Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem par iespēju parakstīties, dot uzdevumu Saeimai. Likumprojekta parakstīšana CVK pārraudzībā ir pielīdzināta vēlēšanām! (Satversmes 65., 78., 2. panti) Pilsoņus aizsargā Krimināllikuma 90. pants, tas paredz sodu par parakstīšanas kavēšanu.

Papildus informācija atvertaparvaldiba.lv

Materiālu filmēja un montēja Leonards Inkins.

Filmas ievadā uzrunāja Ivo Pavlovičs, Saulkrastu un Skultes luterāņu baznīcu mācītājs.

Filmas dalībnieki: Elīna Boguša, Vladislavs Ķīselis, Rūdolfs Kreislers, Juris Dobelis, Visvaldis Freidenfelds, Ritvars Eglājs, Ādams Lipinskis- Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs.

Nacionālās apvienības kongresā Latvijas gadsimtam sveica viesis no NA sadarbības partneriem Eiropā – Polijas partijas “Likums un Taisnīgums” vicepriekšsēdētājs Ādams Lipinskis.

Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs Ādams Lipinskis NA kongresā paziņoja: “Mēs darīsim visu, lai Polija būtu liela un cienīta valsts visā pasaulē. Starpjūru (Intermarium) valstis (tajā skaitā Latvija) varēs izmantot mūsu pienesumu.”

Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI pētnieks, RSU docents Māris Andžāns, APPC izpilddirektors Andis Kudors. Moderators – publicists Otto Ozols.

Diskusiju nodrošināja: Ģimene Tauta Valsts

Video

LETA

Organizācija “Providus” aktīvi ķērusies pie projekta, kas, pašas organizācijas vārdiem izsakoties, paredz “paplašināt izpratni par migrācijas procesiem” un “mainīt viedokli par jaunatbraucējiem Latvijas sabiedrībā”. Dažādi imigrācijas un beztautu pasaules reklamēšanas projekti nav nekas jauns. Taču šoreiz pasākuma neslēpts mērķis ir iekļūšana skolās, lai propaganda sasniegtu visvieglāk ietekmējamo sabiedrības daļu – bērnus.

Kā “Providus” ieceres sadarbības partneris minēts valsts izglītības satura centrs – izglītības ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas atbild par jaunā mācību satura izveidi. Tas nozīmē, ka šīs kampaņas nonākšana pie bērniem skolās nav tikai “Providus” neveselīgas fantāzijas, bet ļoti liela iespējamība.

Pietiek palasīt Providus mājaslapu, lai saprastu, ka viņu izpratnē Latvijas sabiedrības noraidošā attieksme pret jaunu imigrāciju ir kaut kas asi nosodāms un pārveidojams. Latvijai, kas pagājušajā gadsimtā jau pieredzējusi tādus imigrācijas plūdus, kā neviena cita Eiropas valsts, jaunas imigrācijas nepieļaušana ir vienkārši valstiskas pastāvēšanas jautājums. Mazākums nevar integrēt vairākumu. Turklāt tādu sveša dzīvesveida, valodas un vērtību vairākumu, kam nav ne mazāko interešu iekļauties Latvijas kultūrtelpā. Latvijai tas nozīmētu pakāpenisku valstiskā satura zaudēšanu.

Tām politiskajām grupām, kas ar imigrācijas propagandu atklāti centušās iemantot vēlētāju simpātijas, pilsoņi nepārprotami ir parādījuši durvis. Taču viņi ir gatavi iekāpt pa logiem. Tiem logiem, aiz kuriem atrodas mūsu bērnu skolas soli. Projekts izskatās vērienīgs – tas paredz videomateriālus un citus “mācību līdzekļus”, izmaiņas skolu programmās, speciālu apmācību skolotājiem…, un man nav ne mazāko šaubu, ka organizatoru vēlme ir šajā it kā “izglītošanas procesā” propagandēt sabiedrības vairākuma izbrāķētas idejas.

Jau rīt oficiāli ar iesniegumu vērsīšos pie valsts izglītības satura centra un izglītības ministra, prasot skaidrojumu un pārliecinošus argumentus, ka kosmopolītiski politiskā propaganda skolās netiks pieļauta. Lūgums, ar šo informāciju dalīties un, ja iespējams, arī uzrunāt sev pazīstamos politiķus. Priekšvēlēšanu laikā sabiedrības interese un aktivitāte var izrādīties reāls darbarīks, izravējot saknē t.s. “pasaules pilsoņu” grābstīšanos gar skolas somām.

Foto: Egons Zīverts

Sabiedrībā plaši apspriestā tēma par Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krasta kāpās uzbūvēto atpūtas māju “kuģis”, ieguvusi atsevišķu politiķu uzmanību, pēc tam, kad lielāko sabiedrības neizpratni izsauca ziņa, par 2013. gadā tiesā pierādīto, ka tas ir kuģis.

Savukārt Administratīvā rajona tiesa nāca klajā ar paziņojumu, ka “Tiesā pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija”.

Lai nerastos precedents, kas var radīt nākamos bijušais vides ministrs un pašreizējais Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (LV-TB/LNNK), 19.janvāra paziņojumā nra.lv pateica skaidri: Būve “māja – kuģis” stāvkrastā nepaliks 

“Katrā gadījumā, būve tur nepaliks. Esam apspriedušies ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Romānu Naudiņu (VL-TB/LNNK). Iespējams, ka tieslietu jomas speciālisti varētu atrast arī citu risinājumu, bet ir skaidrs, ka situācijai strauji jāmainās,” norādīja Cilinskis

Politiķis Einārs Cilinskis solījumu turējis un ar deputātiem Raivi Dzintaru, Imantu Parādnieku, Kārli Krēsliņu un Ritvaru Jansonu, šodien, 22. Februārī, Saeimā, nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus ar mērķi novērst neskaidrības laivu un kuģu būves regulējumā, -ziņo spektrs.com/liepajniekiem.lv

Lai novērstu šāda veida neskaidrības laivu un kuģu pārziemošanā, būvē un remontā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā likumā paredzēts noteikt, ka minētajā tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošanai, būvei un remontam, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošanai nepieciešama pašvaldības atļauja.

Zvejniecības likumā plānots paredzēt, ka atļauju izsniegtu uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem.

Tāpat plānots noteikt, ka laivu un kuģu būve un remonts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā var notikt tikai vietās, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Šī norma stātos spēkā no 2019.gadā.

Ar likuma grozījumiem iecerēts veicināt vides aizsardzības normu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā.

Pēc izmaiņu veikšanas būs nepieciešams precizēt piejūras pašvaldību teritoriju plānojumus, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš norādījis, ka patlaban galvenais ir sagaidīt atbildi no Pāvilostas pašvaldības par to, uz kādas zemes konkrētā būve uzcelta – privātās vai valsts. Ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas atzinumu par objekta juridisko statusu un definīciju – vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontons, kuģis vai kas cits.

Tieslietu ministrijā tika prezentēta Valsts valodas centra izstrādātā mobilā lietotne “Valodas draugs”, kura no šodienas ir pieejama iedzīvotājiem, lai iesaistītos Valsts valodas centra darbībā, nosūtot ziņojumu par iespējamu valsts valodas pārkāpumu vai uzslavu par valodas lietojumu.

Lietotne ir pieejama jebkurai personai, kura izmanto mobilo ierīci ar Android operētājsistēmu un to iespējams lejuplādēt GooglePlay veikalā (lietotne drīzumā būs pieejama arī iOSoperētājsistēmai veikalā App Store).

Ko darīt tālāk, kad lietotne tiek lejuplādēta?

Kad lietotne ir lejuplādēta, nepieciešams autentificēties. Lai autentificētos lietotnē, lietotājam ir jāizmanto viens no trim piedāvātajiem variantiem: Google, Facebook vai Draugiem.lv konts.

Kā nosūtīt ziņojumu un kas ar to notiks?

Lietotājam sadaļā “Jauns ziņojums” jāizvēlas ziņojuma veids: “Uzslava” vai “Pārkāpums”, ziņojumam pievienojot fotoattēlu vai video, nofotografējot / nofilmējot iespējamo pārkāpumu vai uzslavējamo objektu. Ziņojumu saņem Valsts valodas centrs, kurš tālāk izvērtē situāciju un saņemto ziņojumu. Informācija par iespējamu pārkāpumu tiks izskatīta prioritāri, lai ziņotājs iespējami īsākā laikā saņemtu atbildi par ziņojuma virzību.

Kā pārliecināties, kad ziņojums ir izskatīts?

Pēc ziņojuma nosūtīšanas lietotājs aktuālos ziņojumus var apskatīt sadaļā “Mani ziņojumi”. Tiklīdz Valsts valodas centra darbinieki veiks nepieciešamās darbības ziņojuma izskatīšanas gaitā, lietotājs par tām tiks informēts. Ja ziņojums ir izskatīts un atrisināts, sarakste par konkrēto ziņojumu tiks slēgta un ziņojuma statuss tiks mainīts uz “Atrisināts”.

Valsts valodas centrā uzglabās ziņojuma informāciju tik ilgi, kamēr tiks sasniegts šī ziņojuma mērķis – izskatīt jautājumu pēc būtības.

Pielikumā lietotnes “Valodas draugs” lietošanas instrukcija.

Grāmatas prezentāciju atklāja Latvijas Republikas Ārlietu ministrs, Edgars Rinkēvičs un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Diskusijas panelī piedalījās: Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne; Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra;
Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) izpilddirektors Andis Kudors;
LTV ziņu dienesta raidījuma “Pasaules panorāma” vadītājs Imants Frederiks Ozols.
Pasākumu vadīja Latvijas Ārpolitikas institūts direktors, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds.

Projektu atbalstīja Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Projekts īstenots sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu.