„Lai arī jaunākajā žurnālā “Playboy” par Nacionālās apvienības pelēko kardinālu dēvētais advokāts Aigars Lūsis atklāj savu skatījumu uz politikas virtuvi, lasītāju uzmanību visvairāk piesaistījuši Lūša visai vecmodīgais skatījums uz cilvēka evolūciju un Darvina teoriju,” –savas pārdomas pauž „Delfi.lv” žurnālists, kurš komentē intervijas izvilkumu.
„Delfi.lv” žurnālists turpina: ”Intervijā “Playboy”, atbildot uz jautājumu par kristīgo vērtību nostiprināšanu Satversmes preambulā, Lūsis pārsteidzis savus intervētājus, paziņojot, ka uzskata sevi par kreacionistu. ” Es esmu kreacionists, es neesmu evolucionists. Evolūcijas teoriju vispār uzskatu par kaut ko murgainu,” paziņojis bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņaprāt, evolūcija ir iespējama tikai sugas ietvaros un nepārkāpjot tās robežas. Lūsis sevi intervētājiem raksturo kā kristieti un luterisko dogmatiķi. Taujāts, vai viņš noliedz cilvēka saistību ar pērtiķiem, viņš atbild: “Kategoriski noliedzu. Kategoriski! Lai noticētu darvinismam, ticībai ir jābūt daudz fanātiskākai, nekā lai noticētu Dievam kā radītājam.” „
Spektrs.com par politiķa pārliecību
Spektrs.com komentējot politiķa Aigara Lūša izteikumu ” Es esmu kreacionists, es neesmu evolucionists. Evolūcijas teoriju vispār uzskatu par kaut ko murgainu. Evolūcija ir iespējama tikai sugas ietvaros un nepārkāpjot tās robežas. ” atzīst, ka medija delfi.lv izvērsto „linča tiesu” grūti vērtēt kā adekvātu darbību. Šādu spriedumu var salīdzināt ar to, kā nelabvēļi no konteksta izrauj kādu pantu no Bībeles un pasludina to, par pierādījumu, kāda pieņēmuma apliecināšanai, neraugoties uz nodaļā pausto vēsturisko, sadzīvisko, vai līdzību izklāstu. Ja „Playboy” žurnālistu interesētu dotā tēma, kas izraisījusi neizpratni vai sašutumu, tad varētu pārjautāt politiķim, piemēram, ko viņš ar šo teikumu vēlējies pateikt, vai kādā veidā varētu apliecināt savu pārliecību. Turpinot uzdot citu jautājumu, acīm redzot „Playboy” žurnālistam bija skaidrs, ko politiķis pateicis un ar atbildi bija apmierināts, taču cita portāla (delfi.lv) žurnālists paužot savu sašutumu ir nekorekts, primāri, attiecībā pret „Playboy” žurnālistu, otrkārt pārkāpj žurnālistu ētiku. Ja „Delfi.lv” žurnālistu tiešām interesētu jautājums, tad varēja sarunāt ar politiķi papildus komentāra sniegšanā, nevis nodarboties ar diskreditējošiem manevru līkločiem. Turklāt nav skaidrs kādā veidā tika veikta statistika, lai pārliecinātos, ka lasītāju uzmanību visvairāk piesaistīja evolūcijas noliegšana, ja žurnāls tikko bija iznācis.
Par kreacionismu un evolūciju
2. Termodinamikas likums pret Evolūcijas teoriju
Cerība, ka Ida ir cilvēka evolūcijas “trūkstošais posms”, izgāzusies
Gigantiskai čūskai nav izdevies aprīt dinozaura mazuli
DIEVS modernās zinātnes skatījumā
Vatikāns meklē ārpuszemes cilvilizācijas
Teleskopi Hubble un Spitzer apstiprina, ka Bībele ir patiesa
Pielūgsme ar eņģeļiem draudzē un kosmosā
Kristietis par politiķa pārliecību
Evolūcijas teorijas Ahileja papēža meklējumos
Teksta autors: Voldemārs Lauciņš. Voldemārs Lauciņš: kristīts 1979. gada 17. jūnijā, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā draudzē, Mežaparka draudzes loceklis, doktorands Helsinku Universitātes Teoloģijas fakultātē (akadēmiskā specializācija – vēsture, sistemātika), „Luterisma mantojums fonda” valdes loceklis un teoloģiskais redaktors. Sirdslieta – apoloģētika, mūzika.
