„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

06.09.2011. Latvija/ASV: ASV par ticības brīvību Latvijā

krusts

Atklātībā nonācis ASV Valsts departamenta ziņojums par reliģijas brīvību pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Šajā dokumentā norādīts, ka Latvijas Satversme, kā arī citi likumi, normatīvie akti un valsts politika kopumā veicina brīvu reliģijas praktizēšanu, valsts kopumā praksē ievēro reliģijas brīvību,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Tomēr dokumentā atzīmēts, ka valstī pastāv birokrātiskas problēmas, ar kurām saskaras dažas mazskaitlīgas ticīgo grupas. Oficiālā valsts reliģija valstī nav noteikta, tomēr valdība nošķir „tradicionālās” – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaistu un –„jauno” reliģiju grupas. Praksē tas atspoguļojies kā stingrāks birokrātisks regulējums un prasības jaunajām reliģiskajām grupām, kas netiek piemērotas tradicionālajām.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tradicionālajam reliģiskajām grupām ir zināmas un tiesības un privilēģijas, kuru netradicionālajam grupām nav. Valdība ir centusies likumdošanā nodefinēt valsts un tradicionālo reliģisko grupu attiecības.

Garīgo lietu padome (GLP) sniedz valdībai atzinumus par reliģiskiem jautājumiem. Tajā ir pārstāvji no lielākajām reliģiskajām grupām: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, adventisti, vecticībnieki, metodisti un jūdaisti. GLP pārstāvētas tikai tradicionālās reliģiskās organizācijas, ierobežojot citu reliģisko organizāciju ietekmi uz valdības lēmumiem par reliģiskiem jautājumiem.

Likums “Par reliģiskajām organizācijām” nosaka, ka valsts skolās ticību drīkst mācīt tikai tradicionālo kristīgo baznīcu (proti, katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās, vecticībnieku, baptistu, metodistu un adventistu) un jūdaistu grupu pārstāvji. Šādu izglītību apmaksā valsts. Citas konfesijas vai reliģijas, kurām nav pašām savu, valsts atbalstītu mazākumtautību skolu, ticības mācību var mācīt tikai privātskolās.

Desmit vai vairāk vienas ticības draudzes, kurām ir pastāvīgas reģistrācijas statuss, var veidot reliģisku apvienību. Tikai tās baznīcas, kurām ir reliģiskās apvienības statuss, var dibināt teoloģiskās skolas vai klosterus.

Vismaz divas reizes ziņots par pārkāpumiem vai diskrimināciju sabiedrībā reliģiskās piederības, ticības vai tās praktizēšanas dēļ; aizvien vēl pastāv aizdomas pret jaunākām, „netradicionālajām” reliģiskajām grupām.

Vīzas izsniegšanas nosacījumi pieprasa ārzemju reliģiskiem darbiniekiem uzrādīt vai nu ordinācijas apliecību vai apliecinājumu par reliģisko izglītību, kas atbilstu Latvijas teoloģijas bakalaura grādam, kā arī ielūguma vēstulei. Lai arī valdība kopumā ir sniegusi atbalstu, lai atrisinātu dažus sarežģītus vīzu gadījumus par labu misionāriem, šis process joprojām ir apgrūtinošs.

Tiesību normas paredz, ka ārzemju misionāriem ir atļauts rīkot sanāksmes un sludināt, ja vietējās reliģiskās organizācijas viņus aicinājušas veikt šādas darbības. Ārvalstu reliģiskās konfesijas šo nosacījumu ir kritizējušas.

Nav ziņots par cilvēkiem, kas būtu ieslodzīti vai aizturēti to reliģiskās pārliecības dēļ.

ASV valdība apspriež reliģijas brīvības jautājumus ar Latvijas valdību kā daļu no tās vispārējās dialoga un cilvēktiesību veicināšanas politikas.

