Gājiena laikā tika nests koka krusts, un to pavadīja lāpu nesēji. Pasākums noslēdzās plkst. 14: 00 Doma laukumā. Gājienu iesāka un savu svētību deva Romas katoļu baznīcas Latvijā arhibīskaps Kardināls Jānis Pujats. Iesākot procesiju Kardināls atgādināja, ka Lieldienas nozīmē nevis saulgriežu svētki, bet gan Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņas svētki!

Ar pārdomām par notikušo Spektrs lasītājiem dalās Katoļu draudzes kardināls Jānis Pujats.

SPEKTRS: Noticis krusta gājiens, kādas ir jūsu pārdomas par notikušo?

Katoļu draudzes kardināls J. Pujats: „Šis krusta gājiens ir ļoti piemērots Lielajai Piektdienai, jo Kristus gāja pa Jeruzalemes ielām līdz Golgātas krusta kalnam pazemots un noniecināts, piesistu krustā un aizmirstu viņu, bet šodien notika pa Vecrīgas ielām cita rakstura gājiens, lai mēs viņu pagodinātu un pateiktos par Viņa ciešanām mūsu dēļ.”

SPEKTRS: Kāds ir Jūsu Lieldienu vēlējums Latvijas tautai?

J. Pujats: „Lai cilvēki vairāk uzmanību pievērstu savai iekšējai dzīvei, jo pārāk esam aizrauti līdzi pasaules viļņiem, piesārņojot ģimenes un apkārtējo dzīvi, bet mums ir nepieciešams attīrīšanās process ar lūgšanu palīdzību un Jēzu Kristu. Lai iegūtu augšāmcelšanos.”

Incidents

Neskatoties uz to, ka svētki tika iepriekš saskaņoti, vienā no Vecrīgas ielām, netika pacelts automašīnu šķērslis, kas apgrūtināja krusta procesijas pārvietošanos un krusta nešanu. Šajā sakarā Spektrs noreaģēja ātri un paņēma interviju no šķēršļa punkta sarga, piedāvājot lasītājiem izskaidrojumu, incidenta iemeslam.

                                    Procesijas ceļš ar nolaistu šķērsli

Spektrs: Kāpēc Jūs nepacēlāt šķērsli, lai atvieglotu pārvietošanos?

Sargs: (Demonstratīvi atbild krieviski) Tāpēc, ka šķērslis reaģē tikai uz piebraukušu automašīnu.

Spektrs: Tad kāpēc tika pacelti šķēršļi citos Vecrīgas punktos?

Sargs: Ak, tā pacēla? Es nezinu!

Spektrs: Vai jūs varētu noskaidrot, kā tas ir iespējams izdarīt, jo krusta procesija atgriezīsies un vajadzēs atkal iet cauri jūsu šķēršļa kontroles punktam.

Sargs: (Paņēma rokās rāciju un sāka skaidrot situāciju. Rācijā atskanēja dusmīga atbilde krieviski: „Tu…(necenzēts vārds) nospied taču pogu…(necenzēts vārds) uz šķēršļa kastes!” Sargs aizskrēja pie kastes, lai labotu situāciju.. (fotogrāfijās ir redzams šis process)

Atpakaļceļš caur paceltu šķērsli

             Lieldienu priekšvēstnesis

Droši vien katrs no mums ir izjutis pirmsvēlēšanu solījumu sindromu un pēc vēlēšanu klusumu. Saskaroties arī ar to, ka pirms kāda nozīmīga politiska lēmuma risināšanas, pateicoties masu medijiem, tiek palaista „pīle”, lai novērstu uzmanību no galvenā. Bet kā ir ar garīgo informāciju? Vai arī garīgā pasaulē notiek cīņa, lai nepamanītu galveno? Jā! Noteikti.

Piemēram, kāds ir Lieldienu centrālais notikums? Jēzus Kristus augšāmcelšanās! Ar ko Viņš tiek aizstāts? Ar Lieldienu zaķi, olām un kulaču. Vai arī jāizmanto kāds radikālāks arguments.

