<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>spektrs.com &#187; Latvijā</title>
	<atom:link href="http://spektrs.com/category/visas-zinas/latvija/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://spektrs.com</link>
	<description>žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Thu, 19 May 2022 16:50:09 +0000</lastBuildDate>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>http://wordpress.org/?v=3.3.2</generator>
		<item>
		<title>Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/iesniegta-pateicibas-vestule-latvijas-valsts-vaditajiem-2/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/iesniegta-pateicibas-vestule-latvijas-valsts-vaditajiem-2/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 30 Jan 2020 07:18:57 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2020]]></category>
		<category><![CDATA[Janvaris_2020]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā Featured]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=16312</guid>
		<description><![CDATA[Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā &#8211; Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<div>
<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2020/01/Tautas_lugsanu_sapulce_logo.png"><img class="alignleft size-medium wp-image-16308" title="Tautas_lugsanu_sapulce_logo" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2020/01/Tautas_lugsanu_sapulce_logo-300x146.png" alt="" width="300" height="146" /></a>Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā &#8211; Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām mūsu zemē.</p>
<p>2019. gada Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” ietvaros tika sagatavota Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem.</p>
<p>Pateicības vēstuli parakstīja Latvijas vadošo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji: Romas katoļu baznīcas kardināls <strong>Jānis Pujats</strong>, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, metropolīts <strong>Zbigņevs Stankevičs</strong>, <em>Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps <strong>Jānis Vanags</strong>, </em>Latvijas Baptistu draudžu<em> </em>savienības bīskaps <strong>Kaspars Šterns</strong>, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps <strong>Modris Ozolinkevičs</strong>,<em> d</em>raudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps <strong>Aleksejs Ļedjajevs</strong>, Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas superintendants <strong>Edgars Šneiders</strong>, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudžu centra “Dzīvības avots” bīskaps <strong>Rufus Adžiboije, </strong>Mateja baptistu draudzes mācītājs, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ex-ministrs un Rīgas domes deputāts <strong>Ainars Baštiks</strong>, Evaņģēlisko kristiešu draudzes “Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs un Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” organizators <strong>Mārcis Jencītis</strong>.</p>
<p>Ikvienam sapulces dalībniekam un apmeklētājam bija iespēja parakstīt vēstuli gan elektroniski, gan papīra formātā. Kopumā tika savākti 1914 paraksti.</p>
<p>Pateicības vēstules mērķis ir pateikties Latvijas valdībai par līdz šim paveikto darbu, kā arī par saglabāto himnu „Dievs, svētī Latviju!”, latviešu valodu, reliģijas un vārda brīvību, kristīgām un ģimenes vērtībām un citiem labiem darbiem un lēmumiem mūsu valsts labā.</p>
<p>Šī gada 28.janvārī Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām, kā arī Ministru kabinetam un Valsts prezidentam tika iesniegta parakstītā Pateicības vēstule.</p>
<p>Plašāka informācija: <a href="https://dievssvetilatviju.info/">https://dievssvetilatviju.info/</a></p>
<p>&nbsp;</p>
<h2>PATEICĪBAS VĒSTULE LATVIJAS VALSTS VADĪTĀJIEM</h2>
</div>
<p>&nbsp;</p>
<div>Mēs pateicamies par līdz šim paveikto un saglabāto:</p>
<ul>
<li>Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”.</li>
<li>Latvijas Republikas Satversmes preambulu, kurā teikts, ka Latvijas identitāti veido “&#8230;. latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības”.</li>
<li>Reliģijas un vārda brīvību Latvijā (LR Satversme 99., 100. un 102.pants).</li>
<li>Latvijas Republikas pamatlikumu &#8211; Satversmi, kuras 110.pants nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību &#8211; savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.</li>
<li>Iespēju izvēles veidā apgūt kristīgo mācību skolās (Reliģisko organizāciju likuma 6.panta otrā daļa).</li>
<li>Saeimas lēmumu noraidīt Dzīvesbiedru likumprojekta izskatīšanu (2019.gada 20.jūnijs).</li>
<li>Eiropas Padomes Stambulas konvencijas neratificēšanu.</li>
<li>Alkoholisko dzērienu tirdzniecības un lietošanas ierobežošanu sabiedriskās vietās (Alkoholisko dzērienu aprites likums 6.pants un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.pants).</li>
<li>Smēķēšanas ierobežošanu sabiedriskās vietās (Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10.pants).</li>
<li>Saeimas lēmumu noraidīt ierosinājumu par marihuānas dekriminalizāciju (2015.gada 3.septembris).</li>
</ul>
<p>Mēs vēlam Dieva svētību atbildīgajā valsts vadīšanas darbā un paliekam lūgšanās par Jums un Jūsu ģimenēm!</p>
