„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

09.11.2012. Notiks mācītāja Gunta Kalmes jaunās grāmatas prezentācija

Otrdien, 13.novembrī plkst.17:00 Kara muzejā notiks mācītāja Gunta Kalmes grāmatas “Pēdas. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” atvēršanas svētki. Šī grāmata turpina G.Kalmes iepriekšējās grāmatas „Durvis uz mājām. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” tēmu – mūsu tautas identitāte 20. gadsimta vēstures griežos.

Mācītāja Gunta Kalmes jaunajā grāmatā „Pēdas. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” īpaša uzmanība pievērsta Latvijai šodienas globalizētās pasaules apstākļos. Par latviešu tautas vēsturi bieži runā kā par grūtību, ciešanu un apspiestības vēsturi. Šī grāmata, galvenokārt, ir par latviešu izturētspēju, pretestības un gara spēku un to avotiem Dievā.

“Guntis Kalme uzrakstījis oriģinālu un diskusijas rosinošu grāmatu. Tā saista uzmanību ar Latvijai un latviešu tautai izvirzīto problēmu un atziņu nozīmību. Autoram ir visai skaidrs redzējums, kas šodienas situācijā jādara, lai mēs varētu nosargāt savas pamatvērtības – nacionālo valsti, latviešu identitāti un savu izpratni par vēsturi.” – tā par jauno grāmatu saka Inesis Feldmanis, Dr. habil. hist., Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Savukārt, Roberts Kolbs, mācītājs, Dr. hist., Konkordijas Semināra Misijas institūta direktors, St. Luisa, ASV, novērtē mācītāja G.Kalmes aicinājumu rūpēties arī par savas tautu: “Latviešu tautas vēsturē mācītājiem ir bijusi nozīmīga loma valodas, kultūras un pašapziņas saglabāšanā un attīstīšanā. Guntim Kalmem ir mācītāja aicinājums ar Dieva vārdu rūpēties ne tikai par savu draudzi un konfesiju, bet arī par savu tautu un tās identitāti, kas uzskatāmi parādās šajā grāmatā.”

“Teologs un domātājs G.Kalme atgādina, ka mūsu pamatvērtības ir latviešu valoda un Latvijas Republikas valstiskuma nosargāšana. Šodienas globalizētajā pasaulē latviešu valoda, kultūra, vēsturiskā atmiņa, nacionālā identitāte tiek ignorēta vai no tās tiek ieteikts pat atteikties. Lai Latvija arī nākotnē pastāvētu kā nacionāla valsts, mums, latviešiem, jābūt tautai ar augstu pašapziņu, – šī G.Kalmes atziņa atgādina to, ka pat vistumšākajos un grūtākajos laikos latviešos ir dedzis pašlepnums, spīts un drosme. Šī atziņa arī atgādina, ka par savu tautu un savu zemi latvietis ir cīnījies vienmēr, kad pavērusies kaut visniecīgākā iespēja. 1918. gada 18. novembrī, nodibinot Latvijas Republiku, stiprie, gudrie un dedzīgie latvieši bija izcīnījuši savu valsti.” – atzinību par G.Kalmes jaunās grāmatas vēsturisko nozīmi – atgādinot valsts pamatvērtības,  izsaka Ritvars Jansons, Dr. hist. Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators.

Ilmārs Knaģis, politiski represēts 1941. un 1949.gadā, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ir pateicīgs par Gunta Kalmes darbu: “Lai mūsu tautas vēsture, pārdzīvojumi un ciešanas neaizietu nebūtībā, ir svarīgi notikumu pieraksti, katrs vārds tautas piedzīvotā atcerei un apcerei. Tādēļ grūti pārvērtēt šo mācītāja Gunta Kalmes darbu. Kaut būtu vairāk šādu grāmatu!”

Roberta Feldmaņa fonds aicina arī citus iepazīties ar jauno grāmatas tās atvēršanas svētkos.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina

ASV, Kalifornija: Zaudējot 60% mēles mācītājs dzied un sludina(0)

Dāvids Džeisons (Jason David), mācītājs no Kalifornijas ir dziedātājs un sludinātājs, bet, kad vēzis skāra mēli, viņš pārvērtās par īstu cīnītāju. Mācītājs neļauj cīņā pret vēzi novērst savu uzmanību no evaņģēlija sludināšanas. “Es ticu, ka Dievs var dot jums jaunu dziesmu dziedināšanai,” -saka mācītājs Dāvids Džeisons. – „Un nākamā dziesma, kuru mēs dziedāsim, ir uzrakstīta

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā

Baznīcai 450: Luterāņu baznīcas tornis ieguvis modernāko pulksteni Latvijā(0)

Ir svētdiena, 20.augusts. Šī diena noteikti paliks Talsu luterāņu draudzes locekļu atmiņās. Ne tikai tāpēc, ka baznīca svin 450 gadu jubileju, bet arī tāpēc, ka baznīcas tornī nu tikšķ pulkstenis. Un pavisam tūlīt notiks pirmizrāde mūziklam “Vien puteklis?”  

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad

Baltijas ceļš 2017: Par nacionālo ATMODU! Toreiz un tagad(0)

2017. gadā, 23. augustā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās latvieši, lai 20:00 iedegtu svecītes un atcerētos Baltijas ceļu un latviešu 3. Atmodu!,-ziņo spektrs.com Pasākuma organizators: Nacionālā Apvienība. “Baltijas ceļš -bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. Gada 23.augustā plkst. 19.00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā

Intervija ar Raivi Zeltītu: Par Latvijas nacionālas valsts nozīmi 21. gadsimtā(0)

Par nacionālas valsts nozīmi 1904. gadā formulēja Miķelis Valters (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, (1918—1919) jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.): „Tēvu zeme kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti. Šī organizācija pastāv no trim daļām: zemes, uz kuras zināma tauta dzīvo, pašas tautas un valsts varas, zem kuras

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”

Raivja Zeltīta grāmata „PAR NACIONĀLU VALSTI- jaunais nacionālisms 21. gadsimta Latvijai”(0)

Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica. Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai! 23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana. Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.