„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Norisināsies Lieldienu koncerts “Pie Jesu” & vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts

Trešdien 23. martā plkst. 19. 30 laipni aicināti uz Lieldienu ieskaņas garīgās mūzikas koncertu “Pie Jesu”, kas vienlaikus ir arī vīru kora FRA-CHO-RI 30 gadu jubilejas pirmais koncerts.

Vīru koris FRA CHO RI

ĪSA VĒSTURE

Vīru kamerkoris FRACHORI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību (tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē kora brālība no Rīgas). Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes).

Koris regulāri uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīkojis tematiskus koncertus. FRACHORI ir veidojis programmas, iekļaujot Renesanses laikmeta autoru skaņdarbus un Rīgas vācu komponistu mūziku. Līdz ar Atmodas laiku un brīvības cīņām repertuārā ienākusi latviešu XIX gs. patriotiskā mūzika. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums 1988. gadā (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa, protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību.

Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRACHORI izaugsmes apliecinājums ir arī atskaņotās kora ainas no Eiropas dižmeistaru – Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti – operām, kuras FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un Latvijas Nacionālās operas orķestri.

Koris piedalījies kormūzikas konkursos, festivālos, devies koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. FRACHORI ir arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku “koru karu” laureāts.

Kora vadītājs un dibinātājs Andrejs Mūrnieks (dz. 1962) absolvējis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija) 1985. gadā prof. P. Kveldes diriģēšanas klasē.

A. Mūrnieks – vadībzinātņu doktors un Latvijas Universitātes docents – pazīstams arī kā vairāku grāmatu autors kultūras vēsturē, publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!” organizators, bijis XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents.

Kā diriģents FRACHORI jau 20 gadus strādā Aivars Opincāns (dz. 1952). Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis (dz. 1961). Viņa skolnieku vidū, kuri savulaik dziedājuši FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Indriķis Sīpols (Saipo), Jānis Rībens, Mārtiņš Zvīgulis, kā arī pazīstamais diriģents un šī gada “Grammy” balvas FRACHORI skanējumu šajos 30 gados palīdzējuši spodrināt arī kormeistari Andris Krūmiņliepa, Jānis Ginters, Vilis Kolms, Aivars Tomiņš, vokālais pedagogs Ansis Sauka, diriģents Guntars Bernāts. Kopā ar kori muzicējuši solisti Mārtiņš Zvīgulis, Jolanta Strikaite, Kristīne Gailīte, Sonora Vaice, Ilze Paegle, Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Jānis Kurševs, Jānis Sproģis, Kārlis Zariņš, Ansis Sauka, Kārlis Miesnieks, Ivo Levende, Ritma Zāģere, Solvita Saule, Armands Siliņš, arfiste Dagnija Zilgalve, ērģelnieki Aivars Kalējs, Diāna Jaunzeme un Aigars Reinis, pianisti Gints Bērziņš, Laila Holberga, Ilze Ozoliņa, Māra Bilzone, Raimonds Pauls, Jautrīte Putniņa un Liene Circene. FRACHORI veicis skaņu ierakstus arī diriģentu Imanta Kokara, Edgara Račevska un Ivara Cinkusa vadībā.

Ar kori pastāvīgi sadarbojas koncertmeistars Modris Bērziņš. Kora prezidents Aleksandrs Zeimuls-Priževoits jau 27 gadus vada FRACHORI iekšējo dzīvi.

Kora aktīvu veido medicīnas menedžeris Juris Zvīgulis, arhitekts Ivo Kalvelis, etnologs, komponists, solists un koncertu vadītājs Aldis Pūtelis, kora vēsturnieks Jānis Amols, kora kasieris un solists daudzos koncertos Egils Purviņš. Ilgstoši korī dzied bijušais Latvijas Nacionālas operas solists Kārlis Miesnieks, kā arī Ilmārs Šnepsts, Normunds Jākobsons, Arturs Melle, valodnieks

Pēteris Vanags, datorspeciālisti Edgars Salna un Edmunds Andersons. FRACHORI repertuārs ir daudzveidīgs. 2009. gadā FRACHORI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis, Aldis Pūtelis, Viktors Pizāns, Andrejs Mūrnieks u.c. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi korim. Pēdējos gados notikuši vairāki Lieldienu un Ziemassvētku tematikai veltīti garīgās mūzikas koncerti ar Latvijas Nacionālās operas solistu piedalīšanos.

Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu(0)

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēra Ukrainas Pareizticīgās Baznīcas neatkarības nozīmi un paskaidroja, ka „valstij nevajadzētu iejaukties Baznīcas darbībā”, -ziņo spektrs.com/risu.org.ua „Jo īpaši, ja tā ir ārvalsts. Ukrainas baznīcu nevar kontrolēt no Maskavas, laikā, kad Krievija mums uzbrūk, okupē Krimu, izraisa agresiju pret mūsu valsti austrumos, nogalina ukraiņus. Un tagad, izmantojot dažādus hibrīda kara elementus, tostarp

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu(0)

Pirms dažiem gadiem sensacionāla ziņa ir aplidojusi visu pasauli. To izveidojis viens no svētceļniekiem, kurš atbrauca uz Atonas svēto kalnu Grieķijas austrumos. Pēc pētnieku domām ierakstā dzirdama eņģeļu dziedāšana. . Materiāls sagatavots, izmantojot РЕН ТВ Странное дело un ХВ СОЮЗ Tulkoja: spektrs.com

Leonards Inkins: Kremļa ierocis

Leonards Inkins: Kremļa ierocis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Māksla Lai ilustrētu, ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam, peldot, noturēties virs ūdens ir māksla (kultūra), bet viss, kas to

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”(0)

Dokumentālā filmā „Latvijas simtgades lāpu gājiens” piedalījās lāpu gājiena dalībnieki, daloties ar savu piedzīvoto gājiena laikā. Filmas ievadā uzrunāja Ivo Pavlovičs, Saulkrastu un Skultes luterāņu baznīcu mācītājs. Filmas dalībnieki: Elīna Boguša, Vladislavs Ķīselis, Rūdolfs Kreislers, Juris Dobelis, Visvaldis Freidenfelds, Ritvars Eglājs, Ādams Lipinskis- Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs.  

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    No malas Lasot latviešu patriotu rakstus bieži vai nu jālasa kādas no dzīves atrautas teorijas, vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.