Nedēļas nogalē Latviju pāršalca ziņa, ka kāds vadošs politiķis ir aizstāvējis biblisko pasaules izcelšanās patiesību. No kādu komentētāju puses lasām epitetus –vecmodīgs, anahronisms, utt. Šķiet, atkal pacelts arvien kā kūdras ugunsgrēks gruzdošais jautājums par reliģijas un zinātnes attiecībām. Kāds lepni uzskata, ka minētajam cilvēkam ir trāpīts viņa domāšanas vājajā punktā – Ahileja papēdī. Tomēr, vai tiešām bibliskie pasaules izcelšanās uzskati ir vājība, nepilnība? Varbūt ar Bībeli konkurējošajai evolūcijas teorijai arī ir kāds Ahileja papēdis?
Šis nebūs zinātnisks vai akadēmiski teorētisks apskats. Te būs pārdomas par, manuprāt, mazāk pamanītām, bet svarīgām niansēm saistītām ar evolūcijas teoriju. Tās kristieši, pēc maniem novērojumiem, pārāk bieži neņem vērā, diskutējot par Dievu kā visa Radītāju un Uzturētāju. Biblisko skatījumu atstāsim citai reizei, jo to lasītājs (es tā pieļauju) zina gana labi.
Strīdos starp Dieva radīšanas darba atbalstītājiem un noliedzējiem, kuri iestājas par visa evolucionāru izcelsmi bez Dieva līdzdalības, esmu pamanījis vismaz divus līmeņus.
Sarežģītais līmenis -eksakto nozaru zinātnes speciālisti
Sarežģītākajā līmenī strīdās divi eksakto nozaru zinātnes speciālisti. Jā, arī eksakti izglītotu sievu un vīru starpā ir bibliskās patiesības apliecinātāji. Šādos disputos tiek lietoti daudzi parastam cilvēkam (piemēram, man) nepazīstami termini un izpratnes. Te diskusijas dalībnieki debatē par kādām niansēm, kuras pierāda vai noraida Dieva eksistenci. Principā, man šķiet šādi strīdi tāli, jo man eksaktās zinātnes nav pārlieku labi pazīstamas. Vienu gan esmu mācījies, arī šajā līmenī Dieva Radītāja noliedzēju argumenti sastopas ar pamatotiem pretargumentiem. Proti, viņu pārstāvētais nemaz nav tik „zinātniski” nesatricināms un viennozīmīgs. Bet ko nu par šādiem augstiem līmeņiem, diez vai šādus diskutētājus varētu ieinteresētu šeit talāk rakstītais.
Ikdienas līmeņa diskusija
Es vēlētos pievērsties ikdienas līmeņa diskusijai, kādas parasti notiek studentu kopmītnēs, saviesīgos pasākumos, ekskursijas laikā, utml. Tādās domu apmaiņās parasti sastopas vidējais Bibliskās patiesības pārstāvis (piemēram, es) ar vidējo evolūcijas teorijas piekritēju. Šajā situācijā, manā vērojumā, visbiežāk notiek kā padomā: „nestrīdies ar stulbeni, jo, pirmkārt, viņš tevi novedīs līdz savam līmenim, otrkārt, sakaus ar pieredzi”. Ceru, neviens evolūcijas piekritējs šo salīdzinājumu neuzņems personīgi, tas ir lietots ilustrācijai. Bez tam, visbiežāk, pēc šādas sarunas par stulbeni tiek uzskatīts tieši Bībeles patiesības paudējs. Kaut kādā ziņā šādam evolūcijas piekritēja vērtējumam es pat varētu piekrist. Nav ko „līst diskusijā”, kur, atbilstoši dotajam salīdzinājumam, evolūcijas piekritējs kristieti vispirms ievelk savā argumentācijas sfērā, un pēc tam ar atstrādātiem paņēmieniem padara par muļķi. Iekļūstot šādā situācijā, nereti līdzināmies nejēgām, kas tankam uzbrūk ar spēļu zobenu.
