„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

06.09.2011. Latvija/ASV: ASV par ticības brīvību Latvijā

krusts

Atklātībā nonācis ASV Valsts departamenta ziņojums par reliģijas brīvību pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Šajā dokumentā norādīts, ka Latvijas Satversme, kā arī citi likumi, normatīvie akti un valsts politika kopumā veicina brīvu reliģijas praktizēšanu, valsts kopumā praksē ievēro reliģijas brīvību,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Tomēr dokumentā atzīmēts, ka valstī pastāv birokrātiskas problēmas, ar kurām saskaras dažas mazskaitlīgas ticīgo grupas. Oficiālā valsts reliģija valstī nav noteikta, tomēr valdība nošķir „tradicionālās” – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaistu un –„jauno” reliģiju grupas. Praksē tas atspoguļojies kā stingrāks birokrātisks regulējums un prasības jaunajām reliģiskajām grupām, kas netiek piemērotas tradicionālajām.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tradicionālajam reliģiskajām grupām ir zināmas un tiesības un privilēģijas, kuru netradicionālajam grupām nav. Valdība ir centusies likumdošanā nodefinēt valsts un tradicionālo reliģisko grupu attiecības.

Garīgo lietu padome (GLP) sniedz valdībai atzinumus par reliģiskiem jautājumiem. Tajā ir pārstāvji no lielākajām reliģiskajām grupām: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, adventisti, vecticībnieki, metodisti un jūdaisti. GLP pārstāvētas tikai tradicionālās reliģiskās organizācijas, ierobežojot citu reliģisko organizāciju ietekmi uz valdības lēmumiem par reliģiskiem jautājumiem.

Likums “Par reliģiskajām organizācijām” nosaka, ka valsts skolās ticību drīkst mācīt tikai tradicionālo kristīgo baznīcu (proti, katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās, vecticībnieku, baptistu, metodistu un adventistu) un jūdaistu grupu pārstāvji. Šādu izglītību apmaksā valsts. Citas konfesijas vai reliģijas, kurām nav pašām savu, valsts atbalstītu mazākumtautību skolu, ticības mācību var mācīt tikai privātskolās.

Desmit vai vairāk vienas ticības draudzes, kurām ir pastāvīgas reģistrācijas statuss, var veidot reliģisku apvienību. Tikai tās baznīcas, kurām ir reliģiskās apvienības statuss, var dibināt teoloģiskās skolas vai klosterus.

Vismaz divas reizes ziņots par pārkāpumiem vai diskrimināciju sabiedrībā reliģiskās piederības, ticības vai tās praktizēšanas dēļ; aizvien vēl pastāv aizdomas pret jaunākām, „netradicionālajām” reliģiskajām grupām.

Vīzas izsniegšanas nosacījumi pieprasa ārzemju reliģiskiem darbiniekiem uzrādīt vai nu ordinācijas apliecību vai apliecinājumu par reliģisko izglītību, kas atbilstu Latvijas teoloģijas bakalaura grādam, kā arī ielūguma vēstulei. Lai arī valdība kopumā ir sniegusi atbalstu, lai atrisinātu dažus sarežģītus vīzu gadījumus par labu misionāriem, šis process joprojām ir apgrūtinošs.

Tiesību normas paredz, ka ārzemju misionāriem ir atļauts rīkot sanāksmes un sludināt, ja vietējās reliģiskās organizācijas viņus aicinājušas veikt šādas darbības. Ārvalstu reliģiskās konfesijas šo nosacījumu ir kritizējušas.

Nav ziņots par cilvēkiem, kas būtu ieslodzīti vai aizturēti to reliģiskās pārliecības dēļ.

ASV valdība apspriež reliģijas brīvības jautājumus ar Latvijas valdību kā daļu no tās vispārējās dialoga un cilvēktiesību veicināšanas politikas.

