek nelegālas darbības. Pietiek sūdzēties! Laiks rīkoties!

Pārdomām. Ja musulmaņi par apģērbu var noslepkavot savu pēcnācējus, tad kas liek domāt, ka izdabāšana viņiem, atļaujot valstiskā mērogā svinēt viņu svētkus citā zemē, celt, praktiski bez nekāda jaušama iemesla, tikai viņiem paredzētu poliklīniku, uzsvaru, svešā zemē, celt mošejas kā sēnes iezīmējot savu teritoriju, kā plēsīgi dzīvnieki, spēs atturēt „apsēstus”, ienaidu pilnus, nežēlīgus un cietsirdīgus fanātiķus no citu nāciju iznīcināšanas. Gluži otrādi, tādas baiļu pilnas, patvaļīgas un bezatbildīgas valdību rīcības, pakļaujoties un dodot musulmaņiem jebkādas prioritātes, spēcina un nostiprina viņu pozīcijas svešās zemēs. Valdības pašas savām rokām, parakstot dokumentus un pašrocīgi ielaižot musulmaņus savās zemēs, dod iemeslu uzkundzēties un iznīcināt savas tautas. Bez tiesas lēmuma ielaižot pierē lodi, jebkuram kas nostājas viņu ceļā. Vai tiešām cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības?

Foto: Astrologi zvaigznēs redz dzīvniekus, bet Dievs Ādamu un Ievu. Kopija debesīs, bet oriģināls uz zemes.

             Cilvēki, kuri tic astroloģiskajiem pareģojumiem, apmelo paši sevi: zīmju periodika horoskopā ir uzrādīta nepareizi.

Saules riņķošanas ilgums, horoskopa astroloģisko zīmju un likteņu noteikšanā ir uzrādīts nepareizi. Zvaigžņotās debess eksistēšanas laikā zvaigžņu atrašanās vieta ir mainījusies. Tas norāda uz to, ka arī zvaigžņu, tā teiktai ietekmei un darbošanās laikam, pēc idejas, vajadzētu būt savādākam. Kaut gan zinātnes oponenti uzskata, ka prognozes precizitāti tas neietekmē, bet gan tas attiecas uz „pasaules astroloģiskajiem procesiem”. Astronomiem šajā sakarā ir pretējs viedoklis.

Astroloģija eksistē no seno šumēru laikiem, vienīgi viņi saules slīdēšanu debesīs izmantoja nevis likteņa pareģošanai, bet gan praktiskiem mērķiem, kā arī lauku darbu organizēšanai.
Astrologi mērķi ir pārpratuši. Jo tagad astroloģija domāta nākotnes noteikšanai. Uzzināt likteņa noslēpumus. Par naudu un arī bez tās, iespējams saņemt informāciju par savu, ģimenes, draugu, ienaidnieku un pat dzīvnieku likteni. Tādā veidā astrologi iegalvo saviem klientiem acīmredzamus melus.

Daudzi horoskopa piekritēji pat neiedomājas, ka neprecizitāte slēpjas pašā zodiaka aplī. Pareizāk sakot – ekliptikā (saules riņķošana apkārt zemei gada laikā).
Diemžēl zvaigznes un saule nestāv uz vietas. Un šodien spīdeklis vairs neriņķo apkārt 12, bet gan 13 zvaigznājiem. Un saules riņķošanas laiki arī jau sen ir mainījušies. Un jāņem vērā, ka laika maiņa turpināsies un to vairs nav iespējams „iestumt” zodiakālā riņķa „rāmjos”.
Astronomi uzskata, ka nav vērts strīdēties ar astrologiem. Jo astronomiem ir savas debesis, reālās, vadoties zinātnes mērķiem, bet astrologiem savas debesis, nosacītās, ar mērķi, naudas pelnīšana krāpjot lētticīgos.

Ko par astroloģiju runā zvaigžņu Radītājs? 

Bībelē teikts: „Nepielūdzat, ne zvaigznes debesīs, ne arī dzīvniekus..”. Protams, ka teiktais nav jāuztver burtiski. Tomēr jāsaprot, ka mūsu liktenis nav atkarīgs no zvaigznēm un zodiakālām zīmēm – dzīvniekiem, bet gan tas ir atkarīgs no tā, ko mēs sējam, to arī pļaujam!

Tad kā sasniegt finansiālu uzplaukumu? Kā pieņemt šo pārpilnības solīto apsolījumu un kļūt ne tikai apmierināts un pašpietiekams, bet arī būt par svētību citiem. Piedāvāju vērīgāk ieskatīties Dieva Vārdā un pameklēt tajā atbildes uz šiem jautājumiem.

Mēs lūdzam Dievu, lai Viņš svētītu mūsu darbu, un Tēvs vienmēr to arī dara. Viņa svētība –labvēlīgu apstākļu radīšana. Tas nenozīmē, ka Dievs kaut ko darīs mūsu vietā. Viņš atver mūsu priekšā debesu logus, bet iet ceļu un pieņemt lēmumus nāksies mums pašiem. Tieši no mums ir atkarīgs, pārdomāt apstākļus, analizēt un plānot savu darbu.