Par pašu sarunu. Manā vērojumā, evolūcijas piekritēji ir gana labi sagatavoti ar visādiem skaitļiem un apgalvojumiem, lai noliegtu Dievs dalību radīšanas procesā. Tam ir divi iemesli, pirmkārt, evolūcija ir radusies kā iebildums Dieva radīšanas mācībai, tātad, jau savā saknē tā darbojas ar argumentiem pret Dievu kā Radītāju. Tātad, te runa nav par atsevišķu pretkristīgu elementu, bet domāšanas sistēmu ar noteiktu loģiku. Otrs iemesls ir tas, ka daudzi cilvēciski gudri prāti ir pēdējo gadsimtu laikā arvien meklējuši un arī atraduši parocīgas loģiskas konstrukcijas šajā domāšanas sistēmā. Bez tam, evolūcijas teorijā tiek pielāgotas daudzas pašas par sevi zinātniskas lietas, kuras nedz vajag, nedz arī ir gudri apstrīdēt. Uff … tik daudz visādu piņķeru.
Tātad, mans ierosinājums, vairīties no diskusijām ar evolūcijas piekritējiem evolūcijas zinātnes robežās, ja vien kristietis nav ļoti labs eksakto zinātņu speciālists.
Starp citu, Bībele, lai arī ir patiesa, nav zinātnes grāmata, kas kristieti nodrošina pret visiem evolūcijas teorijā apspēlētajiem argumentiem.
Tomēr es nemudinu atteikties no diskusijas kā tādas. Vēl vairāk, es uzskatu, ka katra kristieša pienākums IR apliecināt Dieva patiesību, arī Dievu kā Radītāju. Jo, ja mēs „atdodam šīs pozīcijas”, kā diemžēl ir izdarījuši jau daudzi kristieši, tad mums zūd pamats runāt par Dieva uzlikto atbildību par katru cilvēka dzīves sfēru un citām bibliskām patiesībām. Tādā gadījumā kristietība tiek reduceta uz kādu ierobežotu sfēru – subkultūru vai geto, kurā tā nožēlojami var eksistēt kā kāds pagātnes relikts. Kā pie šādā rezultāta kristietis var kalpot kā pasaules gaisma un sāls?
Pāreja – dabas zinātnē
Tātad, es piedāvāju diskusiju virzīt uz to, lai zem jautājuma par patiesu zinātiskumu noliktu pašu evolūcijas teoriju. Ne vairāk un ne mazāk.
Lai cik tas pārdroši neizklausītos, bet vai visa esošā rašanās skaidrojums tik tiešām var būt zinātnisks? Zinātnei, pie tam, ja mēs runājam par dabas zinātnēm (tieši uz šādu statusu pretendē evolūcijas teorija!), pienākas darboties ar eksperimentāli pārbaudāmiem skaitļiem, vielām un lielumiem. Tikai šāda veida zināšanas jau senatnē nodrošināja cilvēku spēju atstāt tādus savu spēju pierādījumus kā piramīdas, vai mūsdienu zinātne nodrošina raķešu pacelšanos debesīs. Visa esošā izcelšanās teorijām ar šādu zinātni ir visai nosacīta saistība, lai neteiktu, ka nav nekāda sakara.
Pēc savas būtības evolūcijas teorija balstās vairākos pamatpieņēmumos un kādos šī brīža novērojumu piemērojumos savām teorijām par mums zinātniski nezināmu laiku, kad viss tika radīts. Savukārt, šī teorija bauda zinātniskuma statusu, jo to ir atzinis zinātnieku vairums. Pag, vai mēs tiešām runājam šobrīd par zinātni? Cik zinātniska ir zinātniski nepārbaudāmu priekšpieņēmumu izmantošana!? Turklāt, vai mūsdienu novērojumus var nekritiski attiecināt uz laiku, kas nav ne adekvāti dokumentēts, nedz arī kuru kāda cilvēka pieredze spēj reproducēt? Vai pēc tādas analoģijas, piemēram, izmantojot absurdu galējību, nevarētu apgalvot, ka senie ēģiptieši ir cēluši piramīdu ar mūsdienu modernajiem celtņiem!? Visbeidzot, vai zinātnieku vairums nosaka kāda jautājuma zinātniskumu, it īpaši, ja jautājumu zinātniski nevar pierādīt vai pārbaudīt? Pag, par ko ir runa, par zinātniskumu vai demokrātiju?
