Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām mūsu zemē.

2019. gada Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” ietvaros tika sagatavota Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem.

Pateicības vēstuli parakstīja Latvijas vadošo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji: Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, draudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps Aleksejs Ļedjajevs, Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas superintendants Edgars Šneiders, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudžu centra “Dzīvības avots” bīskaps Rufus Adžiboije, Mateja baptistu draudzes mācītājs, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ex-ministrs un Rīgas domes deputāts Ainars Baštiks, Evaņģēlisko kristiešu draudzes “Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs un Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” organizators Mārcis Jencītis.

Ikvienam sapulces dalībniekam un apmeklētājam bija iespēja parakstīt vēstuli gan elektroniski, gan papīra formātā. Kopumā tika savākti 1914 paraksti.

Pateicības vēstules mērķis ir pateikties Latvijas valdībai par līdz šim paveikto darbu, kā arī par saglabāto himnu „Dievs, svētī Latviju!”, latviešu valodu, reliģijas un vārda brīvību, kristīgām un ģimenes vērtībām un citiem labiem darbiem un lēmumiem mūsu valsts labā.

Šī gada 28.janvārī Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām, kā arī Ministru kabinetam un Valsts prezidentam tika iesniegta parakstītā Pateicības vēstule.

Plašāka informācija: https://dievssvetilatviju.info/

PATEICĪBAS VĒSTULE LATVIJAS VALSTS VADĪTĀJIEM

Aleksandrs Kiršteins: „Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man diemžēl jāiebilst pret šo apbrīnojami diletantisko un vēsturi neizprotošo priekšlikumu.
Pirmkārt, ebrejiem tika izmaksātas kompensācijas jau Augstākās padomes laikā. Es pats piedalījos kā Ārlietu komisijas pārstāvis. Notika vienošanās ar toreizējo Ebreju kultūras biedrība, kuru tai laikā pārstāvēja Ruta Marjaša, arī Mavriks Vulfsons. Toreiz tika atdoti pietiekami daudz īpašumu, kas ir piederējuši organizācijām, – sākot ar ebreju slimnīcu, beidzot ar dažādām ēkām Daugavpilī un Liepājā. Tas ir pirmais punkts.
Otrs. Tika parakstīta vienošanās, ka valsts finansēs ebreju skolu, un ka pie Latvijas Universitātes par valsts līdzekļiem tiks atvērts Jūdaikas izpētes centrs.
Tika atdota arī ēka, kur tagad atrodas Ebreju muzejs, kas nekad nav piederējis Ebreju biedrībai, jo nebija nokārtotas to īpašuma tiesības pirms kara, kur bija savā laikā teātris. Tika atdota vesela rinda īpašumu. Tātad tie ir meli, ka šie jautājumi netika nokārtoti.
Iepriekšējās Saeimas laikā atkal tika atdota rinda īpašumu, un mani izbrīna, ka tad toreizējais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs teica, ka ar to šis jautājums ir nokārtots, jo argumentācija bija tieši tāda pati: mūsu draugiem amerikāņiem ir jāparāda, un tā tālāk. Un pēkšņi izrādās, ka mēs neko neesam atdevuši. Tātad tie ir skaidri meli!
Trešais jautājums. Vai tad Vācija, būdama atbildīga par šo lietu, savā laikā jau nav samaksājusi kompensācijas Ebreju kopienai? Jeb ir? Cik reizes vienai etniskai grupai būtu jāmaksā kompensācijas?
Vēl kāds jautājums. Vienīgā etniskā grupa Latvijā, kurai ir atņemti īpašumi un nav samaksātas kompensācijas, ir vācbaltieši. Agrārās reformas laikā tika nacionalizēta zeme, atstājot līdz 50 hektāriem. Šeit, Saeimā, notika ļoti asas debates par to, lai īpašniekiem samaksātu par konfiscētajiem mežiem. Ar vienas balss pārākumu Saeima nobalsoja, ka šī kompensācija netiek maksāta.
Mūsu stenogrammās var izlasīt, ka uzstājās rakstnieks Kārlis Skalbe un teica tā: “Ja mēs kādam atņemam īpašumu pretēji Eiropā pieņemtai praksei un nesamaksājam, tad pienāks laiks, kad mums šo īpašumu atņems tieši tādā pašā veidā.” Šie Skalbes vārdi piepildījās.
Tātad atgriezīsimies pie vācbaltiešiem. Es nerunāju par 1939. gada repatriāciju, bet par privātīpašniekiem, kuri nav saņēmuši kompensāciju, kuri faktiski ir šo valsti uzcēluši kā tādu… es runāju par visu Livonijas kultūru – mūsu pilsētas, mūsu gramatikas pamati, dziesmu svētki, mūsu izglītības sistēma, kas tika iedibināta jau Livonijā un tika turpināta autonomajās Baltijas provincēs, ar īpašo pārvaldes kultūru, kas atšķīrās no Latgales, kura tajā laikā bija Vitebskas guberņā. Tātad šeit mēs uzskatām, ka, ja mēs slepkavojam cilvēkus 1905. gadā vai 1919. gadā, liekam viņus koncentrācijas nometnēs, dedzinām viņu īpašumu, piemēram, mācītājam Bīlenšteinam, kurš vāca latviešu tautasdziesmas, divreiz tika nodedzināta bibliotēka ar latviešu kultūras vērtībām. Tas skaitās… par to var dziedāt dziesmas dziesmusvētkos, un tā skaitās varonība, ja? Pret citu etnisko grupu tas saucās holokausts.
Nu, uzlieciet brilles, Pavļuta kungs! Tādas, kas atšķir. Jūs jau neatšķiriet šīs lietas. Tātad, ja jūs gribiet kādam maksāt, tad sākam varbūt ar to etnisko grupu, kurai mēs neesam samaksājuši kompensācijas.
Nākošais. Nu vai var atdot īpašumus tiem, kam viņi nekad nav piederējuši, pretēji Latvijas likumdošanai?
Bieži tiek pieminēts Lietuvas piemērs. Viļņā bija vienota ebreju organizācija – kopiena, kurai Lietuva arī piešķīra un samaksāja tur kaut kādu kompensāciju. Latvijā šiem īpašumiem bija dažādi īpašnieki, savstarpēji naidīgi, sākot ar kreiso Bundu, dažādām marksistiskām organizācijām, ebreju arodbiedrībām, divām skolu sistēmām jidišā un ivritā. Un nevar atdot, piemēram, Latvijas cionista īpašumus, kuru komunisti izsūtīja, komunistam, kurš iebrauc no Baltkrievijas, nav pilsonis un vada tagad, teiksim, attiecīgo šo te kopienu organizāciju. Nu, tas taču ir kuriozs! Tas ir pretēji Latvijas Satversmei. Tātad mums vispirms ir jāmaina Satversme un jāpasaka, ka visas tautības ir vienlīdzīgas, bet dažas etniskās grupas ir vienlīdzīgākas par pārējām, kurā, piemēram… neietilpst vācbaltieši, kuriem īpašumi nav jākompensē…
Vajag drusciņ pašcieņu – izbeigt šo sunisko līšanu un mācīties no Polijas prezidenta Dudas, kurš pateica, ka amerikāņiem īpašumus atdod tikai īpašniekiem. Bezīpašnieku īpašumi pieder valstij, kur ietilpst visas etniskās grupas.
Paldies. Aicinu noraidīt.“

Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu kristiešu tekstu tulkojumi sniedz ikvienam ieinteresētam lasītajam ieskatu agrīnās kristietības pasaules un literatūras daudzveidībā. Līdz ar to, šo tekstu tulkošana padara spilgtāku lasītāju izpratni par Rietumu kultūrā vēsturiski ietekmīgākās reliģijas pirmsākumiem. Latviešu valodā ir iztulkots ļoti neliels šo tekstu skaits, un jaunie tulkojumi padara agrīnās kristietības pasauli arvien pieejamāku”.

Pats tulkošanas process Ņikitam Andrejevam bijis dažādu pārdomu piepildīts – mainot savu sākotnējo ieskatu, ka tulkošanai būtu jābūt pēc iespējas tuvāk orģinālajai teksta valodai, uz nepieciešamību Pāvila un Teklas stāstu pielāgot latviešu valodas dinamikai: “Galvenais šajā tekstā ir stāstījums un tēlu valoda. Tas ir tuvāks antīkam romānam nekā filosofiskam traktātam, un līdz ar to bija svarīgi saglabāt vieglu lasāmību”.

Ņikita Andrejevs Jaunās Derības sengrieķu valodu (koinē) apguvis studiju laikā LU Teoloģijas fakultātē. Šī fakultāte darbojas jau 99 gadus, un tā ir vieta, kurā var apgūt gan sengrieķu, gan senebreju valodu, kā arī citus ar teoloģiju un reliģijpētniecību saistītus priekšmetus.

Tulkojumu “Pāvila darbi” iespējams iegādāties Latvijas Bībeles biedrībā, kā arī lielākajās grāmatnīcās Latvijā.

Pagājušā gada novembrī mūsu valsts svinēja savas pastāvēšanas 100 gadu jubileju. Viens no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem bija starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, tās mērķis bija apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām mūsu zemē.

Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju” ietvaros tika sagatavota petīcija “Par kristīgām un ģimenes vērtībām”, kuras mērķis bija paust sabiedrības nostāju par tradicionālās laulības un ģimenes nozīmīgumu un sākta parakstu vākšana. Petīciju varēja parakstīt gan elektroniski, gan papīra formātā un nepilnu triju mēnešu laikā tika savākti 7699 paraksti.

Petīciju parakstīja Latvijas vadošo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji: Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pārstāvis, Rīgas iecirkņa prāvests un Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš, Draudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps Aleksejs Ļedjajevs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības goda bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas superintendents Edgars Šneiders, Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs, Pestīšanas Armijas Latvijā vadītājs Roberts Tufstroms, Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš, Mateja baptistu draudzes mācītājs, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ex-ministrs un Rīgas domes deputāts Ainars Baštiks.

Lai latviešu tauta spētu pastāvēt un izdzīvot cauri gadsimtiem, ir svarīgi saglabāt tautas morāles normas un vērtības. Satversmes 110. pants nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir teikts, ka “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”

Šā gada 6. februārī Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām tika iesniegta parakstītā petīcija un atklātā vēstule par kristīgām un ģimenes vērtībām Latvijā. Atklātā vēstule tika iesniegta arī Valsts prezidentam un Ministru kabinetam. Vēstulē uzsvērts, kādas negatīvas sekas Latvijai rada kristīgo morāles standartu ignorēšana izglītības sistēmā, kā arī bezatbildīga dzīvesveida un viendzimuma attiecību popularizēšana. Latvijas vadītāji tiek aicināti atbalstīt idejas, iniciatīvas, likumdošanas projektus un noteikumus, kuri atbilst valsts konstitūcijā noteiktajām vērtībām, kā arī aizsargāt tradicionālo ģimenes modeli kā Satversmē garantētu nemaināmu vērtību.

Atklāto vēstuli ir parakstījis un iesniedzis Starpkonfesionālās Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” galvenais organizators un petīcijas “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” iniciators, Evaņģēlisko kristiešu draudzes “Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs Mārcis Jencītis.

Ar Petīcijas pilnu tekstu var iepazīties šeit: https://parlatviju.lv/

Plašāka informācija: https://dievssvetilatviju.info/

Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu un darbību poļu minoritātes labā. Apbalvojumu no Polijas prezidenta rokām saņēma arī Krāslavas draudzes prāvests pr. Eduards Voroņeckis, kuram ir piešķirts Nopelnu ordeņa kavaliera krustu, un Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels MIC, kurš saņēma Nopelnu ordeņa sudraba krustu.

Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā uzsvēra, ka, apbalvojot tos, kuri nesavtīgi kalpo Latvijā dzīvojošu poļu labā, nevar nepamanīt garīdzniekus. Ticība ir mūsu civilizācijas fundaments un vislielākajās grūtībās bieži gandrīz vienīgais iemesls, lai nepadotos.

Polijas Republikas Nopelnu ordenis ir civils apbalvojums, kas tiek piešķirts ārzemniekiem un ārzemes dzīvojošiem Polijas Republikas pilsoņiem, kuri ar savu darbību veicina starptautisko sadarbību, kā arī Polijas Republikas vienotību un sadarbību ar citām tautām. Savukārt Nopelnu krusts ir civils apbalvojums, kas tiek piešķirts tiem, kuri strādā Polijas valsts un pilsoņu labā, ne tikai pildot savus pienākums, bet arī darbojoties ārpus to robežām.

Sirsnīgi sveicam Romas katoļu Baznīcas garīdzniekus un vēlam panākumus arī turpmākā darbībā.

Dmitrijs Artjomovs MIC

Lai palīdzētu izprast šīs lietas, ikviens ir aicināts uz semināru 17. jūnijā. Semināra mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt šķēršļus, kas traucē tuvoties Dievam un ieraudzīt lietas, caur kurām mūsu dzīvēs var ienākt okultisma sekas.
Lekcijas laikā uzzināsim par latviešu zīmēm, to nozīmi un sākotnējo jēgu. Dzirdēsim par simbolu vietu senlatviešu tradīcijās un to mūsdienu ietekmi. Pieskarsimies tādām tēmām kā: elku birzes, senās svētvietas un arvien populārāko svētku svinēšanu tajās. Dzirdēsim par senlatviešu svētkiem, no kuriem daži tiek svinēti arī mūsdienu kultūrā, nemaz nenojaušot to patieso nozīmi.

Semināra lektore: Gunta Skreija

G. Skreija ir Kristīgās padomdošanas skolas lektore, vasarsvētku draudzes kalpotāja. Lektore ikdienā māca par Biblisku skatījumu uz senlatviešu zīmēm, rituāliem, to ietekmi. Skreija ir īpaši iedziļinājusies senlatviešu pagānu simbolos, piekoptajās praksēs, to garīgo spēku, kā arī mūsdienu izpausmēm. Kalpotājai ir desmit gadu pieredze individuālajā kalpošanā.

Pasākums notiks Vasarsvētku draudzē “Cerība” telpās Rīgā, Nometņu ielā 31. Dalība seminārā bez maksas.

Sakarā ar to, ka vietu skaits ir ierobežots, visi interesenti aicināti pieteikties mājaslapā ceriba.lv/zimes aizpildot reģistrācijas formu.

Ierašanās jau no plkst.13:15.

Lūdzam ņemt vērā, ka pasākuma laikā notiks tā filmēšana, fotografēšana un iespējama translēšana tiešraidē. Draudze “Cerība” šo materiālu izmantos mārketinga nolūkos (piemēram, publicējot draudzes FB kontā, iekļaujot to ceriba.lv tīmekļa vietnē u.tml.).

Pretpraida pasākuma organizators Andris Orols stāsta: “Mēs tikai atbalstām šo noviržu izplatību Latvijā. Jo klusēšana ir piekrišana. Ja ignorējam notiekošo, uzgriežam muguru un mūkam prom – mēs tieši ar to arī iedrošinām šo perversiju izplatītājus būt drošākiem.”

Inga Bite. Foto: saeima.lv

12.Saeimas deputāte Inga Bite: „Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm var tikt radīts pienākums
juridiski atzīt viena dzimumu laulību, kas noslēgta ārpus viņu teritorijas.
To var saukt par “ideoloģisko kolonizāciju”.

Vakar, pēc 12.Saeimas deputātes Ingas Bites no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iniciatīvas 30 Latvijas Saeimas deputāti parakstīja vēstuli Eiropas Savienības tiesai un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem,-ziņo spektrs.com

Vēstulē izteiktas bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo “Coman” lietu. Šīs lietas ietvaros divi vīrieši, kuri apprecējušies Beļģijā, pieprasa savas “laulības” atzīšanu arī Rumānijā. Ja Eiropas Savienības tiesa uzspiestu šādu risinājumu Rumānijai, tas faktiski būtu jāpieņem arī Latvijā.

Savā vēstulē deputāte Inga Bite uzsver: “Mēs – Latvijas deputāti – aicinām Eiropas Savienības Tiesu un citas Eiropas Savienības institūcijas būt piesardzīgām un neveicināt Eiropas Savienības šķelšanos. Eiropas Savienības ideja sākotnēji bija balstīta uz kultūras, reliģiskās un nacionālās daudzveidības ievērošanu, taču šobrīd demokrātiskā procesā neievēlētas Eiropas Savienības insitūcijas jau apdraud valstu suverēno kompetenci, uzspiežot tām savu vērtību sistēmu, savu ģimenes un laulības definējumu, un apejot dalībvalstu demokrātiskās procedūras.”

Coman lieta attiecas uz viena dzimuma pāri, kurš Beļģijā saņēma laulības apliecību, un pēc tam pieprasīja atzīšanu Rumānijā. Kad Rumānija atteicās uzskatīt viņus par precētu pāri saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem, šie cilvēki vērsās tiesā pret Rumānijas valdību. Galu galā šī lieta tika iesniegta Eiropas Savienības Tiesā, kurai lūdza definēt jēdzienu “laulātie” Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē.

Deputāte Inga Bite atklāj, ka šobrīd 6 Eiropas Savienības dalībvalstīs (Rumānijā, Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā) nav viena dzimumu partnerattiecību. Četrpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīs laulības savienība tiek noteikta starp vienu vīrieti un vienu sievieti. Sešas no šīm valstīm ir nostiprinājušas šo definīciju savās konstitūcijās. Tomēr, ņemot vērā iespējamo Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu Coman lietā,

visām Eiropas Savienības dalībvalstīm var tikt radīts pienākums juridiski atzīt viena dzimumu laulību, kas noslēgta ārpus viņu teritorijas. To var saukt par “ideoloģisko kolonizāciju”.

Inga Bite atgādina pozitīvu piemēru Latvijā, kad nesenā veiksmīgā Eiropas pilsoņu iniciatīva “Mamma, Tētis un Bērni”, kas neilgā laikā Eiropas Savienībā savāca teju 1 000 000 pilsoņu parakstu. Latvijā īpašā akcijā ar šīs iniciatīvas nozīmītēm bija gatavi nofotografēties vairāk kā puse parlamenta deputātu (Sk. Šeit: http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-saeimas-deputati-izsaka-atbalstu-eiropas-pilsonu-iniciativai-mamma-tetis-un-berni/), kā arī sabiedrība bija ļoti atsaucīga, savācot ap 20 000 parakstu. Turklāt, Latvijas Republikas Saeima demokrātiska procedūrā 2018.gada 15.martā noraidīja ideju par atsevišķa Kopdzīves likuma pieņemšanu. Minētais pierāda, ka ģimenes jēdziena pārdefinēšana Eiropas Savienības līmenī būtu pretēja Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts demokrātiskai gribai, sabiedrības un demokrātiski ievēlēta parlamenta lēmumiem.

Latvijas Saeimas deputātu parakstītā vēstule aicina Eiropas Savienības Tiesu un citas Eiropas Savienības institūcijas būt piesardzīgām un neveicināt Eiropas Savienības šķelšanos. Eiropas Savienības ideja sākotnēji bija balstīta uz kultūras, reliģiskās un nacionālās daudzveidības ievērošanu, taču šobrīd demokrātiskā procesā neievēlētas Eiropas Savienības institūcijas jau apdraud valstu suverēno kompetenci, uzspiežot tām savu vērtību sistēmu, savu ģimenes un laulības definējumu, un apejot dalībvalstu demokrātiskās procedūras.

Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā politiķi neskatīja jautājumu valdībā un līdz ar to arī Saeimā. Šī ir bīstama tendence uzskata Re:Baltica, jo Latvijā reliģija ir nodalīta no valsts varas. Protams, kristieši esot sabiedrības daļa, un iņu viedoklis ir jāņem vērā, bet tas ir viens no viedokļiem. Bet tieši politiķiem ir jāizdiskutē, vai viņi ir par vai pret Stambulas konvenciju, nevis jānorok jautājumus, jo Baznīcai tas nepatīk.

Raksts

Atbild LELB mācītājs Ivo Pavlovičs:

Inga Spriņģe facebook vietnē saņēmusi atbildi no  Saulkrastu draudzes mācītāja Ivo Pavloviča: „Inga, kāpēc Jūs satrauc tas, ka Baznīcas ietekme pieaug? Tas Jūsu sarakstā ir pirmais (tātad, būtiskākais punkts). Jūsu atsaukšanās uz satversmi ir nekorekta. Tas gan nav nekas jauns, jo vairumā gadījumu, kad kāds satraucas par Baznīcas ietekmi un atsaucas uz satversmi, tad dara to nekorekti. Satversme pasaka vien to, ka Baznīca un valsts strukturāli nav saistītas. Tas nozīmē, ka mums nav valsts baznīcas, kurai visi pilsoņi piederētu un uzturētu to ar saviem nodokļiem. Tas nozīmē arī to, ka valsts nevar diktēt Baznīcai savus noteikumus. Tas nozīmē, ka neviens mūsu valstī ar likuma spēku netiek spiests pievienoties kādai konkrētai reliģijai, vai konfesijai… un tas ir labi. Bet tas nenozīmē, ka Baznīcai ir aizliegts ietekmēt sabiedrisko domu, vai paust savu nostāju arī politiskos jautājumos. Ja nu vēlaties atsauces uz Satversmi, tad tur ir sacīts: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Jūs, kā jau daudzi liberāli noskaņoti ļaudis, vēlaties marginalizēt un noreducēt Baznīcas ietekmi. Savā ziņā tā ir cenzūra. Jūs izdarāt nepareizus, pat bīstamus secinājumus. Jums vajadzētu ieraudzīt to, ka nedrīkst marginalizēt, vai ignorēt lielas sabiedrības daļas vērtības un uzskatus. Ja tik daudzi cilvēki ir aktivizējušies un pauduši savu attieksmi, tad demokrātiski būtu ieklausīties un respektēt, bet jau kaut kas nav saprotams šajā nostājā, tad jautāt.”