Noteikti jautāsi: Nu, un kas par to? Vasaras laikā ir notikušas tik ļoti daudz nometnes dažādām gaumēm. Angļu valodas, zīmēšanas un pat okultisma virziena nometnes. Ar ko atšķiras šī? Šo nometni ir iecienījuši jaunieši un bērni, kuriem iepriekš nav bijis nekāda sakara ar kristietību, paradokss, kas viņus saista? Kāpēc, katru gadu simtiem bērnu un jauniešu labprāt piedalās kristīga satura programmā. Un ne tikai piedalās, bet pat nometnes laikā nožēlo grēkus un atdod savas dzīves Jēzum, vai tā ir maģija, okultisms, sektantisma slēptā hipnoze? Kas tas ir par spēku? Viena vienīga atbilde: „Jēzus!”

Bijušais ne-kristietis  

Iedvesmotā deviņpadsmit gadīgā Eduarda Meļņicuka stāsts sākas ar to, ka puisis pēdējā laikā bija īpaši izjutis iekšēju dvēselisku tukšumu. Viņš neticēja Dieva eksistencei neatkarīgi no tā, ka audzis kristīgā ģimenē un vecāki daudzu gadu garumā lūdza Dievu par savu dēlu. Eduards sarunas laikā atzinās, ka dažus gadu atpakaļ ar viņu vairākas reizes ir noticis īpatnējs un baismīgs notikums. Kādu reizi viņš cēlās no gultas un pēkšņi izjuta asas sāpes mugurkaula lejas daļā un pēc mirkļa vairs nejuta savas kājas, viņš tika paralizēts. Dīvaini, vesels un sportisks jaunietis un te pēkšņi uz līdzenas vietas – paralīze. Pagāja kāds neliels laiks un paralīze pārgāja. Protams, ka Eduards bija nopietni satraucies. Par cik māte ir mediķis, tad izmeklēšanas laikā nākusi pie secinājuma, ka mugurkaula skriemelis bija saspiedis nervu, tādējādi veicinot pēkšņu paralīzi. Kad parādība jau sāka pāraugt tendencē, Eduards sāka nopietni pārdomāt savu dzīvi, taču, kad sāpes tiek aizmirstas, tad aizmirstas arī pārdomas un dzīves analīze. Tomēr pēdējā laikā Eduards bija izjutis spēcīgu rutīnu savā dzīvē- mājas, darbs, mācības, izklaides ar draugiem vairs nesniedza dzīves gandarījumu. Aizvien biežāk tika izjusta iekšēja vientulība un dvēselisks tukšums. Eduardam pavērās laba iespēja braukt uz peļņu ārzemēs, praktiski sēžot uz čemodāniem tika piedāvāts aizbraukt atpūsties jauniešu nometnē „Dzīvot, lai uzvarētu!” saistošais nosaukums vilināja. Eduards nolēma braukt uz nometni.

Nožēloti grēki

Pirmajā dienā, kad jaunieši sanāca kopīgā pielūgsmē un slavēja Dievu, Eduards sāka raudāt gluži kā mazs bērns, viņš bija pārsteigts, jo iepriekš savā dzelžainā un skarbā dzīvē, tas netika piedzīvots. Jaunietis saprata, ka raud, jo izjūt Dieva klātbūtni, puisis novilka no savas sejas ierasto dzīves masku un nožēloja grēkus Dieva priekšā.

Svētā Gara kristības

Vēlāk mācītājs pēc slavēšanas piedāvāja iznākt skatuves priekšā tos, kuri nav dzīvē piedzīvojuši Svētā Gara kristības, Eduards ilgi nedomāja un gāja. Lūgšanas laikā viņš ieraudzīja parādību, ka Svētais Gars kā vējš nēsājas pielūgsmes vietā un tuvojās Eduardam tuvu klāt. Eduards izjuta tā klātbūtni un sāka runāt mēlēs, kā Gars to lika darīt.

Muguras dziedināšana

Otrajā dienā Eduards slavēšanas laikā atcerējās, par savām bailēm paralīzes laikā, viņš lūdza Dievu un teica: „Dievs, ja Tu dziedināsi manu muguru, es nekad Tevi nepametīšu!” No Dieva puses reakcija bija momentāla. Eduards tika dziedināts tajā pašā brīdī, izjūtot siltumu sāpošajā vietā, lai pārliecinātos par atbildi viņš noliecās un saprata, ka liekšanās laikā sāpes vairs nav. Jaunietis savā dzīvē ir pieradis, ka vienmēr ir jāatbild par saviem vārdiem. Viņš saprata, atpakaļ ceļa nav, tikai uz priekšu! Uz priekšu Dieva rokās!

Ūdens kristības 

Nometne beidzās un Eduards nolēma veikt nākošo soli savā garīgā izaugsmē pieņemt ūdens kristības. Laimīgā diena bija pienākusi 26. jūlijā puķuzirnīšu ieskauts Eduards brida aizvien dziļāk ūdenī, lai pēc dažām sekundēm mācītāja Nikolaja Griba un Nikolaja Latiševiča pavadībā pieņemtu ūdens kristības.

Vienīgais par ko nožēlo Eduards, tas ir par to, ka tas nav izdarīts ātrāk, jo ir zaudēts tik daudz laika, lai Dieva plāni varētu realizēties viņa dzīvē.

Puerta-Riko draudzē – briljanta akmentiņi.

Ukrainā, Ginta Abariusa starptautiskajā atmodas kustībā „Tēva svētība”
dievkalpojuma laikā, telpā bez logiem pēkšņi parādījās vēja vēsma, aiz kuras sekoja zelta krāsas virpulis, vēlāk klātesošie savās mutēs atklājuši zelta blombes.

Tas viss ir bijis aiz Latvijas robežas, bet nu, arī mūsu Latvijas dārziņā ir uzplaukušas bezmaksas zelta rozes, kuras var noplūkt ikviens, kurš tic zelta brīnumam.

Latvijas statistika liecina: 15 cilvēki saņēmuši Dieva brīnumu materiālā veidā –zobos zelta blombes.

Draudzē „Dieva Upe” notiek dievkalpojumi ar zelta brīnumiem. Līdzīgs atgadījums noticis arī Liepājas draudzē „Dieva Valstība.”

Lili - Dievkalpojumā ģimene savu piedzīvojumu stāstīja draudzē, pēc stāstītā, tie kuri vēlējās varēja pārliecināties par to paši, turot rokās lukturīti tuvinot to meitenes mutei un ieraudzīt kaut ko spīdīgu un zelta krāsā līdzīgu materiālu uz zobu blombēm.

Ģimenes zelta piedzīvojums

Mačanovsku ģimenes atvase – Lili stāstīja, kamēr vecāki viņas dzimšanas dienā skatījās video ar Džona Arnota dievkalpojumu, kurā mācītājs runāja par Dieva brīnumiem – zelta blombēm zobos, viņa tikmēr līmējusi tēva izjūkošo Bībeli. Dievkalpojuma laikā mācītājs esot aicinājis pārbaudīt vai gadījumā nav noticis arī ar kādu no video skatītājiem šāda veida brīnums, meitenes vecāki ir gājuši paklausībā un pārbaudījuši viens otra muti, pēc brīža meitene dzirdējusi mātes kliedzienu, jo ieraudzījusi tēva mutē zelta blombi. Lili stāsts turpinājās ar akcentu – Bībeles līmēšanā, (it kā šī nodarbe būtu svarīgāka nekā Dieva brīnums – zelta blombes, kas jāpiezīmē ir ļoti reta parādība.) Vecāki esot pārbaudījuši arī viņas muti un tajā bija ieraudzīts tāds pats zelta brīnumiņš.

Nākamajā dievkalpojumā ģimene savu piedzīvojumu izklāstīja draudzē, pēc stāstītā, tie kuri vēlējās, par zelta brīnumu, varēja pārliecināties paši, turot rokās lukturīti tuvinot to meitenes mutei un ieraudzīt kaut ko spīdīgu un zelta krāsā līdzīgu materiālu uz zobu blombēm. Rinda bija gara, līdz pat ieejas durvīm.

Pārējie, kuri sirgst ar skeptisku domāšanas veidu, un nav iespējas bakstīt liecinieku zobus ar lukturīti, atliek vien ticēt, vai arī neticēt. Bet mācītājs Nikolajs Bondarcovs uzskata, ka šāda veida brīnumi, daudzus ir atbrīvojusi no skeptiskās domāšanas un spēcinājusi viņu ticību.

Jautājot N. Bondarcovam par to, kāpēc Dievs nesvētī cilvēkus ar zelta zobiem, vai arī kaulu zobiem, trūkstošajās zobu spraugās? Mācītājs atbildēja, ka Dievs dara kā vēlas, bet katrā ziņā tie cilvēki, kuri saņēmuši zelta pārklājumu uz zobu blombēm, par dāvanu nav sūdzējušies.