Pārskata periodā ASV vēstniecība strādāja, lai atbalstītu reliģijas brīvību, regulāri kontaktējoties ar prezidentu, premjerministru, attiecīgajām valsts iestādēm, nevalstiskajām cilvēktiesību organizācijām, dažādu konfesiju pārstāvjiem, tostarp misionāriem.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Franklins Grehems atmasko Obamas tumšo plānu iznīcināt Ģimenes jēdzienu pirms Baltā nama atstāšanas

Franklins Grehems atmasko Obamas tumšo plānu iznīcināt Ģimenes jēdzienu pirms Baltā nama atstāšanas(0)

“Dieva plāns ir, lai mēs “augļotos un vairotos.” Kāds ir labākais veids, lai kavētu plānu, nevis veicinātu, bērnu nogalināšana un saraušana gabalos reproduktīvos cilvēkos? Padomā par to: veselīga sabiedrība ir veidota uz ģimenes struktūras bāzes, kura ir balstīta uz vīrieša un sievietes priekpilnām un mīlošām attiecībām, radot kopīgus bērnus. Visā Obamas pilnvaru laikā, viņš ir

Jurģis Klotiņš: Karogi, pašapziņa un Latvijas Simtgade

Jurģis Klotiņš: Karogi, pašapziņa un Latvijas Simtgade(1)

“Pūšat taures, skanat, zvani, saule plašu gaismu lej! Karogs sarkanbaltisarkans vējos atraisījies skrej.” Edvarts Virza klausās, kā viņa dzejas vārdi Jāzepa Vītola dziesmā “Karogs” pāršalc Rīgas centru Sesto latvju vispārējo dziesmu svētku koncertā Esplanādē 1926. gada 20. jūnijā. Edvarts Virza atskārst, ka vēl nākamais gads un tad jau Latvija svinēs savas neatkarības desmitgadi. Prezidents Jānis

Svētais Nikolass jeb Ziemassvētku vecītis ir kristīgā vērtība?

Svētais Nikolass jeb Ziemassvētku vecītis ir kristīgā vērtība?(0)

  Nesen nācās piedzīvot brīnišķīgas emocijas politiska satura ziemassvētku vakara sarīkojumā. Profesionāls vakara vadītājs un savas profesijas lietpratējs parūpējās, lai pavadītais laiks nebūtu garlaicīgs. Pasākuma nagla – karaoke dziedāšana. Tas, protams, ir atsevišķs stāsts, jo kā zināms, latvieši ir dziedātāju un dejotāju tauta. Abas īpašības vakara gaitā izpaudās pilnā krāšņumā. Vakara gaitā dalībnieki kā bišu

Keneta Kouplenda pravietojums Jaunajā 2017. gadā

Keneta Kouplenda pravietojums Jaunajā 2017. gadā(0)

“Janajā gadā notiks tas, kas vēl nav noticis iepriekš. Notiks tas, ko neviens iepriekš nav redzējis. Notiks varena Svētā Gara izliešanās. Paldies, Dievs par redzemiem brīnumiem. Tas neattieksies tikai uz kalpotājiem, bet arī uz parastajiem ticīgajiem. Tie uzliks rokas uz slimajiem un tie saņems brīnumus. Īpaši novērojiet bērnus. Sekojiet līdzi bērniem, kuri darbosies ar brīnumainu

Lielbritānijas varas iestāde: nav nepieciešams aizliegt Ziemassvētku apsveikumus

Lielbritānijas varas iestāde: nav nepieciešams aizliegt Ziemassvētku apsveikumus(0)

Darba devējiem Lielbritānijā nav jāuztraucas, ka viņu darbinieki apsveic viens otru Ziemassvētkos, jo tādējādi nepastāv diskriminācija pret citu reliģiju pārstāvjiem, paziņoja Karalistes līdztiesību un cilvēktiesību komisija,- ziņo spektrs.com/РИА Новости. “Reliģijas brīvība ir cilvēka pamattiesības, un to nevajadzētu nomākt bailes aizvainot kādu. Tomēr, daudzi darba devēji tagad ir patiesi nobažījušies, ka attiecībā uz saviem musulmaņu vai

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.