„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Citplanētietis ir mans brālis

Vatikāna observatorijas direktors, astronoms Hosē Gabriels Funess pieļāvis iespēju, ka, gluži tāpat kā Dievs radījis dažādas dzīvības formas uz Zemes, viņš varējis tās radīt arī citviet.

Ja mēs uzskatām zemes radības par brāļiem un māsām, kādēļ lai nebūtu “citplanētiešu brāļu,” viņš izteicies.

Intervijā, kas sniegta Vatikāna oficiālajam laikrakstam L”Osservatore Romano, 45 gadus vecais jezuīts atzinis, ka viņš kā astronoms nenoliedz lielā sprādziena teoriju, kura rezultātā radies Visums, taču bez Dieva līdzdalības tas notikt nav bijis iespējams, turklāt un cilvēces rašanās nav izskaidrojama ar kādu gadījumu. H. G. Funess pieļāvis iespēju, ka radītie, kā mēs viņus mēdzam dēvēt citplanētieši, iespējams, ir brīvi no iedzimtā grēka. “Ja pastāv citas saprātīgas būtnes, nav sacīts, ka tām nepieciešama pestīšana,” viņš sacījis. Jāatgādina, ka iedzimtais grēks saskaņā ar kristīgo tradīciju tika pastrādāts, kad Ādams un Ieva Ēdenes dārzā baudīja laba un ļauna atzīšanas koka augli, un kopš tā laika to pārmanto visi pirmā Dieva radītā cilvēku pāra pēcnācēji. Cilvēks no tā var tikt glābts tikai ar Dieva žēlastību.

Intervijā, kurai dots nosaukums „Citplanētietis ir mans brālis”, H. G. Funess runājis arī par baznīcas un zinātnes attiecībām, norādot, ka “Bībele nav zinātniska grāmata”. Jautāts par baznīcas izturēšanos pret Galileo Galileju, kurš apgalvoja, ka nevis Saule griežas ap Zemi, bet vēlāk bija spiests šos izteikumus atsaukt, H. G. Funess samērā diplomātiski sacījis, ka ir pieļautas kļūdas un G. Galileja vajāšana 1633. gadā bija kļūda, kas radusies “traģiskas savstarpējas neizpratnes rezultātā”, tomēr “pienācis laiks šo lappusi aizvērt” un “lūkoties nākotnē”, vēsta BBC.

Reuters atgādina, ka Vatikāna observatorija, kuru vada H. G. Funess, ir viena no pasaules vecākajām astronomiskajām institūcijām. Jau 18. gadsimta nogalē Vatikāns ziedoja ievērojamus līdzekļus vairāku observatoriju uzturēšanai, bet 1891. gadā toreizējais pāvests Leo XIII oficiāli ierīkoja observatoriju Svētā Pētera katedrāles kupolā. Romas izplešanās dēļ novērojumi no tās kļuva apgrūtinoši, un 1935. gadā ar pāvesta Pija XI rīkojumu tā tika pārcelta uz pāvesta vasaras rezidenci Kastelgandolfo. Kopš 1981. gada novērojumi gan tiek veikti arī no Vatikānam piederoša zinātniskā kompleksa ASV, Arizonas štatā, Taksonā.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.