Gluži kā pirmsvēlēšanu solījumos, nomelnojot politisko konkurentu. Ja reiz Kristu vairs tik vienkārši nomelnot neizdodas, tad tiek atrasts cits izsmiešanas objekts, teiksim cita vēsturiska persona -Mozus.

Mozus izveda Izraēlas bērnus no verdzības Ēģiptē, pāršķirot Sarkano jūru, kas aprija viņiem sekojošos ēģiptiešu karavīrus. Trešajā mēnesī pēc iziešanas no Ēģiptes izraēlieši nonāca pie Sīnāja un uzkāpis kalnā Mozus saņēma no Dieva akmens plāksnes ar desmit baušļiem, kuri kļuva par Mozus likumu (Toras) pamatu. Tā Izraēlas bērni kļuva par īstu tautu – ebrejiem.

Foto: Sinaja kalns

                Psiholoģijas „guru”

Jeruzālemē Ebreju universitātes kognitīvās psiholoģijas profesors Benijs Šanons uzskata, ka ļaužu dzirdētais Sīnājā ir tiešs pierādījums psihoaktīvu vielu lietošanai, ir tikai kārtējais hipotētiskais pieņēmums veselā ideju straumē. Viņš norāda arī, ka pats redzējis degošu ērkšķu krūmu.. Taču viņš netic pārdabisku spēku pastāvēšanai.

Britu žurnāla Time and Mind publicētā materiālā profesors Benijs Šanons apgalvo, ka Sīnāja tuksnesī atrodami vismaz divi augi – akācijas koks un krūms Peganum harmala, kuras ir līdzīgas pēc sastāva un atrodamas Amazones baseinā indiāņu rituālos lietotajiem halucinogēniem. Tā ir gatavotā halucinogenajā brūvējuma ajavaska, kuru viņam pašam nācies nomēģināt 1991.gadā, raksta Reuters.

Zinātnieks norādījis, ka harmalu, vienu no šiem augiem, kas atrodams ari citviet Tuvajos Austrumos, senebreji uzskatījuši apveltītu ar maģiskām un ārstnieciskām spējām, turklāt tolaik apziņu mainošas vielas bijušas reliģisku rituālu ierasta sastāvdaļa.

„Runājot par Mozu Sīnāja kalnā, vai nu tas bija pārdabisks kosmisks notikums, kam es neticu, vai leģenda, kam arī es neticu, vai iespējams, ka ir cits izskaidrojums. Tas ir notikums, kas narkotiku iespaidā vienoja Mozu un Izraēla cilvēkus,” sacījis B. Šanons.

Ortodoksālo jūdaistu rabīns Juvals Šerlovs gan sarunā ar Izraēlas radio ironiski sacījis: „Bībelē mēģināts atspoguļot ļoti dziļus notikumus. Mums gan nebūtu jāuztraucas par Bibliskā Mozus likteni, bet gan par mūsdienu zinātnes likteni.”

Kādreiz Dievam izlūgtā un no miroņiem cēlusies mātes meita, kļuvusi par Dieva dāvanu no debesīm, ne tikai savai ģimenei, bet arī daudzām draudzēm. Viņa ir ar atvērtu sirdi Dieva slavēšanā, neskatoties uz to, ka kādreiz tā pati sirds bija apstājusies. Viņas balss tembra diapazons ir tik vareni spēcīgs un liels, ka spēj aizstāt pat draudzes kori. Slavēšanas laikā viņa ir spējīga atvērt Dieva svētību debesu logus, lai Kunga žēlastība un klātbūtne ienāktu draudžu telpās un to varētu izjust ikviena alkstoša sirds.

