<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; decembris</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/category/zurnals/2008/decembris-2008/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Es paliku un cīnījos (audiointervija ar Vjačeslavu Gončerenko)</title>
		<link>http://spektrs.com/audio-gramatas-lasijums-mp3/es-paliku-un-cinijos/</link>
		<comments>http://spektrs.com/audio-gramatas-lasijums-mp3/es-paliku-un-cinijos/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:55:57 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[Audio]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Bīskaps]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunā dzīve]]></category>
		<category><![CDATA[Patiesības Vārds]]></category>
		<category><![CDATA[Vjačeslavs Gončerenko]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6002</guid>
		<description><![CDATA[Rīgā, draudzē „Patiesības vārds” no 28 – 30 novembrim notika jauniešu konference, tās viesis bija no Baltkrievijas draudzes „Jaunā dzīve” bīskaps  Vjačeslavs Gončerenko.        Laiki mainās un pastāvošās valdības arī. Priekšstati par garīgām vērtībām, ja tās netiek uzskatītas par prioritāti tiek noniecinātas, tā tas notika arī Baltkrievijā. Mainoties valsts varai tika izkropļota sapratne par standarta [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<div align="justify"><span style="font-size: small;"><em><strong><span style="color: #003300;">Rīgā, draudzē „Patiesības vārds” no 28 – 30 novembrim notika jauniešu konference, tās viesis bija no Baltkrievijas draudzes „Jaunā dzīve” bīskaps  Vjačeslavs Gončerenko.</span></strong></em><span id="more-6002"></span></span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"><br />
<a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Vjaceslavs_Goncerenko_by_Marlena_Pirvica.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6003" title="Vjaceslavs_Goncerenko_by_Marlena_Pirvica" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Vjaceslavs_Goncerenko_by_Marlena_Pirvica.jpg" alt="" width="565" height="382" /><br />
</a></span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">       Laiki mainās un pastāvošās valdības arī. Priekšstati par garīgām vērtībām, ja tās netiek uzskatītas par prioritāti tiek noniecinātas, tā tas notika arī Baltkrievijā. Mainoties valsts varai tika izkropļota sapratne par standarta vērtībām, propagandējot tās par bīstamām un manipulējot ar tautas masu pateicoties vietējiem Medijiem. Visas baznīcas, kas nebija pareizticīgas, kļuva ārpus likuma. Arī draudze „Jaunā dzīve” piedzīvoja to pašu. Daudzas draudzes izbeidza savu eksistenci, bet citas pārgāja uz klusāku vietu ārpus pilsētas. Draugi – mācītāji teica: „Liecies mierā, Vjačeslav, brauc mums līdz, šeit pilsētā palikt ir bīstami.” </span><span class="Apple-style-span" style="font-size: small;">Vjačeslavs nesamierinājās. </span><span class="Apple-style-span" style="font-size: small;">Viņš palika un cīnījās.<br />
</span></div>
<div align="justify"><span class="Apple-style-span" style="font-size: small;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Vjaceslavs_Goncherenko_audiointervija_Es_paliku_un_cinijos_Marlena_Pirvica.mp3">Vjaceslavs_Goncherenko_audiointervija_Es_paliku_un_cinijos_spektrs.com<br />
</a><br />
</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Nu, jau aprit divi gadi, kad draudze „Jaunā dzīve” ir degpunktā. Valdība pretojas, bet tauta atbalsta. Ārzemju prese sistemātiski seko līdzi visiem draudzes cīņas posmiem. TV kameras un ārzemju viesi. Citas draudzes dažādās pasaules malās ir pārsteigti par nepadošanās mākslu. Gavēņi un bada streiki un gulēšanas uz draudzes grīdas jau sen ir ierasta lieta, kas sagaida tālāk? Nav ne jausmas, zinu tikai vienu, ja Dievs ir par viņiem, tad kurš ir pret tiem?</span></div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/audio-gramatas-lasijums-mp3/es-paliku-un-cinijos/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
<enclosure url="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Vjaceslavs_Goncherenko_audiointervija_Es_paliku_un_cinijos_Marlena_Pirvica.mp3" length="24202661" type="audio/mpeg" />
		</item>
		<item>
		<title>Baznīcas apmeklēšana pagarina dzīvi</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/baznicas-apmeklesana-pagarina-dzivi/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/baznicas-apmeklesana-pagarina-dzivi/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:50:28 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Alberts Einšteins]]></category>
		<category><![CDATA[baznīca]]></category>
		<category><![CDATA[draudze]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6011</guid>
		<description><![CDATA[Zinātnieki pārliecinājušies, ka Baznīcas apmeklēšana pagarina dzīvi par 20%. Kaut arī reliģiskā ticība filozofijas un socioloģijas sabiedrībā līdz šim ir bijusi vētraini diskutabla tēma, tomēr medicīnas atklājumi liecina, ka ticība Dievam pozitīvi ietekmē organismu. Pētnieki atzīst, ka, dievkalpojumu apmeklēšana un dziļa ticība Dievam pagarina cilvēku dzīvi par 20%. Par to liecina amerikāņu pētniecības dati no [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><span style="font-size: small;">Zinātnieki pārliecinājušies, ka Baznīcas apmeklēšana pagarina dzīvi par 20%.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Kaut arī reliģiskā ticība filozofijas un socioloģijas sabiedrībā līdz šim ir bijusi vētraini diskutabla tēma, tomēr medicīnas atklājumi liecina, ka ticība Dievam pozitīvi ietekmē organismu. Pētnieki atzīst, ka, dievkalpojumu apmeklēšana un dziļa ticība Dievam pagarina cilvēku dzīvi par 20%.<span id="more-6011"></span></span></p>
<p><span style="font-size: small;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/baznica_draudze.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6012" title="baznica_draudze" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/baznica_draudze.jpg" alt="" width="500" height="333" /><br />
</a>Par to liecina amerikāņu pētniecības dati no Alberta Einšteina un Yeshiva University Medicīnas koledžas:</span></p>
<p><span style="font-size: small;">     Pētījumā piedalījušies vairāk nekā 92 tūkstoši respondenti no dažādām draudzēm.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">       Pētnieki nevērojuši, ka ticība pozitīvi ietekmē  socializāciju, paaugstina psihoemocionālu mieru, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti. Tomēr fiziskie procesi, kas ir atbildīgi par šādu ietekmi, vēl nav pienācīgi izpētīti, tādēļ mediķi turpinās pētījumus.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">     Starp citu, iepriekš britu pētnieki noskaidroja, ka dievbijīgi cilvēki labāk tiek galā ar dzīves peripetijām un ir salīdzinoši laimīgāki nekā ateisti.</span></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/baznicas-apmeklesana-pagarina-dzivi/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Irēnas bērni</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/irenas-berni/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/irenas-berni/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:45:07 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Irēnas bērni]]></category>
		<category><![CDATA[Jēzus]]></category>
		<category><![CDATA[Patiesības Vārds]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6016</guid>
		<description><![CDATA[Viņa nepadevās pat nāves priekšā, riskējot ar savu dzīvību turpināja glābt bērnus. Sieviete varone, tā mēs varētu viņu nosaukt, kaut arī nedomāja par titulu un uzslavu saņemšanu, bet lūdza: „Jēzu, es uzticos Tev”. „Irēnas bērni” (Miss Irenas Children) Tas ir vēsturisks patiess stāsts par jaunu poļu sievieti Irēnu Sendleri, kura Otrās pasaules kara laikā glābusi vairāk [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><em><strong><span style="color: #003366;">Viņa nepadevās pat nāves priekšā, riskējot ar savu dzīvību turpināja glābt bērnus. Sieviete varone, tā mēs varētu viņu nosaukt, kaut arī nedomāja par titulu un uzslavu saņemšanu, bet lūdza: „Jēzu, es uzticos Tev”.</span></strong></em><span id="more-6016"></span><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Irenas_berni.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6017" title="Irenas_berni" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Irenas_berni.jpg" alt="" width="565" height="377" /></a></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">„Irēnas bērni” (Miss Irenas Children) Tas ir vēsturisks patiess stāsts par jaunu poļu sievieti Irēnu Sendleri, kura Otrās pasaules kara laikā glābusi vairāk nekā 2500 bērnu.</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Amerikāņu kinostudija “Hallmark Hall of Fame” sadarbībā ar “Gillham Road Productions Inc.” sākusi filmēšanas darbus Rīgā. Filmēšanas vietas ir bijušas un paredzētas vairākās pilsētas vietās. Viena no tām bija Vecrīgas sirdī un 11.novembra ielā, 3 nedēļas atpakaļ notikusi arī pretī draudzei „Patiesības vārds” Ģertrūdes ielā 72. Bet pagājušajā svētdienas agrajā rītā notika Blaumaņa bruģētā ielā. Bet tagad Andrejsalā.</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Filmas pirmizrāde plānota nākamā gada maija mēnesī.</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Filmēšanas laikā masas skatos piedalījušies vairāk nekā 790 cilvēku.</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Filmā “Irēnas bērni” piedalās:</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Filmas galveno varoni Irēnu Sendleri atveidos Academy Award (Oskara) balvas saņēmēja aktrise Anna Pakvina  (Anna  Paquin).</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Filmā piedalās pasaulē pazīstami aktieri: Marsiju Geju Hārdenu (Marcia Gay Harden),  Polu Frīmenu (Paul Freeman), Goranu Visnjiču (Goran Visnjisc) , Skotu Hendiju (Scott Handy), Stīvu Spīrsu (Steve Speirs).</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Latviešu aktieri: Imants Vekmanis ,Imants Strads, Romualds Ancāns, Leonīds Grabovskis, Andris Gross, Vilis Daudziņš, Toms Āboltiņs, Didzis Eglītis, Mārtiņš Šmitš, Ģirts Lukevics. Viena no galvenajām bērnu lomām -Rīgas Osvalda vidusskolas skolniekam Sergejam Marčenko, kurš filmā attēlos zēnu Jasio.</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;"><strong>Irēna Sendlere</strong> (<em>Irena Sendlerowa)</em> dzimusi 1910. gada 15.februārī, mirusi 2008. gada 12. maijā &#8211; poļu sociālā darbiniece, kura Otrā Pasaules kara laikā izglāba no nāves apmēram 2 500 ebreju bērnu.