Tieši mums nāksies ietekmēt apstākļus ar cītīgu darbu, nevis ļaut, lai apstākļi ietekmē mūs.

FINANSIĀLS IZRĀVIENS – konkrēti saplānota un mērķtiecīga darbības rezultāts. Ja jūs neietekmējat apstākļus, tad jūs esat pakļāvīgs.

FINANSIĀLA LABKLĀJĪBA – milzīgs darbs, kas ir īstenojams pateicoties gudrām un saplānotām darbībām. Tas ir, ne tikai jūsu muskuļu darbs, bet arī jūsu domu, gribas un ticības titānisks darbs!

Esam pieraduši grūtībās iet uz banku un ņemt kredītu. Kas ir kredīts? Kredīts – tas ir jūsu parāds! Cik gadus? 10. 20 vai 30. gadus? Vai spējat apzināties cik vieglā veidā jūs šķiraties no savas brīvības? No tās brīvības, par kuru Jēzus ir izlējis savas asinis.

Viņš gribēja jūs atbrīvot no verdzības un parāda, bet jūs tik viegli noniecināt to. Vai spēsiet atdot savu parādu, vai arī tas pēc jūsu nāves kļūs par jūsu bērnu mantojumu?
Vai ne par to brīdina līdzība no Dieva Vārda, kad cilvēks nebija spējīgs atdot parādu un kļuva par vergu pats un visa viņa ģimene!

PARĀDNIEKS – tas ir vergs, naudas vergs. Tātad, par vergu var kļūt ne pieliekot nekādas pūles, diezgan vienkārši attiekties pret to bezatbildīgi.

Var jau būt ticīgs, bet būt mūžīgais vergs un nevis Dieva vergs, bet gan cilvēka vergs, kuram jūs esat parādā naudu.

PARĀDS – tās ir jūsu pārāk liels izdevums un pārāk mazs ienākums.

Bet ko tad darīt? kā saņemt ne tikai vēlamo, bet itin bieži vienkārši nepieciešamo? Cenas taču aug, bet darba algas krīt? Mūsu skatiens uz dzīvi un mūsu rīcības atkarīgas no mūsu zināšanām.

Labs prāts – tas ir cītīga darba rezultāts zināšanu meklējumos. Viņš nerodas cilvēkam nejauši vai lūgšanas rezultātā. Labs prāts – tās ir kļūdu un kritienu mācības, problēmu un grūtību pārvarēšanas rezultāts, tā ir pieredze un zināšanas, kas ir saņemtas un pielietotas.

Dievs nav burvju nūjiņa, kuru pavicinot, jūs varat saņemt nepieciešamu naudas summu. Tādēļ, cik arī jūs lūgsiet Dievu par finansiālu uzplaukumu, Dievs klusēs, ja jūs neko nedarīsiet.

„Labs cilvēks no laba dārguma krātuves sniedz labumu”- (Mateja 12:35)

Mēs varam izņemt labu tikai tad, kad esam kaut ko ievietojuši dārgumu krātuvē. Kas neiegulda sevī labu dārgumu (zināšanas), tam nebūs ko izņemt. Ja viņa dārguma krātuve nepiepildās ar zināšanām, tas nozīmē, ka cilvēks nemeklē dārgumus, viņš vienmēr paliks tukšā.

Meklējiet zināšanu tajā sfērā, kurā strādājat. Strādājiet Pagodinot Dievu, taču

Un neapmānāties, Dievs nav peļams, par to, ko jūs sējat. Jo ko cilvēks sēs, to arī pļaus!

Naudas daudzums jūsu budžetā, tas ir jūsu gudrības rezultāts.

Bet finansiāls uzplaukums – tas ir jūsu prāta stāvoklis.

Paskatīsieties apkārt sev ar Dieva acīm, Kurš ne tikai mīl cilvēkus, bet arī piepilda

viņu vajadzības! Iemācīsieties būt vajadzību apmierinātāji tad ļaudis paši sāks maksāt jums par pakalpojumu.

Ja jūs redzat problēmu atrisināšanu citu ļaužu dzīvē – jūs redzat finansu avotu. Paskatīsieties uz savām finansēm un jūs redzēsiet, kā jūs kalpojat citiem. Ja jums ir vienalga kas notiek ap jums, tas nozīmē, ka jums nav redzējuma, nav Dieva redzējuma par ļaužu vajadzībām, tas nozīmē, ka nav arī finanšu avota.

Sarkozī Francijā izsauc debates par reliģijas un sabiedrības attiecībām.

Parīze:  Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, arvien biežāk piesaucot Dievu un ticību, izsaucis pret sevi vērstu kritiku, ka pārkāpjot Francijas likumos noteikto -baznīca ir atdalīta no valsts.

Sarkozī, atteicies no tradicionālās prezidenta atturības reliģijas jautājumos un īsi pirms Ziemassvētkiem, teikdams runu vienā no Romas bazilikām, uzsvēra Francijas kristīgās saknes.