Olgas Kozminas sirds stāsts

Es dzīvoju Vologdas pilsētā un apmeklēju draudzi „Preobrežeņije”. Esmu slavēšanas grupas vadītāja. Jā, patiešām es esmu cēlusies no miroņiem. Tas notika 45 gadus atpakaļ slimnīcā – dzemdību nodaļā. Es biju 20 dienas veca, kad pār manu māti nāca sliktu ziņu lavīna. Ārsti runāja skaidri, ka izdzīvošanas iespēju nav. Man bija atklāts plaušu karsonis un pneinomija. Aiz manas mātes pleciem bija divu bērnu nāves. Un vēl vienu bērna nāvi droši vien, viņa nebūtu izturējusi. Māte mani neatstāja ne uz mirkli un nevēlējās ticēt ārstu diagnozei. Kāda vakara stundā mans tēvs nāca mūs apciemot un māte izgāja viņam pretī. Tad notika tās letālās sekas. Mana sirds apstājās. Ārsti jau uz to bija gatavi, bet ne mana māte. Māte ar tēvu bija ārpus slimnīcas, kad izskrēja ārsts, lai paziņotu, ka esmu mirusi. Māte dzirdot ziņu bija šausmās un skrēja pie manis. Bija jau sen par vēlu. Manu miesu pārklāja zilumi un kļuvu melna kā ogle. Bet māte man pieskārās un kliedza Dievam, ka mani neatdos un pieprasīja Viņam, lai mani atgriež, līdz ko tas tika pateikts, es sāku elpot. Tāda bija manas mātes ticība, kas mani glāba.

Pagāja daudz gadu. Šis notikums bija aizmirsts. Un neviens to nevēlajās atcerēties. Trīsdesmit gados es nožēloju grēkus un kļuvu kristiete. Dievs man atgādināja, ka Viņš mani ir cēlis no miroņiem. Es atcerējos, ka kādreiz mana māte ļoti negribīgi, kaut ko par to stāstīja, tikai es tam nepievērsu tik īpašu uzmanību, bet tagad es sapratu. Es sāku slavēt Dievu no visas sirds un iesaistījos slavēšanas grupā. Bet kādu dienu es izjutu, ka mana sirds sākusi streikot, krasi mainījās asinsspiediens. Es aizgāju pie ārsta pārbaudīt sirdi un ārsts pateica, ka man esot vienkāršā valodā sakot, caurums sirdī un, ka steidzīgi kaut kas jādara lietas labā. Bet es sev iegalvoju, ja reiz Dievs mani kādreiz cēlis no miroņiem, tad Viņš arī Pats mani dziedinās. Es lūdzu Dievu par sirds dziedināšanu gan fiziskā nozīmē, gan arī garīgā. Pēc neilga laika sirds streikot pārstāja. Un es saņēmu no Dieva atklāsmi, ka esmu dziedināta. Un tagad es slavēju Viņu par to vienmēr!

„Lursoft” dati liecina, ka šajā gadā īpaši samazinājies jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā. Sapņi par Latvijas straujo ekonomikas attīstību un dzīves līmeni sarūk.

Bet, viesstrādnieku skaits Latvijā aizvien palielinās. Droši vien mūsu valsts vīriem labāk zināms, kas ir jādara. Acīm redzot mums ar vietējiem bezpajumtniekiem, bezdarbniekiem un citas reliģijas un kultūras nesējiem nepietiek.

16. marta svētdienas rītā aptuveni 200 Leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki un 1500 atbalstītāju pēc dievkalpojuma Doma baznīcā devās gājienā pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus.

Gājiena organizētāji “Daugavas vanagi Latvijā” un citi dalībnieki, tajā skaitā sirmgalvji un jaunieši, kuri nesa Baltijas valstu karogus dziedot dziesmas, bungu pavadībā izgāja cauri Vecrīgai. Tuvojoties Brīvības piemineklim, goda sardze ar karogiem izveidoja aleju, cauri kurai svinīgā solī pārvietojās Latvijas lepnums – leģionāri. Bez sentimentālās pieskaņas neiztika. Bija manāmas asaras veco vīru acīs, noteikti atceroties sāpes par pagātni, bet neizslēdzu iespēju, ka tās bija arī prieka asaras par atbalstu.

Ejot cauri jaunu un staltu jaunekļu izveidotajai karogu alejai, bija iedvesmas vērts. Gribētos teikt, ka mūsu nākotne ir drošās vīriešu rokās, tikai žēl, ka tādi vīri nav pie vadības pults.

Kāpēc 16. marts?

Pasākumu apmeklējis arī “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāts Pēteris Tabūns un deputāts Andis Kāposts (ZZS).

Iepriekšējos gados un arī šajā gadā leģionāru svētki neiztika ar krievu valodā izbļautiem, indīgiem un strutainiem, neizprotamiem saukļiem. Naida kurināšana un agresīvas darbības jau ir ierastas. Pret ko tieši nostājas svētku nelabvēļi?

Tagadne un nākotne: 

1. Tikai 60% no iedzīvotāju skaita Latvijā ir latvieši, domājams, ka tas ir ļoti zems rādītājs, lai latviešiem būtu iespējams iesakņoties savās nacionālās, patriotiskās un identitātes vērtībās. Turklāt tagad Latvija ir pievienojusies Šengenas zonai, tiek parakstīts Lisabonas Līgums, jāpieņem Eiropas uzstādītās kvotas, kas savukārt bremzēs ieguldīt nākamajā paaudzē latviskās vērtības.

Pagātne: 2. Latviešu leģiona pastāvēšana un cīņas apgāza melīgo komunistu propagandu, ka Latvija ir brīvprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai.

3. Latviešu leģions cīnījās pret 20.gadsimta ļaunumu- komunistisko sistēmu, kas bija laupījusi brīvību un nesusi neizsakāmu postu Latvijai.

4. Latviešu leģions cīnījās uz svētās Latvijas zemes, aizsargājot tās robežas no Austrumu iebrucējiem.

5. Latviešu leģions cīnījās ne tikai pret boļševikiem, bet arī pret vācu iebrucējiem.

6. Latviešu leģions demonstrēja augstāko varonības pakāpi, kas bija apvienota ar augstu militāro profesionalitāti. Kurzemes cietoksnis palika neieņemts pat pēc sešām lielkaujām, kaut arī sarkanarmijas iebrucēji bija milzīgā skaitliskā pārspēkā.

Latviešu leģiona slavas un upuru pilnā vēsture ir neatņemama latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa.

Leģiona pastāvēšanai visos drūmajos padomju okupācijas gados bija nepārvērtējama nozīme mūsu tautas pretestības gara uzturēšanā. Latviešu leģions tika uztverts kā nācijas sirdsapziņas izpausme.

Bībelē teikts, ka tas, kurš bēg un izvairās no atbildības nav noturīgs vīrs. Vai arī, ja vīrietis necīnās par sievietes sirdi, tad viņš nav viņas cienīgs. Tādi vārguļi un nespējnieki mūsu sabiedrībā ir redzēti daudz. Viņi nav spējīgi „pumpēt” ne savu garu, ne arī kādu reizīti fiziski piepumpēties, bet prasības pret otru, vai, cik augstas. Vai tādi spēj atbildēt par kādu?.. Vai tādiem var uzticēties?.. Bet, ja tādi nonāk varas un ietekmes pozīcijā? Tā ir katastrofa.

Kādu labu laiku Spektrs redakcija raksta par islāmizācijas problēmu, ne tikai Latvijas nākotnē, bet arī ārpus tās. Līdz arto redakcija saņem draudus. Apspriežot šo lietu un brīdinot citus, pārsteidz Latvijas dažādu organizāciju divkosība un tuvredzība. Dzīvojot savā lepnuma iedomības dzīvē, kā vienmēr aizbildinās, ka pie mums Latvijā viss kārtībā. Lai nu tā būtu, bet ārvalstu pieredze rāda pretējo, žēl, ka mēs nevēlamies mācīties un gatavoties, ne jau tām labākajām dienām. Pieminot atkal Bībeles vārdus gribu teikt, veltīgas ir mūra sienas, ja tās sardze neapsargā. Neskatoties uz to, esam saņēmuši labu iedvesmu, uzzinot, ka līdzīgi domājošie un rīcības spējīgi ir arī citur. Saņemt nācijas nākotnes vīziju, nepadodas sātana viltībām un rīkojas.

Patīkami, ka Nīderlandē ir kāds vīrs, kurš ir iesācis atklātu cīņu pret šīs sērgas izplatīšanu. Viņš runā skaidru valodu „Nē, Nīderlandes islāmizācijai! Nē, cilvēku prātu skalošanai!

