Kard. Jānis Pujats:
“Šai gadījumā runa ir ne tikai par kristīgās ticības simbolu – krustu, bet ir runa par vispārcilvēciskām vērtībām. Jo pirms nekā tapa modernie likumu kodeksi, apmēram pirms 3250 gadiem jau bija radies Bībeles dekalogs, kurā ietverti vispārcilvēciskie sadzīves principi, kas attiecas uz ģimeni un sabiedrību, uz garīgām un materiālām lietām, proti: „Tev nebūs nokaut, nedz laulību pārkāpt, nedz zagt, nedz nepatiesi liecināt, nedz iekārot cita sievu vai mantu, toties tev būs godāt savu tēvu un savu māti, un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”.
Šos principus nav iespējams apstrīdēt, jo uz šādiem principiem balstās visi vēlākie likumu kodeksi. Pie tam Kristus vēl padziļināja dekalogu, attiecinot to arī uz cilvēka iekšējo dzīvi. Piemēram, Kristus saka: „Jūs esat dzirdējuši; ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievieti, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī ‘’(Matejs 5,27-28).
Ticība Dievam un mūžīgai dzīvei dod cilvēkiem dziļāku motivāciju darīt labu, jo Bībele norāda, ka ,,Dievs skatās uz sirdi” (I Samuēla 16,7). Te redzams, cik dziļi tikumība saistīta ar ticību Dievam un pēcnāves dzīvei. Tāpēc arī dekalogā pirmie trīs baušļi kārto cilvēka attiecības ar Dievu. Lieki atgādināt, ka īsti tikumīgs ir tas cilvēks, kurš tāds ir arī iekšēji, citādi tas būtu farizejisms.
Kristus Evaņģēlijs nesaraujami saistās ar Dekalogu. Tāpēc krusts kā simbols ir ne tikai kristietības, bet arī kultūras un civilizācijas zīme. Līdz ar to krusta novietošana publiskās vietās (arī skolās) uzskatāma par normālu praksi, it īpaši, ja tas notiek kristīgajās zemēs. ”

Arhibīskaps Pēteris Smits

Arhibīskaps Pēteris Smits  izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka būtu nepieņemami, ja tiesa pieņemtu lēmumu uzspiest visām Eiropas valstīm sekulārisma modeli. Tas neatbilstu nedz Eiropas Cilvēktiesību tiesas iepriekšējai nostājai, nedz arī atspoguļotu reliģijas brīvības principus, ko garantē Eiropas konvencija.