Jauns rīkojums

Islāma grupas “Salafi” šeihs Ēģiptē izdevis fetvu (oficiāls islāma garīgo līderu rīkojums), kas aizliedz musulmaņiem iegādāties vai vadīt „Chevrolet” markas auto,-ziņo spektrs.com/ Nowlebanon

Iemeslu šādam lēmumam kļuvusi amerikāņu auto markas emblēma. Šeihs uzskata, ka logotips atgādina kristiešu krustu, tāpēc braukt ar šādu auto musulmaņiem ir grēks.

Pretreakcija

Ēģiptes iedzīvotāji jauno fetvu vērtē negatīvi. “Auto marka “Chevrolet” pastāv jau vairāk kā 100 gadu un kāpēc kristiešu simbols uz tās tika pamanīts tikai tagad? Vai tiešām ir izdomāts “Chevrolet” logotips, lai pazemotu tieši musulmaņus? Kamēr Ēģiptē ir tik daudz problēmu, jums rūp tikai krusts?” retoriski vaicā kanāls “Amr Adib”.

Saeima ceturtdien pieņēma paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, kurā uzsver - latviešu valoda kā vienīgā valsts valodas ir ietverta Satversmes kodolā un tas ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tāpēc Saeima paziņojumā aicina pilsoņus piedalīties gaidāmajā valodas referendumā un balsot PRET divvalodību,-ziņo spektrs.com/saeima

Paziņojumā Saeima apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem. Tajā arī uzsvērts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu, kā arī atgādināts, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība.

Latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanai Latvijā, uzsvērts paziņojumā. Latvijas valsts ir izveidota latviešu nācijas pašnoteikšanās ceļā un Latvijas valsts pienākums ir pastāvīgi nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras ilgtspēju un vēlreiz apstiprina, ka Latvijas valsts garantē visu Latvijas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Domājot par to, kā varētu uzlabot ekonomisko, kā arī sabiedrisko dzīvi Latvijā nāk prātā ne tikai vārdi „lūdz un dari!”, bet arī piedomājot par to, ko darīt? Un kā darīt? Vai dažkārt nav tā, ka darām darīšanas pēc, vai arī darām pienākuma dēļ. Cik daudz no tā darāmā saraksta tiek darīts lietderīgi?,-ziņo spektrs.com

Turklāt jāseko taču līdz mūslaiku tendencei: „Par ko maksā, to arī daru..” Cik, nu tāda pieeja lietai ir pareiza par to, lai zinātnieki strīdas, taču kā lai izraujas no nelietderīgā? Atbilde: ar talanta palīdzību un ar pilnu atdevi.

„Amerikas Lielās depresijas laikā Šērlijai Templai (Shirley Temple) netraucēja nopelnīt miljonu 6 gadu vecumā,-„ Nodomāju es, kad pārlapoju žurnālu „Leģendas”. Mani šī mazā stepa dejotāja un atraktīvā aktrise, kaut arī trīsdesmito gadu ekrāna zvaigzne, nav atstājusi vienaldzīgu, kad noskatījos kino lentu „Mazā princese” (The little princess), tāpēc nodomāju uzrakstīt šīs rindas, lai iedvesmotu arī Tevi atraisīt savu talantu pilnā mērā. Un kas lai to zin, kādu atdevi Tu sagaidīsi no tā, cik pats tajā būsi ieguldījis. Jo teikts: „Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Gal. 6:7)

Par miljonāri

Amerikā valdīja Lielā depresija, un tā atstāja iespaidu arī uz kinoindustriju. Taču pēc tam, kad uz ekrāniem parādījās filma „Piecelies un smaidi!”, kurā galveno lomu atveidoja Šērlija Templa, viss mainījās. Izrādījās, ka mazā sprogaine ar bedrītēm vaigos ir tas, kas liek publikai aizmirst par visu valsti pārņēmušo krīzi. „Fox” bija izvilcis lielo lozi, kas varēja izglābt kompāniju no bankrota un ne tikai..

Templas talantīgais triumfs: Šērlija atveidoja lielākoties mīlīgu bāreņbērnu, kura šarms un jaukā daba spēj atmaidzināt pat visiesīkstējošākos un īgnākos vecos ļaudis…

Viņa kļuva par vienu no Amerikas pieprasītākajām aktrisēm. Jau sešu gadu vecumā viņa bija nopelnījusi pirmo miljonu dolāru! Kā arī sešu gadu vecumā Šērlija kļuva par jaunāko „Oskara” ieguvēju.

Secinājums: „Cik Tu ieguldīsi savā talantā šodien, tik lielā mērā tās atdevi sagaidīsi rīt.”

„Taisnais starp tautām” -augstākais ebreju nācijas un valsts atzinības apbalvojums ir piešķirts vairāk nekā 100 mūsu valsts iedzīvotājiem, un katram no viņiem īpaši tiek kalta medaļa.

Ivanam un Annai Čurbanoviem medaļa un goda zīme piešķirta pēc nāves, un tās šovakar jāsaņem viņu meitai Ņinai Lastovskai. Čurbanovu ģimene 1941. gada jūlijā, kad vācieši bija deportējuši visus ebrejus no Gubinas, viņu dzimtā ciematiņa Austrumlatvijā, deva patvērumu brāļiem Ļiahovskiem. Ivans un Anna brāļiem Ichakam Deividam un Bainesam neliedza drēbes un ēdienu, un Ņina, tolaik gadus 12 veca meitene, nesa brāļiem uz mežu visas nepieciešamās lietas. Kad policija sarīkoja reidu, lai notvertu Ļiahovskus, viņi nolēma bēgt uz frontes līniju, kas atradās 80 kilometru attālumā. Ivans Čurbanovs abus pavadīja līdz robežai, kur rūpes par abiem paglābtajiem uzticēja saviem radiniekiem. Viņi palīdzēja Ļiahovskiem šķērsot robežu.

Aizsaulē ir arī Antons un Eleonora Zagorski un viņu dēls Francis, tāpēc vecvecākiem un tēvam piešķirtais apbalvojums kopš šodienas glabāsies pie Franča dēla Valda Zagorska. Zagorsku ģimene deva patvērumu Viļānu ebrejam Ļevam Ļubinam, kurš vienīgais izdzīvoja pēc ebreju apšaušanas 1941. gada 4. augustā. Ļevs bija palicis pavisam viens, jo starp dzīvajiem vairs nebija ne sievas, ne bērnu. Viņu pēc asinspirts bedrē atrada un patvērumu deva Zagorski.

„Taisnais starp tautām”

„Taisnais starp tautām” ir augstākā ebreju nācijas un valsts atzinība, ko piešķir citu valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri holokausta laikā glābuši ebrejus. Šo goda titulu un medaļu ar uzrakstu Kas izglābis viena cilvēka dzīvību, tas izglābis pasauli nodibināja Izraēlas kneseta izveidotais Holokausta izpētes centrs un muzejs Yad Vashem 1953. gadā.

Pateicība ir ļoti personiska – gan ar speciāli veidotu medaļu un goda zīmi ar apbalvotās personas vārdu, gan ar šī cilvēka vārda iemūžināšanu Goda mūrī, kas atrodas muzeja Yad Vashem dārzā Jeruzālemē.

Abi Dieva kalpi tika pieķerti notikuma vietā ceturtdienas vakarā pēc tam, kad kaimiņi informēja policiju par viņu rīcību Grieķijas ziemeļu mazpilsētā Fiskā. Viņi atzinās, ka rakt sāka, pamatojoties uz baumām, ka zem 1854.gadā celtās baznīcas varētu būt apraktas arheoloģiskas vērtības.

Apraktu dārgumu, jo īpaši no Osmaņu impērijas laikiem, meklēšana Grieķijā ir ļoti populāra.

Grieķijas kultūras nozares amatpersonas cenšas novērst tādu senlietu kā baznīcās un klosteros esošas ikonas izlaupīšanu.

Bērziņš Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam “Panorāma” pirmdien sacīja, ka domas mainījis kā prezidents, bet kā pilsonis joprojām uzskata referendumu par absurdu pasākumu. Iepriekš Bērziņš sacīja, ka referendumā negrasās piedalīties.

Bērziņš sacīja, ka ir spiests mainīt viedokli situācijas attīstības dēļ.

“Es šo te paziņoju pašā sākumā, kad sākās referenduma process. Uzskatu, ka tomēr referendums ir sekas esošajai politiskai un ekonomiskajai nestabilitātei. Tajā laikā es uzskatīju, ka tas tomēr ir absurds pasākums. Es savu uzskatu kā pilsonis neesmu mainījis, bet kā valsts prezidents, skatoties situācijas attīstību, esmu spiests savas domas mainīt un referendumā piedalīties, lai aizstāvēta valsts valodu un aicinu visus Latvijas pilsoņus to darīt, jo nākotne mums ir viena un kopīga,” sacīja Bērziņš.

“Ja vajag visiem kopā būt, tad ir jābūt,” piebilda prezidents.

„Referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu principā nedrīkstēja notikt, jo Satversmē un Latvijas veidošanas procesu pamatos viss jau norādīts un starptautiski akceptēts. Tomēr referendumā noteikti ir jāpiedalās katram.

