Kard. Jānis Pujats:
“Šai gadījumā runa ir ne tikai par kristīgās ticības simbolu – krustu, bet ir runa par vispārcilvēciskām vērtībām. Jo pirms nekā tapa modernie likumu kodeksi, apmēram pirms 3250 gadiem jau bija radies Bībeles dekalogs, kurā ietverti vispārcilvēciskie sadzīves principi, kas attiecas uz ģimeni un sabiedrību, uz garīgām un materiālām lietām, proti: „Tev nebūs nokaut, nedz laulību pārkāpt, nedz zagt, nedz nepatiesi liecināt, nedz iekārot cita sievu vai mantu, toties tev būs godāt savu tēvu un savu māti, un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”.
Šos principus nav iespējams apstrīdēt, jo uz šādiem principiem balstās visi vēlākie likumu kodeksi. Pie tam Kristus vēl padziļināja dekalogu, attiecinot to arī uz cilvēka iekšējo dzīvi. Piemēram, Kristus saka: „Jūs esat dzirdējuši; ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievieti, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī ‘’(Matejs 5,27-28).
Ticība Dievam un mūžīgai dzīvei dod cilvēkiem dziļāku motivāciju darīt labu, jo Bībele norāda, ka ,,Dievs skatās uz sirdi” (I Samuēla 16,7). Te redzams, cik dziļi tikumība saistīta ar ticību Dievam un pēcnāves dzīvei. Tāpēc arī dekalogā pirmie trīs baušļi kārto cilvēka attiecības ar Dievu. Lieki atgādināt, ka īsti tikumīgs ir tas cilvēks, kurš tāds ir arī iekšēji, citādi tas būtu farizejisms.
Kristus Evaņģēlijs nesaraujami saistās ar Dekalogu. Tāpēc krusts kā simbols ir ne tikai kristietības, bet arī kultūras un civilizācijas zīme. Līdz ar to krusta novietošana publiskās vietās (arī skolās) uzskatāma par normālu praksi, it īpaši, ja tas notiek kristīgajās zemēs. ”
Arhibīskaps Pēteris Smits
Arhibīskaps Pēteris Smits izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka būtu nepieņemami, ja tiesa pieņemtu lēmumu uzspiest visām Eiropas valstīm sekulārisma modeli. Tas neatbilstu nedz Eiropas Cilvēktiesību tiesas iepriekšējai nostājai, nedz arī atspoguļotu reliģijas brīvības principus, ko garantē Eiropas konvencija.
2 komentāri
#1oneJune 29, 2010, 7:14 pm
Pirms 3250 gadiem krusts noteikti nebija garīgo vērtību simbols! Kas attiecas uz citātu par sievietes iekārošanu, tad muslimi ir atraduši ideālu risinājumu – sieviete apklājas, lai vīrieši netiktu kārdināti. Ieejot kristīgajā baznīcā paveras pilnīgi cita aina – sievietes cita par citu plikākas. Te nu skaidri redzams, kurš Kristus mācību pilda, kurš nē.
#2adminJuly 1, 2010, 12:05 pm
Precizējums: Tekstā teikts “apmēram pirms 3250 gadiem jau bija radies Bībeles dekalogs” par krustu tur nav minēts.
Par musulmaņu ideālo risinājumu: kāpēc gan nevarētu būt arī tā, ka vīrieši apklājas, lai sievietes netiktu kārdinātas? Ar ko sievietes atšķiras no vīriešiem šajā jautājumā? Protams, ka tas ir retorisks jautājums.
One, lietas būtība nav tajā, lai sievietes apklātos un staigātu maisos… Nav vajadzības diskriminēt sievietes, bet vajadzīgs, lai vīrieši spētu kļūt iekšēji brīvi un atteiktos no grēcīgās dabas. (Tas pats attiecas arī uz sievietēm.) Netiklība nav ārēja forma, bet gan iekšēja, tas ir gars, kas saista cilvēku kārībās. Kad vīrieši nožēlo šo grēku Dieva priekšā, Dievs tos spēj atbrīvot un apklājot Jēzus Kristus asinīm (garīgi) viņi top brīvi. Tādējādi atbrīvots kristīgu standartu domājošs vīrietis aizbraucot Jūrmalā, redzot bikini tērpusies sievieti neizsauks iekāri. Vai nu arī, vienkārši novērsīs acu skatienu, lai pasargātu sevi un neiekļūtu savaldzinātājas tīklos.
Uzraksti, ko domā