„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Islāmizācija politkorektuma un kosmopolītisma aizsegā

Foto: www.pro-koeln.org

   Mācītājs „auzās” 
        Luterāņu Evanģēliskās apvienotās Vācijas Baznīcas valdošais bīskaps Johans Fridrihs (Johannes Friederich) iestājies par jaunu mošeju būvniecību vācu pilsētās. “Tas ir necienīgi, kad musulmaņi ir spiesti vadīt savus dievkalpojumus fabriku cehos, garāžas vai māju pagalmos”, – paziņoja bīskaps debatēs par reliģisko situāciju Minhenē, Frankfurtē un Ķelnē.
„Svarīgi, lai Vācijas universitātē tiktu atvērta islāma kultūras fakultātes nodaļa. Katrai reliģiozai kopienai mūsu valstī ir tiesības celt lūgšanas vietas”: uzskata bīskaps. – „Bet vēl svarīgāks jautājums ir šīs lietas apgaismošana politiskā līmenī. Islāma kultūras pasniegšana universitātē palīdzētu visiem ļaudīm, un īpaši imigrantiem, garīgi izdzīvot. Islāmu jaunatne varētu iepazīties ar savu senču tradīcijām, uzzināt par vērtībām un pārliecību, kā arī runāt savā dzimtā valodā. Jo integrācijas jomā īpašu lomu ieņem valoda. Organizējot šāda veida kopdarbību, taču varētu palīdzēt arī kristīgās konfesijas. Integrācija mūsu sabiedrībā ir ļoti svarīga” -uzsvēra Bavārijas bīskaps.

Foto: Alberts Krauze (Mošeja Berlīnē – Sehitlik)
Pretarguments

Diemžēl bīskapam jāatgādina, ka pašreiz Vācija vēl nav islāma valsts. Jā! Integrācija ir tiešām svarīga. Vienīgi mācītājam pirms tāda skaļa viedokļa paušanas vajadzētu iepazīties daudz dziļāk ar musulmaņu kultūru. Musulmaņi drīzāk izdarīs pašnāvību paņemot sev līdzi pēc iespējas vairāk kristiešu, nekā integrēsies citā sabiedrībā. Anglija praktiski jau ir musulmaņu valsts. Un drīz ir arī Vācijas un Francijas kārta. Tas liek domāt, ka bīskaps ir saņēmis labu honorāru, vai tika šantažēts, vai arī vienkārši zaudējis kursu un ticību Dievam, paužot tādus uzskatus. Citādi kurš gan sāktu aizstāvēt un reklamēt reliģiskās brīvības un kristiešu iznīcinātājus, vēl jo vairāk, ka vēsture liecina labāk nekā jebkuri argumenti un dogmas. Evaņģēlija sludinātājam pirmām kārtām jāizrāda gādība par ticības dzītiem kristiešiem, nevis uztraukties un aizstāvēt elkdievju intereses. Turklāt šim pompozajam satraukumam nav nekāda pamata. Tas ir tikai kārtējais musulmaņu uzvaras sauciens, kas palīdz viņiem justies komfortabli politkorektuma un kosmopolītisma aizsegā. Ļoti žēl, ka mācītājs ir aizmirsis sava amata būtību – evaņģēlija izplatīšanu pa visu zemi. Kurš gan mācītajam aizliedz to darīt? Neviens! Ja bīskaps būtu pildījis savus pienākumus, tad nenonāktu tādās „auzās”, bet gan drīzumā nevajadzētu musulmaņiem pielūgt elku uz ielas, bet gan dzīvo Dievu luterāņu baznīcā. Pompozā problēma izpaliktu.

Vācijā parādījusies jauna kustība – pret mošejām

FOTOREPORTĀŽA

Vācijas drošības dienesti norūpējušies par labējo radikāļu saplūšanu ar pirmo anti-islāmsko partiju.

Divi līderi – Markus Bejziht un Manfred Rous – plāno nopietni piedalīties 2010.gada valsts parlamentu vēlēšanās. Vācijā ir izveidojusies nopietna kustība „Par Ķelni”(Pro-Koeln). Tā ir atpazīstama pēc skrejlapu dalīšanas, kuras būtiskā informācija ir „Pret mošeju būvniecību” visās Vācijas pilsētās, kurās ir ieplānota jaunu mošeju būvniecība. Daudzi Ķelnes iedzīvotāji, kuri ir saņēmuši šīs kustības skrejlapas parakstīja petīciju pret jauno mošeju būvniecību pilsētā.
Eiropas musulmaņiem Vācija ir nežēlīgs sods

Kamēr Eiropas analītiķi un cilvēktiesību aizsargātāji uzskata, ka nevērīgu pieņēmumu, ka Eiropas …. likumiem ir jābūt dažādiem pret ārzemniekiem (īpaši – musulmaņiem), tikmēr kanclere Angeli Merkele nākusi klajā ar runu par to , ka mošejām valstī nav jādominē par baznīcas torņiem. Kristīgais demokrāts Rolands Kohs (Roland Koh) paziņoja par nepieciešamību mainīt un pastiprināt likumu attiecībā uz noziedzības likumu pret ārzemniekiem. Runa izsauca musulmaņu valsts organizāciju protestu it īpaši no Vācijas turku kopienas nodaļas vadītāja Kenana Kolata.

Foto: www.pro-koeln.org

Vācijas iedzīvotāji joprojām ir reliģiozi

Saskaņā ar „Bertelsmann Stiftung“ socioloģijas dienesta pēdējiem datiem, Vācijas iedzīvotāju vairākums ir ticīgi, no tiem gandrīz katrs piektais (18 procenti) uzskata sevi par dziļi reliģioziem cilvēkiem. 28% vāciešu paziņoja, ka sevi uzskata par ateistiem. Izplatītākās konfesijas Vācijā ir kristietība un jūdaisms. Bez tam, saņemtie dati apstiprina to faktu, ka rietumu Vācija tradicionāli ir reliģiozāka, nekā austrumu pusē, kurā ir 36% ticīgo, laikā kad rietumos šis rādītājs sasniedz 78%.

Vācijas musulmaņi apvaino kancleri „melnajā PR“

Musulmaņi asai kritikai pakļāva Vācijas kancleres -Angelas Merkeles runu, kurā tika paziņots, ka mošeju celtnes nevar būt augstākas par baznīcu zvanu torņiem. To uzskatot kā „melnā PR“ veicināšanu ziņo „Sign On San Diego”. Mošeju būvniecība tik tiesām ir nopietna problēma mūsdienu Vācijā.

Daudzi Ķelnes iedzīvotāji ziņo tieši, ka jauno mošeju celtnes nevar būt augstākas, nekā galvenās pilsētas baznīcas zvanu tornis, turklāt tā ir Vacijas lepnums, jo ir pati augstākā pasaulē. Vācijas musulmaņu koordināciju padomē pauda nožēlu, ka mošeju temats tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā. „Musulmaņiem un kristiešiem ir svarīgākas problēmas, nekā mošeju celtnes un zvanu torņu augstums. Daduzas valstis cieš postu, bet tā vietā mēs strīdamies par otršķirīgiem jautājumiem“.

 Secinājums:

Interesanti sanāk – musulmaņu padome paudusi nožēlu, bet tomēr netaisās pakļauties un turpina vainot kancleri.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO(0)

Rinta Bružēvica :Pāri mums pašiem Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās. “Mēs nākam no saknēm, un vainagu visa pasaule sauc par Latviju. Mēs to apdzīvojam un piepildām. Te noris mūsu dzīves ar to priekiem un skumjām. Uz mums guļ seno laiku svētība. Tāpēc mēs esam. Un esam tik gudri, talantīgi, varoši,

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.