„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kārlis Krēsliņš: Bēgļu uzņemšana – „PAR” un „PRET”

Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS (atv.) ģenerālis. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory) Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs, kā arī grāmatas „Gods kalpot Latvijai” autors. 

 

Es gribētu izteikt savu viedokli un dot lasītājiem dažus argumentus diskusijām. Domāju, vajag saprast esošo situāciju un tad izteikties par vai pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.

1)    Latvijā jau ir un tiek uzņemti bēgļi. Latvijā ir izveidojies procentuāli viens no lielākajiem pirmās paaudzes imigrantu skaitiem ES valstu vidū (pēc Eurostat datiem 2008. gadā Latvijā ~14% no valsts iedzīvotājiem dzimuši ārpus ES valstīm). Tas ir ~280 000 cilvēku.

2)    Eiropas valstīs musulmaņu skaits desmit gados ir apmēram dubultojies. 2005. gadā bija ~15 miljonu un 2015. gadā tuvu 30 miljoniem vai 10% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tam iemesli ir maza dzimstība Eiropas valstu pamatnācijās, liela dzimstība musulmaņu ģimenēs, imigrācija.

3)    Ļoti spilgts piemērs ir Zviedrija, kur 2005. gadā bija ~4% musulmaņu un tagad to skaits ir 18,4% no Zviedrijas iedzīvotāju skaita.

4)    Vācijas kanclere izteica viedokli, ka sabiedrības integrācija nav notikusi atbilstoši plānotajam sižetam. Kādā starptautiskajā seminārā Vācijas ģenerālis pateica, ka Vācijā ir reģioni, kur darbojas šariata likumi. Parasti jau tiek uzskatīts, ka Vācijas policija, atšķirībā no daudzām citām valstīm, spēj kontrolēt kārtību valstī. Otra atziņa, ka Vācijā ir skolas, kur apmācība notiek valsts valodā, kopā mācās kristiešu un musulmaņu bērni, bet daudzi kristiešu bērni negrib mācīties kopā. Tas mani šokēja, pārsteidza.

5)    Latvijā sadzīvot savā starpā kristiešiem ir elementārā aritmētika. Sadzīvot ar musulmaņiem ir augstākā matemātika. Vai mēs esam apguvuši elementāro aritmētiku? Kādreiz lasot lekciju Baltijas aizsardzības koledžā pateicu, ka musulmaņu skaits 10 gados būtiski palielinājies gandrīz par 15 miljoniem. Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu: “Ģenerāļa kungs, Jūs uzskatāt musulmaņus par draudiem ES un Baltijas valstīm?”

Mana atbilde bija – mēs esam dažādi. Mēs dažādi saprotam jēdzienus, kas ir labi un kas ir slikti. Ja musulmaņi karikatūras, kādu laiku atpakaļ Dānijā, nesen Francija, uzskata par lielu var teikt nāves grēku, tad kristieši tā neuzskata. Toties, kad griež cilvēkiem galvas un to demonstrē pa TV, pat dažreiz pavadot ar cūkas kviecējiem – uzskata par normālu situāciju, jo tie tak ir neticīgie vai nepareizas ticības.

Kristiešu nogalināšana Etiopijā foto: barenakedislam.com

Es nesaku, kas ir pareizi un kas nav pareizi, bet savā valstī gribētos dzīvot pēc mums pieņemtām tradīcijām. Savā laikā kristieši arī karoja ticības vārdā arī savā starpā, bet tagad diskutē un strīdas, bet ne jau nogalina. Tādēļ es to saucu par elementāro matemātiku, bet sadzīvot rast kopējo sapratni, kas ir labi un kas ir slikti, ar musulmaņiem, kas paši cīnās nopietni savā starpā sunīti un šiiti ir augstākā matemātika.

6)    Drošības jautājumi. Tur ir vairāki aspekti, bet es gribu, atsaucoties uz starptautiskajā seminārā prezentētiem datiem, atzīmēt veselības problēmas. Piemēram, tiek atzīmēts, ka Āfrikas dienvidos ~40% slimo ar HIV/AIDS, bet no tiem, kas atnāca uz pārbaudi, ~90% bija inficēti. Tas ir no ANO programmas pārbaudes datiem. Es pieļauju, ka viņiem tās slimības attīstās citādāk nekā latviešiem.

