„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kristena Hovertone : Pieci mums reāli vajadzīgi draugi

Kristena Hovertone ar vīru. Foto: no ģimenes arhīva

Raksta autors: Kristena Hovertone (Kristen Howerton)

Kristena ir ģimenes psihoterapeits un četru bērnu mamma. Divas meitiņas ir savas, bet divi zēni adoptēti. Kopš 2006. gada Kristena veic ierakstus blogā „Rage Against the Minivan„, kurā raksta ieteikumus bērnu audzināšanā. Viņa labprāt izsakās arī par adopciju, rasu, reliģijas, politikas, sociālā taisnīguma un citām tēmām. 

Mēs visi parasti piesaistām sev līdzīgus cilvēkus, bet kas būtu, ja mēs paplašinātu robežas?

Daudziem no mums jau ir pagājis skolas laiks, kad ēdnīcā bērni sēž atsevišķās interešu grupiņās. Vieni- piedalās sporta sacensībās, citi mūzikas skolas audzēkņi, bet vēl kādi atšķiras ar stilīgumu.

Kaut arī mēs esam pārdzīvojuši konfrontācijas laikmetu starp metālistiem un reperiem, patiesība ir tāda, ka daudzi no mums vēl joprojām uztur līdzīgu vienveidību draudzībā arī pieaugušā vecumā.

Ja mēs tagad atgrieztos skolā, vai mēs atkal sadalītos interešu grupiņās? Vai tomēr sēdētu kopā „balto apkaklīšu” pārstāvji, jaunās māmiņas un modes industrijas pārzinātāji?

Protams, tā ir mūsu otrā daba – pievilkt sev līdzīgos. Līdzīgs vaļasprieks, vai kāda cita interese. Mums ir tendence iztikt ar cilvēkiem, kuri ir līdzīgi mums – tāds tādu atrod, bet tas ir arī viss.

Paskatieties uz savu tuvu draugu loku. Visi izskatās, runā un domā, kā jūs?

Kristena Hovertone ar vīru un bērniem. Foto: no ģimenes arhīva

Neskatoties uz to, ir problēma ar negodīgu draudzību, kas ilgst tikai tik ilgi, kamēr starp Jums sakrīt kopējās intereses. Šādas attiecības var būt ļoti ērtas, bet tās ir tikai reālā intimitātes trūkuma maskēšanās. Intimitātē jeb tuvībā balstītajās attiecībās, kopīgām interesēm ir mazāka loma, nekā kopā piedzīvotais un, pats galvenais, lai būtu izaugsmes tieksme. Labāka draudzība veidojas no vēlmes iegūt dziļāku līmeni attiecībās: izaicinot viens otru, lai pieaugtu gan individuāli, gan kolektīvi, un būtu gatavi mācīties vienam no otra.

Tas ir ne tikai skaists priekšstats, bet arī, protams, augstu standartu sasniegšana. Tas nozīmē, ka, ja mēs vēlamies izkļūt no ierastās vides, ir nepieciešams meklēt dziļākas iespējas.

Paskaties uz savu tuvu draugu loku. Visi izskatās, runā un domā, tāpat kā jūs? Ja tā, tad varbūt ir pienācis laiks paplašināt savas robežas. Nav nekļūdīgas formulas, lai izveidotu draudzīgu sabiedrību, bet ir vairāki draudzības veidi, kas var būt trūkst jūsu dzīvē. Dažas no tām.

1. Vecāks un apdomīgāks draugs

Viena lieta, vēlēšanās mainīt ieradumus, kļūt disciplinētākam mainīt savu raksturu. Otra lieta – atrast šīs īpašības, kādā citā personā, kuru jūs zināt un ievērojat, un sekojat viņa modelim reālajā dzīvē. Tas nav draugs, kuru jūs dievināt un apskaužat. Drīzāk, tas ir kāds, kurš ir par vienu vai diviem dzīves posmiem jums priekšā, un var sniegt jums lielisku atgriezenisko saiti.

Draugs-padomdevējs, kā neviens cits var palīdzēt pacelt jūsu līmeni augstāk. Jūs varat nepārstāvēt viņa profesiju vai hobiju, bet viņa raksturs ir jums vēlams.

Labākās attiecības ar mentoriem ir tādas, kas aplūkojamas kopumā: priekšzīmīgas, bet ne bez trūkumiem.

Pajautājiet sev, kuri no esošajiem cilvēkiem iemieso rakstura īpašības, kuras jūs vēlētos redzēt sevī. Jūs vēlaties būt laimīgāks? Vai vēlaties piedzīvot vairāk prieka savā dzīvē? Vai jūs vēlētos būt vairāk pacietīgāks vecāks vai laulātais? Vai vēlaties kļūt garīgi nobriedušāks? Padomājiet par cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus jūsu interešu loka, un apsveriet iespēju piedāvāt viņiem mentora-studenta attiecības.

2. draugs jaunāks par tevi

Ja komunikācija ar mentoru-skolotāju uzlabo jūsu raksturu, tas nozīmē laiks pieņemt vēl vienu izaicinājumu, darīt to pašu, bet no otra gala.

Kad jums apkārt ir cilvēki, kuri tikai māj ar galvu un vienmēr piekrīt visam, tad jūs sākat zaudēt kontaktu ar dažādiem sabiedrības slāņiem.

Nav lielākas motivācijas būt piesardzīgiem savos soļos, esot ar pastāvīgu novērotāju.

Kad draugs ieskatās jūsu dzīvē kā dzīvā piemērā, jums rodas vēlēšanās dzīvot labāku cienījamāku dzīvi.

