„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Atjaunosim cerību

Rakstu sagatavoja un  tulkoja Ilze Saulīte

2011. gads bija ļoti dramatisks un neparasts. Atmiņā nāk pravieša Hagaja vārdi, kurš paredzēja laiku, kad Dievs satricinās visu, ko var satricināt.

Martā mēs redzējām cunami postu Japānā, kas nogalināja desmitiem tūkstošu cilvēku.

Tā bija tikai viena no daudzām aizvadītā gada milzīgajām dabas katastrofām. Vācu ziņu dienests NTV nesen pārraidīja, ka pēdējo trīs desmitgažu laikā postošo dabas katastrofu skaits pasaulē pieaudzis par 300 procentiem.

Skatoties politiskajā arēnā, Eiropas Savienība ir nonākusi lielākajā finansiālajā krīzē, kopš Eirozona  uzsāka savu darbību. ES tika uzskatīta par vienu no veiksmīgākajiem veidojumiem pēc 2. Pasaules kara, bet tagad to apdraud bankroti Grieķijā un citur. ASV starptautiskā ietekme var vājināt Rietumu demokrātijas, kristīgajai morālei degradējoties.

Ja mēs lūkojamies uz Tuvajiem Austrumiem, viss reģions ir sašūpojies. Cilvēku masas pieprasa novecojušo despotu atkāpšanos un parādās jauni vadītāji. Ēģipte, kura saglabāja mieru ar Izraēlu vairāk nekā 30 gadus, tagad būs islāmistu frakcijas kontrolēta, kura jau solījusi “pārskatīt” miera līgumu ar Izraēlu. Tajā pašā laikā nāk klajā arvien jauni pierādījumi, kas apstiprina, ka Irāna attīsta kodolieročus (no WFJ decembra raksta).

Kristīgās kopienas Tuvajos Austrumos skatās nākotnē ar lielām bažām. Mūsu zeme patiešām atrodas lielu pārmaiņu un neziņas virpulī.

Pārskatot aizvadītā gada notikumus, International Herald Tribune žurnālists Rodžers Kohens paziņoja: “Eirozemē ir agonija, Amerikā baiļu sajūta un neziņa, Āzijā nedrošība un arābu ielās dusmas. Ikviens izjūt globālās integrācijas dzemdību sāpes.” Labāk gandrīz nav iespējams aprakstīt mūsdienu situāciju, kas arī sasaucas ar Jēzus vārdiem, kādus Viņš sacīja apmēram pirms 2000 gadiem, norādot uz laiku pirms Mesijas atgriešanās uz zemi: “Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies” (Lūk.21:25-26).

Nezaudē cerību

Kurā vietā šajā “bildē” atrodamies mēs, ticīgie? Vai arī mēs esam baiļu pārņemti un apjukuši? Vai arī draudze zaudē cerību? Nereti, runājot ar kristiešiem dažādās pasaules valstīs, man rodas tieši šāds priekšstats.

Kopš mūsdienu Izraēlas atdzimšanas 1948. gadā, lielākā daļa evaņģēlisko kristiešu (ieskaitot mani) tic, ka mēs dzīvojam pēdējos laikos. Taču līdz ar šo uzskatu ir atnākusi bezcerības pilna kristietība. Vairākus gadus es esmu apmeklējis Izraēlas dienu pasākumus pasaulē un pravietiskās konferences, kurās ļoti bieži kristīgie vadītāji ir pasludinājuši tikai drūmo nākotnes pusi – spriedumu Izraēlai un tautām.

Mums jājautā sev: kādu pasaules uzskatu mēs atbalstām? Es saprotu, ka Dieva Vārds paredz trauksmainus laikus pēdējās dienās, kādus pasaule vēl nav piedzīvojusi. Šie notikumi ir kā priekšvēstnesis antikrista nākšanai un milzīgiem konfliktiem Tuvajos Austrumos. Taču šiem pareģojumiem nevajadzētu mūsos radīt nenovēršamas nolemtības sajūtu un veidot bezcerīgu viedokli par notiekošo pasaulē, kurā mēs vairs nespējam sagaidīt neko labu. Patiesībā -  ja mēs nevaram redzēt neko labu tuvojamies, mēs esam zaudējuši cerību.

Cerība tumsas laikos

Pravietis Joēls redzēja, kā tautas vienu dienu tiks sapulcinātas Jošafata ielejā, lai tiktu Dieva tiesātas par savu ļauno attieksmi pret Izraēlu un ebreju tautu. Taču šis pats pravietis redzēja arī to, kā Dievs izlies Savu Garu pār visu miesu “pirms lielās un briesmīgās Kunga dienas.” Joēls saprata Dieva pēdējo laiku tiesas nopietnību, bet viņš arī runāja par atmodu un pasludināja cerības vēsti, ka “ikviens, kas piesauks Kunga Vārdu, tiks izglābts.”

