Vakar notika divi ebreju tautas genocīda upuru piemiņas pasākumi.

Atceres pasākums

Piemiņas brīdis notika Rīgā, Gogoļa ielā 25, vietā, kur 1941.gada 4.jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem.

Pasākumā piedalījās:
Valsts prezidents Valdis Zatlers, ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere, Izraçlas ārlietu ministrs Avigdors Lībermans, Izraēlas vēstnieks Latvijā Hens Ivri Apters, Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā Jurians Krāks, Polijas vēstnieks Latvijā Jerži Mareks Novakovskis, Rīgas sinagogas rabīns Mordehajs Glazmans un citi,- ziņo spektrs.com

Valsts prezidents Valdis Zatlers: “Katra tauta izvēlas savu ticību un ceļ šai ticībai templi. Ja deg templis, tā ir skaudra sāpe ne tikai šīs ticības piederīgajiem, bet arī tiem, kas dzīvo līdzās.”

Izraēlas ārlietu ministrs Avigdors Libermans izteica pagodinājumu atrasties šajā piemiņas pasākumā kā suverēnas Izraēlas Valsts ārlietu ministram, atzīstot holokaustu par lielāko traģēdiju ebreju tautas vēsturē. Ārlietu ministrs ivritā izteica pateicību tiem, kas izglāba vairākus ebrejus. Viņš arī pateicās īpašam ebreju glābējam Žanim Lipkem.

Ebreju kopienas vadītāja vietnieks Benjamins Kajems teica: “Šī traģēdija ir sāpes ebreju dvēselē un skabarga sirdī,” Viņš arī uzsvēra, ka Ebreju kopienai nekad nebūs vienaldzīgas antisemītisma un ksenofobijas izpausmes sabiedrībā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) atzina, ka šī ir traģiska diena Latvijas vēsturē, lai gan Latvija kā suverēna valsts tad vēl nepastāvēja, tai jāuzņemas līdzatbildība par vēstures notikumiem. Šlesers arī uzsvēra, ka Rīgas domei ir labas attiecības ar Ebreju kopienu, un tā cenšas palīdzēt dažādos projektos. “Nesen atklāta bijušā Latvijas virsrabīna Natana Barkana iela, un līdz šī gada beigām Rīgā plānots izveidot geto muzeju,” solīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Atceres pasākums noslēdzās ar lūgšanu.

Zināšanai:
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēta, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā.
Padomju laikā sadedzinātās sinagogas drupas tika nojauktas un šajā vietā izveidots skvērs. 80.gadu beigās sinagogas atrašanās vietā tika veikti izrakumi un 1991.gadā atklāts memoriāls. 2007.gadā blakus tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā. Uz pieminekļa iemūžināti to 270 cilvēku vārdi, kuri, riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk nekā 400 ebrejus.

“Dzīvo gājiens” – Steps for Life

Pieminot 2.Pasaules kara laika holokausta upurus, svētdien Rīgā pirmoreiz Latvijā notika piemiņas pasākums “Dzīvo gājiens”.
Rīgas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji, kā arī Rietumeiropas delegāciju dalībnieki devās pa bijušā geto ielām no Vecajā Ebreju kapsētas līdz memoriālam Lielās Horālās sinagogas vietā, kur plkst. 12:00 notika Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes organizētais piemiņas mītiņš.
Reliģiskā draudze „Šamir” (Shamir) vēstī, ka Holokausta laikā Latvijā tika iznīcināts 70 000 Latvijas ebreju – tika iznīcināta plaukstoša kopiena, kas deva neapšaubāmu ieguldījumu Latvijas un Eiropas attīstībā. Vairāk kā 20 000 ebreju tika deportēti no Rietumeiropas un nogalināti šajā zemē.

Pasākums noslēdzās ar lūgšanu.