„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

25.jūnijs – 1. jūlijs – Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļa

"Pilsēta cilvēkiem"

“Jau vairāk nekā 30 gadus pasaulē tiek atzīmēta Nedzirdīgi-neredzīgo diena (27. jūnijs) un nedēļa. Tās sākumi meklējami 1984. gadā, kad ASV prezidents Ronalds Reigans jūnija pēdējā nedēļā izsludināja kampaņu, lai informētu sabiedrību par nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku problēmām,”- spektrs. com stāsta  Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle Baiba Bicāna.

Pakāpeniski šo dienu un nedēļu sāka atzīmēt arī citās valstīs. Latvijā šī diena un nedēļa pagaidām atzīmēta divas reizes – 2015. gadā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrības “Redzi mani” rīkoto gājienu ar devīzi “Sadzirdi un Redzi mani”, bet 2016. gadā Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā tika sarīkota izstāde “Helēna Kellere – sajūtu sieviete”.
Pērngad rakstījām par vairākiem ievērojamiem nedzirdīgi-neredzīgajiem cilvēkiem ārzemēs, par to, ko viņi sasnieguši. Taču arī Latvijā ir cilvēki, kuri nenokar galvu un dzīvo. Pastāstīsim par dažiem no viņiem.

Gatis Preiss māca neredzīgos strādāt ar datoru un piedalās tandēma velobraucienos.
Liepājas Neredzīgo biedrības datorapmācīcības pasniedzējs Gatis Preiss Latvijas mērogā ir unikāla personība. “Esmu tikpat kā neredzīgs, spēju uztver ļoti spilgtu gaismu pirmajā momentā. Līdz kādiem 24 gadiem vēl kaut ko redzēju, varēju ar lupu salasīt. Pēc tam nemanot palika švakāk. Lietoju divus dzirdes aparātus. Ļoti stipras un specifiskas skaņas dzirdu, jārunā pie pašas auss.”
Par dzirdes aparātiem Gatim ir īpašs stāsts. Tie pirms un pēc garantijas remonta sabojājušies, sūtīti uz Poliju remontā, viens pazudis, par otru pienācis rēķins ap 100 €, tad dabūts cits, lietots aparāts, ko iepriekšējais īpašnieks pēc remonta neizpircis… Taču Gatis par to visu stāsta ar ironiju. Viņš ir studējis Liepājas Universitātē datorprogrammēšanu un datortīklu vadību, un nu jau daudzus gadus Liepājas Neredzīgo biedrībā apmāca citus neredzīgos. Ir tādas speciālas, neredzīgiem cilvēkiem paredzētas programmas, kas rakstīto un komandas nolasa, var arī izdrukāt tekstu Braila rakstā.
Gatim patīk daba, dzīvnieki, jūra. Viņš seko līdzi dažādām sporta aktivitātēm, īpaši F-1 sacensībām, spēlē šahu, dambreti un katru gadu brauc uz Vāciju piedalīties tandēmu riteņbraukšanas nometnē.
Braukšana ar tandēmu Gatim ir nopietna aizraušanās. Bērnībā, kamēr vēl redzēja, viņš braucis arī ar parasto riteni. Ap 2009. gadu Neredzīgo biedrībā parādījies viens pašbūvēts tandēma velosipēds, un Gatis pamēģinājis braukt ar to. Iepaticies. Vēlāk viņš pats tika pie sava riteņa, un regulāri piedalās dažādās sacensībās, izbraucienos un nometnēs. Trakākais brauciens bijis 2013. gadā Veimāras pilsētas tuvumā, kur bijuši ļoti stāvi un augsti kāpumi.