Divas pretējas teorijas
Tāpēc diskusiju starp Bībeles patiesību apliecinošu un evolūcijas teorijas aizstāvošu sarunas partneri par visa esošā izcelšanos nevar saukt par diskusiju starp zinātni un reliģiju. Tās abas zinātniski pierādīt vai noliegt nav iespējams. Te ir runa par divām izcelšanās teorijām, kur viena no teorijām ir balstīta Dieva – Radītāja apliecinājumā, cita – šī apliecinājuma patiesuma noliegumā.
Piezīme, pieredzējušāki un godprātīgi diskutēt spējīgāki oponenti, pēc norādījuma, ka evolūcija nav zinātne pilnā vārda nozīmē, var izmantot vēl vienu papildargumentu. Tas balstās apgalvojumā, ka pareizus priekšpieņēmumus izmantojot, arī pirms visu faktu iegūšanas, var izvirzīt zinātnisku teoriju. Tā, piemēram, bija ar ķīmisko elementu tabulu. Tad, kad parādījās tabula, tajā bija tukšas vietas, kurās nebija ierakstīti ķīmiskie elementi. Tos ierakstīja līdz ar to atklāšanu. Tomēr visa esošā izcelsmes / rašanās stāsts diez vai būs šis gadījums. Kaut vai tāpēc vien, ka tas nav atkārtojams, mums nav zināms un arī nekļūs nekad zināms, kādā veidā viss sākās un kādus līdzekļus Dievs izmantoja (vienīgi – Vārds; es atzītu, ka Dieva Vārds ir pašpietiekošs un visu spējīgs izdarīt, bet zinātniskā diskusijā ar Dieva Vārda argumentu varētu būt grūti operēt).
Gluži tāpat kā cilvēks nekad saviem spēkiem nespēj atcerēties savu pirmo dzīves gadu. Vienvārdsakot, lai būtu runa par kādu zinātniskumu, būtu jāspēj uzrādīt zinātniskumam nepieciešamie novērojumi un fakti. Tādu nav un diez vai arī būs. Pie tam, pirmais, lai arī nerakstītais likums evolūcijas teorijā – viss esošais nav Dieva radīts, bet cēlies pats no sevis. (Vai tas nav tik pat ticībā balstīts, cik kristiešu apliecinājums par Dievu kā Radītaju?) Galu galā, vai šāds priekšpieņēmums var kalpot par pamatu godīgai zinātniskai pētniecībai? Vai pētniecībai nebūtu jābūt kritiskai, t.i., atvērtai jebkurai iespējamai notikumu attīstībai?
Tā, evolūcijas teorijas apgalvojama šķietami lielākais pluss, pret Biblisko liecību – zinātniskums, patiesībā ir tās klupšanas akmens. Protams, evolūcijas teorija piejauc daudz drošas zinātniskas informācijas, tā radot ticamības iespaidu. Tomēr šīs teorijas viedoklis par visa esošā izcelsmi ir tikai ar teorijas vērtību. Pie tam, diezgan vājas teorijas vērtību, jo tā neņem vērā tik daudzas lietas.
Secinājums:
Ja nu sanāk runa par evolūcijas teoriju, nevajag ielaisties liekās diskusijās. Turklāt, ieejot svešā sfērā varam nonākt pie argumentācijas, kurā apgalvojumi paši par sevi var būt pat ir patiesi. Tā vietā labāk ir diskusiju virzīt uz pašas evolūcijas teorijas zinātniskumu, jo godprātīgs evolūcijas teorijas piekritējs vienā brīdī atdursies pret nepierādāmiem priekšpieņēmumiem un zinātnieku kopienas nosacītā zinātniskumā.
Ja tā, tad diskusijā starp Bībeles apliecinātāju un evolūcijas piekritēju ir tikai divi apgalvojumi, nevis reliģijas un zinātnes pretrunas.
Tikai nepievilsimies, pat ja mums ir taisnība, uzvara diskusijā vēl nepadara mūsu diskusijas partneri par kristieti, kādam būtu jābūt katras kristiešu diskusijas galējam mērķim. Tikai Kristus apliecinājums, Svētā Gara darbības rezultātā katru grēcinieku padara par kristieti. Lai Dievs mums palīdz būt par Kristus vēstnešiem, arī sarunās par visa esošā rašanos.
Dievam vien lai ir gods!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā