„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Čūska sirdī

Mācītājs  Foma Špidliks

Kas notiek cilvēka dvēselē pirms viņš sāk grēkot? Cik lielā mērā viņš nes atbildību par to? Kā atšķirt grēka pirmās pazīmes? Un kā savlaicīgi pretoties?

Daudzu gadsimtu garumā garīgās dzīves darboņi, balstoties uz personisko pieredzi ir novērojuši, ka 1.Mozus Grāmatas stāsts par paradīzi zemes virsū nav mainījies, bet gan turpinās. Katrs no mums ir paradīzes saimnieks, tas ir, personīgās dzīves un sirds saimnieks. Un katram no mums nākas satikties ar čūsku, kura iekļūst mūsu sirdī ar vienu vienīgu mērķi — pievilt. Parasti čūska atnāk grēcīgas domas veidā. „Grēka sākums dzimst — domās”, —Senie garīgie darboņi salīdzina cilvēka sirdi ar „apsolīto zemi”, kurā ļaundari (ļaunās domas)cenšas iebrukt. Ļaunās un miesīgās domas, sātana iemiesojums nerodas no cilvēka sirds, jo to ir radījis pats Dievs, bet gan tās nāk no ārienes, iekļūstot sirdī pakāpeniski un pamazām.

1. Sākotnēji ir darīšana ar ietekmi. Tas ir — pirmais priekšstats, pirmā doma, pirmais impulss. Piemēram, alkatīgs cilvēks redz naudu, un kaut kas viņam saka priekšā: „Bet es taču varētu to paturēt sev un noslēpt no citu acīm”. Kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar jutekliskiem priekšstatiem. Mēs vēl neesam pieņēmuši nekādu lēmumu, vienīgi pamanām, ka pirms mums rodas iespēja darīt kaut ko nepareizu vai ļaunu, ka tas ir kaut kas pievilcīgs. Sv. Antonijs (mūks, dzīvojis IV gs. vidū) teica: „Kā mēs nevaram noķert vēju, tā arī nespējam pakļaut savas domas”. Pirmie priekšstati un ietekmēšanās nepadara mūs par vainīgiem un kamēr mēs vien dzīvojam, mums neatbrīvoties no tām. Tie, kā odi. Ar ko vairāk mēs cenšamies tos atvairīt, jo vairāk tie mūs apgrūtina.

2. Nākošajā etapā veidojas saruna, vai iekšējais dialogs. Atcerēsimies, kādā veidā Ieva Ēdenes dārzā iesaistījās dialogā ar čūsku. (3. Mozus grāmata) Ja mēs nepiegriežam nekādu nozīmi pirmajam piedāvājumam jeb impulsam, tad tas izzudīs kā mākonis debesīs. Bet dažkārt notiek tā, ka cilvēks ļauj sevi izprovocēt un ļauj attīstīties domai, kas ienākusi prātā. Piemēram, kāds mūsu paziņa skopulis domā tā: „Ja vien es to svešo naudu paturētu sev es to ieguldītu bankā”. Bet tūlīt pat sevi apstādina pielabojot: „Nē-nē, tas taču var atklāties”. Viņš vēl nav pieņēmis šādu lēmumu, taču viņš visu dienu par to domā. Kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar tādu, kurš ātri iekaist dusmās. Viņš nav spējīgs domāt neko citu, kā vien par cilvēku, kurš sadusmojis. Iedomājas kā pie pirmās izdevības atriebties vai arī labākā gadījumā izteiks aizvainojošus vārdus arī viņam. Tomēr no vienas puses it kā cenšas piedot pāridarītājam, bet jau nākamajā brīdī atkal sadusmojas. Kur tad ir tā skāde šāda veida iekšējai diskusijai? Nepieņemdams lēmumu izdarīt kaut ko ļaunu taču neapgrēkojas. Bet cik daudz veltīga laika patērēts un liekas enerģijas?

3. Laiks garīgai cīņai. Kad ilgstošās iekšējās diskusijas rezultātā dotā doma ieperinājusies sirdī, šķirties no tās ir grūti. Ietekmējams cilvēks ir apveltīts ar iztēli, kura ir tik ļoti uzņēmīga negatīvām domām, ka brīžam šķiet, nav pa spēkam no tām vispār izrauties. Tomēr cilvēkam ir jācīnās. Iekšēji neļaujot piekrist negatīvām domām. Nesamierinoties ar tām un no situācijas izejot kā uzvarētājs, pat ja nāktos dārgi par to maksāt.