Savukārt tiekšanās reizē Rijādā viņš islāmu nosauca par “vienu no diženākajām un skaistākajām civilizācijām, kādu pasaule pazinusi”, bet savus Saūda Arābijas mājastēvus – par valdniekiem, kas “vēršas pie islāma pamatvērtībām, lai apkarotu fundamentālismu, kas tās noliedz”.

Sarkozī atzinīgie izteikumi par karalisti, kas pazīstama ar striktas islāma versijas īstenošanu un izplatīšanu, savas vizītes laikā cenšoties noslēgt izdevīgus eksporta līgumus, bija pēdējais piliens prezidenta kritiķu pacietības kausā.

 

“Tā nav cieņa pret baznīcas un valsts nošķīrumu,” paziņojis opozīcijā esošo sociālistu līderis Fransuā Holands.

“Tā ir ideoloģiska nostāja, kas reliģiju padara par instrumentu, lai musulmaņu valstīs reklamētu Francijas ražojumus, (piemēram), civilās kodolspēkstacijas,” norādīja Holands. “Jaukt reliģiju un ārpolitiku ir neloģiski un nepareizi.”

Arī viens no vadošajiem gollistiem Žans Luijs Debrē, kurš pašlaik vada Konstitucionālo Padomi, nācis klajā ar netiešu Sarkozī kritiku, uzsverot, ka 1905.gada likums, ar kuru baznīca tika nošķirta no valsts, ir labs un ka bijusi “piemērota izdevība nodrošināts, lai tā līdzsvars netiku apvērsts”.

Diskusiju centrā nonākusi Sarkozī novēršanās no Francijas tradīcijas, saskaņā ar kuru reliģija tiek uzskatīta par pilnīgi privātu lietu. Tā aizsākās ar 1905.gada likumu, bet ar laiku pāraugusi zināmā politkorektumā, kas reliģijas iznešanu publiskajā telpā padarījis par tabu.

Prezidents šo parādību nosaucis par negatīvo “laicite” (franču termins, kas ietver gan baznīcas un valsts nošķīrumu, gan reliģijas pārnešanu privātajā telpā un ar zināmām atrunām var tikt tulkots kā sekulārisms). Sarkozī paudis vēlmi to aizstāt ar “pozitīvo laicite”, kas rēķinātos ar ticības sniegtajām cerībām un ļautu piešķirt valsts finansējumu reliģiskajām organizācijām.

Trešdien diskusijas uzbangoja arī Nacionālajā sapulcē, sociālistu deputātam Žanam Glavanī asi kritizējot Sarkozī Rijādas runu.

“Runa, kurā Dievs piesaukts ne tikai katrā lapaspusē, bet katrā rindiņā, rada sabiedrībā fundamentālu problēmu,” norādīja deputāts.

Uz to iekšlietu ministre Mišela Alio-Marī atbildēja, ka valdība vēloties “palīdzēt izpausties visiem garīgumiem, tai skaitā tiem, kas balstīti ateismā”.

Lai gan 1905.gada likuma mērķis bija mazināt savulaik lielo katoļu baznīcas ietekmi, baznīcas līderi pašlaik izturas ļoti rezervēti pret jebkādām reformām, kuras varētu mainīt “status quo” un atdzīvināt antiklerikālās kustības.

Savukārt astoņus miljonus lielā musulmaņu kopiena, lielākā Eiropā, gluži pretēji tikai apsveiktu reformas, kas ļauti viņiem gūt finansiālo atbalstu mošeju celtniecībai un paplašinātu imamu sagatavošanu.

Divreiz laulību šķīrušais Sarkozi pats sevi sauc par “kultūras katoli”, kurš, lai gan baznīcu apmeklē reti, augstu vērtē to morālo un sociālo lomu, kuru reliģija varot pildīt sabiedrībā.

“Kāds, kurš tic, ir kāds, kurš cer,” Sarkozī sacīja Romas Svētā Jāņa Laterāna bazilikā teiktajā runā. “Republikas interesēs ir daudz vīriešu un sieviešu, kas cer.”

Liza Bivere (turpinājums)

Iemācies svētīt, kad tevi nolād. (Lūk 6: 28-29)

Tie, kuri ir pie veselā saprāta, vai tad vēlēsies svētīt tos, kuri nolād? Vai kādam patiktu, ja viņam burtiski iepļaukā pa vaigu (es pat nerunāju par iespēju iepļaukāt arī otru) Protams, ka tūlītēja reakcija būs apmēram šāda: „Nu, man reiz pietiek, es tevi nolādēšu vēl smagāk!.”

Tikai patiesi Dieva bērni spēj noklusēt, vai arī atbildēt svētījot. Mūsu būtībā nav dabiski reaģēt uz negatīvo ar pozitīvo. Bet ar laiku mums vajadzētu to iemācīties un tieši tādai reakcijai jākļūst par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu.

