„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

06.09.2011. Latvija/ASV: ASV par ticības brīvību Latvijā

krusts

Atklātībā nonācis ASV Valsts departamenta ziņojums par reliģijas brīvību pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Šajā dokumentā norādīts, ka Latvijas Satversme, kā arī citi likumi, normatīvie akti un valsts politika kopumā veicina brīvu reliģijas praktizēšanu, valsts kopumā praksē ievēro reliģijas brīvību,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Tomēr dokumentā atzīmēts, ka valstī pastāv birokrātiskas problēmas, ar kurām saskaras dažas mazskaitlīgas ticīgo grupas. Oficiālā valsts reliģija valstī nav noteikta, tomēr valdība nošķir „tradicionālās” – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaistu un –„jauno” reliģiju grupas. Praksē tas atspoguļojies kā stingrāks birokrātisks regulējums un prasības jaunajām reliģiskajām grupām, kas netiek piemērotas tradicionālajām.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tradicionālajam reliģiskajām grupām ir zināmas un tiesības un privilēģijas, kuru netradicionālajam grupām nav. Valdība ir centusies likumdošanā nodefinēt valsts un tradicionālo reliģisko grupu attiecības.

Garīgo lietu padome (GLP) sniedz valdībai atzinumus par reliģiskiem jautājumiem. Tajā ir pārstāvji no lielākajām reliģiskajām grupām: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, adventisti, vecticībnieki, metodisti un jūdaisti. GLP pārstāvētas tikai tradicionālās reliģiskās organizācijas, ierobežojot citu reliģisko organizāciju ietekmi uz valdības lēmumiem par reliģiskiem jautājumiem.

Likums “Par reliģiskajām organizācijām” nosaka, ka valsts skolās ticību drīkst mācīt tikai tradicionālo kristīgo baznīcu (proti, katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās, vecticībnieku, baptistu, metodistu un adventistu) un jūdaistu grupu pārstāvji. Šādu izglītību apmaksā valsts. Citas konfesijas vai reliģijas, kurām nav pašām savu, valsts atbalstītu mazākumtautību skolu, ticības mācību var mācīt tikai privātskolās.

Desmit vai vairāk vienas ticības draudzes, kurām ir pastāvīgas reģistrācijas statuss, var veidot reliģisku apvienību. Tikai tās baznīcas, kurām ir reliģiskās apvienības statuss, var dibināt teoloģiskās skolas vai klosterus.

Vismaz divas reizes ziņots par pārkāpumiem vai diskrimināciju sabiedrībā reliģiskās piederības, ticības vai tās praktizēšanas dēļ; aizvien vēl pastāv aizdomas pret jaunākām, „netradicionālajām” reliģiskajām grupām.

Vīzas izsniegšanas nosacījumi pieprasa ārzemju reliģiskiem darbiniekiem uzrādīt vai nu ordinācijas apliecību vai apliecinājumu par reliģisko izglītību, kas atbilstu Latvijas teoloģijas bakalaura grādam, kā arī ielūguma vēstulei. Lai arī valdība kopumā ir sniegusi atbalstu, lai atrisinātu dažus sarežģītus vīzu gadījumus par labu misionāriem, šis process joprojām ir apgrūtinošs.

Tiesību normas paredz, ka ārzemju misionāriem ir atļauts rīkot sanāksmes un sludināt, ja vietējās reliģiskās organizācijas viņus aicinājušas veikt šādas darbības. Ārvalstu reliģiskās konfesijas šo nosacījumu ir kritizējušas.

Nav ziņots par cilvēkiem, kas būtu ieslodzīti vai aizturēti to reliģiskās pārliecības dēļ.

ASV valdība apspriež reliģijas brīvības jautājumus ar Latvijas valdību kā daļu no tās vispārējās dialoga un cilvēktiesību veicināšanas politikas.

