„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Labdarības koncerts „Mīlestības pieskāriens”

Dieva mīlestības pieskāriens Rojā

,,Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,…” (Jāņa 3:16)

 

Informāciju apkopoja Vizma Šulca

Ļaudis visos laikos ir meklējuši ceļu uz augstāko piepildījumu – Dievu, bet Viņš, mūsu debesu Tēvs, ievērojot  cilvēku nespēju pārvarēt  problēmas jeb grēka  šķēršļus,  sūtīja pasaulē Jēzu Kristu, patiesībā, ļāva pats sevi sist krustā, lai īstenotu  plānu mūsu glābšanai. Kopš tā laika ikviens no mums atrodamies izvēles priekšā– pievienoties Dieva glābšanas plānam, iegūstot mūžīgu dzīvošanu,  vai šo iespēju ignorēt, paliekot  dvēseles diskomforta, baiļu,  bēdu un nāves ēnā.

Kā  drošākā vieta, kur Dieva glābšanas plānam pieslēgties, jau gandrīz 2000 gadus kalpo kristīgā draudze. Dažādos laikos un apstākļos tapušās kristīgās draudzes  ir  kā  Kristus ģimene, kuras uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem dzīvot saskaņā ar Dieva gribu un atbalstīt citam citu ceļā uz  Dieva  valstību, kurai tuvojoties   zūd konfesiju  robežas, un cilvēcisko atšķirību vietā top redzama visus kristiešus vienojošā Dieva mīlestība.

Tāds visus vienojošs Dieva mīlestības pieskāriens taps redzama Rojā, kur pirms vairākiem mēnešiem,  zinot katoļu draudzes  vajadzības, gan  Rojas novadniekus, gan  Rīgas skatuves māksliniekus uzrunāja daudziem pazīstamais labdarības pasākumu organizators un filmu producents Lūkass Mairis  Marcinkēvičs. ,,Vai vēlies atbalstīt Rojas katoļus?”- jautājums bijis īss un nepārprotams . Pirmie atsaukušies Rojas kristīgā draudze ,,Prieka Vēsts”.  Lai atbalstītu savus  brāļus un māsas no katoļu draudzes, viņi tūlīt bija gatavi piedalīties ar savu ansambli  labdarības koncertā un ziedojumu vākšanā Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīcai. Tika izlemts, ka koncerts būs pārsteigums, mīlestības dāvana katoļiem, visi savāktie ziedojumi tiks nodoti viņu rīcībā. Tūdaļ atsaukušies:  Rojas pašvaldības darbinieki, piedāvājot  zāli  kultūras centrā un transportu mākslinieku atvešanai,  Rojas mūzikas un mākslas skola  ar savu pūtēju ansambli, kā arī tautā iemīļotas personības – Velta Puriņa, Ingus Pētersons, Rūdolfs Plēpis, Varis Vētra.  Ar saviem talantiem pasākumu atbalstīs gan jau pazīstami mūziķi, gan jaunās skatuves zvaigznes, kuru vārdus redzam afišā. Atsaucīgi bijuši arī informatīvie sponsori un tie, kas gatavi ieguldīt gan pašaizliedzīgu brīvprātīgo darbu, gan   līdzekļus, lai pasākums izdotos.  Paldies ikkatram un ikvienam!

 

                            Labdarības koncerts ,,Mīlestības pieskāriens” notiks š.g. 6.jūlijā plkst.15.00

   Rojas kultūras centrā 

Mēs ielūdzam ikkatru, kurš vēlas atbalstīt

Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīcu, mēs ielūdzam ikvienu, kurš vēlas sajust Dieva mīlestības pieskārienu!

Internetā atrastas ziņas par Rojas katoļiem

 Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Rojas novada centrā Rojā. Adrese: Kāpu ielā 2b. Dievnamā turpinās iekšējās apdares un labiekārtošanas darbi.

Vēsture

2003. gadā baznīca iesniedza iesniegumu Rojas pagasta padomei ar lūgumu piešķirt atļauju baznīcas celtniecībai, ko pagasta vadība atbalstīja. 2004. gadā draudze iegādājās zemes gabalu no privātīpašnieka Guntara Grosbaha. 2005. gada 23. jūlijā Liepājas diecēzes bīskapa Vilhelma Lapeļa vadībā noritēja Svētā apustuļa Andreja baznīcas pamatakmens iesvētīšana un kapsulas ar vēstījumu nākamajām paaudzēm iemūrēšana. Ceremonijā piedalījās visi Kurzemes dekāni — Ziemeļkurzemes dekāns Andrejs Mediņš, Viduskurzemes dekāns Gatis Bezdelīga, Dienvidkurzemes dekāns Marcins Vozņaks, kā arī cilvēki no Talsiem un Rojas. Tajā pašā gadā uzsākās dievnama celtniecība, ko veica Edgara Stikāna vadītā būvfirma “Alberts GS” pēc arhitekta Jura Paegļa un arhitektu biroja “Rigers” izstrādātā projekta. Līdzekļu trūkuma dēļ 2007. gadā būvniecības darbi tika pārtraukti, tos atsāka 2010. gadā. No 2011. gada vasaras baznīcā notiek regulāri dievkalpojumi.

Raksturojums

Dievnams ir vienas navas ēka, celta modernisma stilā. Dievnams celts, pielietojot mūsdienu celtniecības tehnoloģijas, no lieliem betona ķieģeļiem, plaši izmantojot arī koku. Jumtu stiprina koka sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Dievnamu apgaismo plašu trīsstūra formas logu karkass galvenās fasādes priekšējās un presbitērija sienas augšējā daļā, kas nobeidzas ar jumtu. Virs ieejas dievnamā atradīsies kora telpas. Dievnama grīda būs klāta ar flīzēm. Dievnamā tiek veikti iekšdarbi.

Dievnama finansētāji

Dievnama celtniecību finansējuši: Vācijas un Amerikas katoļi, kā arī vietējie draudzes un Latvijas ziedotāji.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Toms Priedoliņš. Draudzei pieder Rojas katoļticīgie iedzīvotāji. Draudze izveidojās 1992. gadā toreizējā priestera Vilhelma Lapeļa vadībā. Sākotnēji draudzes dievkalpojumi notikuši Rojas kultūras namā, bet vēlāk vairākus gadus Rojas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Dievkalpojumi baznīcā notiek no 2011. gada vasaras katru svētdienu un svētku dienās. Draudzē darbojas Svētdienas skola.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)(0)

Pamācības Laikam nav neviena vīriešu kārtu un bieži vien arī sieviešu kārtu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu, kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā lai krīt un, dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana daudz tīmeklī dažādu video

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.