„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

05.05. 2010. Nacionālā identitāte: pārdomas par 4. maiju. Paldies, kura nebija

4maijs

Man bija dzimšanas diena, man uzdāvināja ziedus un es pateicu paldies. Manam bērnam bija dzimšanas diena, viņam uzdāvināja auto un viņš pateica paldies. Mēs vienmēr pasakām paldies par dāvanām, ko saņemam,- spektrs.com ziņo Ieva Leinasare.

Vakar bija Latvijas neatkarības 20.gadadiena, pie Brīvības pieminekļa runāja svarīgi cilvēki un arī teica paldies – paldies māmuļai dabai, paldies veļiem (Īvāns), paldies Helsinkiem 86, paldies Vides aizsardzības klubam, paldies tiem, kas te un citur, paldies mums un jums (valsts prezidents) – un tas tika noslēgts ar valsts himnu „Dievs svētī Latviju”. Tikai viens paldies neizskanēja – Dievam.
Tomēr savas un tautas dzīves svarīgākajos brīžos sakām – mīlestība ir Dieva dāvana, bērns ir Dieva dāvana, dzīvība ir Dieva dāvana, brīvība ir Dieva dāvana. Tomēr dzīves bezcerīgajos brīžos lūdzam – Dievs palīdzi. Tad kāpēc pie Brīvības pieminekļa nebija šī viena paldies? Aizmirsās? Neienāca prātā? Likās, ka tauta nesapratīs? Nelikās svarīgi? Nelikās ērti? Pietrūka laika?
Kā rīkotos Tu, cilvēks būdams, uz savu sirds dāvanu paldies vietā saņemdams – dod vēl kaut ko? Par kādu svētību mūsu zemei un tautai var būt runa, ja turpinām diedelēt dziesmā svētību no Dieva, bet vienkāršu paldies par brīvību neprotam pateikt? Un nekas nebūs labi, kā atbilstoši notikumam pacilātās runas runāja, kamēr nesapratīsim, kas ir kas – cilvēks ir cilvēks un Dievs ir Dievs. Nevis otrādi. Diezvai mēs izbrauksim cauri ar himnu kā lūgšanu Dievam. Viņš par to saka šādi: “Mities jel skandināt Man savas ķerkstošās dziesmas! Un Es negribu ne dzirdēt tavu cītaru skaņu! Bet lai tiesa plūst kā straume un taisnība kā mūžīgs strauts!” /Amosa 5:21-24./
Bet Dievs saka arī šādi: “Bet arī vēl tagad,” saka Tas Kungs…. Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ.„ /Joēla 2:12-13/
Īvāns savas runas noslēgumā minēja interesantu līdzību par PSRS karaspēka parādi 1991.gada 4.maijā, dažas stundas pēc neatkarības deklarācijas parakstīšanas, kas bija kā šīs varas pēdējā prezentācija. Un arī man ienāca prātā līdzība, ka varbūt šī Īvāna kunga runa ar tās dīvainajiem “paldies” bija kā pēdējā atrauga pirms jaunas Latvijas, kas patiesi ir brīva – brīva skaļi pateikt paldies savam Radītājam. Domā tauta, tu taču esi brīva! Runā tauta, tu taču esi brīva! Vai esi?
P.S. Sēžot tā viena pie datora domāju, vai es pati pateiktu šo vienu paldies pie Brīvības pieminekļa, kad tik daudz cilvēku apkārt.. Nezinu, bet gribētu. Visticamāk jau no uztraukuma vispār neparunātu. Tāpēc izmantošu šo iespēju, lai pateiktu – paldies Tev, Dievs, par mūsu brīvību, paldies par savu valsti, paldies Tev par mūsu talantīgo tautu, paldies par mūsu skaisto zemi, paldies, ka esi izvedis mūs cauri visiem vēstures līkločiem un darījis stiprākus, paldies, ka neatdevi mūs iznīcībai toreiz 1729.gadā (1.atmoda), paldies, ka Tu esi un būsi vienmēr, un kopā ar mums arī šodien.

6 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”(0)

Norisināsies Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltīts koncerts „Dziedam Latvijai!” Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. 11. 17. plkst. 14. 00 Divi kori – kultūras centra „Mazā ģilde” vīru kamerkoris FRACHORI un Latvijas izdevniecību jauktais koris „FRACHORI” – aicina uz Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltītu koncertu „Dziedam Latvijai!”. Koncerts notiks sestdien 18. novembrī plkst. 14. 00 Rīgas

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa(0)

Par godu Lāčplēša dienai 11.11.2017. Rīgas Brāļu kapos, tika iededzinātas svecītes un norisinājās lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim un Latviešu strēlnieku laukumam. Pie Brīvības pieminekļa – svētbrīdis ar mācītāja Gunta Kalmes uzrunu. Video: Jānis Rožkalns

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.