Pārskata periodā ASV vēstniecība strādāja, lai atbalstītu reliģijas brīvību, regulāri kontaktējoties ar prezidentu, premjerministru, attiecīgajām valsts iestādēm, nevalstiskajām cilvēktiesību organizācijām, dažādu konfesiju pārstāvjiem, tostarp misionāriem.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Rīgas Doma īpašnieki un būvnieki iestāda nākotnes lietaskokus Latvijas dievnamu atjaunošanai

Rīgas Doma īpašnieki un būvnieki iestāda nākotnes lietaskokus Latvijas dievnamu atjaunošanai(0)

Rīgas Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) un būvuzņēmums „Arčers” kopīgi rīkotā talkā „Nākotnes Lietaskoks” šodien iestādīja 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu stādus. Iniciatīva iestādīt „Nākotnes lietaskokus” radās, Rīgas Doma torņa stiprināšanas un restaurēšanas procesā sastopoties ar grūtībām Latvijā atrast specifiskus, vairāku simtu gadu vecu koka būvelementu atjaunošanas parametriem

LELB mācītājs Viesturs Pirro ar citiem līderiem svētī Kuldīgu un atklāj Kuldīgas Identitātes pīlāru

LELB mācītājs Viesturs Pirro ar citiem līderiem svētī Kuldīgu un atklāj Kuldīgas Identitātes pīlāru(0)

LELB Kuldīgas mācītājs Viesturs Pirro, Kuldīgas pilsētas vadītāja Inga Bērziņa un citi ir svētījuši Kuldīgu un iemūžinājuši notikumu video. Arhitektu biroja Royal Key vadītāja Inga Ziņģe-Pupiņa ziņo: „Kā liels dārgums ir pravietiskais vēstījums, ko ierunājuši 27 vietējie iedzīvotāji un, kuru var apskatīt Kuldīgas Identitātes pilārā 24h.” Par Kuldīgas Identitātes pīlāru: Kuldīgas rātslaukumā, blakus viesnīcai Metropole, tika atklāts

Ieva Brante: Kāpēc Latvijas pilsoņi nedrīkst atbalstīt Ukrainu?

Ieva Brante: Kāpēc Latvijas pilsoņi nedrīkst atbalstīt Ukrainu?(0)

Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste Jautājums var likties dīvains, jo Latvija, tāpat kā Eiropas Savienība, atbalsta Ukrainas valsts teritorijas nedalāmību un neatkarību. Tātad arī mūsu valsts pilsoņi individuāli, domubiedru grupās vai apvienojoties biedrībās to var darīt. Protams, Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka biedrības un nodibinājuma nosaukums un simbolika nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem,

Mācītājs Guntis Kalme ielūdz uz grāmatas „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu” atvēršanas svētkiem

Mācītājs Guntis Kalme ielūdz uz grāmatas „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu” atvēršanas svētkiem(0)

Trešdien, 20.maijā, plkst. 17.00 Latvijas Kara muzeja lielajā zālē norisināsies grāmatas „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit saruna ar Latviešu leģionu” atvēršanas svētki.  Grāmata ir par Latviešu leģiona kauju piemēriem parāda latviešu virsnieku taktikas prasmi 2. pasaules kara laikā,-ziņo spektrs.com Tā ir spraigs dialogs starp vectēvu – Latviešu leģiona karavīru – un viņa mazdēlu – Nacionālās aizsardzības

14.05.2015. Rīgas Doma īpašnieki un būvnieki stādīs nākotnes lietaskokus

14.05.2015. Rīgas Doma īpašnieki un būvnieki stādīs nākotnes lietaskokus(0)

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) un būvuzņēmums „Arčers” kopīgi rīkotā talkā „Nākotnes lietaskoks” baznīcai piederošā īpašumā Viļķenē iestādīs vairāk nekā 7,5 tūkstošus koku stādu. Akcijas organizatori cer, ka no rūpīgi atlasītajiem akcijas laikā iestādītajiem kociņiem nākotnē izaugs lieli, stipri un taisni lietaskoki, kurus nākamās paaudzes varēs izmantot Latvijas dievnamu atjaunošanā,-spektrs.com ziņo Vita Noriņa, „Arčers” sabiedrisko attiecību speciāliste 

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Reklāma- Baneru/saišu izvietošana; Ziņu reklāma; Reklāma Mēneša numurā.

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.