</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Pasales kara laikā Sendlere dzīvoja Varšavā (pirms kara dzīvoja arī Otvockā un Tarčinā) un strādāja sociālajā dienestā. Pēc Vācijas okupācijas Sendlera iesaistījās </span><span style="color: #000000; font-size: small;">Pretošanās kustībā</span><span style="font-size: small;"> un arī t.s. &#8220;</span><span style="color: #000000; font-size: small;">Žegotas</span><span style="font-size: small;">&#8221; (<em>Żegota, Rada Pomocy Żydom</em>) darbībā, izgatavojot lielu daudzumu viltotu identifikācijas dokumentu. Kad tika izveidots </span><span style="color: #000000; font-size: small;">Varšavas geto</span><span style="font-size: small;">, Sendlerei kā sociālajam darbiniekam bija tiesības to apmeklēt, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Izmantojot šo iespēju, Sendlere līdz 1943. gadam dažados veidos slepus nogādāja uz iepriekš sagatavotām ģimenēm un mītnēm apmēram 2 500 bērnu un zīdaiņu. Tas viss tika dokumentēts, lai pēc kara bērnus atdotu ģimenēm, tomēr gandrīz visi bērnu vecāki gāja bojā </span><span style="color: #000000; font-size: small;">Treblinkas</span><span style="font-size: small;"> nāves nometnē.</span></p>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">1943. gadā Sendlere tika gestapo arestēta un ieslodzīta cietumā, kur nācās piedzīvot nežēlīgas spīdzināšanas. Viņas kamerā tika atrasta svētbilde, uz kuras bija rakstīts:</span></p>
<div align="justify"><strong><span style="font-size: small;"> „Jēzu, es uzticos Tev”.</span></strong></div>
<p align="justify"><span style="font-size: small;">Šo svētbildi Irēna Sendlere glabāja līdz 1979. gadam un tad, kā dāvanu pasniedza Jānim Pāvilam II.<br />
Žegotas darbieniekiem izdevās piekukuļot nāvessoda izpildītājus un līdz kara beigām Irēna Sendlere slēpās. Pēc kara komunistu varas iestādes Sendleri tiesāja par sakarien ar Polijas emigrācijas valdību. 1965. gadā Izraēla piešķira Sendlerei &#8220;Taisnīgā starp tautām&#8221; titulu, bet 2003. gadā viņa tika apbalvota ar Polijas augstāko civilo apbalvojumu - <a title="Baltā Ērgļa Ordenis (vēl nav uzrakstīts)" href="http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Balt%C4%81_%C4%92rg%C4%BCa_Ordenis&amp;action=edit&amp;redlink=1">Baltā Ērgļa Orden</a>i.</span></p>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/irenas-berni/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Peļņa internetā</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/pelna-interneta/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/pelna-interneta/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:40:35 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[bizness]]></category>
		<category><![CDATA[nauda]]></category>
		<category><![CDATA[panākumi]]></category>
		<category><![CDATA[Peļņa internetā]]></category>
		<category><![CDATA[veiksme]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6022</guid>
		<description><![CDATA[Samākslotas lietas nepastāv mūžīgi, arī ekonomiskās augšupejas situācijā. Pārlieku straujai augšupejai seko strauja lejupslīde. Pārspīlētais cenu kāpums ir neslikts, ja to patērētājs spēj atļauties, bet ja tomēr nē?! To, ka Latviju sagaida ekonomikas krīze bija paredzama, bet tomēr Tautas Partija, kura bija atbildīga par ekonomiskās krīzes novēršanu uztrauca vien partijas, bet nevis tautas intereses. Un, [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><span style="color: #000080;"><em><strong>Samākslotas lietas nepastāv mūžīgi, arī ekonomiskās augšupejas situācijā. Pārlieku straujai augšupejai seko strauja lejupslīde. Pārspīlētais cenu kāpums ir neslikts, ja to patērētājs spēj atļauties, bet ja tomēr nē?!</strong></em></span><span id="more-6022"></span><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Pelna_internets.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6023" title="Pelna_internets" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Pelna_internets.jpg" alt="" width="500" height="375" /></a></p>
<p><span style="font-size: small;">To, ka Latviju sagaida ekonomikas krīze bija paredzama, bet tomēr Tautas Partija, kura bija atbildīga par ekonomiskās krīzes novēršanu uztrauca vien partijas, bet nevis tautas intereses. Un, lūk, pie kā ir nonākusi cenu un pakalpojumu, valdības izpratnē, izlīdzināšana un pielīdzināšana Eiropas standartcenām.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Latvijas valsts prezidents V. Zatlers vienā no Saeimas sēdēm pateica tieši: „Pēdējos trīs gadus valdības vadībā un Finanšu ministrijā bija Tautas partijas pārstāvji, taču šajā laikā tā arī netika sabalansēts valsts pamatbudžets un izveidots stabilizācijas fonds. Tādējādi Latvija nav pienācīgi labi sagatavojusies pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei”.</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Valdība kļūdās, bet jācieš tautai. Bet… tomēr…, vai nav cita ceļa kā varētu balansēt un izķepuroties no finansiālā kraha? Izradās ir!</span></p>
<p><span style="font-size: small;">Peļņa internetā. Vai peļņa internetā glābs Latvijas tautu ekonomikas krīzes laikā? Centīsimies to noskaidrot ar interneta mārketinga speciālista Aigara Armanova palīdzību.</span></p>
<p><strong><span style="font-size: small;">SPEKTRS: Aigar, kā Jūs domājat, vai interneta bizness spētu palīdzēt Latvijas ekonomiskās krīzes laikā un tās novēršanā</span></strong></p>
<p><span style="font-size: small;"><strong>Aigars Armanovs: </strong>Ļoti labs jautājums &#8211; tieši tas ir vadmotīvs, kas mani vada arī uzsākt kaut ko darīt Latvijā. Ar to es domāju gan savu darbību <a href="http://www.webmeistari.lv/" target="_blank">www.webmeistari.lv</a>forumā, gan savu jauntopošo projektu <a href="http://www.webmarketing.lv/" target="_blank">www.webmarketing.lv</a>, kas tieši arī būs informatīvs projekts par visiem jautājumiem, kas saistīti ar mazo Interneta biznesu.</span></p>
<p>Pats labākais, kas ir Interneta biznesā &#8211; tas ir tas, ka Tu to vari vadīt no jebkuras vietas. Vai Tu esi mājās vai auto vai ceļojumā, ja Tev ir līdzi savs laptops, tad arī bizness ir zem kontroles.</p>
<p>Es šajā jautājumā ļoti kritiski skatos uz mūsu valdības, izglītības iestāžu darbu. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd daudziem smagajā periodā tieši Interneta bizness ir tas, kas daudzus jo daudzus cilvēkus mūsu valstī varētu glābt. Jo, lai uzsāktu Interneta biznesu, nemaz nevajag nekādu dižo sākumkapitālu. Katrā ziņā uzsākt Interneta biznesu finansiālā ziņā ir daudz vieglāk nekā atvērt mazu veikaliņu, kur tirgot konditorijas izstrādājumus.</p>
<p><span style="font-size: small;">Protams, lai uzsāktu biznesu Internetā, ir jābūt informētam, ir jāmācās un tas ir jādara visu laiku. Arī tad, kad bizness ir uzsākts. Taču tā nebūtu problēma &#8211; vidējais latvietis arī izceļas ar to, ka vienmēr ir gatavs mācīties un attīstīties. Dodiet tikai viņam pamatu, sākuma atbalsta punktu!</span></p>
<p>Bet kāpēc tas nenotiek? Ar ko nodarbojas tā ministrija, kurai tas būtu jādara? No tās puses es to tik vien dzirdu, kā &#8220;elektroniskais paraksts&#8221; vai vēl kādi citi nieki. Kamdēļ šajā valstī ir vajadzīgs elektroniskais paraksts, ja lielākā daļa Latvijā prot lietot tikai populāros iepazīšanās portālus. Vai tiešām neko vairāk nespēj? Cilvēkiem katastrofāli trūkst informācijas! Neviens šajā valstī pat necenšas neko darīt, lai notiktu pretējais, lai cilvēki būtu informēti par šīm peļņas vai papildus peļņas iespējām. Tas ko cilvēki zina, tas viss ir saistīts ar negācijām. Tauta ir pārņemta ar negatīvajām lietām, baumo, ka Internetā tikai krāpšanas vien notiek.</p>
<p>Lielas nekārtības notiek arī uzņēmumu vidū. Pirmkārt, tie pārsvarā ļoti neprofesionāli pieiet sevis integrēšanai Interneta vidē. Otrkārt, savas neinformētības dēļ zaudē daudz naudas pakalopjumos un servisos, kas nemaz tik daudz nemaksā. Piemēram, optimizāciju meklēšanas sistēmā „Google.” Ir daudzas &#8220;firmiņas&#8221; Latvijā, kas par brangu naudu pārdot „neko” un uzņēmēji uz to „uzķeras.”</p>
<p><strong>SPEKTRS: Kā Jūs domājat, kāpēc cilvēki neuzticas peļņas iespējai internetā?</strong></p>
<div><span style="font-size: small;"><span style="font-size: small;"><span style="font-size: small;"><strong>Aigars: </strong>Pārsvarā Latvijā tiek izplatīti peļņas veidi, kur jāspiež uz baneriem vai jālasa meili ar iespēju pelnīt milzum lielās naudas summas. Nezinot, ka patiesībā tas ir vissliktākais peļņas veids Internetā. Es to nesaucu, par peļņas iespēju. Mans kolēģis Roberts no refer.lv izdomāja lielisku šī &#8220;Interneta biznesa&#8221; apzīmējumu &#8211; &#8220;sērkociņu tirgošana Daugavmalā&#8221;&#8230;</span></span></span>Arī pēdējie topošie projekti &#8211; santīma izsoles un līdzīgi projekti šo situāciju neuzlabo. Man par to patiesi ir skumji. Ļoti skumji. Cilvēki tiek piekrāpti vēl vairāk un viņu uzticība Interneta projektiem pasliktinās, lai gan būtu jābūt tieši otrādi. Es pat pamanīju, ka vienā no šādiem projektiem ir iesaistīta respektējama reklāmas aģentūra, kas mani sarūgtina vēl vairāk. Vieglas peļņas iespējas uz cilvēku lētticības rēķinu ir ļoti gards kumoss Interneta darboņiem. Taču tik tālu iet nedrīkst, kā tas notiek pašlaik.</p>
<p>Tāpēc arī mums, latviešu Interneta mārketieriem ir jāveic savs ieguldījums šī jautājuma sakārtošanā, t.i. jāinformē, jāizglīto cilvēki. Katra nelielais ieguldījums kopā veido lielu ieguldījumu un mums tas ir jādara valsts, izglītības iestāžu vietā. Tikai tad situācija uzlabosies un cilvēki sapratīs, kas Internetā ir labs un kas ir slikts. Un nebūs tā, ka viss ir slikts.</p>
<p>Tāpēc man ir liels prieks, ka ir tādi Andis un Roberts no <a href="http://www.refer.lv/" target="_blank">www.refer.lv</a>, Vairis no<a href="http://www.webmeistari.lv/" target="_blank">www.webmeistari.lv</a>, kā arī Sandis no <a href="http://www.sandisviksna.lv/" target="_blank">www.sandisviksna.lv</a>, kuri dara šo darbu.</p>
<p><strong><span style="font-size: small;">S</span><span style="font-size: small;"><span style="font-size: small;">: Ar ko ir jārēķinās, lai uzsāktu interneta biznesu?</span></span></strong><strong>A: </strong>Kā jau pieminēju, ir jārēķinās ar to, ka visu laiku, uzsveru, visu laiku būs jāmācās un jāattīstās. Interneta biznesa zinātne attīstās visstraujāk kā jebkura cita zinātne un te ieguvējs būs tikai tas, kas visu laiku būs informēts par jaunajām tendencēm un iespējām. Tas ir līdzīgi kā modes biznesā &#8211; ja Tu neesi aktuāls, tad Tevis nav vispār. Diemžēl vai par laimi, bet tā tas ir. No vienas puses tas ir grūti, bet no otras puses tas ir ļoti interesanti. Interneta biznesā nekad nav garlaicīgi.</p>
<p>Vēl ir svarīgi saprast, ka pašā sākumā nekādus miljonus un pat tūkstošus nopelnīt nevarēs. Paies pusgads, varbūt gads, varbūt vairāk (dažiem varbūt arī mazāk), kad tiks saņemta laba peļņa. Tas ir kā jebkurā citā biznesā. Tāpat arī nozīmīga vieta ir plānošanai, bez tās neiztikt &#8211; savs darbs būs ļoti spēcīgi jāorganizē.</p>
<p>Protams, neiztikt bez investēšanas. Ja netiks investēts, tad būs tāda mīcīšanās uz vietas. Jāinvestē izglītībā, jāinvestē programmu izstrādē, ja to prasa projekta specifika, dizainā, drošībā utt.</p>
<p>Piemēram, man pašam tagad ir tieši tas posms, ka cenšos daudz investēt savā attīstībā. Galvenokārt, tas saistīts ar izglītību, bet ne tikai, jāpērk arī programmas un palīgintrumenti, kas palīdz iet uz priekšu. Tamdēļ es nevis aizbraucu ceļojumā uz Austrāliju, bet pacietīgi attīstu sevi un savus projektus. Ar to arī jārēķinās.</p>