Kad tevi nolād, tavā priekšā ir izvēle, mēģināt aizsargāt sevi pašai no ienaidnieka vai arī lūgt Dievu iejaukties šajā situācijā. Varbūt tu neesi līdzīga man, bet es pēc savas pieredzes varu teikt, ka ne vienmēr es spēju kaut ko mainīt saviem spēkiem.

Man bieži rodas pārliecība, ka ja es spēšu iedziļināties problēmā es varēšu atrisināt to pati. Kaut arī tu pati esi spējīga darīt daudz ko, patiesība slēpjas tajā, ka labāk to visu ielikt Dieva rokās. Nav grūti sarunāt daudz vārdu, bet vēlāk var izrādīties, ka labāk būtu vienkārši noklusēt. Man bieži ir nācies lūgšanā svētīt savus ienaidniekus.

Kāpēc? Vai tiešām man patīk to darīt? Nē! Es cenšos nepaļauties uz savām jūtām, bet gan reaģējot situācijā balstoties uz patiesību. Un pasludināt Dieva mīlestību manu ienaidnieku dzīvēs. Vai ir iespējams mīlēt cilvēku, kuru rīcības tev nešķiet simpātiskas? Katrā ziņā, tas būtu nepieciešams darīt, jo tādējādi mūsu gars paliek nesamēslots. Ja mēs būsim paklausīgas Dieva pavēlei, mīlēt savus ienaidniekus, tad Dievs iejauksies un ietekmēs situācijas tālāko virzību. (Mat. 5: 44-45)

Mums Dieva bērniem ir jāparāda, ka esam unikāli ar to, kā mēs reaģējam uz notiekošiem procesiem. Ar kaunu jāatzīst, ka it visai bieži gadās iedzīvoties ar pretiniekiem Jēzus miesā. Es runāju „pretinieki” nevis ienaidnieki. Vai ir iespējams, ka viena miesas daļa pretojas otrai? Tomēr bieži vien mēs kristieši esam laipni tikai ar tiem, kuri mums patīk un mīlam.

Mūsu reakcija uz ienaidniekiem vai tie būtu reāli, vai nē vajadzētu līdzināties Mūsu Debesu Tēva reakcijai. Dievs ir patiesība! Un arī mums Viņa līdzībai ir jābūt neatkārtojamām. Jo Viņš ir vienādi mīlošs gan pret mums, gan arī pret mūsu pretiniekiem. Tā mēs varam secināt, ka neatkārtojamiem cilvēkiem ir jābūt pastāvīgiem savās rīcībās. Cilvēks nevar būt vienā mirklī neatkārtojams, bet nākošajā jau viltojums. Jo neatkārtojami cilvēki paliek tadi kādi ir jebkuros apstākļos. Apkārtējie apstākļi nevar viņus ietekmēt, diktējot savus noteikumus. Savā darba vietā neatkārtojami cilvēki ir tādi paši kā draudzē. Personīgā dzīvē- tādi paši kādi ir sabiedrībā. Neatkārtojami cilvēki vienmēr ir taisni un patiesi un tieši ar to viņi atšķiras no tiem, kuri cenšas būt dabīgi.

Neatkārtojamas lietas un cilvēki norūdās caur uguni, kļūstot stiprāki, bet „dabīgie” sadeg.

Sagatavoja: Sergejs un Zinaida Fiļipovi

             VĪRIŠĶĪBA – viena no sfērām, kuru spēcīgi bojājis grēks. Tādēļ jauni cilvēki dodas melu ceļu, tiecoties paust savu vīrišķību līdzinoties(sportistiem, televīzijas zvaigznēm, muzikantiem). Bet kādam jābūt īstam vīrietim?

Daži izplatītie priekšstati:

VĪRIETIS KARAVĪRS - kaujinieks; plecīgs, pārliecināts par sevi, cilvēks, kurš ir spēcīgs uz ainu. Viņš viegli sadauza ar roku ķieģeli un atliec pakavus. Līdzīgi zirgam, kurš ir aprakstīts Iova, viņš «. jūsmo par spēku; iet pretī ierocim. smejas pār bīstamību, nekautrējas un nenovēršas no šķēpa». (39:21-22). Vīrišķība šajā gadījumā ir izmērāms ar spēku.

VĪRIETIS IEGUVĒJS - mednieks, «sponsors». Agrāk viņš stiepa mājup mamutus, šodien –maku. Jo resnāks mamuts (maks), jo vairāk viņa vērtē. Vīrišķīgs vīrieša ir izmērāms darba algas lielumu.

VĪRIETIS LABS MĪĻĀKAIS - «seksuāls gigants». Viņš ir populārs sieviešu vidū. Viņš tāpat lieto pašas skaistākās sievietes. Vīrišķība ir izmērāms ar sieviešu daudzums, (dzimumdzīve un dzimumakta ilgumu).

Dažas no pārskaitītajām īpašībām vīriešiem nepatraucētu. Garīgums – pirmajā vietā, bet mēs pazaudējam pat otršķirīgo. Kur ir vīriešu spēks, greizsirdība, ģimenes nodrošinājumā, spēja pastāvēt par līdzcilvēkiem, mīlestību pret sievu? Kur mednieki uz mamutiem? Kur ir bruņinieki? Kur ir džentlmeņi?