Liepāja: Līdzīgs notikums noticis arī Liepājas draudzē „Dieva Vēstniecība.”

Mācītājs Aleksandrs Bolobins, komentēja, ka kādu reizi savā draudzē viņš pēkšņi sācis pravietot zelta laikus. Zelta laiki Bībeles kontekstā nozīmē Dieva Godība. Kad viņš uzzinājis par Dieva brīnumiem, kas notiek draudzē “Dieva upe” viņš atbrauca ciemos pie mācītāja Nikolaja Bondarcova, lai par to vairāk kaut ko uzzinātu, sarunas laikā ar viņu un Mačanovsku ģimeni, kura bija atbraukusi ciemos, esot izjutis pārdabisku siltumu mutē un lūdzis, lai kāds apskatās cerībā, ka arī viņš ir saņēmis zelta brīnumu. Cerības bija attaisnojušās, tas patiešām bija tas, ko viņš bija domājis. Par to tagad mācītājs Aleksandrs Bolobins ir paspējis pastāstīt ne tikai savā draudzē, bet arī citās, kurās ir bijis aicināts sludināt Dieva Vārdu.

Lieta tāda, ka Jevgēnija 2000. gadā pārnesa smagu operāciju, kuras gaitā tika skartas arī olnīcas, par to jaunā sieviete uzzināja vēlāk pēc atkārtotas izmeklēšanas. Ārsti pateica skaidri: ”Bērnu nebūs!”

Kad Jevgēnija iepazinās ar Romānu, viņam nācās uzzināt par šo problēmu ar neiespējamu risinājumu. Slava Dievam, ka Roma neatteicies no savas iemīļotās, tieši otrādi, piedāvāja savu sirdi un roku.

Romānam un Jevgēnijai līdz kāzām bija skaidra apziņa par to, ar ko viņiem nāksies saskarties. Viņi ļoti labi saprata, ka paši viņi neko nespēj mainīt.

Tomēr draudzē “Dzīvā Ticība”, kuru apmeklē jaunlaulātie, tiem pastāvīgi runāja par Dievu, kurš rada brīnumus. Jaunā sieva bija uzlikusi krustu šajā neiespējamā lietā, bet draudzē neskaitāmo brīnumaino liecību iedvesmota Jevgēnija tomēr nolēma no jauna apmeklēt ārsta konsultāciju. Nav zināms vai ārsts bija ticīgs cilvēks, vai arī tā bija cerības dzirksts no Dieva, šoreiz Jevgēņija pirmoreiz izdzirdēja vārdus: “Dažreiz notiek izņēmumi, kad medicīna kļūdās”.

Ticēt un nepadoties

No tā brīža Romāns un Jevgēnija nolēma ticēt un nepadoties. Jaunais pāris saņēma arī draudzes atbalstu un bija pastāvīgās aizlūgšanās par neiespējamu situāciju, kas Dievam kļūst par iespējamu. Draudzes mācītāji vairākkārt uzmundrināja, atgādinot par neskaitāmiem piemēriem, kad Dievs neauglīgas ģimenes padarīja par auglīgām.

Pēc gada Burovu ģimene tika aplaimota. Grūtniecības tests uzrādīja pozitīvu rezultātu. Kad Romāns par to uzzināja, nespēdams noticēt aizskrēja uz aptieku, lai iegādātos vēl vienu grūtniecības testu. Un atkal pozitīvs rezultāts. “Mana sieva stāvoklī!” – beidzot aptvēris priecādamies sauca Romāns. Bez šaubām, tā bija Dieva žēlastības un Slavas izpausme.

Ja jums ir problēmas, kuras šķiet neatrisināmas, tad paturiet prātā, ka ir Visvarens Dievs Jēzus Kristus, kuram nav nekā neiespējama!

>>Mp3 ieraksti<<

Pirmais seminārs: 1.jūlija vakarā Kijevā, baznīcas „Uzvara” telpās notika bizness-konference, jeb seminārs ar pasaules līmeņa uzņēmēja Pitera Daniela piedalīšanos. Draudzes mācītājs Henrijs Madava pateicās par uzņēmēja ierašanos un pasniedza viesim dāvanu-suvenīru – ukraiņu rotājumu – saspraudi ar Ukrainas simboliku.