</div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/iesniegta-pateicibas-vestule-latvijas-valsts-vaditajiem-2/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Aleksandrs Kiršteins par labās gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai: Kompensācijas izmaksātas jau Augstākās padomes laikā</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/aleksandrs-kirsteins-par-labas-gribas-atlidzinajumu-latvijas-ebreju-kopienai-kompensacijas-izmaksatas-jau-augstakas-padomes-laika/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/aleksandrs-kirsteins-par-labas-gribas-atlidzinajumu-latvijas-ebreju-kopienai-kompensacijas-izmaksatas-jau-augstakas-padomes-laika/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 18 Jun 2019 06:00:59 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2019]]></category>
		<category><![CDATA[Junijs_2019]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Aleksandrs Kiršteins]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=16076</guid>
		<description><![CDATA[Saeima 13. jūnijā noraidīja partiju apvienības „Attīstībai/Par!“ (AP) rosinātā likumprojekta „Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu“ iekļaušanu darbakārtībā. Aleksandrs Kiršteins no „Nacionālās apvienības” (NA) debatēs asi kritizēja likumprojektu. Balsošanas laikā likumprojekts tika noraidīts, tomēr likumprojekts oficiāli ir iekļauts 20. jūnija Saeimas sēdes kārtībā. Saeimas [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2019/06/Balsosanas_rezultati_ebreji.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-16077" title="Balsosanas_rezultati_ebreji" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2019/06/Balsosanas_rezultati_ebreji-232x300.jpg" alt="" width="232" height="300" /></a>Saeima 13. jūnijā noraidīja partiju apvienības „Attīstībai/Par!“ (AP) rosinātā likumprojekta „Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu“ iekļaušanu darbakārtībā.<br />
Aleksandrs Kiršteins no „Nacionālās apvienības” (NA) debatēs asi kritizēja likumprojektu. Balsošanas laikā likumprojekts tika noraidīts, tomēr likumprojekts oficiāli ir iekļauts 20. jūnija Saeimas sēdes kārtībā. Saeimas deputātiem ir dota nedēļa laika izvērtēt un balsot no jauna.<span id="more-16076"></span></p>
<p><strong>Aleksandrs Kiršteins:</strong> „Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man diemžēl jāiebilst pret šo apbrīnojami diletantisko un vēsturi neizprotošo priekšlikumu.<br />
Pirmkārt, ebrejiem tika izmaksātas kompensācijas jau Augstākās padomes laikā. Es pats piedalījos kā Ārlietu komisijas pārstāvis. Notika vienošanās ar toreizējo Ebreju kultūras biedrība, kuru tai laikā pārstāvēja Ruta Marjaša, arī Mavriks Vulfsons. Toreiz tika atdoti pietiekami daudz īpašumu, kas ir piederējuši organizācijām, – sākot ar ebreju slimnīcu, beidzot ar dažādām ēkām Daugavpilī un Liepājā. Tas ir pirmais punkts.<br />
Otrs. Tika parakstīta vienošanās, ka valsts finansēs ebreju skolu, un ka pie Latvijas Universitātes par valsts līdzekļiem tiks atvērts Jūdaikas izpētes centrs.<br />
Tika atdota arī ēka, kur tagad atrodas Ebreju muzejs, kas nekad nav piederējis Ebreju biedrībai, jo nebija nokārtotas to īpašuma tiesības pirms kara, kur bija savā laikā teātris. Tika atdota vesela rinda īpašumu. Tātad tie ir meli, ka šie jautājumi netika nokārtoti.<br />
Iepriekšējās Saeimas laikā atkal tika atdota rinda īpašumu, un mani izbrīna, ka tad toreizējais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs teica, ka ar to šis jautājums ir nokārtots, jo argumentācija bija tieši tāda pati: mūsu draugiem amerikāņiem ir jāparāda, un tā tālāk. Un pēkšņi izrādās, ka mēs neko neesam atdevuši. Tātad tie ir skaidri meli!<br />
Trešais jautājums. Vai tad Vācija, būdama atbildīga par šo lietu, savā laikā jau nav samaksājusi kompensācijas Ebreju kopienai? Jeb ir? Cik reizes vienai etniskai grupai būtu jāmaksā kompensācijas?<br />
Vēl kāds jautājums. Vienīgā etniskā grupa Latvijā, kurai ir atņemti īpašumi un nav samaksātas kompensācijas, ir vācbaltieši. Agrārās reformas laikā tika nacionalizēta zeme, atstājot līdz 50 hektāriem. Šeit, Saeimā, notika ļoti asas debates par to, lai īpašniekiem samaksātu par konfiscētajiem mežiem. Ar vienas balss pārākumu Saeima nobalsoja, ka šī kompensācija netiek maksāta.<br />
Mūsu stenogrammās var izlasīt, ka uzstājās rakstnieks Kārlis Skalbe un teica tā: “Ja mēs kādam atņemam īpašumu pretēji Eiropā pieņemtai praksei un nesamaksājam, tad pienāks laiks, kad mums šo īpašumu atņems tieši tādā pašā veidā.” Šie Skalbes vārdi piepildījās.<br />
Tātad atgriezīsimies pie vācbaltiešiem. Es nerunāju par 1939. gada repatriāciju, bet par privātīpašniekiem, kuri nav saņēmuši kompensāciju, kuri faktiski ir šo valsti uzcēluši kā tādu… es runāju par visu Livonijas kultūru – mūsu pilsētas, mūsu gramatikas pamati, dziesmu svētki, mūsu izglītības sistēma, kas tika iedibināta jau Livonijā un tika turpināta autonomajās Baltijas provincēs, ar īpašo pārvaldes kultūru, kas atšķīrās no Latgales, kura tajā laikā bija Vitebskas guberņā. Tātad šeit mēs uzskatām, ka, ja mēs slepkavojam cilvēkus 1905. gadā vai 1919. gadā, liekam viņus koncentrācijas nometnēs, dedzinām viņu īpašumu, piemēram, mācītājam Bīlenšteinam, kurš vāca latviešu tautasdziesmas, divreiz tika nodedzināta bibliotēka ar latviešu kultūras vērtībām. Tas skaitās… par to var dziedāt dziesmas dziesmusvētkos, un tā skaitās varonība, ja? Pret citu etnisko grupu tas saucās holokausts.<br />
