„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Norisināsies Lieldienu koncerts “Pie Jesu” & vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts

Trešdien 23. martā plkst. 19. 30 laipni aicināti uz Lieldienu ieskaņas garīgās mūzikas koncertu “Pie Jesu”, kas vienlaikus ir arī vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts.

Vīru koris FRA CHO RI

ĪSA VĒSTURE

Vīru kamerkoris FRACHORI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību (tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē kora brālība no Rīgas). Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes).

Koris regulāri uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīkojis tematiskus koncertus. FRACHORI ir veidojis programmas, iekļaujot Renesanses laikmeta autoru skaņdarbus un Rīgas vācu komponistu mūziku. Līdz ar Atmodas laiku un brīvības cīņām repertuārā ienākusi latviešu XIX gs. patriotiskā mūzika. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums 1988. gadā (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa, protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību.

Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRACHORI izaugsmes apliecinājums ir arī atskaņotās kora ainas no Eiropas dižmeistaru – Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti – operām, kuras FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un Latvijas Nacionālās operas orķestri.

Koris piedalījies kormūzikas konkursos, festivālos, devies koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. FRACHORI ir arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku “koru karu” laureāts.

Kora vadītājs un dibinātājs Andrejs Mūrnieks (dz. 1962) absolvējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija) 1985. gadā prof. P. Kveldes diriģēšanas klasē.

A. Mūrnieks – vadībzinātņu doktors un Latvijas Universitātes docents – pazīstams arī kā vairāku grāmatu autors kultūras vēsturē, publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!” organizators, bijis XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents.

Kā diriģents FRACHORI jau 20 gadus strādā Aivars Opincāns (dz. 1952). Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis (dz. 1961). Viņa skolnieku vidū, kuri savulaik dziedājuši FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Indriķis Sīpols (Saipo), Jānis Rībens, Mārtiņš Zvīgulis, kā arī pazīstamais diriģents un šī gada “Grammy” balvas FRACHORI skanējumu šajos 30 gados palīdzējuši spodrināt arī kormeistari Andris Krūmiņliepa, Jānis Ginters, Vilis Kolms, Aivars Tomiņš, vokālais pedagogs Ansis Sauka, diriģents Guntars Bernāts. Kopā ar kori muzicējuši solisti Mārtiņš Zvīgulis, Jolanta Strikaite, Kristīne Gailīte, Sonora Vaice, Ilze Paegle, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Jānis Kurševs, Jānis Sproģis, Kārlis Zariņš, Ansis Sauka, Kārlis Miesnieks, Ivo Levende, Ritma Zāģere, Solvita Saule, Armands Siliņš, arfiste Dagnija Zilgalve, ērģelnieki Aivars Kalējs, Diāna Jaunzeme un Aigars Reinis, pianisti Gints Bērziņš, Laila Holberga, Ilze Ozoliņa, Māra Bilzone, Raimonds Pauls, Jautrīte Putniņa un Liene Circene. FRACHORI veicis skaņu ierakstus arī diriģentu Imanta Kokara, Edgara Račevska un Ivara Cinkusa vadībā.

Ar kori pastāvīgi sadarbojas koncertmeistars Modris Bērziņš. Kora prezidents Aleksandrs Zeimuls-Priževoits jau 27 gadus vada FRACHORI iekšējo dzīvi.

Kora aktīvu veido medicīnas menedžeris Juris Zvīgulis, arhitekts Ivo Kalvelis, etnologs, komponists, solists un koncertu vadītājs Aldis Pūtelis, kora vēsturnieks Jānis Amols, kora kasieris un solists daudzos koncertos Egils Purviņš. Ilgstoši korī dzied bijušais Latvijas Nacionālas operas solists Kārlis Miesnieks, kā arī Ilmārs Šnepsts, Normunds Jākobsons, Arturs Melle, valodnieks

Pēteris Vanags, datorspeciālisti Edgars Salna un Edmunds Andersons. FRACHORI repertuārs ir daudzveidīgs. 2009. gadā FRACHORI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis, Aldis Pūtelis, Viktors Pizāns, Andrejs Mūrnieks u.c. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi korim. Pēdējos gados notikuši vairāki Lieldienu un Ziemassvētku tematikai veltīti garīgās mūzikas koncerti ar Latvijas Nacionālās operas solistu piedalīšanos.

Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni(0)

Kristīgās mūzikas autors Kīts Getijs (Keith Getty) ir pirmais mūsdienu kristīgais mūziķis, kuram piešķirts Britu impērijas ordenis. Balva viņam pasniegta par godu karalienes Elizabetes II dzimšanas dienai. Apbalvošanas ceremonija notika sestdien, 17. Jūnijā,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Šo balvu Kīts Getijs saņēma par savu ieguldījumu kristīgās mūzikas radīšanā un popularizēšanā. Šī ir pirmā reize, kad tik augsta līmeņa

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības

Ungārija: Budapeštā ar 2000 dalībnieku piedalīšanos norisinājās zibakcija atbalstot ģimenes vērtības(0)

Vispasaules kristiešu kustība Up to Faith organizējusi zibakciju, lai pārliecinātu politiķus un pasaules līderus par sabiedrības vēlmi saglabāt tradicionālas (dabīgas) ģimenes vērtības,-ziņo spektrs.com Vairāk nekā 2000 cilvēku izgāja galvaspilsētas Budapeštas ielās un vienojās zibakcijas dejā, lai paustu savu atbalstu tradicionālas ģimenes vērtībām. “Arī mēs esam PAR STIPRU ĢIMENI un priecājamies, ka pasaulē ir daudz kristiešu

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.