„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Aicina morāli atbalstīt Daini Rūtenbergu

Policists žņaudz Daini Rutenbergu. Foto - Timurs Subhankulovs

Juriste Ieva Brante aicina ar savu klātbūtni morāli atbalstīt rīdzinieku Daini Rūtenbergu tiesas sēdē, kas notiks pirmdien, 26. janvārī, Rīgas Centra rajona tiesā Abrenes ielā 3, plkst. 10.00, 16.telpā.

Tiesa pirmdien sāks skatīt Krievijas pilsoņa, Maskavas iedzīvotāja Staņislava Razumovska un Latvijā dzīvojošās Ksenijas Ovsjaņņikovas prasību pret Daini Rūtenbergu par Krievijas Federācijas karoga bojāšanu. Nodarītais zaudējums aprēķināts 15 eiro apmērā, bet Razumovskis uzskata, ka tiesai vēl jāpiedzen no Rūtenberga 60 eiro – transporta izdevumi no Maskavas uz Rīgu un atpakaļ, jo viņam esot bijis jābrauc pēc jauna karoga.

Kriminālprocess pret Rūtenbergu sākts par huligānismu, kas saistīts ar mantas tīšu bojāšanu – pēc Krimināllikuma 231. panta 2. daļas, kurā par minētajiem pārkāpumiem iespējamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods un policijas kontrole uz laiku līdz trim gadiem.

Kā zināms, pagājušā gada 10.martā, pa ceļam uz mājām, Dainis Rūtenbergs Rīgas centrā pie ieraudzījis piketētāju pūli pie Eiropas mājas Aspazijas bulvārī, kas ar Krievijas karogiem un Georga lentītēm rokās izkliedza saukli: „Rossija, Rossija!” Tas bija Latvijas Krievu savienības organizētais pikets „Krimas atbalstam”. Piketu bija atļāvusi Rīgas Dome (RD), tajā piedalījās arī minētais Krievijas pilsonis. Rūtenbergs, redzot notiekošo, bija ļāvies spontānām emocijām. „Man nav jāklausās šādi saukļi un jāpieņem Krievijas karogu un Georga lentīšu vicinātāji! Diemžēl Rīgas dome atbalsta šo cirku un visatļautību Rīgas ielās. Tāda pati bija krievu uzvedība Krimā un, brīvi pieļaudami to arī Latvijā, mēs ļaujam viņiem iedurt dunci sev mugurā,”, vēlāk žurnālistiem skaidroja Rūtenbergs. Viņa mērķis gan nav bijis karogu sabojāt, viņš tikai vēlējies izraut to no piketētāja rokām un aizvākt, bet karoga kāts izrādījies tik trausls, ka satverot pārlūzis.

Ieva Brante saka, ka sāp sirds un satrauc attieksme pret cilvēku, kas ļāvies mirkļa emocijām, bet nodarītajā nav noziedzīga nodarījums sastāva: ”Mēs ļaujam savā valstī rīkot demokrātiju graujošus piketus un vēlamies sodīt cilvēku par to, ka viņš nav spējis apvaldīt savas patriotiskās jūtas. Ar RD atbalstu „likuma ietvaros” notiek provokatīvs pasākums, kura drošai un netraucētai norisei tiek piesaistīti Rīgas pašvaldības policijas spēki. Protams, tas notika vārda brīvības aizsegā, lai it kā atbalstītu „tautas pašnoteikšanās tiesības”, lai gan jau tobrīd bija labi zināms, ka Krimas referendums notiks Krievijas okupācijas karspēka klātbūtnē.”

„Protams, lai vērotu tiesas sēdi, jāievēro zināmi noteikumi, tas nav pikets, kurā savu atbalstu var paust skaļi. Tiesas darbu traucēt nedrīkst. Tomēr domāju, ka klusējošu cilvēku klātbūtne ar piespraustām sarkanbaltajām lentītēm būs morāls atbalsts Dainim Rūtenbergam, kas pirmdien stāsies tiesas priekšā kā apsūdzētais”, skaidro juriste.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu

Ukraina: Prezidents sola aizstāvību tiem, kuri nolemj pārcelties uz vienoto Ukrainas pareizticīgo baznīcu(0)

Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēra Ukrainas Pareizticīgās Baznīcas neatkarības nozīmi un paskaidroja, ka „valstij nevajadzētu iejaukties Baznīcas darbībā”, -ziņo spektrs.com/risu.org.ua „Jo īpaši, ja tā ir ārvalsts. Ukrainas baznīcu nevar kontrolēt no Maskavas, laikā, kad Krievija mums uzbrūk, okupē Krimu, izraisa agresiju pret mūsu valsti austrumos, nogalina ukraiņus. Un tagad, izmantojot dažādus hibrīda kara elementus, tostarp

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu

Pārdabiski: Svētceļnieks ierakstījis eņģeļu dziesmu(0)

Pirms dažiem gadiem sensacionāla ziņa ir aplidojusi visu pasauli. To izveidojis viens no svētceļniekiem, kurš atbrauca uz Atonas svēto kalnu Grieķijas austrumos. Pēc pētnieku domām ierakstā dzirdama eņģeļu dziedāšana. . Materiāls sagatavots, izmantojot РЕН ТВ Странное дело un ХВ СОЮЗ Tulkoja: spektrs.com

Leonards Inkins: Kremļa ierocis

Leonards Inkins: Kremļa ierocis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Māksla Lai ilustrētu, ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam, peldot, noturēties virs ūdens ir māksla (kultūra), bet viss, kas to

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”

Iznākusi dokumentālā filma: „Latvijas simtgades lāpu gājiens”(0)

Dokumentālā filmā „Latvijas simtgades lāpu gājiens” piedalījās lāpu gājiena dalībnieki, daloties ar savu piedzīvoto gājiena laikā. Filmas ievadā uzrunāja Ivo Pavlovičs, Saulkrastu un Skultes luterāņu baznīcu mācītājs. Filmas dalībnieki: Elīna Boguša, Vladislavs Ķīselis, Rūdolfs Kreislers, Juris Dobelis, Visvaldis Freidenfelds, Ritvars Eglājs, Ādams Lipinskis- Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs.  

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?

Leonards Inkins: Kad sabruks Krievija?(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    No malas Lasot latviešu patriotu rakstus bieži vai nu jālasa kādas no dzīves atrautas teorijas, vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti «pēc noklusējuma» mums automātiski pienākas tas un tas, tiek piesauktas dažādas konvencijas un pat ANO dokumenti.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.