„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

25.jūnijs – 1. jūlijs – Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļa

"Pilsēta cilvēkiem"

“Jau vairāk nekā 30 gadus pasaulē tiek atzīmēta Nedzirdīgi-neredzīgo diena (27. jūnijs) un nedēļa. Tās sākumi meklējami 1984. gadā, kad ASV prezidents Ronalds Reigans jūnija pēdējā nedēļā izsludināja kampaņu, lai informētu sabiedrību par nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku problēmām,”- spektrs. com stāsta  Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle Baiba Bicāna.

Pakāpeniski šo dienu un nedēļu sāka atzīmēt arī citās valstīs. Latvijā šī diena un nedēļa pagaidām atzīmēta divas reizes – 2015. gadā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrības “Redzi mani” rīkoto gājienu ar devīzi “Sadzirdi un Redzi mani”, bet 2016. gadā Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā tika sarīkota izstāde “Helēna Kellere – sajūtu sieviete”.
Pērngad rakstījām par vairākiem ievērojamiem nedzirdīgi-neredzīgajiem cilvēkiem ārzemēs, par to, ko viņi sasnieguši. Taču arī Latvijā ir cilvēki, kuri nenokar galvu un dzīvo. Pastāstīsim par dažiem no viņiem.

Gatis Preiss māca neredzīgos strādāt ar datoru un piedalās tandēma velobraucienos.
Liepājas Neredzīgo biedrības datorapmācīcības pasniedzējs Gatis Preiss Latvijas mērogā ir unikāla personība. “Esmu tikpat kā neredzīgs, spēju uztver ļoti spilgtu gaismu pirmajā momentā. Līdz kādiem 24 gadiem vēl kaut ko redzēju, varēju ar lupu salasīt. Pēc tam nemanot palika švakāk. Lietoju divus dzirdes aparātus. Ļoti stipras un specifiskas skaņas dzirdu, jārunā pie pašas auss.”
Par dzirdes aparātiem Gatim ir īpašs stāsts. Tie pirms un pēc garantijas remonta sabojājušies, sūtīti uz Poliju remontā, viens pazudis, par otru pienācis rēķins ap 100 €, tad dabūts cits, lietots aparāts, ko iepriekšējais īpašnieks pēc remonta neizpircis… Taču Gatis par to visu stāsta ar ironiju. Viņš ir studējis Liepājas Universitātē datorprogrammēšanu un datortīklu vadību, un nu jau daudzus gadus Liepājas Neredzīgo biedrībā apmāca citus neredzīgos. Ir tādas speciālas, neredzīgiem cilvēkiem paredzētas programmas, kas rakstīto un komandas nolasa, var arī izdrukāt tekstu Braila rakstā.
Gatim patīk daba, dzīvnieki, jūra. Viņš seko līdzi dažādām sporta aktivitātēm, īpaši F-1 sacensībām, spēlē šahu, dambreti un katru gadu brauc uz Vāciju piedalīties tandēmu riteņbraukšanas nometnē.
Braukšana ar tandēmu Gatim ir nopietna aizraušanās. Bērnībā, kamēr vēl redzēja, viņš braucis arī ar parasto riteni. Ap 2009. gadu Neredzīgo biedrībā parādījies viens pašbūvēts tandēma velosipēds, un Gatis pamēģinājis braukt ar to. Iepaticies. Vēlāk viņš pats tika pie sava riteņa, un regulāri piedalās dažādās sacensībās, izbraucienos un nometnēs. Trakākais brauciens bijis 2013. gadā Veimāras pilsētas tuvumā, kur bijuši ļoti stāvi un augsti kāpumi.

Ģitārists Kirils no Karostas
Nesen konkursā “Latvijas gada ģitārists 2017″ Liepājas skolnieks Kirils Svidčenko ieguva otro vietu. It kā tas nebūtu nekas īpašs, bet Kirils kopš četru gadu vecuma ir neredzīgs un vājdzirdīgs. Viņam ir retais Alstroma sindroms – ģenētiska saslimšana. Vēl pirms dažiem gadiem labdarības akcijā “Vakariņas tumsā” zēnam tika vākti ziedojumi. Ar ABLV Charitable Foundation atbalstu viņš tika pie jauniem dzirdes aparātiem
Kirils dzīvo Karostā un mācās Liepājas 3. pamatskolā. Tā ir pavisam parasta skola! Tagad zēns jau ir beidzis 7. klasi, pie tam ar labām sekmēm. Divas reizes nedēļā Kirils dodas arī uz mūzikas skolu. Notis viņš neredz, tāpēc spēli mācās no galvas. Skolotāja viņu sauc par mazo brīnumiņu. Rezultāti neizpaliek.
Šobrīd Kirilam ir 15 gadu. Nesen viņš ticis pie jauna drauga – labradora kucītes Jomi, kura būs arī zēna pavadonis. Tas noticis, pateicoties biedrības “Es redzu” un labdarības fonda “Blue Orange Charity” programmai, kuras mērķis ir bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt suni pavadoni.
Pateicoties Kirila mammai Svetlanai, tētim Dmitrijam un daudziem ieinteresētiem cilvēkiem viņam apkārt, pastāv cerības, ka Kirils savā dzivē sasniegs vēl daudz ko, neskatoties uz nopietnajām redzes un dzirdes problēmām. Kā arī kalpos par paraugu citiem vecākiem, pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem – kā piemērs, ko cilvēks var. Arī Latvijā.

Gunita vēl lasa ar lupu
Smagāks dzīves stāsts ir Gunitai, kura dzīvo kādā pilsētiņā Kurzemē. No 5 gadu vecuma viņa slimo ar cukura diabētu. 17 gadu vecumā viņa zaudēja redzi vienā acī, desmit gadus vēlāk kļuva vājredzīga arī ar otru aci. Neskatoties uz to, viņa izmācījās par skolotāju, brauca ar mašīnu. Daudzus gadus vadīja vietējo Neredzīgo biedrību. Viņai bija laba ģimene, dēls, bet tad cita pēc cita nomira vīrs, abi vecāki un gandrīz arī viņa pati, jo bija smaga asins saindēšanās bet vēlāk arī insults. No tā tika traucēta arī dzirde, un vajadzēja dzirdes aparātu.
Kopš šī gada pavasara Gunita dzirdi zaudējusi pilnībā. Viņas atbalsts ir dēls, taču viņam pašam ir invaliditāte. Vai Gunita tiks galā ar dažādām dzīves uzkrautām problēmam, tas vēl ir jautājums. Viņa vēl spēj lasīt ar lupu un rakstīt. Tas arī ir daudz. Ir jādzīvo tālāk.

Ko darīt?
Cik Latvijā ir nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku, tas joprojām ir atklāts jautājums. Ja ņem vērā iedzīvotāju skaitu valstī un to, ka Somijā šādu cilvēku ir ap 800, tad pie mums viņu varētu būt ap 200-400. Ir tikai zināms, ka pirms gadiem divdesmit Latvijā uzskaitīti… tikai 34 šādi cilvēki, un nodibināta biedrība “Palīdzība nedzirdīgi-neredzīgajiem cilvēkiem”, kas mēģināja kaut ko darīt lietas labā. Tika organizēts seminārs, aicināti speciālisti no Zviedrijas, kas varētu apmācīt, kā kontaktēties ar nedzirdīgi-neredzīgajiem. Diemžēl pirms vairākiem gadiem šī biedrība tika likvidēta, kaut problēmas palikušas. Un daudz, pirmkārt jau neinformētība.
Nav pat īsti skaidrs, no kura brīža cilvēku ar smagiem redzes un dzirdes traucējumiem var uzskatīt par nedzirdīgi-neredzīgu. Skaidrs, ka absolūti nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku nav daudz, bet ir diezgan tādu, kuri zaudējuši redzi vienā acī, kuri ir smagi tuvredzīgi, slimo ar glaukomu vai kataraktu… Ja tad sāk pasliktināties arī dzirde? Tāpat kā citiem vājdzirdīgajiem, neredzīgajam ir jāstājas rindā pēc dzirdes aparāta, jāsaņem valsts piešķirtais, kas tālu no ideāla. Vai arī otrādi, cilvēkam ir ļoti slikta dzirde, un tad arī redzes problēmas saasinās. Visur pacienta iemaksas, kvalitatīvas brilles maksā naudu, utt. Vai tas ir normāli, ka cilvēkam, kuram jau zudusi viena svarīga maņa, ir tik sarežģīti jācīnās, lai nezaudētu arī otru?
Šis jautājums paliek atklāts, un mēs vēlamies tam pievērst uzmanību.

Informācija sociālos tīklos:
[email protected]
https://twitter.com/Sadzirdi
https://www.draugiem.lv/group/18445714/sadzirdi/
https://www.facebook.com/pages/Sadzirdilv/705650526131425

1 komentārs

#1Jānis LulleJune 27, 2017, 2:09 pm

Fiziski neredzīgo un nedzirdīgo skaits – tas varbūt pat nav tik nozīmīgi. Daudz btiesmīgāki ir garīgi aklie un kurlie, kuri neredz, vai nevēlas redzēt savas rīcības ļaunumu.

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

2019. gadā “Mazajā ģildē” Dr. Andrejs Mūrnieks piedāvā publisko lekciju  ciklu “Nākotne – pagātnē?!”

2019. gadā “Mazajā ģildē” Dr. Andrejs Mūrnieks piedāvā publisko lekciju ciklu “Nākotne – pagātnē?!”(0)

2019. gadā – “Mazajā ģildē” – ir paredzēts jauns publisko lekciju cikls: “Nākotne – pagātnē?!”. Tās būs pamatā viena lektora – Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās un to ietekmi uz kultūru un sabiedrību.  Pirmā lekcija “Kas programmē cilvēka uzvedību?” notika 16. janvārī. Nākamā lekcija paredzēta trešdien 6.

“Domāsim kopā – Latvijai!” aicina uz Kristīnes Āboliņas lekciju: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”

“Domāsim kopā – Latvijai!” aicina uz Kristīnes Āboliņas lekciju: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”(0)

  Trešdien -  12. decembrī - paredzēts publisko lekciju cika “Domāsim kopā – Latvijai!” noslēgums. Pēdējā lekcija šajā gadā - plkst. 18. 30. Lektore: Dr. geogr. Kristīne Āboliņa Lekcijas temats: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”. Lekcijas notiek  kultūras centrā “Mazā ģilde” – Amatu ielā 3/5. Cikla idejas iniciators un moderators LU vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks. Laipni aicināti visi

Latvijā lielākā Adventa vainaga darināšana

Latvijā lielākā Adventa vainaga darināšana(0)

Sestdien 1. decembri plkst. 11:00 pie Skultes baznīcas Jau septīto gadu labā noskaņā veidosim Latvijā lielāko Adventa vainagu. Būs kafija, tēja un talkas zupa. Ikviens ir aicināts piedalīties. Vainags top sadarbībā ar Skultes pagasta pārvaldi. māc. I. Pavlovičs t. 29449558 www.skultesbaznica.lv

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.