„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Čūska sirdī

Mācītājs  Foma Špidliks

Kas notiek cilvēka dvēselē pirms viņš sāk grēkot? Cik lielā mērā viņš nes atbildību par to? Kā atšķirt grēka pirmās pazīmes? Un kā savlaicīgi pretoties?

Daudzu gadsimtu garumā garīgās dzīves darboņi, balstoties uz personisko pieredzi ir novērojuši, ka 1.Mozus Grāmatas stāsts par paradīzi zemes virsū nav mainījies, bet gan turpinās. Katrs no mums ir paradīzes saimnieks, tas ir, personīgās dzīves un sirds saimnieks. Un katram no mums nākas satikties ar čūsku, kura iekļūst mūsu sirdī ar vienu vienīgu mērķi — pievilt. Parasti čūska atnāk grēcīgas domas veidā. „Grēka sākums dzimst — domās”, —Senie garīgie darboņi salīdzina cilvēka sirdi ar „apsolīto zemi”, kurā ļaundari (ļaunās domas)cenšas iebrukt. Ļaunās un miesīgās domas, sātana iemiesojums nerodas no cilvēka sirds, jo to ir radījis pats Dievs, bet gan tās nāk no ārienes, iekļūstot sirdī pakāpeniski un pamazām.

1. Sākotnēji ir darīšana ar ietekmi. Tas ir — pirmais priekšstats, pirmā doma, pirmais impulss. Piemēram, alkatīgs cilvēks redz naudu, un kaut kas viņam saka priekšā: „Bet es taču varētu to paturēt sev un noslēpt no citu acīm”. Kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar jutekliskiem priekšstatiem. Mēs vēl neesam pieņēmuši nekādu lēmumu, vienīgi pamanām, ka pirms mums rodas iespēja darīt kaut ko nepareizu vai ļaunu, ka tas ir kaut kas pievilcīgs. Sv. Antonijs (mūks, dzīvojis IV gs. vidū) teica: „Kā mēs nevaram noķert vēju, tā arī nespējam pakļaut savas domas”. Pirmie priekšstati un ietekmēšanās nepadara mūs par vainīgiem un kamēr mēs vien dzīvojam, mums neatbrīvoties no tām. Tie, kā odi. Ar ko vairāk mēs cenšamies tos atvairīt, jo vairāk tie mūs apgrūtina.

2. Nākošajā etapā veidojas saruna, vai iekšējais dialogs. Atcerēsimies, kādā veidā Ieva Ēdenes dārzā iesaistījās dialogā ar čūsku. (3. Mozus grāmata) Ja mēs nepiegriežam nekādu nozīmi pirmajam piedāvājumam jeb impulsam, tad tas izzudīs kā mākonis debesīs. Bet dažkārt notiek tā, ka cilvēks ļauj sevi izprovocēt un ļauj attīstīties domai, kas ienākusi prātā. Piemēram, kāds mūsu paziņa skopulis domā tā: „Ja vien es to svešo naudu paturētu sev es to ieguldītu bankā”. Bet tūlīt pat sevi apstādina pielabojot: „Nē-nē, tas taču var atklāties”. Viņš vēl nav pieņēmis šādu lēmumu, taču viņš visu dienu par to domā. Kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar tādu, kurš ātri iekaist dusmās. Viņš nav spējīgs domāt neko citu, kā vien par cilvēku, kurš sadusmojis. Iedomājas kā pie pirmās izdevības atriebties vai arī labākā gadījumā izteiks aizvainojošus vārdus arī viņam. Tomēr no vienas puses it kā cenšas piedot pāridarītājam, bet jau nākamajā brīdī atkal sadusmojas. Kur tad ir tā skāde šāda veida iekšējai diskusijai? Nepieņemdams lēmumu izdarīt kaut ko ļaunu taču neapgrēkojas. Bet cik daudz veltīga laika patērēts un liekas enerģijas?

3. Laiks garīgai cīņai. Kad ilgstošās iekšējās diskusijas rezultātā dotā doma ieperinājusies sirdī, šķirties no tās ir grūti. Ietekmējams cilvēks ir apveltīts ar iztēli, kura ir tik ļoti uzņēmīga negatīvām domām, ka brīžam šķiet, nav pa spēkam no tām vispār izrauties. Tomēr cilvēkam ir jācīnās. Iekšēji neļaujot piekrist negatīvām domām. Nesamierinoties ar tām un no situācijas izejot kā uzvarētājs, pat ja nāktos dārgi par to maksāt.

4. Nākamais solis ir iekšējā piekrišana. Tas, kurš ir pilnībā padevies ļauno domu ietekmei, pie pirmās izdevības mēģinās tās īstenot dzīvē. Šajā etapā tiek veicināts grēks šā vārda pilnā nozīmē. Un pat, ja kādu iemeslu dēļ plāns netiek īstenots, ļaunās domas vienalga pārvēršas par grēku. Cilvēks, kurš bieži padodas negatīvai ietekmei, iekšēji ir novājināts un viņā attīstās neveselīgas noslieces. Ar laiku novirzes spēcinās tik ļoti, ka cilvēks nespēj nostāties pretī ļaunumam. Ar laiku neveselīgās noslieces iegūst tādus milzīgus izmērus, ka cilvēkam grūti pārvarēt ļaunumu. Neveselīgas noslieces padara cilvēku par ļaunuma vergu.

5. Grēks tiek veikts piektajā stadijā, pēc iekšējas piekrišanas. Kamēr mēs tikai diskutējam ar ļaunām domām, tikmēr tās vēl nevarētu saukt par grēku.    Bet šajos iekšējos dialogos, mēs zaudējam daudz laika un garīgo enerģiju. Laimīgs ir tas cilvēks, kurš spēj laikus apstādināt ļaunu domu ietekmi un tās uzvarēt.

Kā atvairīt un uzvarēt ļaunas domas?

Mūsu palīgs ir Dieva Vārds! Tādu piemēru ar iekšējiem, jeb dēmonu inspirētiem dialogiem ir daudz. Ņemsim piemēru no Jēzus.

Sātans Jēzu kārdināja gavēņa laikā atrodoties tuksnesī.

Kārdinātājs sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”
Jēzus atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”

Arī pārvarot kārdinājumu, lai valdītu pār zemi.

Velns saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.”

Jēzus atbild: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”

Ieteikums būtu arī tāds, ka mēs varētu mācīties Dieva Vārdu no galvas, tādējādi atvairot ienaidnieka ļaunās domas ik reizi grūtos dzīves brīžos.

Ja arī ir tādi apgrūtināti apstākļi, ka pēkšņi nespēj pat parunāt, piesauc Jēzus Kristus Vārdu savai dvēselei arī tad dēmoni atkāpjas.

Spēja pretoties sliktām domām sauc arī par garīgo skaidrību. Jebkura patiesa cilvēka rīcība prasa pilnīgu izpratni. Jo ir lielāka neskaidrība apziņā, cilvēks kļūst par nepatiesu priekšstatu upuri, uzturot sevī ļaunumu. Ir vērts atcerēties, ka lūgšana ir uzmanības stāvoklis. Tas ir nepārtraukts praktisks darbs garīgā cīņā. Lai kļūtu par uzvarētāju.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.