Palestīnieši izvirzījuši trīs ultimatīvus noteikumus: atsākt sarunas no punkta, kur viņi izstājās no tām 2008.gada beigās, kad premjerministrs bija Ehuds Olmerts;
balstīt sarunas uz Izraēlas pilnīgu atkāpšanos līdz 1967.gada līnijām;
turpināt apmetņu būves iesaldēšanu.

Šodien, paredzēta arābu valstu ārlietu ministru tikšanās Kairā, lai lemtu, vai apstiprināt pāreju uz tiešām sarunām pēc gandrīz trīs mēnešus ilgām ASV atbalstītām netiešām sarunām, kurās nav gūts gandrīz nekāds progress.

SOLĪJUMS: PCTVL sola visiem nepilsoņiem - Latvijas pilsonību bez eksāmeniem un zvērestiem. Visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek solītas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. „Mēs izbeigsim nacionālo diskrimināciju un nodrošināsim visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz darbu valsts pārvaldē,” sola PCTVL. “Mēs piespiedīsim ierēdni runāt nodokļu maksātāja valodā un piešķirsim krievu valodai oficiālas valodas statusu.”

SOLĪJUMS NEPAMATOTS UN PRETLIKUMĪGS: Jāatgādina pretvalstiski noskaņotajai partijai PCTVL, ka Latvija ir iestājusies ES un tādas uzurpatoriskas  un diskriminējošas metodes pret dalībvalstu pamatiedzīvotājiem nepastāv nevienā valstī. Šajā gadījumā, tas ir brutāls Latvijas konstitūcijas pārkāpums un nacionālo naidu kurināšana, kas faktiski ir sodāma un šādas partijas līderus būtu jāsauc pie atbildības likuma kārtā.

SOLĪJUMS: PCTVL sola paplašināt iespējas augstākās izglītības eksportam krievu un angļu valodā.

SOLĪJUMS NEPAMATOTS: Jāatgādina, ka par eksportu izglītības sistēma ir labi padomājusi un to veiksmīgi realizē daudzu gadu garumā.
Turklāt augstāko iestāžu studenti joprojām sūdzas par palīgmateriālu apguvi angļu un krievu valodā, spiestā kārtā, jo latviešu valodā tās vienkārši nav, tādējādi tiek pārkāptas pamatnācijas intereses un valsts valodas likums. Varbūt par to būtu vērts labāk padomāt?

SOLĪJUMS: Valdība ar PCTVL atbalstu pilnībā normalizēs attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, atjaunos austrumu tranzīta plūsmas un panāks, ka tiek atcelti ierobežojumu preču un iedzīvotāju kustībai.

SOLĪJUMS NOKAVĒTS: par austrumu tranzītu plūsmu lieliski rūpējas Rīgas vicemērs Šlesers. Turklāt kopš Latvija iestājās Šengenas zonā tika atvieglota iedzīvotāju plūsma ārvalstīs.

SOLĪJUMS:  PCTVL arī sola attīrīt valsts pārvaldi no korupcijas. Korupcijā pieķertajiem ierēdņiem uz mūžu tikšot liegtas tiesības strādāt valsts pārvaldē.

SOLĪJUMS NEIZPILDĀMS: Šāda veida populisks un utopisks solījums tika izteikts jau iepriekš. Savulaik arī „Jaunais Laiks” un E. Repše solīja korupcijas novēršanu. Taču, solījums izgaisa uzreiz pēc vēlēšanām.

Secinājums: Tādējādi nākas secināt par to, uz ko tad PCTVL varētu reāli cerēt vēlēšanu laikā, tas ir uz Latvijai nelojāliem pēckara palikušajiem un okupējamās teritorijas neatstājušajiem postkomunistiski domājošajiem, kuru naids daudzu gadu garumā pret latviešiem ir saglabājies tik spēcīgi, ka vienīgais mērķis, kas viņus morāliski uztur, tā ir ideja par etnisko „tīrīšanu.”

Eksperti atzinuši, ka katedrāles jumts ir katastrofālā stāvoklī, daudzviet tas tek, bojājot ēkas jumta konstrukcijas un sienas.

