„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

06.09.2011. Latvija/ASV: ASV par ticības brīvību Latvijā

krusts

Atklātībā nonācis ASV Valsts departamenta ziņojums par reliģijas brīvību pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Šajā dokumentā norādīts, ka Latvijas Satversme, kā arī citi likumi, normatīvie akti un valsts politika kopumā veicina brīvu reliģijas praktizēšanu, valsts kopumā praksē ievēro reliģijas brīvību,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Tomēr dokumentā atzīmēts, ka valstī pastāv birokrātiskas problēmas, ar kurām saskaras dažas mazskaitlīgas ticīgo grupas. Oficiālā valsts reliģija valstī nav noteikta, tomēr valdība nošķir „tradicionālās” – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaistu un –„jauno” reliģiju grupas. Praksē tas atspoguļojies kā stingrāks birokrātisks regulējums un prasības jaunajām reliģiskajām grupām, kas netiek piemērotas tradicionālajām.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tradicionālajam reliģiskajām grupām ir zināmas un tiesības un privilēģijas, kuru netradicionālajam grupām nav. Valdība ir centusies likumdošanā nodefinēt valsts un tradicionālo reliģisko grupu attiecības.

Garīgo lietu padome (GLP) sniedz valdībai atzinumus par reliģiskiem jautājumiem. Tajā ir pārstāvji no lielākajām reliģiskajām grupām: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, adventisti, vecticībnieki, metodisti un jūdaisti. GLP pārstāvētas tikai tradicionālās reliģiskās organizācijas, ierobežojot citu reliģisko organizāciju ietekmi uz valdības lēmumiem par reliģiskiem jautājumiem.

Likums “Par reliģiskajām organizācijām” nosaka, ka valsts skolās ticību drīkst mācīt tikai tradicionālo kristīgo baznīcu (proti, katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās, vecticībnieku, baptistu, metodistu un adventistu) un jūdaistu grupu pārstāvji. Šādu izglītību apmaksā valsts. Citas konfesijas vai reliģijas, kurām nav pašām savu, valsts atbalstītu mazākumtautību skolu, ticības mācību var mācīt tikai privātskolās.

Desmit vai vairāk vienas ticības draudzes, kurām ir pastāvīgas reģistrācijas statuss, var veidot reliģisku apvienību. Tikai tās baznīcas, kurām ir reliģiskās apvienības statuss, var dibināt teoloģiskās skolas vai klosterus.

Vismaz divas reizes ziņots par pārkāpumiem vai diskrimināciju sabiedrībā reliģiskās piederības, ticības vai tās praktizēšanas dēļ; aizvien vēl pastāv aizdomas pret jaunākām, „netradicionālajām” reliģiskajām grupām.

Vīzas izsniegšanas nosacījumi pieprasa ārzemju reliģiskiem darbiniekiem uzrādīt vai nu ordinācijas apliecību vai apliecinājumu par reliģisko izglītību, kas atbilstu Latvijas teoloģijas bakalaura grādam, kā arī ielūguma vēstulei. Lai arī valdība kopumā ir sniegusi atbalstu, lai atrisinātu dažus sarežģītus vīzu gadījumus par labu misionāriem, šis process joprojām ir apgrūtinošs.

Tiesību normas paredz, ka ārzemju misionāriem ir atļauts rīkot sanāksmes un sludināt, ja vietējās reliģiskās organizācijas viņus aicinājušas veikt šādas darbības. Ārvalstu reliģiskās konfesijas šo nosacījumu ir kritizējušas.

Nav ziņots par cilvēkiem, kas būtu ieslodzīti vai aizturēti to reliģiskās pārliecības dēļ.

ASV valdība apspriež reliģijas brīvības jautājumus ar Latvijas valdību kā daļu no tās vispārējās dialoga un cilvēktiesību veicināšanas politikas.

Pārskata periodā ASV vēstniecība strādāja, lai atbalstītu reliģijas brīvību, regulāri kontaktējoties ar prezidentu, premjerministru, attiecīgajām valsts iestādēm, nevalstiskajām cilvēktiesību organizācijām, dažādu konfesiju pārstāvjiem, tostarp misionāriem.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Ko nozīmē – apliecināt patiesību un kā iegūt iekšējo brīvību?

