„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

09.11.2012. Notiks mācītāja Gunta Kalmes jaunās grāmatas prezentācija

Otrdien, 13.novembrī plkst.17:00 Kara muzejā notiks mācītāja Gunta Kalmes grāmatas “Pēdas. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” atvēršanas svētki. Šī grāmata turpina G.Kalmes iepriekšējās grāmatas „Durvis uz mājām. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” tēmu – mūsu tautas identitāte 20. gadsimta vēstures griežos.

Mācītāja Gunta Kalmes jaunajā grāmatā „Pēdas. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” īpaša uzmanība pievērsta Latvijai šodienas globalizētās pasaules apstākļos. Par latviešu tautas vēsturi bieži runā kā par grūtību, ciešanu un apspiestības vēsturi. Šī grāmata, galvenokārt, ir par latviešu izturētspēju, pretestības un gara spēku un to avotiem Dievā.

“Guntis Kalme uzrakstījis oriģinālu un diskusijas rosinošu grāmatu. Tā saista uzmanību ar Latvijai un latviešu tautai izvirzīto problēmu un atziņu nozīmību. Autoram ir visai skaidrs redzējums, kas šodienas situācijā jādara, lai mēs varētu nosargāt savas pamatvērtības – nacionālo valsti, latviešu identitāti un savu izpratni par vēsturi.” – tā par jauno grāmatu saka Inesis Feldmanis, Dr. habil. hist., Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Savukārt, Roberts Kolbs, mācītājs, Dr. hist., Konkordijas Semināra Misijas institūta direktors, St. Luisa, ASV, novērtē mācītāja G.Kalmes aicinājumu rūpēties arī par savas tautu: “Latviešu tautas vēsturē mācītājiem ir bijusi nozīmīga loma valodas, kultūras un pašapziņas saglabāšanā un attīstīšanā. Guntim Kalmem ir mācītāja aicinājums ar Dieva vārdu rūpēties ne tikai par savu draudzi un konfesiju, bet arī par savu tautu un tās identitāti, kas uzskatāmi parādās šajā grāmatā.”

“Teologs un domātājs G.Kalme atgādina, ka mūsu pamatvērtības ir latviešu valoda un Latvijas Republikas valstiskuma nosargāšana. Šodienas globalizētajā pasaulē latviešu valoda, kultūra, vēsturiskā atmiņa, nacionālā identitāte tiek ignorēta vai no tās tiek ieteikts pat atteikties. Lai Latvija arī nākotnē pastāvētu kā nacionāla valsts, mums, latviešiem, jābūt tautai ar augstu pašapziņu, – šī G.Kalmes atziņa atgādina to, ka pat vistumšākajos un grūtākajos laikos latviešos ir dedzis pašlepnums, spīts un drosme. Šī atziņa arī atgādina, ka par savu tautu un savu zemi latvietis ir cīnījies vienmēr, kad pavērusies kaut visniecīgākā iespēja. 1918. gada 18. novembrī, nodibinot Latvijas Republiku, stiprie, gudrie un dedzīgie latvieši bija izcīnījuši savu valsti.” – atzinību par G.Kalmes jaunās grāmatas vēsturisko nozīmi – atgādinot valsts pamatvērtības,  izsaka Ritvars Jansons, Dr. hist. Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators.

Ilmārs Knaģis, politiski represēts 1941. un 1949.gadā, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ir pateicīgs par Gunta Kalmes darbu: “Lai mūsu tautas vēsture, pārdzīvojumi un ciešanas neaizietu nebūtībā, ir svarīgi notikumu pieraksti, katrs vārds tautas piedzīvotā atcerei un apcerei. Tādēļ grūti pārvērtēt šo mācītāja Gunta Kalmes darbu. Kaut būtu vairāk šādu grāmatu!”

Roberta Feldmaņa fonds aicina arī citus iepazīties ar jauno grāmatas tās atvēršanas svētkos.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība

Guntis Kalme: Uzvarētāju ticība(0)

„Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība.” (1 Jņ 5, 4). „Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1 Jn 3, 8b) Lectio: „Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”

Leonards Inkins: „Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.”(0)

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40). Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus. No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim,

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”

Iznācis tulkojums “Pāvila darbi”(0)

Ar prezentāciju Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrā nācis klajā LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Ņikitas Andrejeva tulkojums “Pāvila darbi”. Darbs tulkots no sengrieķu (koinē) valodas, un tas tapis Latvijas Bībeles biedrības un LU Teoloģijas fakultātes sadarbības rezultātā,-spektrs.com ziņo LU Teoloģijas fakultātes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stikāne Ņikita Andrejevs prezentācijas laikā uzsvēra, ka “pirmo gadsimtu

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis

Kaņepes Kultūras centrā apgaismotajos lasījumos uzstāsies Jānis Rokpelnis(0)

Latvijas Universitātes Teoloģijas mēneša ietvaros 25. februārī, plkst. 19.00, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15) norisināsies apgaismotie lasījumi “Reliģija ārpus robežām”. Lasījumos piedalīsies Jānis Rokpelnis, Ruta Štelmahere, Pēteris Draguns, Toms Treibergs un Marija Luīze Meļķe,-spektrs.com ziņo Ilze Stikāne Viens no Teoloģijas fakultātes 99. gadu jubilejas mēneša mērķiem ir izvest reliģiju un teoloģiju “pastaigāties” ārpus akadēmiskās vides,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.