Naudas lietas

Rēzeknes Jēzus sirds draudze diemžēl par ticīgo ziedojumiem spēj apmaksāt tikai komunālos maksājumus, savukārt Kultūras ministrijai nav pieejami brīvi finanšu resursi, kurus varētu piešķirt Rēzeknes Jēzus sirds katedrāles jumta remontam, jo no valsts budžeta iedalītie līdzekļi kultūras pieminekļu izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai ir jau šā gada sākumā piešķirti dažādu valsts kultūras pieminekļu izpētei, glābšanai un restaurācijai.

Baznīcas vēsture

Rēzeknes Svētās Jēzus Sirds katedrāle ir viena no lielākajām baznīcām Latvijā. Pašreizējās baznīcas vietā 1685. g. par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, kas 1887. gadā nodega negaisa laikā. Tagadējo no sarkaniem ķieģeļiem celto baznīcu sāka būvēt 1893. gadā pēc Rīgas inženiera Floriāna Viganovska meta gotikas stilā, bet to iesvētīja 1914.gadā. Kopš 1995. gada šī baznīca ir Rēzeknes - Aglonas diacēzes centrs.
Baznīcas formas atspoguļo sava laika arhitektūras iezīmes: fasādes daļa veidota pseidoromānikas, bet altārdaļa - pseidogotikas stilā. Vācijas un Austroungārijas meistaru ozolkokā grieztos altārus grezno Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas, Sv. Terēzes, Sv. Annas, Sv. Elizabetes u.c. skulptūras. Prezbiterija vitrāžās skatāmi Livonijas bīskapu Sv. Meinharda un Sv. Alberta attēli.
Baznīca ir visaugstākā celtne Rēzeknē un viens no vērtīgākajiem sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Savukārt Eiropas Atgriešanās fonda projekta laikā robežsardze izraidījusi 21 nelegālo imigrantu no Bangladešas, Kamerūnas, Gruzijas, Alžīrijas, Ukrainas, Sīrijas, Krievijas, Šrilankas, Afganistānas, Irākas un Mali Republikas.”- vēstī robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Saeima pirmdien nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus Izglītības likumā, kas liks pašvaldībām piedalīties kristīgo reliģisko organizāciju izglītības iestāžu finansēšanā.

Likumprojektu iesnieguši vairāki LPP/LC un PS deputāti. Jānis Dukšinskis (LPP/LC) skaidroja, ka pēdējā laikā ar deputātiem tikās kristīgo skolu vadītāji, norādot, ka šo skolu finansējumā piedalās valsts, bet otru daļu jānodrošina dibinātajiem – reliģiskām organizācijām. Deputāti piedāvā noteikt, ka pašvaldībām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums piedalīties šo skolu pedagogu algu finansēšanā līdzīgi kā citām savām izglītības iestādēm.
Projekta autori norāda, ka saskaņā ar Latvijas un Svētā Krēsla līgumu, kas atjaunots 2002.gadā, katoļu skolām ir tiesības saņemt valsts finansiālo atbalstu un oficiāli atzītu katoļu skolu pasniedzējiem, skolēniem un viņu vecākiem ir tādas pašas tiesības kā vispārējās skolās.
“Ņemot vērā kristīgo reliģisko organizāciju izglītības iestāžu lielo ieguldījumu skolēnu garīgo zināšanu ieguvē, kā arī atbildīgo sabiedrības pilsoņu audzināšanā, valsts un pašvaldību atbalsts šo iestāžu darbības nodrošināšanai sekmēs tradicionālo kristīgo vērtību nodrošināšanu sabiedrībā,” uzskata projekta autori.

Aptaujātie jaunieši secināja, ka evaņģelizācijas pasākumā, kurā vietējie iedzīvotāji tika aicināti apmeklēt koncertu, bijuši ļoti atsaucīgi, turklāt daudzi no tiem uz koncertu bija ieradušies daudz agrāk, par noteikto laiku. Tomēr Prieka Vēsts jaunieši nesamulsa un pirms koncerta rīkoja sporta spēles un atrakcijas, lai vietējiem iedzīvotājiem nebūtu garlaicīgi. Pārsteidzoši, ka sadraudzēšanās starp vietējiem un Prieka Vēsts jauniešiem notikusi ļoti ātri. Koncerta nobeigumā pestīšanu pieņēma 10 vietējie jaunieši, pārsvarā puiši. Pēc pasākuma viņi bija uzaicināti uz after party. Vietējie jaunieši piekrita un vēlā vakara stundā visi kopā sasēdās autobusā un devās ceļā. After party laikā, vietējie jaunieši dalījās ar savu dzīvi un ļāva par sevi aizlūgt.