„Un tā ir savā ziņā naudas iztērēšana, taču ja mūsu demokrātiskajā iekārtā pēc likuma grozījumiem, kas atļauj šādu tautas virzītu likumdošanas iniciatīvu, ir savākti paraksti, tad mums diemžēl tai ir jāpakļaujas un tā jārespektē. Es baidos, ka nākotnē šādi referendumi varēti būt par visādiem banāliem un triviāliem tematiem, bet tā būs tautas griba, un tas jāpieņem un jāmācās sadzīvot,” sacīja Vīķe-Freiberga.

„Ja jau mēs paši vairs nesaprotam, ko mums nozīmē latviešu valoda un tās vajadzība Latvijā, tad, ziniet, tikai guļamies zārkā iekšā un vāku virsū un sakām „Ar Dievu ļaunā pasaule!””

Viņa gan norādīja, ka varēja būt vairāk mudinājumu Latvijas pilsoņiem doties un piedalīties šajā referendumā, jo Latvijai naidīgi spēki propagandē, ka tā būs ūdens liešana caurā mucā, tas būs nevajadzīgi, apvainojoši un triviāli.

„Tā nav māžošanās pasaules priekšā. Ja nebūs pietiekami daudz latviešu aizgājuši nobalsot pret otras valsts valodas ieviešanu Latvijā, mūs sagaida daudzi propagandas uzbrukumi, par to man nav ne mazāko šaubu,” sacīja Vīķe – Freiberga”

Savukārt intervijā laikrakstam „Diena” eksprezidente atzīst: „Es brīnos, ka ir ļaudis, kas to nesaprot. Spriedelē par neiešanu uz referendumu, it kā tas zem latviešu pašcieņas. Ja būs skaitliski mazs rezultāts pret krievu valodu kā otro valsts valodu, pat ja referendums nenesīs rezultātus, un visdrīzāk tā arī notiks, tas tik un tā starptautiski no Krievijas puses tiks izmantots. Tikai tāpēc jau tas tiek organizēts. Šis referendums būs atspēriena punkts kārtējai propagandas kampaņai pret Latviju, un mūsu diplomātiskajiem dienestiem jābūt tam gatavam. Tāpēc svarīgi ir zināt, cik ļaudīm Latvijā ir svarīgi latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda.”

Vīķe-Freiberga aicina balsot PRET

Vīķe-Freiberga uzsver – gan kā bijusī prezidente, gan kā pilsone viņa aicina iet un balsot katram pēc savas pārliecības, lai redzam, kā balsis sadalās. „Tiem, kam rūp latviešu valoda, jāiet un jābalso pret,” tā prezidente.

Dzintars norādīja, ka tikai pēdējos gados ir formulēts, ka sabiedrības saliedēšanas pamats ir latviešu valoda un latviešu kultūra, kas visiem sabiedrības locekļiem ir jāatzīst Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas jēga un pamats.

Līdz šim Latvijas sabiedrības integrēšana bija sauklis. Tā rezultātā Latvijā vēl vairāk ir nostiprinājušās divkopienu sabiedrības pazīmes. Šo 20 gadu laikā ir bijušas atkāpšanās gan Pilsonības likuma, gan valodu un izglītības jautājumā. Tagad esam sasnieguši robežu, kad atgriežamies pie jautājumiem, kas jau pagājušā gadsimta 90.gados bija neapspriežami. Līdz ar to jebkurā gadījumā pēc referenduma atbilstoši tā rezultātiem tomēr būs jāizdara arī tālejoši politiski secinājumi, vai kaut kas būtiski nav jāmaina arī nacionālās politikas jomā, uzskata VL - TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.

Partijas pretinieki propagandē, ka tieši VL - TB/LNNK ar savu rīcību - referenduma rosināšanu par mācībām tikai latviešu valodā, leģionāru godināšanu 16.martā, lāpu gājieniem - provocē cittautiešus un mazina iespēju Latvijā jelkad nākotnē izveidot saliedētu sabiedrību,

Dzintars atbild: „Tas jau ir ierasts, ka visskaļāk „ķeriet zagli” kliedz pats zaglis. Ja skatāmies katru nacionālās apvienības darbību atsevišķi, tās visas ir vērstas uz to, lai mēs dzīvotu vienotā informācijas telpā. Tas ir obligāts priekšnoteikums, lai sabiedrība varētu saliedēties. Ja cilvēks Latvijā lasa tikai krievu avīzes un neko citu, skatās Krievijas televīziju un neko citu, tad tīri fiziski ir grūti panākt, ka sabiedrība saliedējas uz kopīgām vērtībām.”

