„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Norisināsies Lieldienu koncerts “Pie Jesu” & vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts

Trešdien 23. martā plkst. 19. 30 laipni aicināti uz Lieldienu ieskaņas garīgās mūzikas koncertu “Pie Jesu”, kas vienlaikus ir arī vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts.

Vīru koris FRA CHO RI

ĪSA VĒSTURE

Vīru kamerkoris FRACHORI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību (tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē kora brālība no Rīgas). Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes).

Koris regulāri uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīkojis tematiskus koncertus. FRACHORI ir veidojis programmas, iekļaujot Renesanses laikmeta autoru skaņdarbus un Rīgas vācu komponistu mūziku. Līdz ar Atmodas laiku un brīvības cīņām repertuārā ienākusi latviešu XIX gs. patriotiskā mūzika. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums 1988. gadā (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa, protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību.

Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRACHORI izaugsmes apliecinājums ir arī atskaņotās kora ainas no Eiropas dižmeistaru – Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti – operām, kuras FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un Latvijas Nacionālās operas orķestri.

Koris piedalījies kormūzikas konkursos, festivālos, devies koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. FRACHORI ir arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku “koru karu” laureāts.

Kora vadītājs un dibinātājs Andrejs Mūrnieks (dz. 1962) absolvējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija) 1985. gadā prof. P. Kveldes diriģēšanas klasē.

A. Mūrnieks – vadībzinātņu doktors un Latvijas Universitātes docents – pazīstams arī kā vairāku grāmatu autors kultūras vēsturē, publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!” organizators, bijis XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents.

Kā diriģents FRACHORI jau 20 gadus strādā Aivars Opincāns (dz. 1952). Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis (dz. 1961). Viņa skolnieku vidū, kuri savulaik dziedājuši FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Indriķis Sīpols (Saipo), Jānis Rībens, Mārtiņš Zvīgulis, kā arī pazīstamais diriģents un šī gada “Grammy” balvas FRACHORI skanējumu šajos 30 gados palīdzējuši spodrināt arī kormeistari Andris Krūmiņliepa, Jānis Ginters, Vilis Kolms, Aivars Tomiņš, vokālais pedagogs Ansis Sauka, diriģents Guntars Bernāts. Kopā ar kori muzicējuši solisti Mārtiņš Zvīgulis, Jolanta Strikaite, Kristīne Gailīte, Sonora Vaice, Ilze Paegle, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Jānis Kurševs, Jānis Sproģis, Kārlis Zariņš, Ansis Sauka, Kārlis Miesnieks, Ivo Levende, Ritma Zāģere, Solvita Saule, Armands Siliņš, arfiste Dagnija Zilgalve, ērģelnieki Aivars Kalējs, Diāna Jaunzeme un Aigars Reinis, pianisti Gints Bērziņš, Laila Holberga, Ilze Ozoliņa, Māra Bilzone, Raimonds Pauls, Jautrīte Putniņa un Liene Circene. FRACHORI veicis skaņu ierakstus arī diriģentu Imanta Kokara, Edgara Račevska un Ivara Cinkusa vadībā.

Ar kori pastāvīgi sadarbojas koncertmeistars Modris Bērziņš. Kora prezidents Aleksandrs Zeimuls-Priževoits jau 27 gadus vada FRACHORI iekšējo dzīvi.

Kora aktīvu veido medicīnas menedžeris Juris Zvīgulis, arhitekts Ivo Kalvelis, etnologs, komponists, solists un koncertu vadītājs Aldis Pūtelis, kora vēsturnieks Jānis Amols, kora kasieris un solists daudzos koncertos Egils Purviņš. Ilgstoši korī dzied bijušais Latvijas Nacionālas operas solists Kārlis Miesnieks, kā arī Ilmārs Šnepsts, Normunds Jākobsons, Arturs Melle, valodnieks

Pēteris Vanags, datorspeciālisti Edgars Salna un Edmunds Andersons. FRACHORI repertuārs ir daudzveidīgs. 2009. gadā FRACHORI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis, Aldis Pūtelis, Viktors Pizāns, Andrejs Mūrnieks u.c. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi korim. Pēdējos gados notikuši vairāki Lieldienu un Ziemassvētku tematikai veltīti garīgās mūzikas koncerti ar Latvijas Nacionālās operas solistu piedalīšanos.

Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas Evaņģēliskā alianse ielūdz uz konferenci  REFORMĀCIJAS KRĀSAS

Latvijas Evaņģēliskā alianse ielūdz uz konferenci REFORMĀCIJAS KRĀSAS(1)

Latvijas Evaņģēliskā alianse  ielūdz uz: 3. starptautisko konferenci  REFORMĀCIJAS KRĀSAS  25. oktobrī 10:00,  Rīgas Domes sēžu zālē. Konferences šā gada moto: “Reformācijas Rītausma”. Konferences šā gada moto: “Reformācijas Rītausma” Šogad konferencē ar lekcijām piedalīsies: Roberts Spirģis, Dr.hist., Manfred Kruppa, M.A., (Vācija) Uģis Sildegs, Dr.theol., Krišjānis Lācis, Mg.phil., Gints Lūsis Grīnbergs, Jānis Šiliņš, Dr.hist., Beata Paškevica, Dr.phil., Jouko

Leonards Inkins: Runā, ka…

Leonards Inkins: Runā, ka…(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja? Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.