<p><strong>S: Peļņas iespējas internetā ir plašs klāsts, kā lai indivīds zina, kura no interneta piedāvātiem biznesiem viņam būtu tas piemērotākais?</strong></p>
<p><strong>A:</strong> Jā, tā ir taisnība. Internetā peļņas iespējas ir ļoti daudz un dažādas. Sākot ar palīgdarbiem, kur nav nepieciešama pat sava mājas lapa un beidzot ar nopietnu biznesu, teiksim, portāla izskatā vai kādas aplikācijas vai servisa izveidošanā un uzturēšanā.</p>
<p>Lai izvēlētos sev piemēroto peļņas veidu, iesaku izvērtēt savas intereses. Kas ir tas, kas pašam patīk, ar ko esi nodarbojies līdz šim, vai tas ir interesējis. Parasti offlaina pieredzi var pārmest uz online.</p>
<p>Daudzi sāk ar Partnermārketingu &#8211; tas ir viens no ienesīgākajiem biznesa veidiem. Partnermārketings ir labs ar to, ka tas ir kā armija dzīvē. Tu izej daudzus jo daudzu Interneta biznesā vitāli svarīgus posmus. Ļoti daudzi cilvēki, kas sāka savu karjeru Partnermārketingā, vēlāk sekmīgi ir izveidojuši nopietnu savu biznesu.</p>
<p>Ir svarīgi atcerēties &#8211; Internetā nekas nepaliek nepamanīts, tāpēc ir jāklausa savai sirdij. Protams, vispirms ir jāsaprot visas peļņas iespējas Internetā, lai varētu tās izvērtēt un izvēlēties sev piemēroto.</p>
<p><strong>S: Kādu interneta biznesu atbalstāt un piedalāties Jūs?</strong></p>
<p><strong>A: </strong>Es atbalstu lielāko daļu no Interneta biznesa veidiem, es esmu Interneta biznesa liels fans un man interesē praktiski visas iespējas.</p>
<p>Es pats sāku tieši ar Partnermārketingu. Arī tagad ar to nodarbojos, tomēr laiks iet, zināšanas un ambīcijas pieaug. Gan galvā, gan uz papīra ir daudz ideju un jaunu projektu skices, kas ikdienu tiek izvērtētas, papildinātas un pārrēķinātas. Kā jau minēju, tad drīzumā sākšu kaut ko jaunu savā dzīvē &#8211; būšu pilsoniskais žurnālists, jeb blogeris. Informēšu cilvēkus par visu to, kas mani pašu interesē un ceru, ka man arī palīdzēs kolēģi, daži, no kuriem jau ir piekrituši.</p>
<p><strong><span style="font-size: small;">S: Tāda veida žurnālisti pašreiz Latvijā trūkst, jo cilvēki maz tiek informēti un tendēti mācīties pareizas, pozitīvas un lietderīgas lietas. Varbūt Jūs varētu ne tikai informēt, bet arī izglītot Latvijas tautu finansiālā ziņā?</span></strong></p>
<p><strong>A:</strong> Nākotnē ir padomā projekts izglītības jomā, bet par to ir vēl pāragri runāt…</p>
</div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/pelna-interneta/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>„Cīnītāji par kristīgu Eiropu”</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/%e2%80%9ecinitaji-par-kristigu-eiropu%e2%80%9d/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/%e2%80%9ecinitaji-par-kristigu-eiropu%e2%80%9d/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:35:45 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[kristīga Eiropa]]></category>
		<category><![CDATA[valdība]]></category>
		<category><![CDATA[Vara]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6028</guid>
		<description><![CDATA[Ēģiptes izcelsmes Itāļu žurnālists Magdi Kristiano Allam izveidoja partiju „Cīnītāji par kristīgu Eiropu.” Magdi šogad pieņēma katoļu ticību un Sv. Petra bazilikā viņu kristīja Romas Tēvs. Žurnālists atstājis darbu „Corriere della Serra” un nodibināja politisku partiju. Partijas „Cīnītāji par kristīgu Eiropu” programma apelē ar tādām vērtībām, kā „taisnība un brīvība”; „ticība un saprāts”, kā arī [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<div align="justify"><strong><span style="font-size: small;">Ēģiptes izcelsmes Itāļu žurnālists Magdi Kristiano Allam izveidoja partiju „Cīnītāji par kristīgu Eiropu.”</span></strong></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"><strong>Magdi šogad pieņēma katoļu ticību un Sv. Petra bazilikā viņu kristīja Romas Tēvs. Žurnālists atstājis darbu „Corriere della Serra” un nodibināja politisku partiju.</strong><span id="more-6028"></span></span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Kristiga_Eiropa.jpg"><img class="alignleft size-full wp-image-6029" title="Kristiga_Eiropa" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Kristiga_Eiropa.jpg" alt="" width="250" height="353" /></a>Partijas „Cīnītāji par kristīgu Eiropu” programma apelē ar tādām vērtībām, kā „taisnība un brīvība”; „ticība un saprāts”, kā arī „vērtības un likumi”.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Magdi Allam paskaidroja, ka taisnība un brīvība nozīmē to, ka Eiropa ir civilizācijas „sirds”; ticība un saprāts — tā ir kristīgas „civilizācijas būtība”, bet vērtības un likumi ir „ētikas pagrieziena punkts” no kuras tad arī novērsās sākotnēji kristīgā Eiropa”.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Jaunā partija nebūs reliģioza un netiks paredzēta tikai kristiešiem, apgalvo bijušais žurnālists: „Tā ir partija, kura paziņo, ētiku nost! Kristīgā Eiropā ir apdraudēta. Partija aicina atgriezties pie vēsturiskajām taisnības saknēm saskata vēsturisku taisnību par mūsu kontinenta sakņojumiem.”</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Viņaprāt, Eiropa pašlaik pārdzīvo dziļu vērtību krīzi, kritusi par tādu ideoloģisku upuri, kā saviesīgs un kulturāls plurālisms, bet mūsu pašnoteikšanos draud islāmu ekstrēmisms, kuram izmantojot mūsu tiesības formālus jēdzienus, izdevās pieadīt mums islāmu, kā arī islāmu tiesības kultūru un attaisnot šariatu.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Bijušais žurnālists kritizē arī kardinālu Zhan-Lui Torana, „Starpkonfesionālā dialoga padomes nodaļas” vadītāju par, par to, ka Communione e Liberazione augusta mītiņā Rimini pilsētā viņš paziņoja: „Visām reliģijām piemīt miera būtība, bet varmācība ir īstas ticības nodevība”.</span></div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/%e2%80%9ecinitaji-par-kristigu-eiropu%e2%80%9d/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Dieva Sods</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/dieva-sods/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/dieva-sods/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:30:21 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Dieva Sods]]></category>