Nu, uzlieciet brilles, Pavļuta kungs! Tādas, kas atšķir. Jūs jau neatšķiriet šīs lietas. Tātad, ja jūs gribiet kādam maksāt, tad sākam varbūt ar to etnisko grupu, kurai mēs neesam samaksājuši kompensācijas.<br />
Nākošais. Nu vai var atdot īpašumus tiem, kam viņi nekad nav piederējuši, pretēji Latvijas likumdošanai?<br />
Bieži tiek pieminēts Lietuvas piemērs. Viļņā bija vienota ebreju organizācija – kopiena, kurai Lietuva arī piešķīra un samaksāja tur kaut kādu kompensāciju. Latvijā šiem īpašumiem bija dažādi īpašnieki, savstarpēji naidīgi, sākot ar kreiso Bundu, dažādām marksistiskām organizācijām, ebreju arodbiedrībām, divām skolu sistēmām jidišā un ivritā. Un nevar atdot, piemēram, Latvijas cionista īpašumus, kuru komunisti izsūtīja, komunistam, kurš iebrauc no Baltkrievijas, nav pilsonis un vada tagad, teiksim, attiecīgo šo te kopienu organizāciju. Nu, tas taču ir kuriozs! Tas ir pretēji Latvijas Satversmei. Tātad mums vispirms ir jāmaina Satversme un jāpasaka, ka visas tautības ir vienlīdzīgas, bet dažas etniskās grupas ir vienlīdzīgākas par pārējām, kurā, piemēram… neietilpst vācbaltieši, kuriem īpašumi nav jākompensē…<br />
Vajag drusciņ pašcieņu – izbeigt šo sunisko līšanu un mācīties no Polijas prezidenta Dudas, kurš pateica, ka amerikāņiem īpašumus atdod tikai īpašniekiem. Bezīpašnieku īpašumi pieder valstij, kur ietilpst visas etniskās grupas.<br />
Paldies. Aicinu noraidīt.“</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/aleksandrs-kirsteins-par-labas-gribas-atlidzinajumu-latvijas-ebreju-kopienai-kompensacijas-izmaksatas-jau-augstakas-padomes-laika/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/latvija/iznacis-tulkojums-pavila-darbi/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/latvija/iznacis-tulkojums-pavila-darbi/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 20 Feb 2019 09:22:32 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2019]]></category>
		<category><![CDATA[Februaris_2019]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Ņikita Andrejevs]]></category>
		<category><![CDATA[“Pāvila darbi”]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=16018</guid>
		<description><![CDATA[Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p dir="ltr"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2019/02/pavilaa_ev_relize_vizualis.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-16019" title="pavilaa_ev_relize_vizualis" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2019/02/pavilaa_ev_relize_vizualis-192x300.jpg" alt="" width="192" height="300" /></a>Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne<span id="more-16018"></span></p>
<div></div>
<p dir="ltr">Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu kristiešu tekstu tulkojumi sniedz ikvienam ieinteresētam lasītajam ieskatu agrīnās kristietības pasaules un literatūras daudzveidībā. Līdz ar to, šo tekstu tulkošana padara spilgtāku lasītāju izpratni par Rietumu kultūrā vēsturiski ietekmīgākās reliģijas pirmsākumiem. Latviešu valodā ir iztulkots ļoti neliels šo tekstu skaits, un jaunie tulkojumi padara agrīnās kristietības pasauli arvien pieejamāku”.</p>
<p dir="ltr">Pats tulkošanas process Ņikitam Andrejevam bijis dažādu pārdomu piepildīts – mainot savu sākotnējo ieskatu, ka tulkošanai būtu jābūt pēc iespējas tuvāk orģinālajai teksta valodai, uz nepieciešamību Pāvila un Teklas stāstu pielāgot latviešu valodas dinamikai: “Galvenais šajā tekstā ir stāstījums un tēlu valoda. Tas ir tuvāks antīkam romānam nekā filosofiskam traktātam, un līdz ar to bija svarīgi saglabāt vieglu lasāmību”.</p>
<p dir="ltr">Ņikita Andrejevs Jaunās Derības sengrieķu valodu (koinē) apguvis studiju laikā LU Teoloģijas fakultātē. Šī fakultāte darbojas jau 99 gadus, un tā ir vieta, kurā var apgūt gan sengrieķu, gan senebreju valodu, kā arī citus ar teoloģiju un reliģijpētniecību saistītus priekšmetus.</p>
<p>&nbsp;</p>
<p dir="ltr">Tulkojumu “Pāvila darbi” iespējams iegādāties Latvijas Bībeles biedrībā, kā arī lielākajās grāmatnīcās Latvijā.</p>
<div></div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/latvija/iznacis-tulkojums-pavila-darbi/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Latvijas Republikas Saeimai iesniegta petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām”</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-republikas-saeimai-iesniegta-peticija-par-kristigajam-un-gimenes-vertibam/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-republikas-saeimai-iesniegta-peticija-par-kristigajam-un-gimenes-vertibam/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 07 Feb 2019 06:36:55 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2019]]></category>
		<category><![CDATA[Janvaris_2019]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Par kristīgajām un ģimenes vērtībām]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15996</guid>
		<description><![CDATA[Pagājušā gada novembrī mūsu valsts svinēja savas pastāvēšanas 100 gadu jubileju. Viens no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem bija starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, tās mērķis bija apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām mūsu zemē. Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju” ietvaros tika sagatavota [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2019/02/Par_Latviju.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-15997" title="Par_Latviju" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2019/02/Par_Latviju-300x215.jpg" alt="" width="300" height="215" /></a></p>
<p>Pagājušā gada novembrī mūsu valsts svinēja savas pastāvēšanas 100 gadu jubileju. Viens no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem bija starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, tās mērķis bija apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām mūsu zemē.<br />
<span id="more-15996"></span></p>
<p>Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju” ietvaros tika sagatavota petīcija “Par kristīgām un ģimenes vērtībām”, kuras mērķis bija paust sabiedrības nostāju par tradicionālās laulības un ģimenes nozīmīgumu un sākta parakstu vākšana. Petīciju varēja parakstīt gan elektroniski, gan papīra formātā un nepilnu triju mēnešu laikā tika savākti 7699 paraksti.</p>
<p>Petīciju parakstīja Latvijas vadošo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji: Romas katoļu baznīcas kardināls <strong>Jānis Pujats</strong>, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, metropolīts <strong>Zbigņevs Stankevičs</strong>, <em>Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pārstāvis, Rīgas iecirkņa prāvests un Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes mācītājs</em><strong><em> </em>Krists Kalniņš, </strong>Draudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps <strong>Aleksejs Ļedjajevs</strong>, Latvijas Baptistu draudžu<em> </em>savienības bīskaps <strong>Kaspars Šterns</strong>, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības goda bīskaps <strong>Jānis Ozolinkevičs</strong>, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps <strong>Modris Ozolinkevičs</strong>, Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas superintendents <strong>Edgars Šneiders</strong>, Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps <strong>Vilnis Latgalis</strong>, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps <strong>Nikolajs Gribs</strong>, Pestīšanas Armijas Latvijā vadītājs <strong>Roberts</strong> <strong>Tufstroms</strong>,<strong> </strong>Latvijas Kristīgā radio prezidents <strong>Tālivaldis Tālbergs</strong>, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns <strong>Elmārs Pļaviņš</strong>, Mateja baptistu draudzes mācītājs, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ex-ministrs un Rīgas domes deputāts <strong>Ainars Baštiks</strong>.</p>
<p>Lai latviešu tauta spētu pastāvēt un izdzīvot cauri gadsimtiem, ir svarīgi saglabāt tautas morāles normas un vērtības. Satversmes 110. pants nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību &#8211; savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir teikts, ka <em>“</em><em>Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”</em></p>
<p>Šā gada 6. februārī Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām tika iesniegta parakstītā petīcija un atklātā vēstule par kristīgām un ģimenes vērtībām Latvijā. Atklātā vēstule tika iesniegta arī Valsts prezidentam un Ministru kabinetam. Vēstulē uzsvērts, kādas negatīvas sekas Latvijai rada kristīgo morāles standartu ignorēšana izglītības sistēmā, kā arī bezatbildīga dzīvesveida un viendzimuma attiecību popularizēšana. Latvijas vadītāji tiek aicināti atbalstīt idejas, iniciatīvas, likumdošanas projektus un noteikumus, kuri atbilst valsts konstitūcijā noteiktajām vērtībām, kā arī aizsargāt tradicionālo ģimenes modeli kā Satversmē garantētu nemaināmu vērtību.</p>
<p>Atklāto vēstuli ir parakstījis un iesniedzis Starpkonfesionālās Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” galvenais organizators un petīcijas “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” iniciators, Evaņģēlisko kristiešu draudzes “Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs Mārcis Jencītis.</p>
<p>&nbsp;</p>
<p>Ar Petīcijas pilnu tekstu var iepazīties šeit: <a href="https://parlatviju.lv/">https://parlatviju.lv/</a></p>
<p>Plašāka informācija: <a href="https://dievssvetilatviju.info/">https://dievssvetilatviju.info/</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-republikas-saeimai-iesniegta-peticija-par-kristigajam-un-gimenes-vertibam/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-garidzniekiem-pieskirti-polijas-republikas-valsts-apbalvojumi/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-garidzniekiem-pieskirti-polijas-republikas-valsts-apbalvojumi/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 30 Jun 2018 12:29:07 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2018]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15835</guid>
		<description><![CDATA[28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām,ziņo spektrs.com/katolis.lv Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2018/06/katolis_lv.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-15836" title="katolis_lv" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2018/06/katolis_lv-300x194.jpg" alt="" width="300" height="194" /></a>28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām,ziņo spektrs.com/<a href="http://www.katolis.lv">katolis.lv</a><span id="more-15835"></span></p>
<p>Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu un darbību poļu minoritātes labā. Apbalvojumu no Polijas prezidenta rokām saņēma arī Krāslavas draudzes prāvests pr. Eduards Voroņeckis, kuram ir piešķirts Nopelnu ordeņa kavaliera krustu, un Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels MIC, kurš saņēma Nopelnu ordeņa sudraba krustu.</p>
<p>Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā uzsvēra, ka, apbalvojot tos, kuri nesavtīgi kalpo Latvijā dzīvojošu poļu labā, nevar nepamanīt garīdzniekus. Ticība ir mūsu civilizācijas fundaments un vislielākajās grūtībās bieži gandrīz vienīgais iemesls, lai nepadotos.</p>
<p>Polijas Republikas Nopelnu ordenis ir civils apbalvojums, kas tiek piešķirts ārzemniekiem un ārzemes dzīvojošiem Polijas Republikas pilsoņiem, kuri ar savu darbību veicina starptautisko sadarbību, kā arī Polijas Republikas vienotību un sadarbību ar citām tautām. Savukārt Nopelnu krusts ir civils apbalvojums, kas tiek piešķirts tiem, kuri strādā Polijas valsts un pilsoņu labā, ne tikai pildot savus pienākums, bet arī darbojoties ārpus to robežām.</p>
<p>Sirsnīgi sveicam Romas katoļu Baznīcas garīdzniekus un vēlam panākumus arī turpmākā darbībā.</p>
<p><em>Dmitrijs Artjomovs MIC</em></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-garidzniekiem-pieskirti-polijas-republikas-valsts-apbalvojumi/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Seminārs: Ko par latviešu zīmēm un simboliem saka Bībele?</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/seminars-ko-par-latviesu-zimem-un-simboliem-saka-bibele/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/seminars-ko-par-latviesu-zimem-un-simboliem-saka-bibele/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 13 Jun 2018 08:17:05 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2018]]></category>
		<category><![CDATA[Junijs_2018]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[cerība]]></category>
		<category><![CDATA[Gunta Skreija]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15798</guid>
		<description><![CDATA[Mūsdienās ik uz soļa saskaramies ar modernā dizainā ietvērtām latviskajām zīmēm &#8211; kreklos, mēbelēs, aksesuāros. Vai esat kādreiz domājis, kādu spēku tās nes? un vai par senlatviešu zīmēm ko saka arī Bībele? Lai palīdzētu izprast šīs lietas, ikviens ir aicināts uz semināru 17. jūnijā. Semināra mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt šķēršļus, kas traucē tuvoties Dievam [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2018/06/Latviesu_zimes.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-15799" title="Latviesu_zimes" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2018/06/Latviesu_zimes-300x168.jpg" alt="" width="300" height="168" /></a>Mūsdienās ik uz soļa saskaramies ar modernā dizainā ietvērtām latviskajām zīmēm &#8211; kreklos, mēbelēs, aksesuāros. Vai esat kādreiz domājis, kādu spēku tās nes? un vai par senlatviešu zīmēm ko saka arī Bībele?<span id="more-15798"></span></p>
<p>Lai palīdzētu izprast šīs lietas, ikviens ir aicināts uz semināru 17. jūnijā. Semināra mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt šķēršļus, kas traucē tuvoties Dievam un ieraudzīt lietas, caur kurām mūsu dzīvēs var ienākt okultisma sekas.<br />
Lekcijas laikā uzzināsim par latviešu zīmēm, to nozīmi un sākotnējo jēgu. Dzirdēsim par simbolu vietu senlatviešu tradīcijās un to mūsdienu ietekmi. Pieskarsimies tādām tēmām kā: elku birzes, senās svētvietas un arvien populārāko svētku svinēšanu tajās. Dzirdēsim par senlatviešu svētkiem, no kuriem daži tiek svinēti arī mūsdienu kultūrā, nemaz nenojaušot to patieso nozīmi.</p>
<h3>Semināra lektore: Gunta Skreija</h3>
<p>G. Skreija ir Kristīgās padomdošanas skolas lektore, vasarsvētku draudzes kalpotāja. Lektore ikdienā māca par Biblisku skatījumu uz senlatviešu zīmēm, rituāliem, to ietekmi. Skreija ir īpaši iedziļinājusies senlatviešu pagānu simbolos, piekoptajās praksēs, to garīgo spēku, kā arī mūsdienu izpausmēm. Kalpotājai ir desmit gadu pieredze individuālajā kalpošanā.</p>
<p>Pasākums notiks Vasarsvētku draudzē &#8220;Cerība&#8221; telpās Rīgā, Nometņu ielā 31. Dalība seminārā bez maksas.</p>
<p>Sakarā ar to, ka vietu skaits ir ierobežots, visi interesenti aicināti pieteikties mājaslapā <a href="https://l.facebook.com/l.php?u=http%3A%2F%2Fceriba.lv%2Fzimes&amp;h=ATNhABeG0MzXtDTkS5HIFbaf9DbNMdv1J9CYktepq38ZvCz0v73TApglHs3Q9XX31HaWpyuHB2hRsmL41h8mR7YB1YQdXPZ79yxFZXhUZuyGu-kzfa_UJUh1OyxKVuzhCLm2ZaOA" target="_blank" data-ft="{&quot;tn&quot;:&quot;-U&quot;}" data-lynx-mode="asynclazy">ceriba.lv/zimes</a> aizpildot reģistrācijas formu.</p>
<p>Ierašanās jau no plkst.13:15.</p>
<p>Lūdzam ņemt vērā, ka pasākuma laikā notiks tā filmēšana, fotografēšana un iespējama translēšana tiešraidē. Draudze &#8220;Cerība&#8221; šo materiālu izmantos mārketinga nolūkos (piemēram, publicējot draudzes FB kontā, iekļaujot to ceriba.lv tīmekļa vietnē u.tml.).</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/seminars-ko-par-latviesu-zimem-un-simboliem-saka-bibele/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Pretpraida pasākums 9.jūnijā 10.00</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/pretpraida-pasakums-9-junija-10-00/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/pretpraida-pasakums-9-junija-10-00/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 04 Jun 2018 06:35:48 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2018]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Maijs_2018]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Andris Orols]]></category>
		<category><![CDATA[No pride]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15795</guid>
		<description><![CDATA[Pretpraida pasākums (mītiņš) notiks 9.jūnijā, 10.00 Rīgā, pie Vērmanes dārza (Merķeļa ielā – iepretīm Latviešu biedrības namam). Pasākumu veido Fonds &#8221;Stop Imigrācija!&#8221;. Pasākuma mērķis – &#8221;Protests pret homoseksuālisma u.c. psihisku un mentālu noviržu popularizēšanu&#8221;. Aicināti piedalīties visi nevienaldzīgie, visi kuri saprot – aizverot actiņas un austiņas,-ziņo spektrs.com Pretpraida pasākuma organizators Andris Orols stāsta: &#8220;Mēs tikai atbalstām [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2018/06/no-pride-300x200.jpg"><img class="alignleft size-full wp-image-15796" title="no-pride-300x200" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2018/06/no-pride-300x200.jpg" alt="" width="300" height="200" /></a>Pretpraida pasākums (mītiņš) notiks <strong>9.jūnijā, 10.00 Rīgā, pie Vērmanes dārza (Merķeļa ielā – iepretīm Latviešu biedrības namam)</strong>. Pasākumu veido Fonds &#8221;Stop Imigrācija!&#8221;. Pasākuma mērķis – &#8221;Protests pret homoseksuālisma u.c. psihisku un mentālu noviržu popularizēšanu&#8221;. Aicināti piedalīties visi nevienaldzīgie, visi kuri saprot – aizverot actiņas un austiņas,-ziņo spektrs.com<span id="more-15795"></span></p>
<p>Pretpraida pasākuma organizators Andris Orols stāsta: &#8220;Mēs tikai atbalstām šo noviržu izplatību Latvijā. Jo klusēšana ir piekrišana. Ja ignorējam notiekošo, uzgriežam muguru un mūkam prom – mēs tieši ar to arī iedrošinām šo perversiju izplatītājus būt drošākiem.&#8221;</p>
<div>Ieslēdziet taču beidzot smadzenes un neuzķerieties uz to personu un organizāciju aicinājumiem šajā dienā nereaģēt uz notiekošo, mukt prom no pilsētas. Tieši nereaģēšana arī rada apstākļus dažādu perversiju legalizācijai un to pasludināšanai par normu. Tie, kuri aicina nereaģēt būtībā atbalsta šādus praidus. Atbalsta tieši ar nekā nedarīšanu. Kāda gan kļūs mūsu sabiedrība, ja nereaģēsim uz narkotiku izplatību, zagšanu vai laupīšanu? Ja nereaģēsim – narkotikas neizplatīs, zagļi nezags un laupītāji nelaupīs? Tās ir absolūti muļķīgas un neloģiskas iedomas, kuras 100% apgāž visa pasaules vēsture.</div>
<div>Vairāk info par aktivitātēm<strong> – </strong><em><strong><a title="http://www.tautaslabklajibai.lv/" href="https://www.draugiem.lv/say/click.php?url=http%3A%2F%2Fwww.tautaslabklajibai.lv%2F&amp;pid=1791652941&amp;uid=4425248" rel="noopener noreferrer" target="_blank">www.tautaslabklajibai.lv/</a></strong></em></div>
<div><em>P.S. LGBT savu pasākumu Vērmanes dārzā bija pieteikusi 5(!) minūtes agrāk, nekā Fonds, tāpēc sava pasākuma rīkošanai priekšroka ir LGBT. Praida gājiena sākums paredzēts ap 12.00. <strong>ĀRPUS</strong> pasākuma vietas (šai gadījumā – ārpus nožogojuma, vai stāvot uz trotuāriem (gājiens notiks pa ielu, nevis trotuāriem)) katrs ir tiesīgs skaļi vai vizuāli paust savu viedokli un šī attieksmes paušana nav jāsaskaņo ar Rīgas domi. Par šīm tiesībām paust savu viedokli pasākuma norises vietā, vai ārpus tā (katram pasākumam ir teritoriālas robežas) – </em><a title="https://likumi.lv/doc.php?id=42090" href="https://www.draugiem.lv/say/click.php?url=https%3A%2F%2Flikumi.lv%2Fdoc.php%3Fid%3D42090&amp;pid=1791652941&amp;uid=4425248" rel="noopener noreferrer" target="_blank">https://likumi.lv/doc.php</a></div>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/pretpraida-pasakums-9-junija-10-00/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Inga Bite (LRA) savākusi 30 Saeimas deputātu parakstus izsakot bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo &#8220;Coman&#8221; lietu</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/inga-bite-lra-savakusi-30-saeimas-deputatu-parakstus-izsakot-bazas-saistiba-ar-eiropas-savienibas-tiesa-izskatamo-coman-lietu/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/inga-bite-lra-savakusi-30-saeimas-deputatu-parakstus-izsakot-bazas-saistiba-ar-eiropas-savienibas-tiesa-izskatamo-coman-lietu/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 01 Jun 2018 09:18:46 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2018]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Maijs_2018]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA["Coman" lieta]]></category>
		<category><![CDATA[deputāte]]></category>
		<category><![CDATA[Inga Bite]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15791</guid>
		<description><![CDATA[12.Saeimas deputāte Inga Bite: „Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm var tikt radīts pienākums juridiski atzīt viena dzimumu laulību, kas noslēgta ārpus viņu teritorijas. To var saukt par &#8220;ideoloģisko kolonizāciju&#8221;. Vakar, pēc 12.Saeimas deputātes Ingas Bites no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iniciatīvas 30 Latvijas Saeimas deputāti parakstīja vēstuli Eiropas Savienības tiesai un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem,-ziņo spektrs.com [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p align="right">
<div id="attachment_14393" class="wp-caption alignleft" style="width: 310px"><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2016/02/Inga-Bite_foto_saeima_lv.jpg"><img class="size-medium wp-image-14393" title="Inga Bite_foto_saeima_lv" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2016/02/Inga-Bite_foto_saeima_lv-300x196.jpg" alt="" width="300" height="196" /></a><p class="wp-caption-text">Inga Bite. Foto: saeima.lv</p></div>
<p align="right"><em>12.Saeimas deputāte</em><em> Inga Bite: </em><em>„Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm var tikt radīts pienākums<br />
</em><em>juridiski atzīt viena dzimumu laulību, kas noslēgta ārpus viņu teritorijas.<br />
To var saukt par &#8220;ideoloģisko kolonizāciju&#8221;.</em></p>
<p>Vakar, pēc 12.Saeimas deputātes Ingas Bites no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iniciatīvas 30 Latvijas Saeimas deputāti parakstīja vēstuli Eiropas Savienības tiesai un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem,-ziņo spektrs.com<span id="more-15791"></span></p>
<p>Vēstulē izteiktas bažas saistībā ar Eiropas Savienības Tiesā izskatāmo &#8220;Coman&#8221; lietu. Šīs lietas ietvaros divi vīrieši, kuri apprecējušies Beļģijā, pieprasa savas &#8220;laulības&#8221; atzīšanu arī Rumānijā. Ja Eiropas Savienības tiesa uzspiestu šādu risinājumu Rumānijai, tas faktiski būtu jāpieņem arī Latvijā.</p>
<p>Savā vēstulē deputāte Inga Bite uzsver: “Mēs &#8211; Latvijas deputāti &#8211; aicinām Eiropas Savienības Tiesu un citas Eiropas Savienības institūcijas būt piesardzīgām un neveicināt Eiropas Savienības šķelšanos. Eiropas Savienības ideja sākotnēji bija balstīta uz kultūras, reliģiskās un nacionālās daudzveidības ievērošanu, taču šobrīd demokrātiskā procesā neievēlētas Eiropas Savienības insitūcijas jau apdraud valstu suverēno kompetenci, uzspiežot tām savu vērtību sistēmu, savu ģimenes un laulības definējumu, un apejot dalībvalstu demokrātiskās procedūras.”</p>
<p><em>Coman </em>lieta attiecas uz viena dzimuma pāri, kurš Beļģijā saņēma laulības apliecību, un pēc tam pieprasīja atzīšanu Rumānijā. Kad Rumānija atteicās uzskatīt viņus par precētu pāri saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem, šie cilvēki vērsās tiesā pret Rumānijas valdību. Galu galā šī lieta tika iesniegta Eiropas Savienības Tiesā, kurai lūdza definēt jēdzienu &#8220;laulātie&#8221; Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē.</p>
<p>Deputāte Inga Bite atklāj, ka šobrīd 6 Eiropas Savienības dalībvalstīs (Rumānijā, Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā<span style="text-decoration: underline;">)</span> nav viena dzimumu partnerattiecību. Četrpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīs laulības savienība tiek noteikta starp vienu vīrieti un vienu sievieti<span style="text-decoration: underline;">.</span> Sešas no šīm valstīm ir nostiprinājušas šo definīciju savās konstitūcijās. Tomēr, ņemot vērā iespējamo Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu <em>Coman</em> lietā,</p>
<p><strong>visām Eiropas Savienības dalībvalstīm var tikt radīts pienākums juridiski atzīt viena dzimumu laulību, kas noslēgta ārpus viņu teritorijas. To var saukt par</strong> <strong>&#8220;ideoloģisko kolonizāciju&#8221;.</strong></p>
<p>Inga Bite atgādina pozitīvu piemēru Latvijā, kad nesenā veiksmīgā Eiropas pilsoņu iniciatīva “Mamma, Tētis un Bērni”, kas neilgā laikā Eiropas Savienībā savāca teju 1 000 000 pilsoņu parakstu. Latvijā īpašā akcijā ar šīs iniciatīvas nozīmītēm bija gatavi nofotografēties vairāk kā puse parlamenta deputātu (Sk. Šeit: <a href="http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-saeimas-deputati-izsaka-atbalstu-eiropas-pilsonu-iniciativai-mamma-tetis-un-berni/">http://spektrs.com/visas-zinas/latvijas-saeimas-deputati-izsaka-atbalstu-eiropas-pilsonu-iniciativai-mamma-tetis-un-berni/</a>), kā arī sabiedrība bija ļoti atsaucīga, savācot ap 20 000 parakstu. Turklāt, Latvijas Republikas Saeima demokrātiska procedūrā 2018.gada 15.martā noraidīja ideju par atsevišķa Kopdzīves likuma pieņemšanu. Minētais pierāda, ka ģimenes jēdziena pārdefinēšana Eiropas Savienības līmenī būtu pretēja Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts demokrātiskai gribai, sabiedrības un demokrātiski ievēlēta parlamenta lēmumiem.</p>
<p>Latvijas Saeimas deputātu parakstītā vēstule aicina Eiropas Savienības Tiesu un citas Eiropas Savienības institūcijas būt piesardzīgām un neveicināt Eiropas Savienības šķelšanos. Eiropas Savienības ideja sākotnēji bija balstīta uz kultūras, reliģiskās un nacionālās daudzveidības ievērošanu, taču šobrīd demokrātiskā procesā neievēlētas Eiropas Savienības institūcijas jau apdraud valstu suverēno kompetenci, uzspiežot tām savu vērtību sistēmu, savu ģimenes un laulības definējumu, un apejot dalībvalstu demokrātiskās procedūras.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/inga-bite-lra-savakusi-30-saeimas-deputatu-parakstus-izsakot-bazas-saistiba-ar-eiropas-savienibas-tiesa-izskatamo-coman-lietu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/aptauja-latvija-dievam-tic-73-iedzivotaju/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/aptauja-latvija-dievam-tic-73-iedzivotaju/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 06 Apr 2018 06:51:11 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2018]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[aptauja]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15780</guid>
		<description><![CDATA[Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2010/03/krusts.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-854" title="krusts" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2010/03/krusts-300x225.jpg" alt="" width="300" height="225" /></a>Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/<a href="http://www.lkr.lv/lat/kristigas_zinas/latvijas_zinas/?doc=13224">lkr.lv</a><span id="more-15780"></span><br />
Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā ar aptaujas datiem tic Dievam un uzskata sevi par kristiešiem, savukārt vēl 30% tic Dievam, bet neuzskata sevi par kristiešiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šādi domājošu cilvēku īpatsvars palicis gandrīz nemainīgs. Līdz šim lielākais respondentu, kas tic Dievam, īpatsvars fiksēts 2012.gadā, kad Dievam ticēja 79% aptaujāto.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/aptauja-latvija-dievam-tic-73-iedzivotaju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”</title>
		<link>http://spektrs.com/visas-zinas/zurnaliste-uzstraucas-par-baznicu-ietekmi-latvija-parakstu-vaksanas-laika-aicinot-nepievienoties-stambulas-konvencijai/</link>
		<comments>http://spektrs.com/visas-zinas/zurnaliste-uzstraucas-par-baznicu-ietekmi-latvija-parakstu-vaksanas-laika-aicinot-nepievienoties-stambulas-konvencijai/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 04 Apr 2018 09:53:38 +0000</pubDate>
		<dc:creator>Spektrs</dc:creator>
				<category><![CDATA[2018]]></category>
		<category><![CDATA[Aprilis_2018]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijā]]></category>
		<category><![CDATA[Visas ziņas]]></category>
		<category><![CDATA[Inga Spriņģe]]></category>
		<category><![CDATA[Ivo Pavlovičs]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://spektrs.com/?p=15774</guid>
		<description><![CDATA[ „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā [...]]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p><a href="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2018/02/Ne-Stambula.jpg"><img class="alignleft size-medium wp-image-15589" title="Ne Stambula" src="http://spektrs.com/wp-content/uploads/2018/02/Ne-Stambula-300x225.jpg" alt="" width="300" height="225" /></a> „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt <em><strong>BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā.<span id="more-15774"></span></strong></em></p>
<p>Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā politiķi neskatīja jautājumu valdībā un līdz ar to arī Saeimā. Šī ir bīstama tendence uzskata Re:Baltica, jo Latvijā reliģija ir nodalīta no valsts varas. Protams, kristieši esot sabiedrības daļa, un iņu viedoklis ir jāņem vērā, bet tas ir viens no viedokļiem. Bet tieši politiķiem ir jāizdiskutē, vai viņi ir par vai pret Stambulas konvenciju, nevis jānorok jautājumus, jo Baznīcai tas nepatīk.</p>
<p><a href="https://rebaltica.lv/…/kad-baznica-iestajas-par-gimenes-ve…/">Raksts</a></p>
<p><strong>Atbild LELB mācītājs Ivo Pavlovičs: </strong></p>
<p>Inga Spriņģe facebook vietnē saņēmusi atbildi no  Saulkrastu draudzes mācītāja Ivo Pavloviča: „Inga, kāpēc Jūs satrauc tas, ka Baznīcas ietekme pieaug? Tas Jūsu sarakstā ir pirmais (tātad, būtiskākais punkts). Jūsu atsaukšanās uz satversmi ir nekorekta. Tas gan nav nekas jauns, jo vairumā gadījumu, kad kāds satraucas par Baznīcas ietekmi un atsaucas uz satversmi, tad dara to nekorekti. Satversme pasaka vien to, ka Baznīca un valsts strukturāli nav saistītas. Tas nozīmē, ka mums nav valsts baznīcas, kurai visi pilsoņi piederētu un uzturētu to ar saviem nodokļiem. Tas nozīmē arī to, ka valsts nevar diktēt Baznīcai savus noteikumus. Tas nozīmē, ka neviens mūsu valstī ar likuma spēku netiek spiests pievienoties kādai konkrētai reliģijai, vai konfesijai&#8230; un tas ir labi. Bet tas nenozīmē, ka Baznīcai ir aizliegts ietekmēt sabiedrisko domu, vai paust savu nostāju arī politiskos jautājumos. Ja nu vēlaties atsauces uz Satversmi, tad tur ir sacīts: &#8220;Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.&#8221; Jūs, kā jau daudzi liberāli noskaņoti ļaudis, vēlaties marginalizēt un noreducēt Baznīcas ietekmi. Savā ziņā tā ir cenzūra. Jūs izdarāt nepareizus, pat bīstamus secinājumus. Jums vajadzētu ieraudzīt to, ka nedrīkst marginalizēt, vai ignorēt lielas sabiedrības daļas vērtības un uzskatus. Ja tik daudzi cilvēki ir aktivizējušies un pauduši savu attieksmi, tad demokrātiski būtu ieklausīties un respektēt, bet jau kaut kas nav saprotams šajā nostājā, tad jautāt.”</p>
<p>&nbsp;</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://spektrs.com/visas-zinas/zurnaliste-uzstraucas-par-baznicu-ietekmi-latvija-parakstu-vaksanas-laika-aicinot-nepievienoties-stambulas-konvencijai/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>1</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
