„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

06.09.2011. Latvija/ASV: ASV par ticības brīvību Latvijā

krusts

Atklātībā nonācis ASV Valsts departamenta ziņojums par reliģijas brīvību pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Šajā dokumentā norādīts, ka Latvijas Satversme, kā arī citi likumi, normatīvie akti un valsts politika kopumā veicina brīvu reliģijas praktizēšanu, valsts kopumā praksē ievēro reliģijas brīvību,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Tomēr dokumentā atzīmēts, ka valstī pastāv birokrātiskas problēmas, ar kurām saskaras dažas mazskaitlīgas ticīgo grupas. Oficiālā valsts reliģija valstī nav noteikta, tomēr valdība nošķir „tradicionālās” – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaistu un –„jauno” reliģiju grupas. Praksē tas atspoguļojies kā stingrāks birokrātisks regulējums un prasības jaunajām reliģiskajām grupām, kas netiek piemērotas tradicionālajām.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tradicionālajam reliģiskajām grupām ir zināmas un tiesības un privilēģijas, kuru netradicionālajam grupām nav. Valdība ir centusies likumdošanā nodefinēt valsts un tradicionālo reliģisko grupu attiecības.

Garīgo lietu padome (GLP) sniedz valdībai atzinumus par reliģiskiem jautājumiem. Tajā ir pārstāvji no lielākajām reliģiskajām grupām: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, adventisti, vecticībnieki, metodisti un jūdaisti. GLP pārstāvētas tikai tradicionālās reliģiskās organizācijas, ierobežojot citu reliģisko organizāciju ietekmi uz valdības lēmumiem par reliģiskiem jautājumiem.

Likums “Par reliģiskajām organizācijām” nosaka, ka valsts skolās ticību drīkst mācīt tikai tradicionālo kristīgo baznīcu (proti, katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās, vecticībnieku, baptistu, metodistu un adventistu) un jūdaistu grupu pārstāvji. Šādu izglītību apmaksā valsts. Citas konfesijas vai reliģijas, kurām nav pašām savu, valsts atbalstītu mazākumtautību skolu, ticības mācību var mācīt tikai privātskolās.

Desmit vai vairāk vienas ticības draudzes, kurām ir pastāvīgas reģistrācijas statuss, var veidot reliģisku apvienību. Tikai tās baznīcas, kurām ir reliģiskās apvienības statuss, var dibināt teoloģiskās skolas vai klosterus.

Vismaz divas reizes ziņots par pārkāpumiem vai diskrimināciju sabiedrībā reliģiskās piederības, ticības vai tās praktizēšanas dēļ; aizvien vēl pastāv aizdomas pret jaunākām, „netradicionālajām” reliģiskajām grupām.

Vīzas izsniegšanas nosacījumi pieprasa ārzemju reliģiskiem darbiniekiem uzrādīt vai nu ordinācijas apliecību vai apliecinājumu par reliģisko izglītību, kas atbilstu Latvijas teoloģijas bakalaura grādam, kā arī ielūguma vēstulei. Lai arī valdība kopumā ir sniegusi atbalstu, lai atrisinātu dažus sarežģītus vīzu gadījumus par labu misionāriem, šis process joprojām ir apgrūtinošs.

Tiesību normas paredz, ka ārzemju misionāriem ir atļauts rīkot sanāksmes un sludināt, ja vietējās reliģiskās organizācijas viņus aicinājušas veikt šādas darbības. Ārvalstu reliģiskās konfesijas šo nosacījumu ir kritizējušas.

Nav ziņots par cilvēkiem, kas būtu ieslodzīti vai aizturēti to reliģiskās pārliecības dēļ.

ASV valdība apspriež reliģijas brīvības jautājumus ar Latvijas valdību kā daļu no tās vispārējās dialoga un cilvēktiesību veicināšanas politikas.

