„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Norisināsies Lieldienu koncerts “Pie Jesu” & vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts

Trešdien 23. martā plkst. 19. 30 laipni aicināti uz Lieldienu ieskaņas garīgās mūzikas koncertu “Pie Jesu”, kas vienlaikus ir arī vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts.

Vīru koris FRA CHO RI

ĪSA VĒSTURE

Vīru kamerkoris FRACHORI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību (tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē kora brālība no Rīgas). Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes).

Koris regulāri uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīkojis tematiskus koncertus. FRACHORI ir veidojis programmas, iekļaujot Renesanses laikmeta autoru skaņdarbus un Rīgas vācu komponistu mūziku. Līdz ar Atmodas laiku un brīvības cīņām repertuārā ienākusi latviešu XIX gs. patriotiskā mūzika. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums 1988. gadā (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa, protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību.

Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRACHORI izaugsmes apliecinājums ir arī atskaņotās kora ainas no Eiropas dižmeistaru – Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti – operām, kuras FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un Latvijas Nacionālās operas orķestri.

Koris piedalījies kormūzikas konkursos, festivālos, devies koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. FRACHORI ir arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku “koru karu” laureāts.

Kora vadītājs un dibinātājs Andrejs Mūrnieks (dz. 1962) absolvējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija) 1985. gadā prof. P. Kveldes diriģēšanas klasē.

A. Mūrnieks – vadībzinātņu doktors un Latvijas Universitātes docents – pazīstams arī kā vairāku grāmatu autors kultūras vēsturē, publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!” organizators, bijis XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents.

Kā diriģents FRACHORI jau 20 gadus strādā Aivars Opincāns (dz. 1952). Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis (dz. 1961). Viņa skolnieku vidū, kuri savulaik dziedājuši FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Indriķis Sīpols (Saipo), Jānis Rībens, Mārtiņš Zvīgulis, kā arī pazīstamais diriģents un šī gada “Grammy” balvas FRACHORI skanējumu šajos 30 gados palīdzējuši spodrināt arī kormeistari Andris Krūmiņliepa, Jānis Ginters, Vilis Kolms, Aivars Tomiņš, vokālais pedagogs Ansis Sauka, diriģents Guntars Bernāts. Kopā ar kori muzicējuši solisti Mārtiņš Zvīgulis, Jolanta Strikaite, Kristīne Gailīte, Sonora Vaice, Ilze Paegle, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Jānis Kurševs, Jānis Sproģis, Kārlis Zariņš, Ansis Sauka, Kārlis Miesnieks, Ivo Levende, Ritma Zāģere, Solvita Saule, Armands Siliņš, arfiste Dagnija Zilgalve, ērģelnieki Aivars Kalējs, Diāna Jaunzeme un Aigars Reinis, pianisti Gints Bērziņš, Laila Holberga, Ilze Ozoliņa, Māra Bilzone, Raimonds Pauls, Jautrīte Putniņa un Liene Circene. FRACHORI veicis skaņu ierakstus arī diriģentu Imanta Kokara, Edgara Račevska un Ivara Cinkusa vadībā.

Ar kori pastāvīgi sadarbojas koncertmeistars Modris Bērziņš. Kora prezidents Aleksandrs Zeimuls-Priževoits jau 27 gadus vada FRACHORI iekšējo dzīvi.

Kora aktīvu veido medicīnas menedžeris Juris Zvīgulis, arhitekts Ivo Kalvelis, etnologs, komponists, solists un koncertu vadītājs Aldis Pūtelis, kora vēsturnieks Jānis Amols, kora kasieris un solists daudzos koncertos Egils Purviņš. Ilgstoši korī dzied bijušais Latvijas Nacionālas operas solists Kārlis Miesnieks, kā arī Ilmārs Šnepsts, Normunds Jākobsons, Arturs Melle, valodnieks

Pēteris Vanags, datorspeciālisti Edgars Salna un Edmunds Andersons. FRACHORI repertuārs ir daudzveidīgs. 2009. gadā FRACHORI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis, Aldis Pūtelis, Viktors Pizāns, Andrejs Mūrnieks u.c. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi korim. Pēdējos gados notikuši vairāki Lieldienu un Ziemassvētku tematikai veltīti garīgās mūzikas koncerti ar Latvijas Nacionālās operas solistu piedalīšanos.

Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

ASV prezidents Donalds Tramps atzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu(0)

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka Jeruzaleme tiek atzīta par Izraēlas galvaspilsētu un atsakoties no desmitgadēm ilgās piesardzīgās Vašingtonas politikas un riskējot izraisīt jaunu vardarbības uzliesmojumu Tuvajos Austrumos. „Esmu izlēmis, ka pienācis laiks Jeruzalemi oficiāli atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Tā ir pareiza rīcība. Pildot vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, esmu devis arī rīkojumu Valsts

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Parakstu vākšana par Kopdzīves likumu ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma laulībām(0)

Likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.  Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017

Viktora Lapčenoka aicinājums uz labdarības koncertu ,,Mīlestības pieskāriens,, -2017(0)

Dziedātājs Viktors Lapčenoks aicina uz labdarības koncertu ”Mīlestības pieskāriens”, kas notiks Rīgas Dievmātes sāpju Romas katoļu baznīcā -svētdien 2017. gada 3.decembrī plkst.: 15:00 Rīgā Pils ielā -5 Vecrīgā.      

Iepazīšanās seminārs “Skauti draudzē?”

Iepazīšanās seminārs “Skauti draudzē?”(0)

Tikai viens kolosāls tētis! Tas ir viss, kas nepieciešams, lai arī tavā draudzē izveidotu skautu vienību. Kāpēc to darīt? Skautu kustība ir aizraujošs veids, kā mācīt kristīgās vērtības darbībā, kad svētdienas skolas sols enerģiskajiem tīņiem kļuvis par šauru un garlaicīgu. Jauni draugi, fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, praktisku zināšanu apgūšana un kopā veikti uzdevumi palīdz izkopt

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.