7)    Vai nevajadzētu padomāt par cilvēku tiesībām? Ja man liktu izvēlēties doties bēgļu gaitās uz Āfriku, Tuvajiem Austrumiem vai uz Sibīriju – Amūras apgabalu, Tigdas rajonu, kur bijām 1949. gadā izsūtīti, es izvēlētos Sibīriju. Kādēļ? Klimats un vietējo cilvēku mentalitāte man ir daudz tuvāka. Es lasīju lekciju Baltijas koledžā, pasakot par musulmaņu skaita straujo pieaugumu ES, un Turcijas pulkvedis man uzdeva jautājumu:” Vai es esmu pret musulmaņiem?” Es atbildēju, ka nē, bet mēs esam dažādi. Dānijā karikatūra izsauca Dānijas vēstniecību demolēšanu daudzās musulmaņu valstīs. Nesen notikumi Francijā, piemēru ir daudz. Vienlaikus dažās valstīs tiek rādīta galvu nogriešana kristiešiem, kas pavadīta ar cūkas kviecieniem. Komentāri skan, ka tie nav ticīgi un tādēļ tas ir normāli. Domāju, mēs dažādi saprotam to, kas ir labi un kas ir slikti. Gribētos Latvijā saglabāt mūsu sapratni par labo un slikto.

8)    Vai nevajadzētu palīdzēt bēgļiem iekārtoties viņiem ierastajā vidē? Āfrikā ir maz apdzīvota. Tās teritorijā var izvietot visu ES un ASV. ES, ieskaitot Latviju, vajag palīdzēt bēgļiem, tikai šie jautājumi ir detalizēti jāpēta, kā un kādā veidā palīdzēt.

9)    Ir izteikti loģiski pamatoti priekšlikumi, ka vajag skatīt bēgļu rašanās iemeslus. Tas izskatās loģiski. Žēl, ka tas netiek detalizētāk apspriests ES un arī Latvijā.

Es neesmu pret vienas vai otras ticības vai tautības pārstāvjiem. Piemēram, manai vidējai māsai vīrs bija no Ukrainas, tāpat kā mana sieva. Vecākās māsas mazdēls apprecējās ar skaistu tumšādainu meiteni no Dominikas republikas un viņiem ir jauka meitiņa. Mēs redzam daudzus ļoti skaistus cilvēkus, kuru vecāki ir nākuši no dažādiem kontinentiem.

Ļoti nepareizi salīdzināt ir bēgļu problēmu ar NATO jautājumiem. Mēs, neiedalot 2% no IKP aizsardzībai, nepildām savas saistības ar NATO. To būtu vietā teikt, bet ne jau bēgļu jautājums. Tas arī ir jautājums, kas būtu detalizētāk jāpaskaidro sabiedrībai. Viens piemērs. Iekšlietu ministrija (IeM) likvidēja Policijas akadēmiju, tagad tiek atzīts, ka tā bija kļūda. Tagad IeM maksā Stradiņu universitātei (LSU) par policistu gatavošanu. LSU ir veidota un paredzēta mediķu sagatavošanai. Vai tā nauda nevarētu būt aizsardzības budžetā? Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) var izveidot fakultāti, kur mācītu policistus. Kādreiz NAA bija Robežsargu fakultāte. Tādu jautājumu ir daudz, bet par tiem vajag diskutēt un galvenais darīt.

Es jau vairāk iniciēju jautājumus, kurus varētu apspriest un izvērtēt. Šeit nav skarti daudzi citi jautājumi, kā, piemēram, bēgļu ģimeņu apvienošanās, cik ilgi tas turpināsies, jo naivi domāt, ka tas ir vienreizējs pasākums, cik tas izmaksās utt.? Šie jautājumi ir svarīgi, būtiski, kuri detalizētāk jāapspriež vismaz Saeimā un plašsaziņas līdzekļos. Vajadzības gadījumā, ja veidojas pretēji viedokļi, jāorganizē referendums, jo Latvijas iedzīvotājiem būs jārealizē šie lēmumi.

Latvijā ir problēma ar tiesību un atbildības sabalansētību. Mēs atceramies daudzus kļūdainus vai necaurspīdīgus lēmumus, kas nesuši daudzu miljonu zaudējumus Latvijai. Vai ir zināmi atbildīgie, vai viņi ir saukti pie atbildības? Panākumiem ir daudz autoru, bet kļūdas ir bārenītes. Negribētu piedzīvot jaunu kļūdu — bārenīšu radīšanu.

Līdzīga ziņa

Tēvijas sargi un Nacionālā Apvienība aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā

Piespiedu imigrantu uzņemšana rada etnokulturālos, demokrātijas un drošības riskus

Bēgļi vai ekonomiskajie migranti? Jānis Dombrava: Eiropas mēroga muļķošana 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.