„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

06.09.2011. Latvija/ASV: ASV par ticības brīvību Latvijā

krusts

Atklātībā nonācis ASV Valsts departamenta ziņojums par reliģijas brīvību pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Šajā dokumentā norādīts, ka Latvijas Satversme, kā arī citi likumi, normatīvie akti un valsts politika kopumā veicina brīvu reliģijas praktizēšanu, valsts kopumā praksē ievēro reliģijas brīvību,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Tomēr dokumentā atzīmēts, ka valstī pastāv birokrātiskas problēmas, ar kurām saskaras dažas mazskaitlīgas ticīgo grupas. Oficiālā valsts reliģija valstī nav noteikta, tomēr valdība nošķir „tradicionālās” – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaistu un –„jauno” reliģiju grupas. Praksē tas atspoguļojies kā stingrāks birokrātisks regulējums un prasības jaunajām reliģiskajām grupām, kas netiek piemērotas tradicionālajām.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tradicionālajam reliģiskajām grupām ir zināmas un tiesības un privilēģijas, kuru netradicionālajam grupām nav. Valdība ir centusies likumdošanā nodefinēt valsts un tradicionālo reliģisko grupu attiecības.

Garīgo lietu padome (GLP) sniedz valdībai atzinumus par reliģiskiem jautājumiem. Tajā ir pārstāvji no lielākajām reliģiskajām grupām: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, adventisti, vecticībnieki, metodisti un jūdaisti. GLP pārstāvētas tikai tradicionālās reliģiskās organizācijas, ierobežojot citu reliģisko organizāciju ietekmi uz valdības lēmumiem par reliģiskiem jautājumiem.

Likums “Par reliģiskajām organizācijām” nosaka, ka valsts skolās ticību drīkst mācīt tikai tradicionālo kristīgo baznīcu (proti, katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās, vecticībnieku, baptistu, metodistu un adventistu) un jūdaistu grupu pārstāvji. Šādu izglītību apmaksā valsts. Citas konfesijas vai reliģijas, kurām nav pašām savu, valsts atbalstītu mazākumtautību skolu, ticības mācību var mācīt tikai privātskolās.

Desmit vai vairāk vienas ticības draudzes, kurām ir pastāvīgas reģistrācijas statuss, var veidot reliģisku apvienību. Tikai tās baznīcas, kurām ir reliģiskās apvienības statuss, var dibināt teoloģiskās skolas vai klosterus.

Vismaz divas reizes ziņots par pārkāpumiem vai diskrimināciju sabiedrībā reliģiskās piederības, ticības vai tās praktizēšanas dēļ; aizvien vēl pastāv aizdomas pret jaunākām, „netradicionālajām” reliģiskajām grupām.

Vīzas izsniegšanas nosacījumi pieprasa ārzemju reliģiskiem darbiniekiem uzrādīt vai nu ordinācijas apliecību vai apliecinājumu par reliģisko izglītību, kas atbilstu Latvijas teoloģijas bakalaura grādam, kā arī ielūguma vēstulei. Lai arī valdība kopumā ir sniegusi atbalstu, lai atrisinātu dažus sarežģītus vīzu gadījumus par labu misionāriem, šis process joprojām ir apgrūtinošs.

Tiesību normas paredz, ka ārzemju misionāriem ir atļauts rīkot sanāksmes un sludināt, ja vietējās reliģiskās organizācijas viņus aicinājušas veikt šādas darbības. Ārvalstu reliģiskās konfesijas šo nosacījumu ir kritizējušas.

Nav ziņots par cilvēkiem, kas būtu ieslodzīti vai aizturēti to reliģiskās pārliecības dēļ.

ASV valdība apspriež reliģijas brīvības jautājumus ar Latvijas valdību kā daļu no tās vispārējās dialoga un cilvēktiesību veicināšanas politikas.

