„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

2019. gadā “Mazajā ģildē” Dr. Andrejs Mūrnieks piedāvā publisko lekciju ciklu “Nākotne – pagātnē?!”

Andrejs Murnieks. Foto: partautasdzivibu.lv

2019. gadā – “Mazajā ģildē” – ir paredzēts jauns publisko lekciju cikls: “Nākotne pagātnē?!”. Tās būs pamatā viena lektora – Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās un to ietekmi uz kultūru un sabiedrību.  Pirmā lekcija “Kas programmē cilvēka uzvedību?” notika 16. janvārī. Nākamā lekcija paredzēta trešdien 6. februārī plkst. 18. 30 – 20. 30 Temats: “Vai reliģija kavē cilvēces attīstību?” Tajā tiks piedāvāti dažādi skaidrojumi par garīgo meklējumu nozīmi cilvēces pastāvēšanas gaitā un mūsdienās.

Lektors – Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks – piedāvā sistemātisku ieskatu par galvenajiem pagrieziena punktiem cilvēces attīstības gaitā. Ciklā tiks skartas vēstures problēmas, kas joprojām nav atrisinātas un izprastas.  Lekcijās tiks apskatīti viedokļi par cilvēces veidošanās un attīstības cēloņiem un tiem faktoriem, kas veicinājuši izaugsmi vai to bremzējuši. Par mainīgo un paliekošo katra laikmeta, tautas un ikviena cilvēka dzīvē, lai to labāk izprastu. Kā dāņu filozofs Sērens Kirkegors teicis: ”Mēs dzīvojam virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ”.

Lekciju ciklā tiks meklētas atbildes uz dažādiem, tai skaitā eksistenciāliem jautājumiem. Daži no tiem: Kuras ir tās problēmas, kas ir kopīgas visai cilvēcei? Kā tās risinātas vēsturē? Kāpēc cilvēce nevis pielāgojas ārējiem apstākļiem, bet tiecas tos pielāgot sev, veidojot savu cilvēcisko pasauli (kultūru)? Kāpēc cilvēks meklē arvien jaunus izaicinājumus un nekad nav apmierināts ar jau sasniegto? Varbūt tas ir tādēļ, ka mēs esam “atnācēji” no citas pasaules? Kuri ir tie faktori, kas visvairāk sekmējuši cilvēces attīstību (tehnoloģijas vai socializācija un sociālā integrācija, ekonomika un uzkundzēšanās vai sadarbība un komunikācijas, reliģija un māksla vai maģija, mitoloģija un zinātne)? Vai tiešām reliģijas ir bijis galvenais cilvēces attīstību kavējošais faktors? Vai pirmatnējie cilvēki bija “mežoņi”? Kas izraisa karus? Kas ir varonība? Kādas ir egalitārisma un elitārisma īpatnības? Ar ko Eiropas civilizācija atšķiras no citām? Kāpēc mūsdienās dzīves jēgas meklētājiem šķiet, ka patiesība meklējama Austrumos? Kuras cilvēces problēmas un kā tieši mēģinājušas risināt pasaules civilizācijas (Ķīna, Indija, Rietumu kristietība, islams, senatnē – Ēģipte un Divupe, Antīkā un Bībeles tradīcija)? Kā virzās Eiropas attīstība: cikliski vai lineāŗi? Kāpēc 20. gs. Eiropa piedzīvoja lielākos vardarbības uzplūdus cilvēces vēsturē? Ar ko postmodernā dzīves izjūta atšķiras no modernisma un visas iepriekšējās Eiropas kultūras? Vai tiešām paredzamas civilizāciju sadursmes? Kas sagaida cilvēci tuvākā nākotnē?

Andreja Mūrnieka grāmatās “Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē” (1. daļa “Aizvēsture. Austrumu civilizācijas” un 2. daļa “Eiropas kultūras saknes) ieskicēti tie principi, kas – vērtību sistēmu (civilizāciju, reliģiju, filozofijas virzienu un ideoloģiju) analizē – tiks izmantoti minētajā lekciju ciklā. Jaunais cikls turpinās “Domāsim kopā!” tradīcijas, kas iepriekšējos 5 gadus no rudens līdz pavasarim pulcēja klausītājus “Mazajā ģildē”.  Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām. Ieeja ir bez maksas.