TITANIKS

Kad „Titanik” kuģis sadūrās ar aisbergu ziemeļu Atlantijā, ieskanējās tradicionālie vārdi «sievietes un bērni – pirmie». Gandrīz 80% noslīkušie bija vīrieši, daudzi no kuriem citiem atdeva savējās vietas glābšanas laivās. Nesens pētījums Amerikā parādīja, ka šodien tikai 35% vīrieši būtu gatavi piekāpties un palaist savās vietās sievietes un bērnus (no citām ģimenēm). (66%) būtu gatavi sevi upurēt sievas dēļ. Bet (54%)savas mātes dēļ.

Šodien grūti atrast īstus vīriešus. Ir tādas būtnes ar līkām kājām, matainu krūti un platiem pleciem. Bet vai var tādu būtni nosaukt par vīrieti? Un vai drīkst viņu nosaukt par vīrieti no Dieva redzes viedokļa? Vai var viņš pieņemt lēmumus, pārvaldīt ģimeni un nest atbildību.

AUDZINĀŠANA

Par neatbilstību nedrīkst vainot tikai vīriešus. Tādi tika audzināti. Šodienas dzīvē uz vīrieša pleciem gulstas sarežģīti uzdevumi, iespējas, kuras ir pārākas par viņu spējām. Mamutu medībās – daudz prāta nevajag. Bet saņemt cienīgu darba algu ekonomiskas krīzes nosacījumos ir sarežģītāk. Bet iztēlojieties, kā jūtas vīrietis, kurš pelna mazāk par sievu?

Tādos apstākļos grūti būt ģimenes noteicējam. Grūti vajadzīgā momentā sist ar dūri pa galdu. Bet ja vēl sieva «nolaiž»? «Vai tad tu esi vecis? Naglu vajadzīgā vietā iesist nevari (vai vairāk mūsdienu: nespēj pārinstalēt datora programmu). Un citiem laba mašīna. Paskaties, kā kaimiņiene ģērbjas! Un katru gadu atvaļinājumu pie jūras pavada. Bet tu.»

Ko izjūt tādos gadījumos vīrietis? Kā viņš reaģē uz apsūdzībām? Baidoties izrādīties nespējīgs, nevarīgs, nevajadzīgs?

Kāds nodzeras. Vai atspēlējas uz tiem, kas ir vājāks. Var uz bērniem uzkliegt un spārdīt kaķi. Pie vakariņu galda izlamāt priekšnieku ar pēdējiem vārdiem. Atriebt nevar, bet var iztēloties, kāds viņš ir spēcīgs un vīrišķīgs.

Vīrieši grib izskatīties pēc varoņiem kaut vai draugu – neveiksminieku vidū. Tie izrādas draugu priekšā («es viņam kā došu/pateikšu»), lielās ar savējiem fantāziju stāstiņiem («kā es ar viņu gulēju»). Draugs draugam melo, plātās ar varoņdarbiem. Vīrietim, kurš ir spēcīgs, pārliecināts par sevi, nav jāplātās. Viņa lietas runā pašas par sevi.

Kāds gremdējas biznesā. Variants kristiešiem – ierakties kalpošanā, lai nepaliktu laiks uz bērnu audzināšanu. Bet pēkšņi sieva paprasīs veikt ar bērniem sarunu par seksuālas audzināšanas tēmu?

Sliktākā gadījumā – aizraušanās pie televizora, dažāda veida fantāzijām (domām par materiālu labklājību, labu mašīnu, panākumiem). Kāds sapņo par skaistām sievietēm.

Par to labi runā Geri Inrig savā grāmatā «Veselīga laulība saplēstajā pasaulē».. Vai domājāt jūs par Viņu, kā par vīrieša piemēru? Ja vien Viņš nebija tāds, tad 12 cilvēku nesekotu Viņam un 5 000 vīriešu neatnāktu tuksnesī, lai klausītos, kā Viņš sprediķo.

Jēzus bija ļoti vīrišķīgs un spēcīgs. Ne jau velti no Viņa baidījās garīgie līderi. Ar Viņu nebija vienkārši vienoties. Viņš bija nelokāms un sīvs pretinieks, cilvēks ar dzelžainu raksturu.

Vīrieša spēks bieži vien izpaužas agresijā, varmācībā un nežēlībā. Bet Kristus kontrolēja sevi: «Lēnprātība ir labāka par drosmīgu, un sevis pārvaldīšana labāk nekā pilsētas iekarotājs» (Ps. 16:32). Vai vīrieši spēj par sevi valdīt?

KRISTUS MĀCĒJA RISINĀT PROBLĒMAS UN ŅEMT ATBILDĪBU (tas ir tas, kas šodien tā nepietiek vīriešiem).

“Kur bija Ādams, kad pūķis kārdināja Ievu? ( «ar viņu»), kāpēc viņš nav paziņojis savu nostāju? – jautā Lerri Krabb. – Kas pieņēma lēmumu?” – Sieva («kuru Tu man devi»).

Kāda pazīstama sieviete sūdzējās. Vīrs viņai saka: «Tu pieņem lēmumu». Esams ainā: «Tu un atbildēsi». Bet pats slēpjas televizora aizsegā, pie avīzes, futbola, aizbildinoties, ka tā ir kalpošana. Sievām nekas neatliek, kā pieņemt lēmumus. Ieva lēma. Ādams sekoja. Sara lēma. Ābrams piekrita. Ko domāja Ābrams, ieejot pie Agarijas?..

Piemērs: vīrieši – kalpotāji emigranti. «Kā tu šeit nokļuvi?» – «Sieva aizpildīja anketu». Vai tiešām? Kas pieņem mājas lēmumu?

Vīrieši atsakās būt mājas līderis. (no atbildības smagā sloga) un varas. Viss beidzas ar to, ka arī noņemt no sevis atbildības slogu baznīcā.

(Tie lūdz Dievu mazāk). Bet nedrīkst taču aizmirst, ka baznīca, ģimene un nācija ir spēcīgas tik daudz, cik ir spēcīgi vīrieši.

Mēs esam gatavi komandēt. Mēs neesam gatavi pieņemt lēmumus, kuri nestu labumu citiem. Katra normāla sieviete gribētu, lai mājās būtu vīrietis ar raksturu. Vīrs, kurš spējīgs uzņemties atbildību un atskaitīties Dieva un ģimenes priekšā.

ĪSTS VĪRIETIS VELTA SAVI KALPOŠANAI (noved lietu līdz galam)

«Vai tiešām Man nedzert kausu, kuru devis Man Tēvs?» – Jautā Jezus (In. 18:11). Uzdevums ir jāizpilda līdz beigām. Vai vīrieši ir gatavi izpildīt Dieva gribu, neskatoties ko tas maksātu?

Nesen es uzzināju pārsteidzošu piemēru. Šo piemēru pasniedza man sieviete. (Ir no kā pamācīties. No sievietēm!)

Vienā no lielām baznīcām Rietumos ir īpaša kalpošana vecākiem, kuriem ir mazi bērni. Jūs atnākat uz baznīcu un varat nodot bērnistabā zīdaini pat sešu mēnešu vecumā. Tādējādi, vecāki var pilnvērtīgi piedalīties dievkalpojumā. Šo istabu vada māsa, kurai nesen palika 80 gadi! Šai kalpošanai (nepārtraukti, atvaļinājumu) viņa ir veltījusi 40 gadus. Tās pirmajiem audzēkņiem jau sen ir savi bērni, bet viņa turpina kalpot. Dievkalpojumu pēc tam noklausās audiokasetē.

Rakstos teikts: «Esat ciets un vīrišķīgs». Pieņemiet lēmumu, kā Navins: «Es un mans nams kalposim tam Kungam». Vai Jums ir pietiekami autoritātes savā namā? Esat vīrišķīgs kā Jānis Kristītājs, kurš nebaidījās atmaskot pat valdnieku. Viņš zināja, ka pasaulē ir lietas, kuras ir svarīgākas, nekā pati dzīve. Vai esi gatavs paust savus uzskatus savam priekšniekam?

Esat stingrs un vīrišķīgs, kā Daniels, kurš bija gatavs satikties ar lauvu aci pret aci. Dievs meklē tādus vīriešus. Bieži neatrod. Un tāpēc izmanto sievietes.

Īsts vīrietis zina savu vietu dzīvē, zina, kā deļ viņš ir sutits (līdzīgi kā Jēzus), un konsekventi panāk mērķi, pildot Dieva gribu no sirds. Viņš pieņem lēmumus un arī nes atbildību par šiem lēmumiem.

Itālijas parlaments nobalsojis par to, lai aizliegtu vecākiem iekaustīt bērnus, tādejādi mainot civilkodeksu. Kaut gan konservanti brīdināja, ka tas traucēs vecākiem audzināt savus bērnus.

Tomēr būtu jāņem vērā Eiropas pieredze, kura nedarbojas. Jo Itālijas pusaudži no 10-14 gadiem ir vieni no intelektuāli atpalikušākiem atšķirībā no Rietumeiropas. Trešdaļa no tiem pamet skolu un lielākā daļa smēķē un lieto alkoholu. Bet ceturtā daļa Itālijas bērnu lieto narkotikas. 

„Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!“ (Atklāsmes 3: 19)

Dažkārt mēs esam tik aizņemti savos ikdienas darbos, ka nepamanām, kas notiek apkārt. Turklāt jūtamies tik ļoti maziņi, ka rodas vēlēšanās, lai Kāds mums pasniegtu to lielo Tēva Troņa krēslu, lai Viņam netraucējot, nemanot un klusiņām uzrāpotu gluži kā maziņš un nevarīgs bērniņš, uzmanīgi paceltos pirkstu galiņos, lai beidzot ieraudzītu, kas notiek pieaugušo pasaulē. Lai palīdzētu saskatīt nesasniedzamos apvāršņus, debesu vēstneši – eņģeļi uz saviem spārniem mūsu redakcijā piegādāja īpašu vēstījumu, lai mēs varētu ieskatīties, kas notiek ārpus un virs mūsu redzesloka. Paldies eņģeļiem! Paldies Dievam! Paldies mums visiem, ka esam!

Un tātad, eņģeļu vēstījums, kosmosa fotogrāfijas…(Patiesībā, pārdabiskais skaistums un pat šokējošā neprognozējamā daba ir reāli mūsu zemes ģeogrāfiskās parādības…)

Šrilankas piekraste 2004. 26 decembrī, cunami baismīgais vilnis…

Ķīna. 2002. gada 2. maijs. 3469.58 km2. Ūdens straumes kanjons
dienvidu pusē robežojoties ar Taklimakanu…

Grenlandes salas 2003. gada 21. augustā… Baltie plankumi-ledus.
Kādas ir tavas asociācijas?

Ledāji atkāpjas. Himalaji…Globālās sasilšanas rezultāts.

2003. gada vētra „Izabella”. Divi virpuļi līdzās. Vēja ātrums 165 km/h.

Pilnīgs saules aptumsums 1999. gada 11. augustā. Foto no kosmiskās stacijas „Miers”. Mēness ēna pāri zemei traucās ar 2000 km/h.

Egmonta vulkāns Zelandē, pēdējo reizi izvirdums bija 1755. gadā. Meža apkārtējais rādiuss 9,5 km. Foto: 2002. gads no „Atlantis” borta.

Riešat struktūra Mauritānijā. Fotogrāfija: no radio metra 2000.gada 7.oktobrī . Sākotnēji domāja, ka tas ir krāteris, ko izsauca meteorīta kritiens, bet tagad zinātnieki uzskata, ka tas ir klints kupols.

Ziemeļblāzma

Pati nāvīgākā 2003.gada viesuļvētra.

Ar slēpto kameru kosmosa telpā tika nofilmēta Dieva mītne. Kaut arī kamera spējīga nofiksēt fizisko sfēru, tad garīgo atliek vien iedomāties un vizualizēt savā prātā. 

Bet ja nopietni, tad notikusi tik tiešām sensācija! Pirmo reizi kosmosa pētniecībā ir atklāta planēta ar atmosfēru. Kas liecina, ka Dievs rada planētas līdzīgas zemei. Un kurš lai to zina, varbūt tā ir Dieva mājvieta, vai arī tās ir jaunās mājas, par kurām Dievs ir solījis Rakstos. Un ir tieši tā planēta, kura tiek gatavota, lai Kristus bērnus pārgādātu uz jaunu dzīves vietu. Tad tā ir zīme, ka pēdējie laiki ir pienākuši. Pieņemu, ka tas ir vienkārši mans fantāzijas auglis. Lai arī kā tas būtu, astronomi no Teksasas Amerikā ar „Hobi-Eberli”, teleskopa palīdzību no Zemes skatupunkta apstiprinājuši, ka atraduši planētu ar atmosfēru, citā galaktikas sistēmā. Planēta tika atrasta „Gailenītes” galaktikā HD189733 zvaigznes tuvumā. Ar spektrālo metodes palīdzību, spektra gaismas mainīšanās laikā planētas atmosfērā tika konstatēts nātrija koncentrāts.

                     DIEVA izklaides

Dievs radīja putnus.. Mēs tam noteikti piekrītam, bet kāda būtu mūsu reakcija, ja dzirdētu, ka Dievs rada putnus, ne tikai uz planētas zemes, bet arī veidojot tos no galaktikas sistēmām? Nespētu noticēt, vai ne? Gluži tāpat kā grūti noticēt, ka Dievs dziedina no vēža un spējīgs celt no miroņiem. Ja neticam notiekošiem procesiem uz zemes, tad ko nu, runāt par to, kas notiek ārpus zemes. Mēs varam ticēt un varam neticēt, tas atkarīgs no mums pašiem un no tā, kādas ir personīgās attiecības ar Dievu. Bet Dievs turpina radīt un izklaidēties sev par prieku un iepriecināt arī mūs, iedrošinot atteikties no saviem stereotipiskiem uzskatiem. Jo viss taču ir mainīgs!

Galaktiskā (IRAS 19115-2124) zvaigžņu sistēmas mākoņi ir izveidojuši putna formu. Tā no mūsu galaktiskas sistēmas atrodas 650 miljonu gaismas gadu attālumā.

Putns tika uzņemts ar „Hubble” kosmosa teleskopa palīdzību. Observatorijas kosmosa pētnieki ievērojuši, ka „Iras” zvaigžņu sistēma pārvietojas jeb kustas. Zvaigžņotais putns „burtiski lido”. Putna galvas daļas pārvietošanas ātrums – 400 km/st. Ir novērota vēl kāda svarīga nianse, putns iluminē dažādās krāsās. Apbrīnojams skats!

DIEVS kā vēlas, tā arī dara!

Vakar nebija, bet šodien ir. Fotogrāfijās, kas tika uzņemtas ar „Mars Reconnaissance Orbiter” zondi, uz Marsa tika ieraudzīti neparasti izaugumi, kas iepriekš netika pamanīti. Fakts liecina par to, ka Dievam patīk pievērst sev lieku uzmanību un kā vienmēr Viņam tas perfekti ir izdevies. Radītājam patīk arī novērot cilvēka reakciju. Arī tas ir izdevies un cilvēkos izraisījis lielu interesi.

Zinātnieki uzskata, ka izaugumi radušies Marsa erozijas laikā, sasalušā ūdens okeāna virsmas centrā. Tās formas ir interesantas ar to, ka tās struktūras izveidošanās laikā ir iezīmējusi durvju formu.

Uz otras bildes redzams izveidojums, kas atgādina piramīdas formu.

Kāpēc Dievs rīkojas tik neprognozējami?

Acīm redzot ir divi iemesli.

1. Lai cilvēks ieskatoties debesīs atcerētos par Viņu ;

2. Lai interesantāka dzīvošana.

Uz Marsa izmētāti „galvas kausi”

Fotogrāfijās, kas uzņemtas ar robota “Spirit” palīdzību, redzami savādi priekšmeti. Priekšmeti atgādina galvas kausus. Viens lielāks otrs mazāks.

Skeptiķi varētu teikt, ka tie ir akmeņi, kas atgādina galvas kausu formu. Bet amerikāņu fotogrāfs un piedzīvojumu meklētājs Džoržs Skipers bildēs saskata, kaut ko citu. Dzīvnieku galvas kausus ar acu dobumiem un knābjiem, vai arī lieliem žokļiem. Pētnieka teorijai pievienojas arī daži arheologi un biologi. Tādējādi izveidojot jaunu foto galeriju, salīdzinot kosmosa fotogrāfijas ar zemes fotogrāfijām.

Mazākā atgādina izmirušā senā putna arheopteriksa galvu , kaut gan ir arī zināma līdzība ar strausa galvu.

Starp citu, blakus galvaskausiem ir redzami arī ieapaļas formas, kas atgādina muguras skriemeļus. Tas viss tika pamanīts maza pētījuma teritorijā, tad rodas jautājums, kas tad būtu iespējams atklāt uz pārējās Marsa virsmas?

Kas DIEVAM padomā?

DIEVA darbu atmaskotājs Hubel teleskops.

Saprotams, ka „Durvis”; „Piramīda” un „Galvaskausi” ir pakaļdarinājums, jo oriģinālais variants ir sastopams uz Zemes. Acīm redzot Dievam patīk radīt līdzīgas lietas, kas ir uz zems, arī kosmosā un uz citām planētām. Tas tikai liecina par to, ka viss pasaulē ir saistīts.

Bībelē nav teikts vai uz Marsa ir bijuši ūdens plūdi, kuru rezultātā neviens nav izdzīvojis. Un tikai mūsu civilizācijai ir paveicies, pateicoties Noasa šķirstam. Noteikti gribētos zināt, vai Dievs uz citām planētām arī ir radījis cilvēku? Vai arī, Ādams un Ieva bijuši unikāli un neatkārtojami. Kaut gan, ja ņem vērā Rakstus, tad ir teikts, ka sākotnēji „zeme bija neiztaisīta un tukša..” Tas liecina par to, ka arī citas planētas varētu būt joprojām šajā stadijā. Un tik tiešam ir paveicies tieši mūsu civilizācijai.

Vai nu kā, bet Dievs izklaidējas un ir fantāziju pilns, gluži kā mēs Viņa radījumi, fantazējam un raugāmies debesīs alkstot, kaut ko saskatīt citādāku nekā mēs paši un atšķirīgāku nekā tas, kas ir uz mūsu zemes, cerot, ka tie citi kosmosā uz citām planētām ir labāki, gudrāki un kādreiz atlidos, lai glābtu mūs. Bet, kad redzam, ka esam unikāli savā ziņā, tad nevēlamies piekrist, ka Dievam ir par visu svarīgāk cilvēks uz zemes. Un viļamies, jo viss, kas notiek kosmosā un uz citām planētām ir zemes procesu pakaļdarinājums. Vai tiešām mēs nespējam sevi novērtēt? Un saprast, ka tieši otrādi, mēs esam svarīgāki par NLO fantāziju augli, kuru piemet sātans. Zinātniekiem sagādā lielu vilšanos, redzēt, ka visi jauni atklājumi kosmosā ir tie paši vecie aizmirstie uz zemes. Vienīgi Kristus bērniem sagādā prieku, zinot un apzināties, ka ir unikāli, neatkārtojami un Dieva mīlēti. Arī viņi raugās debesīs, bet nevis meklējot NLO, bet gan Dievu. Kurš ir gudrāks, labāks un ir līdzās, lai glābtu tagad!