Pārskata periodā ASV vēstniecība strādāja, lai atbalstītu reliģijas brīvību, regulāri kontaktējoties ar prezidentu, premjerministru, attiecīgajām valsts iestādēm, nevalstiskajām cilvēktiesību organizācijām, dažādu konfesiju pārstāvjiem, tostarp misionāriem.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Bīskaps Pēteris Sproģis: Bāreņu skaits strauji samazinātos, ja būtu mazāk aizspriedumu

Bīskaps Pēteris Sproģis: Bāreņu skaits strauji samazinātos, ja būtu mazāk aizspriedumu(0)

“Bāreņu skaits būtu samazināts pāris mēnešu laikā, ja nebūtu aizspriedumu. Pašreizējā sociālajā situācijā būs aizvien jauni bāreņi, tāpēc būs vajadzīgas ģimenes, kuras būs ar mieru audzināt šos bērnus,” uzskata Pēteris Sproģis, Baptistu draudžu bīskaps. Viens no mītiem, kas pastāv sabiedrībā, ir tāds, ka adoptē tie cilvēki, kuriem nevar būt savu bērnu, stāsta trīs bērnu tētis

Gaidis Bērziņš: Latvija nesekos Igaunijas piemēram attiecībā uz viendzimuma laulībām

Gaidis Bērziņš: Latvija nesekos Igaunijas piemēram attiecībā uz viendzimuma laulībām(0)

Igaunijā 15. oktobrī pieņemtais partnerattiecību likums paredz, ka cilvēki, kuri dzīvo kopā neprecējušies, varēs reģistrēt savas partnerattiecības un līdz ar to regulēt juridiskās attiecības savā starpā. Atbilstoši likumprojektam savu kopdzīvi varēs reģistrēt arī viendzimuma pāri, kā arī adoptēt bērnus. Igaunijas politiskā opozīcija ierosināja likumprojektu nodot tautas nobalsošanai. Taču  Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) vairākums nosprieda, ka tautu šo jautājumu

Nacionālā identitāte: Tiesībsargs pārrunā mazākumtautību jautājumus ar EDSO Augsto komisāri

Nacionālā identitāte: Tiesībsargs pārrunā mazākumtautību jautājumus ar EDSO Augsto komisāri(0)

Tiesībsarga biroju šodien, 16.oktobrī plkst. 11.00-12.00, apmeklē EDSO Augstā komisāre nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīda Tūrsa (Astrid Thors). Tiesībsarga Jura Jansona un EDSO Augstās komisāres tikšanās dienaskārtībā jautājumi par bilingvālās izglītības situāciju Latvijā, paveikto cīņā pret diskrimināciju un citi mazākumtautību jautājumi,-ziņo spektrs.com/tiesibsargs.lv Tiesībsargs vairākkārt vērsis EDSO uzmanību uz dažādiem cilvēktiesību aspektiem Latvijā. 2013.gada nogalē tiesībsargs informēja

Ieva Brante: Ko nozīmē Prezidenta vilcināšanās?

Ieva Brante: Ko nozīmē Prezidenta vilcināšanās?(0)

Raksta autors: Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste Valsts Prezidents Andris Bērziņš apgalvo, ka atbalsta to, ka jauno valdību veidotu Laimdota Straujuma, bet oficiāli viņas vārdu tomēr joprojām nenosauc. Savu vilcināšanos viņš skaidro ar to, ka nevar nominēt premjera amata kandidātu, jo to var darīt tikai tad, kad būs demisionējis pašreizējais Ministru kabinets. Turklāt viņš vēlas

Rīgā asfaltā parādījušās piemiņas plāksnes, tiem, kuri glābuši ebrejus Otrā pasaules kara laikā

Rīgā asfaltā parādījušās piemiņas plāksnes, tiem, kuri glābuši ebrejus Otrā pasaules kara laikā(0)

Rīgas centra ielās, asfalta ietvēs ir iemūrētas nelielas plāksnītes ar vēstījumiem. Tā ir daļa no projekta Pagrīdes Rīga, kura ietvaros pie desmit Rīgas namiem izvietotas piemiņas zīmes tiem rīdziniekiem, kas glābuši ebrejus Otrā pasaules kara laikā,-ziņo spektrs.com/ ZanaLipkesMemorials Еiropas kultūras galvaspilsētas programmas Rīga 2014 ietvaros notiekošā izstādes atklāšana notika 18. septembrī, taču izstāde ir daļa no Žaņa Lipkes memoriāla

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Reklāma- Baneru/saišu izvietošana; Ziņu reklāma; Reklāma Mēneša numurā.

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.