		<category><![CDATA[Tev nebūs zagt]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6033</guid>
		<description><![CDATA[Šā gada 29.novembrī Ukrainas pilsētā Šķībajā Ragā (Krivom Roge) notika atgadījums, kuru varētu nosaukt par Dieva sodu. Par dievnama aplaupīšanu milicija noķēra zagli, kuram trešajā dienā pēc aplaupīšanas &#8211; paralizēta roka. Laupīšanas dienā milicijā vērsās vietējā dievnama garīdznieki un sūdzējās par nozagto reliģiskajiem priekšmetiem. Aplaupīšanas dienā garīdzniekiem nācās dievkalpojumu sākt trīs stundas vēlāk. Lai pa to [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Šā gada 29.novembrī Ukrainas pilsētā Šķībajā Ragā (Krivom Roge) notika atgadījums, kuru varētu nosaukt par Dieva sodu. Par dievnama aplaupīšanu milicija noķēra zagli, kuram trešajā dienā pēc aplaupīšanas &#8211; paralizēta roka.<span id="more-6033"></span></p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Dievs_sods_Baznica_draudze.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6034" title="Dievs_sods_Baznica_draudze" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Dievs_sods_Baznica_draudze.jpg" alt="" width="500" height="336" /></a></p>
<p>Laupīšanas dienā milicijā vērsās vietējā dievnama garīdznieki un sūdzējās par nozagto reliģiskajiem priekšmetiem.</p>
<p>Aplaupīšanas dienā garīdzniekiem nācās dievkalpojumu sākt trīs stundas vēlāk. Lai pa to laiku varētu aizstāt trūkstošos priekšmetus.</p>
<p>„Un kuram tikai varēja pacelties roka pret svētu?! Un kā viņi nebīstas Dieva soda?!” -Teica sašutušie dievnama apmeklētāji. Patiešām Dieva sods nebija ilgi jāgaida. Zagli noķēra trīs dienu laikā. Turklāt neierastā veidā.</p>
<p>„Laupītājs centās laupījumu – krustus un ķēdītes pārdot vietējā tirgū, bet kā pa nelaimi tieši tajā brīdi cauri tirgum uz darbu gāja milicis civilapģērbā. Viņam šķitis aizdomīga persona ar lielo somu, kad sāka interesēties par to, kas vīrietim somā izrādījās, ak, vai atrasts meklētais,” &#8211; Stāstīja žurnālistiem Dņepropetrovskas apgabala sabiedrisko sakaru nodaļas galvenais speciālists Artūrs Terešenko.</p>
<p>45-gadīgais Vasīlijs D., jau iepriekš bija četrreiz sodīts par auto zādzībām. Sākotnēji zaglis atrunājās teikdams, ka priekšmetus iegādājies speciāli dievnama vajadzībām. Bet vēlāk atdzinās laupīšanā. Dīvainākais ir tas, ka atdzišanās laikā laupītājam pēkšņi notika rokas paralīze.</p>
<p>Šokēts recidīvists izstāstīja miličiem vēl arī par to, kur viņa mājā var atrast slēptuvi arī ar citām zagtām lietām.</p>
<p>Lūk, arī tā var notikt, pārkāpjot bausli „Tev nebūs zagt.”</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/dieva-sods/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>BEDRE &#8211; atspēriena punkts</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/bedre-atsperiena-punkts/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/bedre-atsperiena-punkts/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:25:17 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[bedre]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6037</guid>
		<description><![CDATA[Elēna Staniva Ja Tev nav palaimējies: atbrīvoja no darba, kuram daudz gadu atdevi visus savus spēkus, iemīļotais cilvēks zudis nezināmā (bet dažreiz ļoti pat zināmā) virzienā, nu un tā tālāk &#8211; tas ir slikti vai ļoti slikti?   Kā to ņem!   Atzīšos, esmu optimiste – pie kam vēl neatgriezeniski. Cik reižu ticība labām lietām [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><span style="color: #003300;"><em><strong>Elēna Staniva</strong></em></span></p>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Ja Tev nav palaimējies: atbrīvoja no darba, kuram daudz gadu atdevi visus savus spēkus, iemīļotais cilvēks zudis nezināmā (bet dažreiz ļoti pat zināmā) virzienā, nu un tā tālāk &#8211; tas ir slikti vai ļoti slikti?<span id="more-6037"></span></span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"> <a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/bedre_.jpg"><img class="alignleft size-full wp-image-6038" title="bedre_" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/bedre_.jpg" alt="" width="246" height="500" /></a></span></div>