Lekcijas notiks trešdienās no pl. 18. 30 līdz 20. 30 – Vecrīgā, Amatu ielā 3/5.  Lekciju datumi: 6.02., 20.02.; 6.03., 20.03.; 10.04. Precīzāka informācija pieejama KTMC “Mazā ģilde” mājaslapā. Lekciju cikla turpinājums paredzēts nākamajā pusgadā – 2019. gada rudenī.

 

Lekciju saraksts un lekcijās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:

16.01. – Kas programmē cilvēka uzvedību?

 Kas un kādā līmenī veido un ietekmē cilvēka apziņu? Kas ir kopīgs visiem un svarīgs ikvienam? Kas ir eksistenciālie jautājumi, kādi ir to risinājumi?  Kā mākslas darbos atspoguļojas eksistenciālās problēmas? Kas ir mainīgais un paliekošais (“vispārcilvēciskais”) kultūrā? Kādas ir galvenās attieksmes pret pasauli, cilvēku un kādus augstākos ideālus sev izvirza dažādas sabiedrības?

 6.02. – Vai reliģija kavē cilvēces attīstību?

Kas virza cilvēces attīstību?  Kā to skaidro dažādas nozares, ideoloģijas un pētījumi? Kā veidojas reliģija? Kāda ir reliģijas struktūra? Kas ir reliģiskā pieredze? Kā reliģijas ietekmē kultūru? Kur ikdienā sastopamies ar reliģiju priekšstatiem, tradīcijām un to rudimentiem? Vai visas reliģijas “ved” vienā virzienā? Vai reliģijas veicina, vai mazina cilvēku agresiju? Kas mēdz aizstāt reliģiju?

20.02. – Kā veidojās cilvēks un kultūra?

Kādas ir galvenās problēmas un jautājumi, kas rodas, pētot cilvēces “rītausmu”? Kas vēl bez izdzīvošanas problēmām nodarbināja mūsu priekštečus? Vai pirmatnējie cilvēki bija “mežoņi”? Pagrieziena punkti cilvēces attīstībā. Kāpēc un kā izveidojās lauksaimniecība? Kāpēc cilvēki kļuvuši par “vietsēžiem”? Divi ceļi sabiedrības attīstībā: vēsturiskās un nevēsturiskās kultūras. Kas ir šamanisms? Kas ir cilvēces “lielie skolotāji”?

6.03. – Vai civilizācija ir pretstats kultūrai?

Kāpēc izveidojās pirmās civilizācijas? Kas ir galveni faktori, kas lika cilvēkiem apvienoties valstīs senatnē un kas to liek darīt mūsdienās? Kas leģitimē varu? Pēc nāves dzīves priekšstati un sociālā organizācija, valdnieka vara un likumi. Kad saule nebija Dievs un kad bija?  Vai pagātnē priekšstati par cilvēku bijuši sarežģītāki vai vienkāršāki nekā mūsdienās? Kāpēc sabiedrības vajā pastāvīgas krīzes?

20.03. – Vai pasaule ir iluzora?

Kādas attieksmes pret pasauli piedāvā un savā vēsturē izmēģina lielās civilizācijas? Kādas priekšrocības ir priekšstatam, ka pasaule nav tāda kāda tā šķiet? Vai pasaulē valda daudzveidība, vai vienība? Vai dievišķais meklējams cilvēkā? Kā radies priekšstats, ka cilvēka garīga daļa pāriemiesojas citos ķermeņos? Vai no tā vajadzētu izvairīties, vai ar to samierināties? Kā pareizi organizēt cilvēka dzīves ritējumu? Vai iespējama “neduāla apziņa”? Vai pasaulē valda taisnīgs atmaksas likums un tās gaitā vērojami cikli?  Kādas konsekvences izriet no priekšstata, ka pasaule ir iluzora?

10.04. Vai pasaule ir dievišķa?

Kas nosaka pasaules kārtību? Vai mainīgums un pretstati veido harmoniju? Vai saskaņu labāk meklēt dabā vai sabiedrībā? Kā organizēt ģimeni un valsti? Vai svarīgāks ir individuāls cilvēks, vai sabiedrības kopuma labums?  Ja pasaule ir dievišķa, vai to drīkst mainīt? Kā neizjaukt komisko kārtību, bet tajā iekļauties?  Vai pārmaiņas ir viennozīmīgi labas? Kādu cenu jāmaksā par ideju, ka pasaule jau ir ideāla? Nobeigumā pirmo 6 lekciju kopsavilkums.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.