Ko nozīmē – apliecināt patiesību un kā iegūt iekšējo brīvību?(0)

„Jūs atzīsit patiesību un patiesība darīs jūs brīvus,” tā sacīts Jāņa evaņģēlijā. Ko nozīmē – apliecināt patiesību un kā iegūt iekšējo brīvību? Raidījuma viesi: sirdspaziņas lieciniece Lidija Lasmane-Doroņina, bīskaps Pāvils Brūvers, dzejniece un filozofe Iveta Šimkus, 12. Saeimas deputāts, vēsturnieks Ritvars Jansons un publicists Arnis Šablovskis. Lidija Lasmane-Doroņina 90 gadu jubilejā tiekas ar Latvijas prezidentu, lai vienotos par Lustrācijas Likuma virzīšanu 

Kāpēc Latvijai jāmaksā divkārt par citu kļūdām?

Kāpēc Latvijai jāmaksā divkārt par citu kļūdām?(0)

Jānis Iesalnieks, Nacionālās apvienības valdes loceklis „Bēgļi”. Pēdējā laikā daudz tiek locīts šis vārds, lai gan patiesībā ir runa par pārsvarā jauniem vīriešiem spēka gados, kas pametuši savas ģimenes kaut kur Āfrikā vai Tuvajos Austrumos un, cilvēku tirgotājiem samaksājot vairākus tūkstošus dolāru, devušies labākas dzīves meklējumos uz bagāto Eiropu. Un Eiropu viņi sasniedz… miljoniem. Mērķa

Piespiedu imigrantu uzņemšana rada etnokulturālos, demokrātijas un drošības riskus

Piespiedu imigrantu uzņemšana rada etnokulturālos, demokrātijas un drošības riskus(0)

Notiek manipulācijas ar sabiedrisko domu, sasaistot nelegālo imigrantu uzņemšanu ar latviešu bēgļu situāciju pēc 2. pasaules kara. Ko par to saka paši vēsturesaculiecinieki? Šeit var iepazīties ar Nacionālo partizānu, latviešu leģionāru, politiski represēto un citu sabiedrisko organizāciju aicinājumu uz 4. augusta protestu pret imigrantu uzņemšanu ”Ar patiesām bažām vērojam Ministru kabineta pieņemtos lēmumus saistībā ar

Lidijai Lasmanei- 90. Iveta Šimkus: Kolaborācija Latvijā – norma vai noziegums

Lidijai Lasmanei- 90. Iveta Šimkus: Kolaborācija Latvijā – norma vai noziegums(1)

 28. jūlijā, Lidijas Lasmanes 90 gadu jubileja noritēja dienas garumā ar dažādiem masu pasākumiem. Jubilejas pasākumi sākās ar tikšanos pie  Latvijas valsts prezidenta. 11:00 vairāk nekā 100 cilvēku kopā ar jubilāri devās gājienā no Brīvības pieminekļa līdz bijušajai LPSR Valsts drošības komitejas ēkai jeb Stūra mājai. Stūra mājas pagalmā uzrunu teica sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp  Skaidrītes Lasmane, Ritvars Jansons

Lidijai Lasmanei- 90. Ritvars Jansons: par patiesību un vārda brīvību

Lidijai Lasmanei- 90. Ritvars Jansons: par patiesību un vārda brīvību(0)

28. jūlijā, Lidijas Lasmanes 90 gadu jubileja noritēja dienas garumā ar dažādiem masu pasākumiem. Jubilejas pasākumi sākās ar tikšanos pie Latvijas valsts prezidenta. 11:00 vairāk nekā 100 cilvēku kopā ar jubilāri devās gājienā no Brīvības pieminekļa līdz bijušajai LPSR Valsts drošības komitejas ēkai jeb Stūra mājai. Stūra mājas pagalmā uzrunu teica sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp Skaidrīte Lasmane , Iveta

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Reklāma- Baneru/saišu izvietošana; Ziņu reklāma; Reklāma Mēneša numurā.

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.