<div align="justify"></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Kā to ņem!</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"> </span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Atzīšos, esmu optimiste – pie kam vēl neatgriezeniski. Cik reižu ticība labām lietām ir izglābusi mani dažādākajās dzīves grūtībās, cik reižu palīdzējusi atrast izeju, tas nav pat izstāstāms.  </span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Protams, tas nenozīmē, ka nav bijis sakāvju vai izmisuma brīžu &#8211; viss kaut kas dzīvē notiek.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Bet ļoti labi zinu: ja viss pēkšņi nostājas pret mani &#8211; nav jāizsamist un nav jātērē liki spēkus bezjēdzīgā rosībā. Bet klusām un mierīgi noslīgt bedres dibenā, jo tieši tur, var rast atspēriena punktu. Un &#8211; atgrūžoties no tā, rauties augšā (jo citas izejas nav!).</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Un savā ceļā brīnīties par jaunām iespējām, par kurām nebūtu zināts, ja vien ne šķietamā sakāve, kas pārvēršas kārtējā uzvarā.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Un lai Dievs mani pasargā no nepārtrauktām veiksmēm un uzvarām: tās pārvēršas rutīnā, nepriecē dvēseli un, galvenokārt, nedod iespēju uzzināt kaut ko jaunu par sevi un apkārtni.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Taču ap mums ir pilna pasaulē iespēju, kas vilina un baida vienlaikus.</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Paldies, kārtējam dzīves sabrukumam un nokļūšanai bedrē!</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Galvenais neiestigt bedres dubļos, &#8211; bet kustēties, virzīties, lūdzot Dievu, lai izvelk aiz matiem &#8211; augšā, augšā&#8230;</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"> </span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Bet tur, augšā &#8211; tik labi!</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Un, izrādās, tu esi tāds malacis&#8230;</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Un, ka tu vēl ne uz to vien esi spējīga!</span></div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/bedre-atsperiena-punkts/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Pētījuma rezultāti liecina, ka ticība Dievam nostiprina bērnu veselību</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/petijuma-rezultati-liecina-ka-ticiba-dievam-nostiprina-bernu-veselibu/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/petijuma-rezultati-liecina-ka-ticiba-dievam-nostiprina-bernu-veselibu/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:20:42 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Barijs Nirenbergs]]></category>
		<category><![CDATA[bērns]]></category>
		<category><![CDATA[pētījums]]></category>
		<category><![CDATA[ticība]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6042</guid>
		<description><![CDATA[Ticīgi bērni, vai bērni ar garīgu audzināšanu ir apveltīti ar labāku veselību, nekā citi bērni. Pie tāda secinājuma nonācis Floridas psiholoģijas profesors &#8211; doktors Barijs Nirenbergs (Barry Nierenberg). Ticība nostiprina bērnu veselību. „Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv tiešs sakars starp regulāru lūgšanu un mazāku iespēju saslimt ar sirds slimībām, cirozi un pieaugušo cilvēku slimību &#8211; [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><strong>Ticīgi bērni, vai bērni ar garīgu audzināšanu ir apveltīti ar labāku veselību, nekā citi bērni. Pie tāda secinājuma nonācis Floridas psiholoģijas profesors &#8211; doktors Barijs Nirenbergs (<a href="http://www.div22.org/Biographies/DrNierenbergBio.htm">Barry Nierenberg</a>).</strong><span id="more-6042"></span></p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/dr._barry_nierenberg.jpg"><img class="alignleft size-full wp-image-6044" title="dr._barry_nierenberg" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/dr._barry_nierenberg.jpg" alt="" width="173" height="213" /></a>Ticība nostiprina bērnu veselību. „Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv tiešs sakars starp regulāru lūgšanu un mazāku iespēju saslimt ar sirds slimībām, cirozi un pieaugušo cilvēku slimību &#8211; insultu. Lūgšanai pastāv tiešs sakars ar zemu spiedienu un pazeminātu holesterīna līmeni, kā arī depresijas mazināšanos”, &#8211; stāsta doktors Barijs Nirenbergs, žurnālam: questia.com</p>
<p><strong>  Pētījums</strong></p>
<p>Barijs Nirenbergs ar kolēģiem vēroja 16 bērnus vecumā no 6-20 gadiem, kuri izgāja procedūras saistībā ar nieru funkcionēšanu.  No pacientiem tika noskaidrota viņu attieksme pret reliģiju un garīgo dzīvi, vēlāk rezultātus salīdzināja ar  - asins urīnvielu slāpekļa līmeni, limfocītu, albumīna, fosfora un citiem medicīniskiem rādītājiem.</p>
<p>Tika atklāta nozīmīga &#8211; sakarība starp tieksmi uz garīgumu un asins urīnvielu slāpekļa līmeni. Bērniem, kuri piekrita tādam viedoklim, kā &#8220;Dievs rūpējas par mani&#8221; un &#8220;Dievam ir plāni manai dzīvei&#8221;, vidējais asins urīnvielas slāpekļa līmenis bija zemāks, nekā tiem, kuri nepiekrita šim uzstādītajam viedoklim.</p>
<p>Neticams piedzīvojums no doktora ikdienas darba</p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2008/12/Kristians.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6073" title="Kristians" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2008/12/Kristians.jpg" alt="" width="600" height="382" /></a>Bieži mums nākas būt līdzās vecākiem, kuru bērni ir kritiskā stāvoklī. Mēs strādājam ar psiholoģiski un medicīniski grūtiem bērniem, ņemot atbildību par viņiem un lūdzam Dieva žēlastības ienākšanu viņu dzīvēs.</p>
<p>„Nesen, pie mums slimnīcā reabilitācijas nodaļā nonāca 16 gadus vecs zēns. Viņš bija ar cauršaujamu brūci. Lietas apstākļu noskaidrošanas gaitā secināja, ka zēns bija iesaistīts bruņotā grupējumā. Līdz ar to bijis sakars ar policiju, tādēļ pat negāja skolā, lai netiktu saukts pie atbildības.</p>