Ģitārists Kirils no Karostas
Nesen konkursā “Latvijas gada ģitārists 2017″ Liepājas skolnieks Kirils Svidčenko ieguva otro vietu. It kā tas nebūtu nekas īpašs, bet Kirils kopš četru gadu vecuma ir neredzīgs un vājdzirdīgs. Viņam ir retais Alstroma sindroms – ģenētiska saslimšana. Vēl pirms dažiem gadiem labdarības akcijā “Vakariņas tumsā” zēnam tika vākti ziedojumi. Ar ABLV Charitable Foundation atbalstu viņš tika pie jauniem dzirdes aparātiem
Kirils dzīvo Karostā un mācās Liepājas 3. pamatskolā. Tā ir pavisam parasta skola! Tagad zēns jau ir beidzis 7. klasi, pie tam ar labām sekmēm. Divas reizes nedēļā Kirils dodas arī uz mūzikas skolu. Notis viņš neredz, tāpēc spēli mācās no galvas. Skolotāja viņu sauc par mazo brīnumiņu. Rezultāti neizpaliek.
Šobrīd Kirilam ir 15 gadu. Nesen viņš ticis pie jauna drauga – labradora kucītes Jomi, kura būs arī zēna pavadonis. Tas noticis, pateicoties biedrības “Es redzu” un labdarības fonda “Blue Orange Charity” programmai, kuras mērķis ir bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt suni pavadoni.
Pateicoties Kirila mammai Svetlanai, tētim Dmitrijam un daudziem ieinteresētiem cilvēkiem viņam apkārt, pastāv cerības, ka Kirils savā dzivē sasniegs vēl daudz ko, neskatoties uz nopietnajām redzes un dzirdes problēmām. Kā arī kalpos par paraugu citiem vecākiem, pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem – kā piemērs, ko cilvēks var. Arī Latvijā.

Gunita vēl lasa ar lupu
Smagāks dzīves stāsts ir Gunitai, kura dzīvo kādā pilsētiņā Kurzemē. No 5 gadu vecuma viņa slimo ar cukura diabētu. 17 gadu vecumā viņa zaudēja redzi vienā acī, desmit gadus vēlāk kļuva vājredzīga arī ar otru aci. Neskatoties uz to, viņa izmācījās par skolotāju, brauca ar mašīnu. Daudzus gadus vadīja vietējo Neredzīgo biedrību. Viņai bija laba ģimene, dēls, bet tad cita pēc cita nomira vīrs, abi vecāki un gandrīz arī viņa pati, jo bija smaga asins saindēšanās bet vēlāk arī insults. No tā tika traucēta arī dzirde, un vajadzēja dzirdes aparātu.
Kopš šī gada pavasara Gunita dzirdi zaudējusi pilnībā. Viņas atbalsts ir dēls, taču viņam pašam ir invaliditāte. Vai Gunita tiks galā ar dažādām dzīves uzkrautām problēmam, tas vēl ir jautājums. Viņa vēl spēj lasīt ar lupu un rakstīt. Tas arī ir daudz. Ir jādzīvo tālāk.

Ko darīt?
Cik Latvijā ir nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku, tas joprojām ir atklāts jautājums. Ja ņem vērā iedzīvotāju skaitu valstī un to, ka Somijā šādu cilvēku ir ap 800, tad pie mums viņu varētu būt ap 200-400. Ir tikai zināms, ka pirms gadiem divdesmit Latvijā uzskaitīti… tikai 34 šādi cilvēki, un nodibināta biedrība “Palīdzība nedzirdīgi-neredzīgajiem cilvēkiem”, kas mēģināja kaut ko darīt lietas labā. Tika organizēts seminārs, aicināti speciālisti no Zviedrijas, kas varētu apmācīt, kā kontaktēties ar nedzirdīgi-neredzīgajiem. Diemžēl pirms vairākiem gadiem šī biedrība tika likvidēta, kaut problēmas palikušas. Un daudz, pirmkārt jau neinformētība.
Nav pat īsti skaidrs, no kura brīža cilvēku ar smagiem redzes un dzirdes traucējumiem var uzskatīt par nedzirdīgi-neredzīgu. Skaidrs, ka absolūti nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku nav daudz, bet ir diezgan tādu, kuri zaudējuši redzi vienā acī, kuri ir smagi tuvredzīgi, slimo ar glaukomu vai kataraktu… Ja tad sāk pasliktināties arī dzirde? Tāpat kā citiem vājdzirdīgajiem, neredzīgajam ir jāstājas rindā pēc dzirdes aparāta, jāsaņem valsts piešķirtais, kas tālu no ideāla. Vai arī otrādi, cilvēkam ir ļoti slikta dzirde, un tad arī redzes problēmas saasinās. Visur pacienta iemaksas, kvalitatīvas brilles maksā naudu, utt. Vai tas ir normāli, ka cilvēkam, kuram jau zudusi viena svarīga maņa, ir tik sarežģīti jācīnās, lai nezaudētu arī otru?
Šis jautājums paliek atklāts, un mēs vēlamies tam pievērst uzmanību.

Informācija sociālos tīklos:
[email protected]
https://twitter.com/Sadzirdi
https://www.draugiem.lv/group/18445714/sadzirdi/
https://www.facebook.com/pages/Sadzirdilv/705650526131425

1 komentārs

Citi rakstiSākumlapa

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts

NHL hokeja leģenda Artūrs Irbe: mans stāsts(0)

Artūrs Irbe – Ne tikai NHL hokeja leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vārtsargs, bet arī vīrietis, tēvs un kristietis. 3. februārī bezmaksas sarunu pasākums, kurā Artūrs dalīsies ar savu stāstu par pārbaudījumiem un uzvarām un šajā ceļā iegūtajam atziņām. Saturs ar uzsvaru vīriešiem, taču aicināts ikviens. 3. februārī Rīgā, Rīgas Vasarsvētku draudzē “Cerība”, Nometņu ielā

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu

Aina uz ekskursiju, lai iepazītos ar Rīgas Ebreju kopienas namu(0)

Rīgas Ebreju kopiena uzsāk jaunu projektu jauniešiem ar ebreju saknēm un vēlmi iepazīt ebreju kultūru un labi pavadīt laiku kopā ar interesantiem cilvēkiem. Aicinām uz pirmo pasākumu svētdien, 21. janvārī plkst. 12:00! Pasākuma laikā iepazīsim Rīgas Ebreju kopienas namu (Skolas iela 6) – kultūras pieminekli un kādreizējo Ebreju teātra ēku: ielūkosimies, kas notiek aiz “slēgtām

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

ANO rezolūcija par Jeruzalemi: Latvija balsojumā atturējās atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm

ANO rezolūcija par Jeruzalemi: Latvija balsojumā atturējās atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm(0)

ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien balsojusi pret ASV prezidenta Donalda Trampa nostāju, ka Jeruzaleme atzīstama par Izraēlas galvaspilsētu. Latvija šajā balsojumā atturējās, kaut arī Lietuva, Igaunija un vēl 126 citas valstis atbalstīja rezolūciju, -ziņo spektrs.com/ BBC. “Jebkādi lēmumi un darbības, kas sakās esam mainījušas svētās Jeruzalemes pilsētas raksturu, statusu vai demogrāfisko kompozīciju, ir juridiski nesaistošas, tās

Jura Rubeņa Jaunajā Gada novēlējums: iemantot jaunu sirdi un jaunu garu!

Jura Rubeņa Jaunajā Gada novēlējums: iemantot jaunu sirdi un jaunu garu!(0)

Juris Rubenis Brāļu draudzes Jaunā Gada izraudzītais lozungs: „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” (Ecēhiēla 36:26-27) Jaunā Gada novēlējumos mēs bieži lietojam vārdu JAUNS! Piemēram, vēlējot jaunus panākumus. Kāds domātājs ir sacījis, ka satiekot kaut ko jaunu, ir tā, ka Tu

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.