„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

09.11.2012. Notiks mācītāja Gunta Kalmes jaunās grāmatas prezentācija

Otrdien, 13.novembrī plkst.17:00 Kara muzejā notiks mācītāja Gunta Kalmes grāmatas “Pēdas. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” atvēršanas svētki. Šī grāmata turpina G.Kalmes iepriekšējās grāmatas „Durvis uz mājām. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” tēmu – mūsu tautas identitāte 20. gadsimta vēstures griežos.

Mācītāja Gunta Kalmes jaunajā grāmatā „Pēdas. Mācītāja pārdomas par savas tautas vēsturi” īpaša uzmanība pievērsta Latvijai šodienas globalizētās pasaules apstākļos. Par latviešu tautas vēsturi bieži runā kā par grūtību, ciešanu un apspiestības vēsturi. Šī grāmata, galvenokārt, ir par latviešu izturētspēju, pretestības un gara spēku un to avotiem Dievā.

“Guntis Kalme uzrakstījis oriģinālu un diskusijas rosinošu grāmatu. Tā saista uzmanību ar Latvijai un latviešu tautai izvirzīto problēmu un atziņu nozīmību. Autoram ir visai skaidrs redzējums, kas šodienas situācijā jādara, lai mēs varētu nosargāt savas pamatvērtības – nacionālo valsti, latviešu identitāti un savu izpratni par vēsturi.” – tā par jauno grāmatu saka Inesis Feldmanis, Dr. habil. hist., Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Savukārt, Roberts Kolbs, mācītājs, Dr. hist., Konkordijas Semināra Misijas institūta direktors, St. Luisa, ASV, novērtē mācītāja G.Kalmes aicinājumu rūpēties arī par savas tautu: “Latviešu tautas vēsturē mācītājiem ir bijusi nozīmīga loma valodas, kultūras un pašapziņas saglabāšanā un attīstīšanā. Guntim Kalmem ir mācītāja aicinājums ar Dieva vārdu rūpēties ne tikai par savu draudzi un konfesiju, bet arī par savu tautu un tās identitāti, kas uzskatāmi parādās šajā grāmatā.”

“Teologs un domātājs G.Kalme atgādina, ka mūsu pamatvērtības ir latviešu valoda un Latvijas Republikas valstiskuma nosargāšana. Šodienas globalizētajā pasaulē latviešu valoda, kultūra, vēsturiskā atmiņa, nacionālā identitāte tiek ignorēta vai no tās tiek ieteikts pat atteikties. Lai Latvija arī nākotnē pastāvētu kā nacionāla valsts, mums, latviešiem, jābūt tautai ar augstu pašapziņu, – šī G.Kalmes atziņa atgādina to, ka pat vistumšākajos un grūtākajos laikos latviešos ir dedzis pašlepnums, spīts un drosme. Šī atziņa arī atgādina, ka par savu tautu un savu zemi latvietis ir cīnījies vienmēr, kad pavērusies kaut visniecīgākā iespēja. 1918. gada 18. novembrī, nodibinot Latvijas Republiku, stiprie, gudrie un dedzīgie latvieši bija izcīnījuši savu valsti.” – atzinību par G.Kalmes jaunās grāmatas vēsturisko nozīmi – atgādinot valsts pamatvērtības,  izsaka Ritvars Jansons, Dr. hist. Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators.

Ilmārs Knaģis, politiski represēts 1941. un 1949.gadā, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ir pateicīgs par Gunta Kalmes darbu: “Lai mūsu tautas vēsture, pārdzīvojumi un ciešanas neaizietu nebūtībā, ir svarīgi notikumu pieraksti, katrs vārds tautas piedzīvotā atcerei un apcerei. Tādēļ grūti pārvērtēt šo mācītāja Gunta Kalmes darbu. Kaut būtu vairāk šādu grāmatu!”

Roberta Feldmaņa fonds aicina arī citus iepazīties ar jauno grāmatas tās atvēršanas svētkos.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi

Latvijas garīdzniekiem piešķirti Polijas Republikas valsts apbalvojumi(0)

28. jūnijā Polijas Republikas prezidents Andžejs Duda vizītē Daugavpilī piešķīra valsts apbalvojumus Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem par ieguldījumu vienotības un sadarbības veicināšanā starp tautām,ziņo spektrs.com/katolis.lv Starp apbalvotajiem bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš saņēma Polijas Republikas Nopelnu ordeņa oficiera krustu par izciliem nopelniem Baznīcas labā Austrumos, kā arī poļu kultūras un tautas tradīciju veicināšanu

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts

Pēteris Sproģis atsauc dalību vēlēšanās un nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts(0)

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs “Saskaņas” izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts. “Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās. Paldies visiem par izrādīto atbalstu! Peteris Sprogis“ Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 45.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.