Brīnumi un līdzejošās zīmes

Tā ir ierasts, ka parasti masu pasākumu rīkotāji dabas apstākļos lūdz Dievu par saulainu laiku, taču ko darīt, kad pravieto lietu?

Bībelē teikts, ka Dieva darbi izpaužas brīnumos ar līdzejošām zīmēm.

Zīmīgi, ka Rojā koncerta laikā KLIĶE 1:16 uzstāšanās laikā dziedot dziesmu „Tā Kunga lietus līst”, sāka spēcīgi līt lietus, kaut gan visas dienas garumā spīdēja saule.
Līdzīga aina notika arī nākošā dienā Dundagā. Jaunieši jokoja, sakot, ka šīs dziesmas laiks ir jāpārceļ uz koncerta nobeiguma daļu, jo kas lai to zin, ja nu atkal dziesmas pravietojums piepildās tik pēkšņi un ātri …

Dziesma tika izpildīta koncerta nobeigumā. Līdz ko koncerts tika paziņots par slēgtu, pēkšņi savilkās mākoņi un sāka līt tik spēcīgi, ka tas pārvērtās par vētru, kuras laikā tika salauzts koks. (foto)

Arī tādi var būt Dieva varenības izpausmes brīnumi ar līdzejošām zīmēm.

Info: Foto un audio reportāža gaidāma spektrs.com augusta Nr.

Laikā no svētdienas līdz trešdienas rītam Volfisheimas ciemata kapsētā apgāzti un sadauzīti kapakmeņi, kas aprakstīti arī ar rupjībām, kopumā apgānot 27 apbedījumus.

“Tas ir šoks gan ebreju kopienai, gan ikvienam citam,” intervijā radiostacija “Blue Alsace” sacīja reģionālā parlamenta loceklis Pjērs Levijs, piebilstot, ka vandālisma akti bijuši “metodiski”.

“Šī kriminālnozieguma pastrādātāji atņēmuši to, kas cilvēka dvēselei ir vissvētākais,” savukārt teikts vietējās ebreju organizācijas paziņojumā.

Janvāra beigās Strasbūras apkārtnē jau tika apgānīti aptuveni 30 ebreju apbedījumi.

Savukārt jūnija beigās tajā pašā apkārtnē tika apgānīti musulmaņu kapi.

Jūnijā vien reģistrēti 259 000 svētceļnieku, kas ir par 24 procentiem vairāk salīdzinājumā ar 2009. gada jūniju. Kopumā šī gada pirmo sešu mēnešu laikā Svēto Zemi apmeklēja 1,6 miljoni svētceļnieku, no kuriem divas trešdaļas bija kristieši. Minēto statistikas datu autentiskumu apstiprina Svētās Zemes kustodijs, franciskāņu tēvs Pjērbattista Picaballa. Interese par šo reģionu atgriežas – viņš norādīja portālam AsiaNews. Īpaši manāms svētceļnieku pieplūdums no Āzijas zemēm. Pēc misionāra domām, tas ir ļoti svarīgi priekš vietējām ģimenēm un kristiešu kopienām, kas dzīvo ebreju un musulmaņu vidū. Pr. Picaballa atzina ka viena no smagākajām problēmām šobrīd ir darba trūkums. Tāpēc svētceļnieku ierašanās sniedz materiālo atbalstu un daudziem paver darba iespējas tūrisma jomā. Piemēram, Betlēmē pašlaik tiek būvētas piecas jaunas viesnīcas. Svētceļnieku plūsma ir nozīmīga visai Baznīcai Svētajā Zemē. Tie šodien ne tikai apmeklē svētvietas, bet grib iepazīties arī ar kristiešu kopienām. Šī sadarbība stiprina vietējos ticīgos. Runājot par ceļotāju skaita palielināšanās motīviem, franciskāņu tēvs norāda uz pašreizējo mierīgo situāciju, Benedikta XVI vizītes ietekmi un valdības pretimnākšanu, kas samazinājusi dažādas izmaksas un, neskatoties uz ekonomisko krīzi, padarījusi iespējamu ceļošanu lielākam cilvēku skaitam.