Ceram, ka arī Latvijas vīri saprotot reālos nākotnes draudus, sāktu kaut vai aizlūgt par savu Latvijas zemi un iestāties aizsardzības pozīcijā. Ceram, ka kādreiz varēsim pateikt, ka aiz mūsu Latvijas vīru mugurām mēs esam pasargāti, kā aiz mūra sienas.

Nīderlandes varonis

Nīderlandes politiķis G. Vilderss (Geert Wilders) „Brīvības partijas“ dibinātājs, kuras mērķis ir cīnīties pret Nīderlandes islāmizāciju, nav ļāvis sevi iespaidot ar islāma iebiedēšanas metodēm un uzņēmis dokumentālo filmu „Fitna”, ar tās palīdzību brīdinot eiropiešus par islāma ekstrēmistu pasludināto karu pret “neticīgajiem”. Uzsverot, ka musulmaņu pieplūdums Eiropā apdraud Rietumu civilizācijas demokrātiskās vērtības. Islāms ir izteicis bažas par filmas demonstrēšanu, uzskatot to par naida kurināšanu. Islāma domājošie, kā vienmēr izrāda viltus satraukumu par jebko. Radot iemeslu kārtējām neadekvātām un ekstrēmām darbībām. Tādejādi parādot savas varas un spēka demonstrēšanu, iedzenot baiļu sindromu visās pasaules nācijās.

Bet kā satraukties 70% Latvijas kristīgi domājošajiem iedzīvotājiem? Kad Lieldienu Zaļajā Ceturtdienā “Latvijas valsts televīzija” ar kristīgās sabiedrības nodokļu maksātāju palīdzību, demonstrē anti – kristīga rakstura filmu? Kaut gan valsts vīri ar I. Godmani priekšgalā pēdējā laikā, īpaši spodrina savus pirmsvēlēšanu „kamzoļus”, veicinot dialogu ar kristīgo sabiedrību, solot praktiska veida palīdzību un proti, baznīcu – kultūras pieminekļu restaurēšanu, radot iespēju iedalīt budžetu īpaši šim nolūkam. Nav skaidrības, kā šīs darbības sasaucas? Bet ko darām mēs? Atkal klusējam. Kaut gan brutālā veidā tiek ķengāts mūsu Dieva Tēls. Bet redziet, islāma ļaudis meklē jebkādu vismazāko ieganstu, lai varētu realizēt Korana pantu – „cirst neticīgo galvas.” Tomēr, ja kādam lasītājam rodas vēlme aizsargāt Mūsu Dievu Jēzu Kristu, tad droši sūtiet vēstuli „Latvijas valsts televīzijai” ar pretenziju vai protestu pret anti-kristīgas filmas demonstrēšanu Lieldienās. Adrese: Smilšu iela 1/3 „Latvijas valsts televīzija” Rīga, LV – 1939,vai piezvanot pa telefonu: 67221848.

“Valdība pieprasa, lai mēs cienītu islāmu, bet islāms neciena mūs,” – teikts filmā.

Nīderlandē dzīvo aptuveni miljons musulmaņu no 16 miljoniem iedzīvotāju. Pēdējos gados palielinās religiskie konfliktu radītā spriedze.

Intervija ar G. Vilderss ĪSUMĀ

Nīderlandē dzīvo aptuveni miljons musulmaņu no 16 miljoniem iedzīvotāju. Pēdējos gados palielinās reliģisko konfliktu radītā spriedze. G. Vilderss ir iesaistījies kampaņā pret imigrantu pieplūdumu līdz ar to ekstrēmistu vairošanos. G. Vilderss uzskata islāmu par vardarbīgu religiju un salīdzina korānu ar Hitlera grāmatu „Mein Kampf.“ Viņš iestājas arī pret ES konstitūcijas ratificēšanu.

VIDEO

VIDEO

VIDEO

Starp citu, 2004. gadā tika nogalināts Nīderlandes režisors Teo van Gogs, kurš uzdrošinājās kritizēt islāmu.