Pravietis Daniēls 11. nodaļā apraksta ļaunās un baisās antikrista sistēmas izveidošanos, kas uzsāks karu arī pret svētajiem. Taču šajā tumšajā laikā viņš saredz arī cilvēkus, kuri “pazīst savu Dievu, ir stipri un paveic lielus varoņdarbus.” Daniēls redzēja atpirktos, kurus pārņem lielas vajāšanas, bet tajā pašā laikā viņi uzvar lielas cīņas.

12. nodaļā pravietis redz šausmu laikus, kādi nekad vēl nav tikuši piedzīvoti. Un tieši šajā laikā Daniels redz svētos – nevis vājus un sakautus, bet tādus, kas spīd kā spožas zvaigznes tumšās debesīs un ved daudzus pie taisnības.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pat vistumšākajos laikos, kas mums priekšā, Dieva Vārds runā par ticīgajiem, kam būs neiedomājama ietekme, – kas darīs lielus varoņdarbus un vedīs daudzus pie taisnības.

Lielai daļai ticīgo patīk centrēt savu uzmanību uz Bībeles pravietojumu tumšo pusi! Šādu skatījumu viņi attiecina uz Izraēlu, Draudzi un pat savu dzīvi. Kāds ir tavs redzējums par pēdējiem laikiem? Vai tu redzi Dievu darbojamies caur tevi šajās pēdējo laiku dienās?

Jā, Tuvajos Austrumos pieaugs nemieri. Bet es ticu, ka arābu pasaulē būs arī atmoda. Jā, būs liela atkāpšanās, bet būs arī liela Dieva Gara izliešanās un tie, kuri to piedzīvos. Jā, būs tie, kurus pārņems ļaunums un kuru mīlestība atdzisīs, bet būs arī tie, kas darīs lielus varoņdarbus un spīdēs kā spožas zvaigznes. Pie kuras grupas mēs piederēsim? Tā ir mūsu izvēle.

Apustulis Pāvils runāja par cerību, “kas nepamet kaunā” (Rom.5:5; Fil.1:20). Tas nozīmē, ka cerība nepieviļ. Tomēr tik daudzi cilvēki ir zaudējuši cerību un pievīlušies, tādējādi izjūtot arī apkaunojumu. Kauns liek ierauties sevī un galu galā noved pie atkāpšanās. Bet cerība ir tā, kas dod mums redzējumu un iedvesmo sagaidīt varenu Dieva kustību mums visapkārt.

Cerības atjaunošana 2012. gadā

Mums jāmācās no Pāvila, kurš dzīvoja pastāvīgā gatavībā, cerot uz Kunga atgriešanos viņa dzīves laikā. Fakts, ka daudzi notikumi izvērsās ne uz labo pusi, nenoveda Pāvilu pie  nolemtības sajūtas un bezcerīga pasaules uzskata. Tieši otrādi – Pāvils strādāja, sagaidot, ka Dievs darīs brīnumus caur viņu.

Nekļūdīsimies, Dieva Vārds nesola, ka būs vieglāki laiki, bet otrādi. Taču es esmu pārliecināts, ka satricinājumu un nedrošības vidū cilvēki meklēs atbildes. Bet, ja mūsu skats ir vērsts uz atkāpšanos un kariem, kurš vēlēsies pievienoties mūsu draudzei?

Labāk atjaunosim savu cerību! Sagaidīsim kopā, ka šis būs pieauguma un svētību gads. Sagaidi, ka Dievs tevi lietos, lai paveiktu lielus varoņdarbus, ka tu spīdēsi spoži pat tad, ja tev visapkārt vairosies tumsa.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka kalpojam Dievam, kurš ir Visuvarens. Lielāks ir Tas, kas mūsos, nekā tas, kas ir pasaulē  (1 Jāņa 4:4). Ikvienai tautai uz zemes joprojām ir cerība. No visām pasaules tautām tieši komunistiskajā Ķīnā Draudze izauga no mazāk nekā miljona ticīgo 1948. gadā līdz vairāk nekā 120 miljoniem šodien. Tam vajadzētu mūs iedrošināt, ka Ahmadinedžada Irānā pašlaik procentuāli ir lielākais draudzes pieaugums gadā – divdesmit četri procenti, kam seko Afganistāna. Tātad arī mūsu tautām ir cerība!

2011. gads bija neaptveramu izmaiņu gads, kas noslēdzās lielā neziņā. Pagājušā gada sākumā ICEJ vadība izjuta Kunga vadību pavadīt vairāk laika lūgšanās. Tas stiprināja cerību un ticību mūsu sirdīs. Mēs aicinām arī Jūs pievienoties mūsu lūgšanu kampaņai katru trešdienu 2012. gadā. Lūgšana nemainīs Dieva gribu, bet tā izmainīs mūsu skatījumu uz lietām un apstākļiem ap mums. Jo vairāk laika mēs pavadīsim ar Viņu, jo cerīgāks būs mūsu redzējums par tautu nākotni.

© WFJ Janvāris 2012

Rakstu sagatavoja ICEJ direktors Jurgens Bjulers tulkoja Ilze Saulīte

[email protected]

www.icej.org

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts(0)

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts. “Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās. Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis“ Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.