„Daži momenti Ukrainas vēsturē ir visai bēdīgi, bet es ticu, ka tieši šodien ir pienācis laiks veltīt savu uzmanību nākamajai paaudzei un nākotnei. Es gribu Jūs iedrošināt un aicināt atvērt tūkstošiem biznesu desmit gadu laikā. Tā būs armija, kuru neviens nevarēs uzvarēt” – uzsāka savu ievadrunu Petrers Daniels.”

P. Deniels uzskata, ka tādu kristīgo uzņēmēju armiju ienākumus nebūs iespējams ignorēt, un tas arī nodrošinās uzvaru. Bet, lai sasniegtu to, nepieciešams mācēt uzstādīt mērķus, bet ne uz trīs – četriem gadiem, kā parasti mēs mēdzam to darīt, bet uz visu dzīvi, piemēram: Mozus, Samsons, Jānis Kristītājs un citi. Visiem viņiem Dievs deva mērķus uz visu dzīvi.

Chinvala  – ir pilsēta, kurā tika izlietas daudz cilvēku asinis. Un daudzi uzdod jautājumu: „Kas tajā visā ir vainīgs?” Bet lai par to domā valdība, bet kristieši nekad neuzdod šāda veida jautājumu, jo tie zina atbildi. Vainīgs ir cilvēku grēks. Parasti kristieši uzdod jautājumu: „Ar ko es varu palīdzēt?”

Osetija – tā ir viena no skaistākajām vietām Kaukāzā, bet tā ir arī pilsēta, uz kuru uzbrūk nelaimju grēda ar intensīvu regularitāti. Kopš 1990. gada kara rajons ir piepildīts ar neskaitāmu skaitu bēgļiem. Jaunais karš ietekmējis arī rajona ekonomisku, tādēļ daudzi ir bezcerīgos darba meklējumos citviet.

Nepaspējot atjēgties no viena kara, jau uzplaiksnījis nākamais. Tagad ir sagrauta arī Chinval pilsēta. Dažu nakšu laikā tika iznīcināti tūkstošiem cilvēku, tādējādi daudzi palikuši bez mītnēm un eksistences līdzekļiem.

Apzinoties Dieva teikto, ka kristieši ir zemes sāls un pasaules gaisma un, ka tā vislabāk ir redzama tieši tumsā. Tad no jauna ir radusies tāda iespēja par to pārliecināties.

Dievs savā varenajā spēkā ir saglabājis daudzu kristiešu mājas Chinval pilsētā, kurās tagad notiek nepārtrauktas lūgšanas.

Dieva brīnuma darbi

Kristieši ziņo, ka vienā no kristīgās ģimenes mājām, trāpīja kodolšāviņš izsitot jumta segumu un trāpot pirmā stāva grīdā un neuzsprāga.

Praktiskā kristīgā mīlestība

Osetijā – „Oktobra novadā” vietējā draudze 3 dienu laikā tika pārbūvēta par cietušo mītni. Šajā draudzē apzinoties problēmu, vietējie kristieši, kuri kādreiz arī ir bijuši bēgļi un cietuši no iepriekšējā kara un joprojām viņu dzīves nav nodrošinātas, tomēr viņiem atrodas iespēja ar cietējiem dalīties savām drēbēm un atdot savu pēdējo naudu. Šī ziņa apkārtnē ātri izplatījusies un joprojām uz draudzi tiek vesti aizvien jauni cietušie.

Vasara Latvijā ir tiešām izdevusies, saule, zaļa zāle, puķu lauki un atrakcijas. Jūrmalā, braucot jūras viļņos ar ūdens motocikliem jādomā par to, kā glābties no svelmainās saules. Daudziem ir savas ierastās metodes, bērnu rokas sniedzas pēc saldējuma, bet tēva roka pēc kārtējās alus pudelītes, vai tas veldzē?

Daudzi dzerot alu taisnojas: „Es nelietoju alkoholu, nesmēķēju, esmu godīgs…alus taču nav nekāds alkohols un kas tur slikts, ka brīvdienās ar draugiem iedzeram pa kādai pudelītei?…”

Alus nav nekāds nekaitīgs mazalkoholisks dzēriens

Zinātnieki, pētot alkoholisma problēmu, ir nākuši pie secinājuma, ka nav jēgas spirtotos dzērienus nodalīt – vairāk kaitīgs vai mazāk kaitīgs, kategorijās, jo visi alkoholiskie dzērieni ir kaitīgi. Nepastāv tāda jēdziena, nekaitīgs alkoholisks dzēriens.