Pārskata periodā ASV vēstniecība strādāja, lai atbalstītu reliģijas brīvību, regulāri kontaktējoties ar prezidentu, premjerministru, attiecīgajām valsts iestādēm, nevalstiskajām cilvēktiesību organizācijām, dažādu konfesiju pārstāvjiem, tostarp misionāriem.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Lekciju cikls “Domāsim kopā!” / Par latvisko identitāti Eiropas kultūras kontekstā

Lekciju cikls “Domāsim kopā!” / Par latvisko identitāti Eiropas kultūras kontekstā(0)

Rīgā „Mazajā ģildē” turpinās pagājušajā gadā iesāktais publisko lekciju cikls „Domāsim kopā!” Lekcijas ir populārzinātniskas – par kultūras, ekonomikas, filozofijas, vēstures, mākslas, reliģijas un sabiedriskās dzīves jautājumiem. Ar savu redzējumu uzstājas Latvijā populāri lektori un augstskolu mācību spēki,-spektrs.com ziņo  Dr. sc. admin. Andrejs Mūrnieks. 2014. gada rudenī jau uzstājušies Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un

Latvijai -96!/ Lāpu gājiens un koncerts

Latvijai -96!/ Lāpu gājiens un koncerts(0)

Latvijai -96! Divpadsmito gadu notika Nacionālās Apvienības un biedrības “Sargi valodu un Latviju!” rīkotais lāpu gājiens, kurā šogad piedalījušies apmēram14 000 cilvēku,. Pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa norisinājās koncerts ar rokgrupu “Dūmi”, Fēliksu Ķiģeli, Jāni Buķeli, “Teikas muzikanti” un Nacionālās apvienības dziedošo jauniešu kori. Pēc koncerta gājiena dalībnieki aizdedza 13 000 lāpas un devās cauri Vecrīgai

Arhibīskaps Vanags: Jāsāk ar sevi – mainot domāšanu, ceļot pašapziņu

Arhibīskaps Vanags: Jāsāk ar sevi – mainot domāšanu, ceļot pašapziņu(0)

18.novembra rītā Rīgas Doma baznīcā notika ekumeniskais dievkalpojums, kam sekoja ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.  Plkst.12 notiks Saeimas svinīgā sēde, kurā uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), un tajā piedalīsies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru kabineta locekļi un bijušie Augstākās padomes deputāti, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji. AUDIO Klikšķis, kas Latvijai vajadzīgs

Jurģis Klotiņš: Latvijai 96/ “Jauns gads Latvijai”

Jurģis Klotiņš: Latvijai 96/ “Jauns gads Latvijai”(0)

Jurģis Klotiņš – Mūziķis, lasa lekcijas un piedalās kultūras projektu vadībā. Rosīgs, kristīgi domājošs Latvijas patriots.   “Es jums novēlu: pamēģināt jaunajā gadā iemontēties kombinācijās pa trīs. Ģimene – tauta – valsts. Dievs – Daba – Darbs. Ticība – cerība – mīlestība.” Tā vēlēja dzejnieks Imants Ziedonis Jaunā gada apsveikumā “Radio Eiropa” 1997. gadā.[1] Latvijas Republikas

17.11.2014. Latvijai 96 -”Lūgšana par Latviju” Vilnis Gleške/Prieka Vēsts

17.11.2014. Latvijai 96 -”Lūgšana par Latviju” Vilnis Gleške/Prieka Vēsts(0)

Svētdien, norisinājās par godu Latvijai svētku dievkalpojumi dažādos Latvijas dievnamos, tostarp draudzē Prieka Vēsts. Mācītājs Vilnis Gleške klātesošajiem atgādināja Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un tās nozīmīgo lomu ikkatra dzīvē,- ziņo spektrs.com Lūgšana par Latviju: “Paldies, Tev Tēvs, ka mums ir sava zeme un Tu pasargā mūs no ārpolitiskajiem konfliktiem un starpnacionālajiem kariem. Paldies, ka mūsu

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Reklāma- Baneru/saišu izvietošana; Ziņu reklāma; Reklāma Mēneša numurā.

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.