„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Norisināsies Lieldienu koncerts “Pie Jesu” & vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts

Trešdien 23. martā plkst. 19. 30 laipni aicināti uz Lieldienu ieskaņas garīgās mūzikas koncertu “Pie Jesu”, kas vienlaikus ir arī vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts.

Vīru koris FRA CHO RI

ĪSA VĒSTURE

Vīru kamerkoris FRACHORI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību (tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē kora brālība no Rīgas). Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes).

Koris regulāri uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīkojis tematiskus koncertus. FRACHORI ir veidojis programmas, iekļaujot Renesanses laikmeta autoru skaņdarbus un Rīgas vācu komponistu mūziku. Līdz ar Atmodas laiku un brīvības cīņām repertuārā ienākusi latviešu XIX gs. patriotiskā mūzika. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums 1988. gadā (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa, protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību.

Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRACHORI izaugsmes apliecinājums ir arī atskaņotās kora ainas no Eiropas dižmeistaru – Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti – operām, kuras FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un Latvijas Nacionālās operas orķestri.

Koris piedalījies kormūzikas konkursos, festivālos, devies koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. FRACHORI ir arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku “koru karu” laureāts.

Kora vadītājs un dibinātājs Andrejs Mūrnieks (dz. 1962) absolvējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija) 1985. gadā prof. P. Kveldes diriģēšanas klasē.

A. Mūrnieks – vadībzinātņu doktors un Latvijas Universitātes docents – pazīstams arī kā vairāku grāmatu autors kultūras vēsturē, publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!” organizators, bijis XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents.

Kā diriģents FRACHORI jau 20 gadus strādā Aivars Opincāns (dz. 1952). Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis (dz. 1961). Viņa skolnieku vidū, kuri savulaik dziedājuši FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Indriķis Sīpols (Saipo), Jānis Rībens, Mārtiņš Zvīgulis, kā arī pazīstamais diriģents un šī gada “Grammy” balvas FRACHORI skanējumu šajos 30 gados palīdzējuši spodrināt arī kormeistari Andris Krūmiņliepa, Jānis Ginters, Vilis Kolms, Aivars Tomiņš, vokālais pedagogs Ansis Sauka, diriģents Guntars Bernāts. Kopā ar kori muzicējuši solisti Mārtiņš Zvīgulis, Jolanta Strikaite, Kristīne Gailīte, Sonora Vaice, Ilze Paegle, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Jānis Kurševs, Jānis Sproģis, Kārlis Zariņš, Ansis Sauka, Kārlis Miesnieks, Ivo Levende, Ritma Zāģere, Solvita Saule, Armands Siliņš, arfiste Dagnija Zilgalve, ērģelnieki Aivars Kalējs, Diāna Jaunzeme un Aigars Reinis, pianisti Gints Bērziņš, Laila Holberga, Ilze Ozoliņa, Māra Bilzone, Raimonds Pauls, Jautrīte Putniņa un Liene Circene. FRACHORI veicis skaņu ierakstus arī diriģentu Imanta Kokara, Edgara Račevska un Ivara Cinkusa vadībā.

Ar kori pastāvīgi sadarbojas koncertmeistars Modris Bērziņš. Kora prezidents Aleksandrs Zeimuls-Priževoits jau 27 gadus vada FRACHORI iekšējo dzīvi.

Kora aktīvu veido medicīnas menedžeris Juris Zvīgulis, arhitekts Ivo Kalvelis, etnologs, komponists, solists un koncertu vadītājs Aldis Pūtelis, kora vēsturnieks Jānis Amols, kora kasieris un solists daudzos koncertos Egils Purviņš. Ilgstoši korī dzied bijušais Latvijas Nacionālas operas solists Kārlis Miesnieks, kā arī Ilmārs Šnepsts, Normunds Jākobsons, Arturs Melle, valodnieks

Pēteris Vanags, datorspeciālisti Edgars Salna un Edmunds Andersons. FRACHORI repertuārs ir daudzveidīgs. 2009. gadā FRACHORI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis, Aldis Pūtelis, Viktors Pizāns, Andrejs Mūrnieks u.c. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi korim. Pēdējos gados notikuši vairāki Lieldienu un Ziemassvētku tematikai veltīti garīgās mūzikas koncerti ar Latvijas Nacionālās operas solistu piedalīšanos.

Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.