<p>Zēns bija komā, bet kad nāca pie apziņas viņš teica, ka nekad vairs neatgriezīsies pie vecajiem darbiem. Viņa acīs bija redzama patiesa nožēla. Pēc kāda laika zēns atzinās, par to kāds ir bijis iemesls tāda lēmuma pieņemšanā. Lieta ir tāda, ka komas laikā viņš esot redzējis savu mirušo brāli ar kura palīdzību iepazinis Dievu un apsolīja, ka nekad vairs neatgriezīsies vecajos ceļos. Zēns izrakstījās no slimnīcas. Pirmais ko viņš izdarīja svētdienas dienā aizgāja uz vietējo baznīcas dievkalpojumu.</p>
<p>Zēns atgriezās pie mums uz slimnīcu, bet jau ar citu vajadzību, viņš lūdza atļauju kalpot slimnīcā, lai būtu par garīgu stiprinājumu citiem slimnīcā nonākošajiem bērniem,” &#8211; stāsta dr. Barijs Nirenbergs.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/petijuma-rezultati-liecina-ka-ticiba-dievam-nostiprina-bernu-veselibu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Zemes dzīlēs &#8211; atrasts jauns zemes slānis</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/zemes-dziles-atrasts-jauns-zemes-slanis/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/zemes-dziles-atrasts-jauns-zemes-slanis/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:15:53 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Pētnieki]]></category>
		<category><![CDATA[zeme]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6047</guid>
		<description><![CDATA[Pētnieku grupa no amerikāņu un franču universitātēm atklājuši, ka mūsu planēta Zeme sastāv no vēlvienas līdz šim nezināmas zemes kārtās. Jaunatklātā kārta 1000 &#8211; 2200 km dziļumā, atšķiras no pārējām kārtām, jo atomu sastāva izvietojums dzelzī ir cits, uzskata zinatnieki. Viņi arī apstiprināja, līdz šim teorētiķu uzskatu, ka Zemes kodola tempereatūra ir 4000%.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<div align="justify"><span style="font-size: small;">Pētnieku grupa no amerikāņu un franču universitātēm atklājuši, ka mūsu planēta Zeme sastāv no vēlvienas līdz šim nezināmas zemes kārtās.<span id="more-6047"></span></span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/zemes_kodols_foto_news.nationalgeographic.com_.jpg"><img class="aligncenter size-full wp-image-6048" title="ABWCWW Earth s Core" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/zemes_kodols_foto_news.nationalgeographic.com_.jpg" alt="" width="519" height="394" /></a>Jaunatklātā kārta 1000 &#8211; 2200 km dziļumā, atšķiras no pārējām kārtām, jo atomu sastāva izvietojums dzelzī ir cits, uzskata zinatnieki.<br />
</span></div>
<div align="justify"><span style="font-size: small;">Viņi arī apstiprināja, līdz šim teorētiķu uzskatu, ka Zemes kodola tempereatūra ir 4000%.</span></div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/zemes-dziles-atrasts-jauns-zemes-slanis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Faraons citplanētietis?</title>
		<link>http://spektrs.com/zurnals/faraons-citplanetietis/</link>
		<comments>http://spektrs.com/zurnals/faraons-citplanetietis/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Dec 2008 06:10:44 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2008]]></category>
		<category><![CDATA[decembris]]></category>
		<category><![CDATA[Žurnāls]]></category>
		<category><![CDATA[Faraons]]></category>
		<category><![CDATA[NLO]]></category>
		<category><![CDATA[ufalogi]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=6051</guid>
		<description><![CDATA[Ufalogi ir pārliecināti, ka NLO ārējais izskats ir lielas iegarenas galvas, gariem tieviem kakliem un sievišķīgiem pleciem un uzskata, ka pagātnē bijuši tādi, kuri dzīvojuši uz Zemes un ir apglabāti mūsu planētas zemē. Jāsaka, ka daļa taisnības ir, bet vienīgi vai tie ir nākuši no ārpasaules? Noskaidrosim. Zinātnieki atraduši jaunus pierādījumus attiecībā par Ēģiptes faraona [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><em><strong>Ufalogi ir pārliecināti, ka NLO ārējais izskats ir lielas iegarenas galvas, gariem tieviem kakliem un sievišķīgiem pleciem un uzskata, ka pagātnē bijuši tādi, kuri dzīvojuši uz Zemes un ir apglabāti mūsu planētas zemē. Jāsaka, ka daļa taisnības ir, bet vienīgi vai tie ir nākuši no ārpasaules? Noskaidrosim.<span id="more-6051"></span></strong></em></p>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Faraons.jpg"><img class="alignleft size-full wp-image-6052" title="Faraons" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/12/Faraons.jpg" alt="" width="375" height="500" /></a>Zinātnieki atraduši jaunus pierādījumus attiecībā par Ēģiptes faraona Ehnatona neparastā veidola. Mūmija izskatījusies ļoti īpatnēja, liela iegarena galva, mazi sieviškīgi pleci un maršs izstiepts kakls, kas pirmajā brīdi var likties, ka faraons tiešām būtu no citas civilizācijas. Bet klajā nākuši jauni sensacionāli dati. Amerikāņu dermatologs Ērvins Breivermans paziņoja, ka ir noskaidrojis iemeslu. Pēc viņa domām, laikā no 1379. līdz 1362. gadam pr.Kr. valdnieks Ehnatons cietis no aromatāzes enzīma pārprodukcijas, jeb kraniostenozes – slimības, kad galvaskausam priekšlaicīgi saaug kopā dažas kaulu šuves. Ja vīrietim ir pārāk augsts aromatāzes līmenis, viņam mēdz attīstīties sievisķigs ārējais izskats. Tādas iezīmes tika pamanītas arī Ehnatona dēlam Tutanhamona mūmijai.</p>
<p>Diemžēl ufalogiem sliktas ziņas, bet citiem labas, jo tas ir kārtējais pierādījums, tam, ka esam dzimuši no vienas miesas un vienām asinīm.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/zurnals/faraons-citplanetietis/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