4. Nākamais solis ir iekšējā piekrišana. Tas, kurš ir pilnībā padevies ļauno domu ietekmei, pie pirmās izdevības mēģinās tās īstenot dzīvē. Šajā etapā tiek veicināts grēks šā vārda pilnā nozīmē. Un pat, ja kādu iemeslu dēļ plāns netiek īstenots, ļaunās domas vienalga pārvēršas par grēku. Cilvēks, kurš bieži padodas negatīvai ietekmei, iekšēji ir novājināts un viņā attīstās neveselīgas noslieces. Ar laiku novirzes spēcinās tik ļoti, ka cilvēks nespēj nostāties pretī ļaunumam. Ar laiku neveselīgās noslieces iegūst tādus milzīgus izmērus, ka cilvēkam grūti pārvarēt ļaunumu. Neveselīgas noslieces padara cilvēku par ļaunuma vergu.

5. Grēks tiek veikts piektajā stadijā, pēc iekšējas piekrišanas. Kamēr mēs tikai diskutējam ar ļaunām domām, tikmēr tās vēl nevarētu saukt par grēku.    Bet šajos iekšējos dialogos, mēs zaudējam daudz laika un garīgo enerģiju. Laimīgs ir tas cilvēks, kurš spēj laikus apstādināt ļaunu domu ietekmi un tās uzvarēt.

Kā atvairīt un uzvarēt ļaunas domas?

Mūsu palīgs ir Dieva Vārds! Tādu piemēru ar iekšējiem, jeb dēmonu inspirētiem dialogiem ir daudz. Ņemsim piemēru no Jēzus.

Sātans Jēzu kārdināja gavēņa laikā atrodoties tuksnesī.

Kārdinātājs sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”
Jēzus atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”

Arī pārvarot kārdinājumu, lai valdītu pār zemi.

Velns saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.”

Jēzus atbild: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”

Ieteikums būtu arī tāds, ka mēs varētu mācīties Dieva Vārdu no galvas, tādējādi atvairot ienaidnieka ļaunās domas ik reizi grūtos dzīves brīžos.

Ja arī ir tādi apgrūtināti apstākļi, ka pēkšņi nespēj pat parunāt, piesauc Jēzus Kristus Vārdu savai dvēselei arī tad dēmoni atkāpjas.

Spēja pretoties sliktām domām sauc arī par garīgo skaidrību. Jebkura patiesa cilvēka rīcība prasa pilnīgu izpratni. Jo ir lielāka neskaidrība apziņā, cilvēks kļūst par nepatiesu priekšstatu upuri, uzturot sevī ļaunumu. Ir vērts atcerēties, ka lūgšana ir uzmanības stāvoklis. Tas ir nepārtraukts praktisks darbs garīgā cīņā. Lai kļūtu par uzvarētāju.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”

Džeims Kevizels: “Apskaujiet savu krustu un ejiet uz savu mērķi!”(0)

Aktieris Džeimss Kevizels, kurš populārajā Mela Gibsona filmā “Kristus ciešanas” atveidojis Jēzu Kristu, ir nācis klajā ar savu liecību  ASV Katoļu universitāšu studentu asociācijas forumā, kas janvāra sākumā norisinājās Čikāgā. Viņš pastāstīja par savu aicinājumu, par to, kā Gibsona filmas uzņemšanā gūtā pieredze ir ietekmējusi viņa garīgo dzīvi, un aicināja jauniešus kļūt par bezbailīgiem Kristus

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama

Bijušais transseksuālis: brīvība no dzimuma disforijas ir iespējama(0)

Nesen kristīgo sabiedrību šokēja ziņa, ka meitene no kristiešu ģimenes Amerikā, Ohaio štatā cieš no dzimuma disforijas un, atrodoties dziļā depresijā, pieņēmusi lēmumu mainīt dzimumu, panākot vēlamo Tiesas ceļā. Sabiedrības neizpratni raisa, ka sīvās cīņas ar dzimumu disforijas vietā, tiek izvēlēts pretējs ceļš, ārsts un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs un Hamiltonas apgabala prokurors un Pro-transeksuāļu tiesību atbalstītājs

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu

Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Beldavs : Par Latvijas tapšanu(1)

„Valmieras – Valmiermuižas draudzes mācītājs un vēlākais Latvijas brīvvalsts Izglītības ministrs Kārlis Voldemārs Beldavs  Būdams 4. Saeimas deputāts, Kārlis Beldavs piedzīvos zvaigžņu stundu. Visai negaidīti tiek piedāvāts izglītības ministra portfelis. Viņš, protams, pagodināts, piekrīt, lai gan amatā sabūt iznāk pavisam īsu laiku, no 1934. gada 18. marta līdz 15. maijam. Pēc valsts apvērsuma un trīs dienu iepauzēšanas,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.