Reliģiozo sieviešu vadības konference (LCWR) paziņojumā ceturtdien apliecināja, ka tā ir “satriekta” par Vatikāna ziņojumu, kurā norādīts uz “nopietnām doktrinālām problēmām” un “nepieņemamu nostāju” virknē jautājumu.

Vatikāns pārmet LCWR, kas pārstāv 45 000 ASV mūķeņu jeb 80% no viņu kopskaita, ka organizācijas nostāja neatbilst baznīcas mācībai par homoseksualitāti, turklāt tā iestājas par radikālā feminisma idejām.

Romas katoļu baznīcas galvenā lēmumu izpildes struktūra – Ticības doktrīnas kongregācija – tāpēc nolēmusi Sietlas arhibīskapu Pīteru Sertēnu iecelt par LCWR pārraudzītāju.
Vatikāna ziņojumā LCWR izpelnījusies nosodījumu par to, ka tā “bijusi klusa jautājumā par tiesībām uz dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabīgai nāvei, jautājumā, kas Savienotajās Valstīs ir daļa no ļoti aktīvās diskusijas par abortiem un eitanāziju”.

“Vēl jo vairāk, tādi jautājumi, kas ir būtiski svarīgi baznīcas un sabiedrības dzīvei, tādi kā baznīcas bibliskais skatījums uz ģimenes dzīvi un cilvēka seksualitāti, LCWR izklāstā nesekmē baznīcas mācību,” teikts ziņojumā.

LCWR 1977.gadā ir ieņēmusi nostāju pret ideju, ka par priesteriem var tikt ordinēti tikai vīrieši, un kopš tā laika apvienības pārstāvju paustās runas rada “nopietnas bažas”, norāda Vatikāns. “Šis publiski paustais noraidījums tā arī nav ticis izlabots.”

Ziņojumā, kas ir pabeigts pēc trīs gadus ilgušas izmeklēšanas, citas apvienības aktivitātes ASV novērtētas augstu, “konkrēti, daudzās skolās, slimnīcās un nabadzīgo atbalsta institūcijās”.

Apvienība izpelnījusies katoļu hierarhijas kritiku, jo tā atbalstījusi prezidenta Baraka Obamas veselības aprūpes sistēmas reformu, arī tās nosacījumus attiecībā uz abortiem un kontracepciju.

Rīgas Svētā Pētera baznīcā piektdien plkst.14 00 tika parakstīts protokols par 16. gadsimtā darināta baznīcai piederējuša svečtura saņemšanu, kas Otrā Pasaules kara laikā tika izvests uz Poliju, ziņo spektrs.com/ Rīgas dome

Svinīgajā pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, kā arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš parakstīs protokolu par Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētās lasāmpults atgūšanu.

Svečtura vēsture:

Pēc Rīgas Rātes pasūtījuma 1596. gadā darinātais un Rīgas Sv. Pētera baznīcai dāvinātais Rīgas meistara Hansa Meiera bronzas septiņzaru   3,10 m augstais un 3,78 m platais svečturis Sv. Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940. gada 23. janvārī atļāva svečtura izvešanu, tomēr precīzs izvešanas laiks un maršruts nav zināms. Otrā Pasaules kara beigās tas atrasts Vloclavekas katedrālē 200 km uz ziemeļrietumiem no Varšavas.

16. gadsimtā darinātais svečturis, ir viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņiem, un ir nozīmīga liecība par vēlās renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni. Īpaši atzīmējams arī svečtura autora Hansa Meiera, kurš bijis ievērojams zvanu lējējs un tajā laikā Rīgas pilsētas lietuves vadītājs, personiskais stils.

Svečtura atgriešanās:

Šis mākslas darbs varēja atgriezties Latvijai pēc tam, kad šogad 16. februārī Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizītes Polijas Republikā ietvaros svinīgas ceremonijas laikā tas  tika atdotas  Latvijai.

Aculiecinieki ziņoja, ka melna automašīna iztriekusies cauri baznīcas vārtiem un eksplodējusi pāris metrus no kristiešu dievnama sienas, kur tobrīd noticis dievkalpojums.

Nigērijas avārijas dienestu preses pārstāvis informēja, ka sprādzienā nogalināti trīs cilvēki un ievainoti 38, savukārt baznīcas līderi ziņoja, ka pēc eksplozijas divās slimnīcās ievietoti aptuveni 50 cietušie.

Sprādzienam sekoja gados jaunu kristiešu nemieri un atriebības uzbrukumi, kuros nogalināti vismaz trīs cilvēki.

Aģentūras AFP žurnālists ziņoja, ka pilsētas ielās saspridzinātās baznīcas apkārtnē redzējis guļam trīs līķus. Nodedzināti arī vairāki musulmaņiem piederoši veikali.

Džosa atrodas tā dēvētajā vidusjoslā, kas atdala pamatā musulmaņu apdzīvoto Nigērijas ziemeļdaļu no dienvidu štatiem, kur iedzīvotāju vairākums ir kristieši, un pēdējos gados pilsētā starpkopienu sadursmēs nogalināti jau vairāki simti cilvēku.

Lielu rezonansi Spānijā radījusi kāda fotogrāfija ar Jēzus Kristus tēlu.

Spāņu sašutumu radījušais darbs izstādīts Nacionālajā Spānijas teātrī Madridē. Tā un citu izstādesCamerinosdarbu autors ir fotogrāfs Serdžo Parass, kuram šobrīd tiek pārmesta necieņa pret mūsu Pestītāju,-ziņo spektrs.com/izklaide.delfi.lv

Par galveno iemeslu, kāpēc spāņi šo mākslas darbu nodēvējuši par zaimojošu, kļuvusi glezna, kas fotogrāfijā piesedz Jēzu tēlojošā aktiera dzimumorgānus – šim nolūkam izmantota spāņu mākslinieka Djego Velaskesa gleznasKrustā sišanareprodukcija.

Spānijas reliģiskās organizācijasMas Libresrunasvīrs Nikolass de Kardenass šo darbu nodēvējis par zaimojošu un organizācija uzsākusi parakstu vākšanu, lai panāktu fotogrāfijas aizvākšanu no ekspozīcijas – šobrīd savākti jau vairāk nekā 40 tūkstoši parakstu, un petīcija nodota vietējām varas iestādēm, kas lems par fotogrāfijas tālāko likteni.

Jauns rīkojums

Islāma grupas “Salafi” šeihs Ēģiptē izdevis fetvu (oficiāls islāma garīgo līderu rīkojums), kas aizliedz musulmaņiem iegādāties vai vadīt „Chevrolet” markas auto,-ziņo spektrs.com/ Nowlebanon

Iemeslu šādam lēmumam kļuvusi amerikāņu auto markas emblēma. Šeihs uzskata, ka logotips atgādina kristiešu krustu, tāpēc braukt ar šādu auto musulmaņiem ir grēks.

Pretreakcija

Ēģiptes iedzīvotāji jauno fetvu vērtē negatīvi. “Auto marka “Chevrolet” pastāv jau vairāk kā 100 gadu un kāpēc kristiešu simbols uz tās tika pamanīts tikai tagad? Vai tiešām ir izdomāts “Chevrolet” logotips, lai pazemotu tieši musulmaņus? Kamēr Ēģiptē ir tik daudz problēmu, jums rūp tikai krusts?” retoriski vaicā kanāls “Amr Adib”.

Abi Dieva kalpi tika pieķerti notikuma vietā ceturtdienas vakarā pēc tam, kad kaimiņi informēja policiju par viņu rīcību Grieķijas ziemeļu mazpilsētā Fiskā. Viņi atzinās, ka rakt sāka, pamatojoties uz baumām, ka zem 1854.gadā celtās baznīcas varētu būt apraktas arheoloģiskas vērtības.

Apraktu dārgumu, jo īpaši no Osmaņu impērijas laikiem, meklēšana Grieķijā ir ļoti populāra.

Grieķijas kultūras nozares amatpersonas cenšas novērst tādu senlietu kā baznīcās un klosteros esošas ikonas izlaupīšanu.

Laiki ir mainījušies, un ir laiks Arābu Pavasarim, t.i.  revolūcijai un laikam cīnīties par cieņu.” “Mēs apsolām, ka neatdosiem nevienu Palestīnas daļu, mēs neatdosim Jeruzālemi, mēs turpināsim cīnīties un nenolaidīsim rokas!” uzsvēra Hamas līderis. “Tunisijai mēs sakām: tie būsim mēs, kuri šodien veidos jaunus Tuvos Austrumus.” Šo uzrunu Hanijehs teica sporta stadionā, ko organizēja Islamistiskā Ennahda partija, kura nesen uzvarēja Tunisijas vēlēšanās. Pie vienas no ieejām cilvēki kājām bradāja drānas ar Dāvida Zvaigzni un izkliedza pret Izraēlu vērstus saukļus.

Melngalvju namā apbalvoti Rīgas domes rīkotā konkursa „Labā zvaigzne Rīgā 2011″ laureāti.

Starp citiem laureātiem Labo zvaigzni nominācijā „Sirds cilvēks – cerības nesējs” saņēma Guntis Mamis, kurš aktīvi darbojas „Kraukļa fondā” un dala pārtikas pakas trūcīgajiem, atbalsta tos, brīvprātīgi rīko pasākumus bērniem un pieaugušajiem. “Vislielākais brīnums, ko piedzīvoju, palīdzot citiem, bija pārvērtības manī pašā,” atzīst Guntis Mamis,-ziņo spektrs.com/ Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Balvu saņēma arī sabiedriskās organizācijas „Gaismas talanti” priekšsēdētāja -Skaidrīte Troška draudzes „Jaunā paaudze” piederīgā. Organizācija nodarbojas ar labdarības pasākumiem. Vasarā organizē nometnes bērniem ar kustības traucējumiem.

Skaidrīte Troška par savu apbalvojumu izteicās, ka tas esot brīnums. Par cik visbiežākos gadījumos šāda veidu darbu vieglāk kritizēt. Taču Skaidrīte arī piemin, ka darīt labu, tas ir viņas dzīves stils.

Pasākumā laureātus apbalvoja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane un Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Inese Švekle.

Sestdien, 14. janvārī, plkst. 21:20 LTV1 ēterā un internetā (www.ltv1.lv) būs skatāms jau otrais 2012. gada Eirovīzijas Nacionālās atlases („Eirodziesmas 2012”) pusfināls. Tas noskaidros otro dziesmu piecnieku, kas turpinās cīņu Ventspilī notiekošajā finālā. Arī otrais pusfināls būs skatāms tiešraidē, kas risināsies „NA” studijā.

„Better World”

Pusfinālā 14. janvārī starp citām dziesmām būs pieejama arī kristīga satura dziesma „Better World” Valtera Gleškes&Lības Ēces izpildījumā. VIDEO

Valtera dzīves moto – mazāk domāt par sevi, savām ambīcijām un problēmām, bet censties katru dienu dzīvot tā, lai ar savu dzīvi un talantiem, kurus devis Dievs, iedvesmotu citus cilvēkus ticēt, cerēt un mīlēt.

Balsošanas nosacījumi

Tāpat kā pirmajā pusfinālā, kas risinājās sestdien, 7. janvārī, arī šoreiz piecas labākās dziesmas tiks noskaidrotas balsošanas rezultātā.

Balsot varēs gan TV skatītāji, gan žūrija 10 cilvēku sastāvā (žūrijas sastāvs otrajā pusfinālā būs atšķirīgs), un piecas dziesmas-finālistes noteiks skatītāju un žūrijas kopvērtējums attiecībā 50:50.

Skatītāju balsošana sāksies pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas; balsošanas procesam tiks atvēlētas 15 minūtes. Nobalsot varēs gan telefoniski, gan īsziņu veidā, maksa par zvanu – Ls 0,30 (t. sk. PVN). Būs iespējams nobalsot arī ar t.s. triecienīsziņu palīdzību, kas nozīmēs ar vienu reizi nosūtīt 5 balsis. 1 triecienīsziņas cena tādā gadījumā būs Ls 1,25 (t. sk. PVN). Zvanu un īsziņu skaits no viena numura būs ierobežots. Detalizēta informācija par balsošanu tiks atklāta tiešraides laikā. Rezultāti tiks paziņoti tiešraides beigās.

_____________________________________________________________

Papildus ziņas: „Eirodziesmas 2012” pusfinālā 07.01.12 un 14.01.12. kristīgas dziesmas „Better World” Valtera Gleškes&Lības Ēces izpildījumā, kā arī „My World” Rūtas Dūdumas izpildījumā. LTV atklāj kā par tām balsot

Grupas “Vēstniecība” solists Valters Gleške piedalās Eirovīzijā ar dziesmu “Better World” (video) BALSO!

Eirovīzijas pusfināla atlases konkursā piedalās arī grupas ” Vēstniecība” solists Valters Gleške