Politiķim G. Vilderam arī ir draudēts ar nāvi. Bet tas nav viņu apstādinājis, miesassargu pavadībā viņš drošsirdīgi traucas uz priekšu.

Frizieri vairāk riskē saslimt ar vēzi, tā kā darbā ik dienas saskaras ar matu krāsu. Turklāt, kā apgalvo eksperti no dažādām pasaules valstīm, šis risks var paaugstināties arī klientiem, kas krāso matus.

Balstoties uz „Vēža pētniecības starptautiskās aģentūras” komisijas referātu, “vīrieši, kas strādā par frizieriem, tiek pakļauti mazāk, taču pastāv risks saslimt ar urīnpūšļa vēzi.”

Komisija sastāv no 17 zinātniekiem, kuri apvienojās pagājušajā mēnesī, lai salīdzinātu jaunākos datus ar iepriekšējām 1993.gadā publicētām rekomendācijām.

Pilns teksts ar rezultātiem vēlāk tiks publicēts „The Daily Telegraph.”

“EL PAIS” teikts, ka jaunākajos smadzeņu darbības pētījumos uzrādās – patiesi iemīlējušies zaudē spēju kritizēt un redzēt sava partnera trūkumus. Droši vien tāpēc eksistē paruna “aklā mīlestība.”

Katrā ziņā, tā notiek romantiskajās un mātišķās mīlestības gadījumos. Neirobiologs Marija Dirsena no „Ģenētikas regulēšanas Barselonas centra”, skaidro, ka abos gadījumos aktivizējas vieni un tie paši smadzeņu novadi un darbības laikā “atslēdzas” smadzeņu zona, kas atbild par sociālo spriedumu un cilvēku vērtējumu. Tāpēc, bloķējas spēja kritizēt iemīļotos.

Spāņu karaliskās akadēmijas vārdnīca skaidro: „Mīlestība ir cilvēka ne-pašpietiekamās intensīvās jūtas, tādēļ izjūt vajadzību un tiecas uz tikšanos un savienošanos ar citu cilvēku.” Bet Marija Dirsen uzskata, ka mīlestība – kaut kas vienkāršāks: “Ķīmiska atkarība starp diviem cilvēkiem”.

Varbūt tev ir cits skaidrojums?

Spāņu zinātnieks – zoologs Horhe Bromas-Aparte, ir atklājis paradoksālu atradumu, kas apšauba evolūcijas likumu.

Sahāras dienvidos zoologs ir ieraudzījis „ausiskaklsdegunu parasto” (Otolaringorinus vulgaris). Nav skaidrs, kā šim dzīvnieciņam ir izdevies izdzīvot, kaut gan daudzi zoologi atzīst, ka šis atklājums var sašķobīt Darvina teorijas pamatus – līdzīgi kā ar dinozaura putnu ar spalvām.

Izskata ziņā „ausiskaklsdeguns” atgādina savu priekšgājēju – trubkozubu. Gara un lipīga mēle, purns izstiepts caurulītē un galā šņukuriņš, uz kura ir auss gliemežnīca. Austiņas, kakls un deguntiņš savienojas vienā kanālā. Tas nozīmē, ka dzīvnieciņš vienlaikus nevar elpot, ēst un dzirdēt. Ja „ausiskaklsdeguns” ēd, viņš aizkavē elpošanu un neko nedzird, ja klausās – cieš badu un no jauna pārstāj elpot, ja tiecas jaut ko saost, dzirdei traucē paša šņākšana.

Iespējams šis dzīvnieciņš ir bijis nepamanīts, jo dzīvo zem zemes, gluži kā Latvijas kurmis. „Ausiskaklsdeguns” pārtiek no sliekām un kāpuriem.

Viņu ir radījusi daba, nevis piesārņotā ekoloģija. Eksistē senie sienu zīmējumi ar „Ausiskaklsdegunu”, bet līdz šim tās tika dēvētas par izdomājumu. “- paziņoja Horhe B. Aparte.

Tiesa, nofotografēt „ausiskaklsdegunu” nav izdevies. Bet ir piefiksētas dzīvnieciņa atstātās pēdas.

Daži skeptiķi pauda šaubas attiecībā par atklājumu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka pirmais pīļknābja izbāznis, kas tika atvests no Austrālijas uz Angliju 1797.gadā, arī izsauca vētrainas diskusijas. Bet Dzordžu Sou kurš atveda izbāzni apvainoja par viltojumu un, ka vienkārši bijis pierīkots pie bebra ķermeņa pīles knābis. Kaut gan vēlāk tika uzzināts, ka tāds dzīvnieks patiešām eksistē.

            Profesora Mihaila Hellera uzruna Ņujorkā

„Ja mēs runājam par Visuma cēloni, mums jāpievērš uzmanība matemātisko likumu cēlonim. Rīkojoties tā mēs rēķināmies ar Diženo Plānu, Dievišķā Visuma un cēlonības ieceri. Jautājot, kāpēc tur kaut kas ir, bet nevis nekas? Tādējādi mēs nemeklējam cēloni, bet gan ar to tiek domāts, iespējamo cēloņu sakne. Zinātne ir tikai cilvēciska saprāta kopums centienos izprast Dieva ieceri, arī jautājumā par to, kā esam radīti mēs un pasaule ap mums.”
Hellers arī paziņoja, ka savu prēmiju atdos jauna „Kopernika centra” celtniecībai Krakova, lai nodarbotos ar pētījumiem zinātnes un teoloģijas jomā.

Kā apgalvo Templtona Fonda   pārstāvji, prēmijas sniedzēji “Par progresu pētījumos vai atklājumos garīgu reāliju jomā” 35 gadu garumā, profesora Hellera pētījumi “paplašināja metafizikas zinātnes apvāršņus”. Prēmijas summa ir koriģējama katru gadu, lai tā būtu lielāka, par Nobela Fonda sniegto prēmiju.

Džons Templtons, 1973. gadā dibinātā fonda priekšsēdētājs paziņoja: ” Mihaila Hellera centieni ir veduši uz dziļāku sapratni un izrāvienu svarīgajās reliģiozās koncepcijās, kā arī paplašinājis zinātnes apvāršņus”.

„Krakovas universitātes” profesors un rektors Karols Muježels stāsta: “Par cik Hellers ir ticīgs cilvēks un unikāla radoša personība, viņš ir spējis atrast fantastisku pieeju zinātnei kopumā un iezīmēt transcendenta noslēpuma izjūtu. Hellers ieviesis zinātnes teoloģijā jaunu un svarīgu jēdzienu. Parādot, ka reliģija, kas izolē sevi no zinātniskiem pētījumiem, nepārliecina, bet zinātne, kas neatzīst citus izdibināšanas ceļus, ir akla.”

Profesora pierādījums

Profesora teorijas būtība apšauba materiālās pasaules eksistenci. Viņš izstrādāja sarežģītu formulu, kura ļauj izskaidrot visu, pat nejaušību, matemātiskā aprēķinu ceļā.

- Profesora Hellera darbs tiek būvēts uz fundamentālas Radīšanas teorijas bāzes. Viņa pētījumi apiet Einšteina kvanta mehāniku, kosmoloģiju, fiziku, matemātiku un pat ieskaitot Geizenberga personīgo vienādojuma versiju. Kaut arī viņa teorija burtiskā nozīmē nepierāda Dieva eksistenci, bet pieļauj Dieva eksistences netiešos pierādījumus.

- Ja Visumam bija sākums, mēs varam pieņemt, ka tā tika Radīta. Tomēr ja Visums ir autonoms, bez robežām, bez sākuma un baigām: tā vienkārši eksistē. Kāda tad ir Radīšanas loma?

- Profesors Hellers nostājas pret Einšteina teoriju – Radīšanas koncepcija, tas ir, pret absolūtā izplatījuma un Dieva absolūto laiku, radot enerģiju un vielu.

- Hellers piedāvā mūsdienu teologiem atgriezties pie tradicionālās doktrīnas, saskaņā ar kuru Visuma radīšana bija akts ārpus izplatījuma un laika.