Tomēr dokumentā atzīmēts, ka valstī pastāv birokrātiskas problēmas, ar kurām saskaras dažas mazskaitlīgas ticīgo grupas. Oficiālā valsts reliģija valstī nav noteikta, tomēr valdība nošķir „tradicionālās” – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaistu un –„jauno” reliģiju grupas. Praksē tas atspoguļojies kā stingrāks birokrātisks regulējums un prasības jaunajām reliģiskajām grupām, kas netiek piemērotas tradicionālajām.
Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tradicionālajam reliģiskajām grupām ir zināmas un tiesības un privilēģijas, kuru netradicionālajam grupām nav. Valdība ir centusies likumdošanā nodefinēt valsts un tradicionālo reliģisko grupu attiecības.
Garīgo lietu padome (GLP) sniedz valdībai atzinumus par reliģiskiem jautājumiem. Tajā ir pārstāvji no lielākajām reliģiskajām grupām: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, adventisti, vecticībnieki, metodisti un jūdaisti. GLP pārstāvētas tikai tradicionālās reliģiskās organizācijas, ierobežojot citu reliģisko organizāciju ietekmi uz valdības lēmumiem par reliģiskiem jautājumiem.
Likums “Par reliģiskajām organizācijām” nosaka, ka valsts skolās ticību drīkst mācīt tikai tradicionālo kristīgo baznīcu (proti, katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās, vecticībnieku, baptistu, metodistu un adventistu) un jūdaistu grupu pārstāvji. Šādu izglītību apmaksā valsts. Citas konfesijas vai reliģijas, kurām nav pašām savu, valsts atbalstītu mazākumtautību skolu, ticības mācību var mācīt tikai privātskolās.
Desmit vai vairāk vienas ticības draudzes, kurām ir pastāvīgas reģistrācijas statuss, var veidot reliģisku apvienību. Tikai tās baznīcas, kurām ir reliģiskās apvienības statuss, var dibināt teoloģiskās skolas vai klosterus.
Vismaz divas reizes ziņots par pārkāpumiem vai diskrimināciju sabiedrībā reliģiskās piederības, ticības vai tās praktizēšanas dēļ; aizvien vēl pastāv aizdomas pret jaunākām, „netradicionālajām” reliģiskajām grupām.
Vīzas izsniegšanas nosacījumi pieprasa ārzemju reliģiskiem darbiniekiem uzrādīt vai nu ordinācijas apliecību vai apliecinājumu par reliģisko izglītību, kas atbilstu Latvijas teoloģijas bakalaura grādam, kā arī ielūguma vēstulei. Lai arī valdība kopumā ir sniegusi atbalstu, lai atrisinātu dažus sarežģītus vīzu gadījumus par labu misionāriem, šis process joprojām ir apgrūtinošs.
Tiesību normas paredz, ka ārzemju misionāriem ir atļauts rīkot sanāksmes un sludināt, ja vietējās reliģiskās organizācijas viņus aicinājušas veikt šādas darbības. Ārvalstu reliģiskās konfesijas šo nosacījumu ir kritizējušas.
Nav ziņots par cilvēkiem, kas būtu ieslodzīti vai aizturēti to reliģiskās pārliecības dēļ.
ASV valdība apspriež reliģijas brīvības jautājumus ar Latvijas valdību kā daļu no tās vispārējās dialoga un cilvēktiesību veicināšanas politikas.
Pārskata periodā ASV vēstniecība strādāja, lai atbalstītu reliģijas brīvību, regulāri kontaktējoties ar prezidentu, premjerministru, attiecīgajām valsts iestādēm, nevalstiskajām cilvēktiesību organizācijām, dažādu konfesiju pārstāvjiem, tostarp misionāriem.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā