„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Islāmizācija politkorektuma un kosmopolītisma aizsegā

Foto: www.pro-koeln.org

   Mācītājs „auzās” 
        Luterāņu Evanģēliskās apvienotās Vācijas Baznīcas valdošais bīskaps Johans Fridrihs (Johannes Friederich) iestājies par jaunu mošeju būvniecību vācu pilsētās. “Tas ir necienīgi, kad musulmaņi ir spiesti vadīt savus dievkalpojumus fabriku cehos, garāžas vai māju pagalmos”, – paziņoja bīskaps debatēs par reliģisko situāciju Minhenē, Frankfurtē un Ķelnē.
„Svarīgi, lai Vācijas universitātē tiktu atvērta islāma kultūras fakultātes nodaļa. Katrai reliģiozai kopienai mūsu valstī ir tiesības celt lūgšanas vietas”: uzskata bīskaps. – „Bet vēl svarīgāks jautājums ir šīs lietas apgaismošana politiskā līmenī. Islāma kultūras pasniegšana universitātē palīdzētu visiem ļaudīm, un īpaši imigrantiem, garīgi izdzīvot. Islāmu jaunatne varētu iepazīties ar savu senču tradīcijām, uzzināt par vērtībām un pārliecību, kā arī runāt savā dzimtā valodā. Jo integrācijas jomā īpašu lomu ieņem valoda. Organizējot šāda veida kopdarbību, taču varētu palīdzēt arī kristīgās konfesijas. Integrācija mūsu sabiedrībā ir ļoti svarīga” -uzsvēra Bavārijas bīskaps.

Foto: Alberts Krauze (Mošeja Berlīnē – Sehitlik)
Pretarguments

Diemžēl bīskapam jāatgādina, ka pašreiz Vācija vēl nav islāma valsts. Jā! Integrācija ir tiešām svarīga. Vienīgi mācītājam pirms tāda skaļa viedokļa paušanas vajadzētu iepazīties daudz dziļāk ar musulmaņu kultūru. Musulmaņi drīzāk izdarīs pašnāvību paņemot sev līdzi pēc iespējas vairāk kristiešu, nekā integrēsies citā sabiedrībā. Anglija praktiski jau ir musulmaņu valsts. Un drīz ir arī Vācijas un Francijas kārta. Tas liek domāt, ka bīskaps ir saņēmis labu honorāru, vai tika šantažēts, vai arī vienkārši zaudējis kursu un ticību Dievam, paužot tādus uzskatus. Citādi kurš gan sāktu aizstāvēt un reklamēt reliģiskās brīvības un kristiešu iznīcinātājus, vēl jo vairāk, ka vēsture liecina labāk nekā jebkuri argumenti un dogmas. Evaņģēlija sludinātājam pirmām kārtām jāizrāda gādība par ticības dzītiem kristiešiem, nevis uztraukties un aizstāvēt elkdievju intereses. Turklāt šim pompozajam satraukumam nav nekāda pamata. Tas ir tikai kārtējais musulmaņu uzvaras sauciens, kas palīdz viņiem justies komfortabli politkorektuma un kosmopolītisma aizsegā. Ļoti žēl, ka mācītājs ir aizmirsis sava amata būtību – evaņģēlija izplatīšanu pa visu zemi. Kurš gan mācītajam aizliedz to darīt? Neviens! Ja bīskaps būtu pildījis savus pienākumus, tad nenonāktu tādās „auzās”, bet gan drīzumā nevajadzētu musulmaņiem pielūgt elku uz ielas, bet gan dzīvo Dievu luterāņu baznīcā. Pompozā problēma izpaliktu.

Vācijā parādījusies jauna kustība – pret mošejām

FOTOREPORTĀŽA

Vācijas drošības dienesti norūpējušies par labējo radikāļu saplūšanu ar pirmo anti-islāmsko partiju.

Divi līderi – Markus Bejziht un Manfred Rous – plāno nopietni piedalīties 2010.gada valsts parlamentu vēlēšanās. Vācijā ir izveidojusies nopietna kustība „Par Ķelni”(Pro-Koeln). Tā ir atpazīstama pēc skrejlapu dalīšanas, kuras būtiskā informācija ir „Pret mošeju būvniecību” visās Vācijas pilsētās, kurās ir ieplānota jaunu mošeju būvniecība. Daudzi Ķelnes iedzīvotāji, kuri ir saņēmuši šīs kustības skrejlapas parakstīja petīciju pret jauno mošeju būvniecību pilsētā.
Eiropas musulmaņiem Vācija ir nežēlīgs sods

Kamēr Eiropas analītiķi un cilvēktiesību aizsargātāji uzskata, ka nevērīgu pieņēmumu, ka Eiropas …. likumiem ir jābūt dažādiem pret ārzemniekiem (īpaši – musulmaņiem), tikmēr kanclere Angeli Merkele nākusi klajā ar runu par to , ka mošejām valstī nav jādominē par baznīcas torņiem. Kristīgais demokrāts Rolands Kohs (Roland Koh) paziņoja par nepieciešamību mainīt un pastiprināt likumu attiecībā uz noziedzības likumu pret ārzemniekiem. Runa izsauca musulmaņu valsts organizāciju protestu it īpaši no Vācijas turku kopienas nodaļas vadītāja Kenana Kolata.

Foto: www.pro-koeln.org

Vācijas iedzīvotāji joprojām ir reliģiozi

Saskaņā ar „Bertelsmann Stiftung“ socioloģijas dienesta pēdējiem datiem, Vācijas iedzīvotāju vairākums ir ticīgi, no tiem gandrīz katrs piektais (18 procenti) uzskata sevi par dziļi reliģioziem cilvēkiem. 28% vāciešu paziņoja, ka sevi uzskata par ateistiem. Izplatītākās konfesijas Vācijā ir kristietība un jūdaisms. Bez tam, saņemtie dati apstiprina to faktu, ka rietumu Vācija tradicionāli ir reliģiozāka, nekā austrumu pusē, kurā ir 36% ticīgo, laikā kad rietumos šis rādītājs sasniedz 78%.

Vācijas musulmaņi apvaino kancleri „melnajā PR“

Musulmaņi asai kritikai pakļāva Vācijas kancleres -Angelas Merkeles runu, kurā tika paziņots, ka mošeju celtnes nevar būt augstākas par baznīcu zvanu torņiem. To uzskatot kā „melnā PR“ veicināšanu ziņo „Sign On San Diego”. Mošeju būvniecība tik tiesām ir nopietna problēma mūsdienu Vācijā.

Daudzi Ķelnes iedzīvotāji ziņo tieši, ka jauno mošeju celtnes nevar būt augstākas, nekā galvenās pilsētas baznīcas zvanu tornis, turklāt tā ir Vacijas lepnums, jo ir pati augstākā pasaulē. Vācijas musulmaņu koordināciju padomē pauda nožēlu, ka mošeju temats tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā. „Musulmaņiem un kristiešiem ir svarīgākas problēmas, nekā mošeju celtnes un zvanu torņu augstums. Daduzas valstis cieš postu, bet tā vietā mēs strīdamies par otršķirīgiem jautājumiem“.

 Secinājums:

Interesanti sanāk – musulmaņu padome paudusi nožēlu, bet tomēr netaisās pakļauties un turpina vainot kancleri.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Troļļi

Leonards Inkins: Troļļi(2)

Troļļošana tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.       Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.