Dzintars atzīst, ka nacionālās apvienības priekšlikums par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā izprovocēja noteiktus politiskos spēkus uz pretreakciju, jo tas skar viņu subjektīvās intereses. Protams, ka viņu interesēs ir saglabāt faktiski pastāvošo divkopienu sabiedrību Latvijā. „Viņi organizē aktīvu pretdarbību, kad mēs ķeramies pie problēmas cēloņa. Jebkurā gadījumā, tas, ko ir darījusi nacionālā apvienība, ir „brūces atklāšana un apsēju noņemšana”, bet to „brūci” jau neradījām mēs, bet gan nepareizā integrācijas politika 20 gadu garumā,” uzskata Dzintars.

“Vai Latvijas sabiedrība būtu saliedētāka tad, ja 9.maijā mēs redzētu Krievijas karogus un Staļina bildes mītiņā, kurā faktiski tiek svinēta Latvijas otrreizējā okupācija, bet neredzētu klusu, tikai Latvijas simboliem rotātu latviešu karavīru, kuri cīnījās pret padomju okupāciju, pieminēšanu, retoriski jautā Dzintars. Vai ar to sabiedrība kļūtu saliedētāka un tiktu remdināta impēriskās ideoloģijas apetīte?  Jo vairāk mēs piekāpsimies un jo klusāki būsim, jo vairāk mēs zaudēsim. Piekāpšanās dēļ mēs esam pazaudējuši Abreni un stingru Pilsonības likumu.”- uzskata VL- TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.

Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētījumā par zaļāko valsti pasaulē nosaukta Šveice, bet uzreiz pēc tās - Latvija, kas apsteigusi tādas valstis kā Norvēģija, Francija, Lielbritānija un Zviedrija,-ziņo spektrs.com/LETA

Kā informēja biedrības “homo ecos:” izpilddirektore Sanita Rībena, “Environmental Performance Index” (EPI) pētījumā 132 valstu konkurencē Latvija iekļuvusi otrajā vietā.

EPI ir kvantitatīvs pētījums, kas seko nacionālajiem vides rezultātiem, lietojot labākos pieejamos datus. Pētījums tiek veikts jau ilgāku laiku, reizi divos gados publicējot rezultātus. 2008.gadā Latvija bija astotajā vietā, savukārt 2010.gadā - 21.vietā.

Biedrība “homo ecos:” šo universitāšu pētījumam EPI plašākas sabiedrības uzmanību pievērsa jau pirms diviem gadiem, ar sociālo kampaņu “Latvija - zaļākā valsts pasaulē?” aicinot cilvēkus mainīt savus paradumus, lai tie būtu videi draudzīgi.
“Latvijas vislielākā bagātība ir tās resursi - bioloģiskā daudzveidība, ūdens un gaiss.

Tas viss rada mums nenovērtējami karalisku dzīves vidi, ja salīdzinām ar ļoti daudzām citām vietām pasaulē, taču diemžēl šie resursi nav mūžīgi. Tie ir pārāk vērtīgi, lai tos aprēķinātu naudā, taču tie piešķir pievienoto vērtību mūsu valstij. To ir svarīgi atcerēties, plānojot Latvijas tautsaimniecības attīstību,” akcentēja Rībena.

Kā papildinājumu nu jau tradicionālajam EPI pētījumam Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētnieki šogad piedāvā arī pētījumu “Pilot Trend Environmental Performance Index”. Pētījums atklāj, kā laika periodā no 2000.gada līdz 2010.gadam valstis soli pa solim ir risinājušas vides aizsardzības jautājumus. Šajā indeksā Latvija ir pirmajā vietā.

Kādu nakti (Atlantas pilsētā, ASV) Sāra McDonalda, kas bija gandrīz 8. grūtniecības mēnesī, pamodās no dziļā miega, jo viņas mazulis spārdījās tik stipri, kā nekad. Tas pats par sevi nav nekas neparasts. Neparasts ir kaut kas cits. Pamostoties, Sāra redzēja, ka viņas vīrs Tomass ir pārstājis elpot, viņam nebija pulsa, un viņš kļuva zilgans no skābekļa trūkuma. Sāra zvanīja neatliekamai palīdzībai un pati darīja mākslīgo elpināšanu, kamēr ieradās palīdzība. Mediķi teica, ka Tomass izskatījās pēc aizgājēja, bet atdzīvināšanas mēģinājumi galu galā izrādījās sekmīgi. Sāra teica: «Tas ir brīnums. Ir tā, it kā mūsu mazulis būtu izglābis mana vīra dzīvību.Tā ir neizsakāma sajūta.» Laikam šis mazulis nojauta, ka kaut kas nav kārtībā.