Psihologs Eriks Eriksons apraksta pieauguša cilvēka attīstības ceļa veicamo uzdevumu, nosaucot to par “ģenerēšana pret stagnāciju.” Viņa teorija nosaka, ka mēs iegūstam no palīdzības citiem, saglabājot savu mērķa izjūtu. Tā ir personīgās izaugsmes neatņemama sastāvdaļa. No otras puses, ja mums nav ieguldījuma citu labā, mēs apturam mūsu personīgo potenciāla augšanu un zaudējam iespēju kādu pozitīvi ietekmēt.

Būtībā, jums ir kaut kas, ko dot citiem. Kā padomdevējs, jums ir iespēja runāt un ietekmēt cita dzīvi, iesakot kā nepielaist kļūdas dzīvē, jo esat pats kādreiz jau tās pieļāvis. Tādā veidā jūs ļaujat mainīties arī pašam sev.

3. draugs no citas kultūras

Viens no veidiem, kā paplašināt savu redzesloku – būt sadraudzībā ar cilvēkiem no citām kultūrām (valsts, garīgā, u.c.)

Starpkultūru draudzība ved ārpus mūsu ierobežotiem uzskatiem, kad mēs cenšamies izprast citu cilvēku unikālās kultūras, vērtības un tradīcijas. Šāda draudzība ir abpusēji izdevīga.

Tas ļauj tiem, kuri ir iegrimuši savas valsts kultūrā, pārskatīt kādas no savām standarta sociālajām normām un vērtībām, un varbūt pat pielāgot dažus jaunus veidus mijiedarbībai ar pasauli.

Tas arī padara mūs jūtīgākus globālajos jautājumos, kad mums ir tādi draugi. Tajā pašā laikā, ceļojot svešā valstī, var saņemt palīdzību no patiesa drauga, kurš var palīdzēt orientēties izmaiņās un radušajās problēmās, kas raksturīgas aklimatizējoties jaunos apstākļos un svešā vietā. Tikpat svarīgi ir godīgi iedziļināties jūtīgās tēmās: rasisms, imigrācijas un kultūras atšķirības, ar mērķi savstarpēju attiecību izzināšanai un dialoga uzlabošanai.

Redaktors un rakstnieks Deirdre Rigs kultivē starpkultūru draudzību ar sieviešu grupu palīdzību, KIP, – tā nozīmē kultūras izpratnes paaugstināšana; šī saīsinājuma atšifrējums: “intensīvās aprūpes nodaļa”. Grupas dalībnieki uzskata, ka šīs problēmas risināšanai ir izšķiroša nozīme, Kristus miesā. Saīsinājums KIP arī nozīmē: “Es tevi redzu.” Papildus tam, šī grupa darbojas kā vienota sistēma draugiem no dažādām kultūrām, vecuma grupām, ideoloģijas un politiskajiem uzskatiem, Rigs saka: “Šīs sievietes  sniedz padomus un kalpo arī man.”

4. draugs ar pretēju viedokli

Mēs, protams, veidojam draudzīgas attiecības ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīga pārliecība, reliģija, politika, morāle, ētika, vai ir saistīti ar jebkuru citu sfēru.

Bet, kad jums līdzās ir draugi, kuri tikai piekrītoši māj ar galvu katrā sarunā, jūs sākat zaudēt saikni ar cilvēkiem no citiem sabiedriskajiem slāņiem.

Viegli veidojas dažādi stereotipiski priekšstati par svešiem, nezināmiem cilvēkiem ar pretējiem viedokļiem, tad arī ir daudz grūtāk pievērt acis uz viņu viedokļiem un idejām.

Ar pretēju viedokļu draugiem, jūs drīzāk nonāksiet pie iedvesmojošām sarunām, kuras nekad nenotiktu ar līdzīgu uzskatu cilvēkiem.

Blogers Davids Hansons, gatavojoties kļūt par bīskapu, pieturas starp reliģiju dialogam, un uzskata, ka ikvienam ir vajadzīgs draugs ateists. Viņš saka: “Tas ir atgādinājums, ka morāle neaprobežojas tikai ar reliģisko sfēru, un tas ir atgādinājums, ka cilvēkiem nav nepieciešama ticība, lai būtu ar augstu morāles līmeni. Tas man vienmēr atgādina par manu pārliecību. Draugi ateisti, ne tikai padara mani par labāku kristieti, tie padara mani arī par labāku cilvēku.”

5. Draugs kaimiņos

Tajā pašā laikā, aizraujoties, meklējot noteikta veida jaunus draugus, neaizmirst arī par potenciālo biedru, kas jau varētu būt jūsu dzīvē. Ar kuru jūs pastāvīgi sazināties katru nedēļu, ja ne katru dienu? Varbūt tas ir kaimiņš jūsu mājā, oficiants Jūsu iemīļotajā restorānā, pastāvīgais pasažieris sabiedriskajā transportā? Padomājat par to, kā jūs varētu nodibināt draudzīgākas attiecības? Sākotnēji jūs varētu domāt, ka vienīgā lieta, kura jūs vieno ir pasta indekss, bet telpiskais tuvums var kļūt par spēcīgu draudzības indikatoru.

Lai gan ir daudz priekšrocības mūsu dažādās draudzīgās attiecībās, svarīgākais ir tas, ka šādas attiecības mūs māca mīlēt citus kā Jēzus mīlēja – bez nosacījumiem. Un, kad mēs mīlam citus, nevis kā “projektus”, potenciālos kristiešus vai augsta sociālā līmeņa draugus, bet Jēzus mīlestībā, mūsu tuvi draugi sāk izskatīties nevis pēc sadalītām grupām skolas ēdnīcā, bet kā Debesu valstībā.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.