„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Lietuvas katoļu baznīca pieprasa kremāciju likumdošanā

Likumprojektā, kuru Lietuvas Seims paredzējis apspriest decembrī, kremācija pirmo reizi minēta kā pilnvērtīgs apbedīšanas veids. Viens no dokumenta autoriem veselības aizsardzības lietu parlamentārās komitejas priekšsēdētājs Antans Matuls pārliecināts, ka pienācis laiks leģitimēt mirstīgo atlieku sadedzināšanu, jo drīz vien par ļoti aktuālu problēmu kļūs parasto kapsētu paplašināšana. Turklāt kremācijas ideju atbalsta valsts iedzīvotāji, sevišķi jaunieši.

Lietuvas katoļu baznīcas bīskapi uzstāj, lai mirstīgo atlieku kremāciju reglamentējošajā likumprojektā kā obligāts nosacījums tiktu minēta pelnu apglabāšana zemē vai īpašā kolumbārijā. Arhibīskaps Sigits Tamkevičus uzskata, ka pelnu glabāšana mājās, citās netradicionālās vietās un jo īpaši izkaisīšana pār zemi vai ūdeni ir necieņa pret aizgājēju un pretrunā ar baznīcas kanoniem.

Lietuvā pagaidām nav krematorijas un pašlaik vietējiem iedzīvotājiem jābrauc uz Rīgu, kur ik gadus tiek kremēti apmēram 350 mirušo no Lietuvas. Urnu ar pelniem zārka vietā bieži izvēlas arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri šādu apbedīšanas veidu min savos testamentos.

A.Matuls uzskata, ka pēc jaunā likuma pieņemšanas Lietuvā pietiks uzbūvēt divas krematorijas – vienu kaut kur starp Viļņu un Kauņu, bet otru – Klaipēdā, kur jau ir īpašs urnu kolumbārijs.

            Tomēr pret krematorijas celtniecību iebilst vietējie iedzīvotāji, kas to dēvē par nāves mašīnu. Kā arguments tiek arī izmantota iespēja, ka krematoriju varētu aktīvi izmantot noziedznieki, lai par attiecīgu samaksu tur “atbrīvotos” no saviem ienaidniekiem.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.