Pārskata periodā ASV vēstniecība strādāja, lai atbalstītu reliģijas brīvību, regulāri kontaktējoties ar prezidentu, premjerministru, attiecīgajām valsts iestādēm, nevalstiskajām cilvēktiesību organizācijām, dažādu konfesiju pārstāvjiem, tostarp misionāriem.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Draudze „Prieka vēsts” holokausta memoriāla izveidei saziedojusi 4134,76 Eiro

Draudze „Prieka vēsts” holokausta memoriāla izveidei saziedojusi 4134,76 Eiro(0)

Draudze „Prieka vēsts” savākusu ziedojumus  4134,76  Eiro vērtībā holokausta memoriāla izveidei. Ebreju reliģiskās draudzes rabīns Menahems Barkāns savā sirdī nes vēlmi pabeigt Holokausta piemiņas memoriālu bijušajā Rīgas ebreju geto rajonā. Pavasarī tajā tika uzstādīta mākslinieka Edgara Kovjatkovska skulptūra “Cerību koks”, uz kura lapām rakstīti ebreju glābēju vārdi. Vēl šajā sakarā rabīns vēlas iegādāties vienu no “lopu

Vairāki simti mūziķu piedalīsies Latvijas baptistu VIII Dziesmu svētkos Cēsīs

Vairāki simti mūziķu piedalīsies Latvijas baptistu VIII Dziesmu svētkos Cēsīs(0)

Vairāki simti koru, ansambļa dziedātāju un mūziķu no 13.-19.jūlijam pulcēsies Cēsīs uz Latvijas baptistu VIII Dziesmu svētkiem „Dziesma Latvijas dvēselei”, lai klausītājus no tuvākām un tālākām vietām uzrunātu caur mūziku, vienotu dziesmā un stiprinātu Latvijas iedzīvotāju kristīgo identitāti,-spektrs.com ziņo LBDS VIII Dziesmu svētku preses sekretārs Dainis Pandars „Cēsis pozicionējam kā Latvijas kultūras galvaspilsētu. Esam ne tikai mājvieta

Repatriācija uz Izraēlu no Krievijas palielinājās par 51%, salīdzinot ar pagājušo gadu

Repatriācija uz Izraēlu no Krievijas palielinājās par 51%, salīdzinot ar pagājušo gadu(0)

Saskaņā ar Izraēlas ministrijas repatriācijas absorbcijas statistikas datiem, šogad no janvāra līdz jūnijam repatriāciju izmantojuši 2435 pilsoņi no Krievijas un 2938 Ukrainas pilsoņi,-ziņo spektrs.com/ jewish.ru Krievijas repatriācijas  skaits, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā palielinājās par 51%, bet no Ukrainas palielinājās par 82%. Kopš 2015. Izraēlas pilsonību saņēma 10023 cilvēki. Репатриация из России выросла

Helēnas Kelleres nedzirdīgi-neredzīgo diena Latvijā

Helēnas Kelleres nedzirdīgi-neredzīgo diena Latvijā(0)

Sadzirdi un redzi mani! Paredzēts, ka šogad 26.jūnijā notiks gājiens Helēnas Kelleres nedzirdīgi-neredzīgo dienas un nedēļas atzīmēšanai ar devīzi “Sadzirdi un redzi mani!”,kuru rīko Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrība “Redzi mani”. Helēna Adamsa Kellere (dzimusi 1880. gada 27. jūnijā, mirusi 1968. gada 1. jūnijā) ir nedzirdīga un neredzīga amerikāņu

Grozījumi Izglītības likumā: Skolām būs jānodrošina tikumiska audzināšana

Grozījumi Izglītības likumā: Skolām būs jānodrošina tikumiska audzināšana(1)

Saeimas deputāti ceturtdien, vērtējot grozījumus Izglītības likumā, galīgajā lasījumā atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko („Saskaņa”) pretrunīgi vērtēto priekšlikumu, kas uzliek pienākumu izglītības iestādēm aizsargāt izglītojamos no tādas informācijas, kas neatbilst tikumiskās attīstības nodrošināšanai, ziņo spektrs.com/ saeima.lv. Tāpat deputāti atbalstīja vēl vienu Stepaņenko priekšlikumu, kas paredz „noteikt kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Reklāma- Baneru/saišu izvietošana; Ziņu reklāma; Reklāma Mēneša numurā.

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.