Par spīti tam alus ražotāji, reklamējot savu preci, tiecoties palielināt pircēju pieplūdumu, raksta, ka alus ir nevis alkoholisks, bet gan mazalkoholisks dzēriens, tādējādi radot ilūziju par alus kaitīgo iedarbību. Kaut gan pēdējos gados alkohola saturs alū ir sasniedzis pat līdz 14% likmi, līdzinoties spirtotiem dzērieniem.

Alus alkoholisms

Par to, ka eksistē arī alus alkoholisms zināms sen. Un kaut arī mietpilsoņu acīs šķietami  mazāk bīstams, par vīnu un degvīnu, tomēr sekas ir postošas. XIX gadsimtā angļi, cīnoties pret alkoholismu, nolēma ieviest alternatīvu, izspiežot spēcīgu alkoholisku izstrādājumus, kuru vēlāk nosaukuši par alu. Bet drīz vien saprazdami kļūdu nācās atcelt “alus likumu”, tā kā viņu ieviestais likums tikai padziļināja žūpību. Apvienotās Vācijas pirmais kanclers Oto Eduards Leopolds fon Bismarks, http://lv.wikipedia.org/wiki/Oto_fon_Bismarks zinot par alus lietošanas kaitīgām sekām, alu alkoholismu definēja šādi: “No alus lietošanas cilvēki kļūst slinki, aprobežoti un impotenti.”

Alus kaitē sirdsdarbībai

Nemērena alus lietošana ir postoša sirds darbībai, vācu ārsts profesors Bolingers to dēvēja par Bavārijas “alus sirds”. Tas izpaužams sirds dobumu paplašinājumā un sieniņu paresninājumā.

Atbilde: Vasilijs Junaks

Tāda saskarsme nav grēks, ja vien tas nav “sekss pa telefonu.” Ceru, ar šo frāzi neesmu Jūs aizvainojis. Bet tomēr man ir jābrīdina: Uzticēties nepazīstam cilvēkam no interneta, pat ja viņš ir izsūtījis Jums savu fotogrāfiju, ir bīstami. Jūs taču nezināt, vai tas ir tas cilvēks, par kuru uzdodas. Vēl jo vairāk, ja Jums viņš patīk. Iepazīt cilvēku iespējams pēc daudz ilgākas sarakstes, nekā tiekoties reālajā dzīvē.

Ko var ieteikt? Lai iepazītu šo cilvēku pēc iespējas vairāk nopērciet web-kameru un uzstādiet to uz sava datora un palūdziet viņam izdarīt to pašu, redzot viņu savā ekrānā jūsu viedoklis mainīsies uz vienu vai otru pusi.

Internetā var atrast savu otro “pusīti”. Tomēr daudzreiz vairāk cilvēki atrod sev liekas problēmas. Es rekomendētu Jums pieiet pie šī jautājuma nopietnāk un lūgt Dievu pareizu draugu izvēlē.

       Aptuveni 1000 cilvēku bija sapulcējušies, lai redzētu šo vēsturisko notikumu un laimi jaunlaulāto acīs, kā arī dzirdētu baznīcas kori dziedam baznīcas dziesmas zem neona zīmes, kas aicināja: «Precieties!» Daudziem jaunlaulātajiem šis pasākums bija viņu sapņa piepildījums.

“Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.”(Ījaba 9:10)

Ja Kanādas zinātnieki – Dieva radījumi ir veikuši neiespējamo, veicot sīku attēlu uz cilvēka mata, tad ko spēj  darīt pats Radītājs Dievs?  Nav tādas lietas ko nespēj DIEVS!

Fotogrāfijas kreisajā pusē pamanāmas Glābēja sejas kontūras.

Tas tev ne pirmais ne vienīgais gadījums, kad amerikāņi pamana nesaprotamas lietās un negaidītākajās vietās Jēzu Kristu.

Piemēram, 2006.gada septembrī Tehasas iedzīvotāja ieraudzīja Jēzus ģīmetni uz grīdas priekšnamā, tā paša gada augustā Floridā līdzīgs attēls pamanīts izlietnē, bet 2005.gadā Mūsu Glābējs ieraudzīts uz kravas automašīnas bagāžnieka, un pat uz zivs skeleta.

Var vienīgi secināt, ka garīgā pasaule aktivizējusies, lai mums kaut ko vēstītu…